Lielbritānija cer uzsākt ES budžeta reformu

“Eiropai jākļūst globālākai, atvērtākai, vairāk uz ārpasauli vērstai, elastīgākai un konkurētspējīgākai,” 1.jūlijā, atklājot Lielbritānijas prezidentūru Eiropas Savienībā (ES), teica Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Ians Bonds. Viņš atzina, ka prezidentūra šajā Eiropai grūtajā laikā būs sarežģīta, tomēr gana interesanta un uzdevumiem bagāta. Savā uzrunā I.Bonds raksturoja Lielbritānijas prezidentūras nostāju četros svarīgākajos dienaskārtības jautājumos – Eiropas lomu pasaulē, ekonomisko reformu un sociālo taisnīgumu, drošību un stabilitāti, kā arī turpmāko finansēšanas kārtību.

Lielbritānijas premjers Tonijs Blērs un Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu Foto: EPA/A.F.I.

Mēģinās reformēt budžetu

Grūtākais jautājums, kuru Lielbritānija mēģinās risināt savas prezidentūras laikā, ir ES budžeta reformas uzsākšana. Tās mērķis ir panākt, lai līdz nākamās Finanšu perspektīvas laika vidum (ap 2010.gadu) “mums būtu pašos pamatos citāds ES budžets”. I.Bonds uzsvēra, ka pašreizējais budžets neatspoguļo reālās vajadzības, jo 40 procenti naudas tiek izlietota lauksaimniecībai, kuras devums Eiropas kopienākumā ir vien divi procenti.
Mēģinot panākt vienošanos par Finanšu perspektīvu 2007. līdz 2013.gadam, Lielbritānija ir gatava apspriest savu līdz šim saņemto atlaidi maksājumiem ES budžetā tikai tādā gadījumā, ja tiks apspriesta arī racionālāka budžeta radīšana nākotnē.

Ekonomiskā izaugsme un ilgtspējība

Politikas veidošanas procesam Eiropā ir jākļūst efektīvākam, ir jāstiprina Eiropas uzņēmumu konkurētspēja un jāveicina darbavietu radīšana, uzsvēra I.Bonds. Lai Eiropa nākotnē spētu konkurēt ar Āzijas valstīm un ASV un lai gūtu panākumus globālajā tirgū, ir nepieciešamas investīcijas zinātnē, pētniecībā un izglītībā, jāattīsta uzņēmējdarbība un tirdzniecība, tātad – efektīvāk jāīsteno Lisabonas stratēģijas mērķi.
Viens no veidiem, kā radīt jaunas darbavietas un lielus ienākumus ekonomikai, ir pakalpojumu tirdzniecības atvēršana visā Eiropas telpā. Pakalpojumu sektors dod aptuveni divas trešdaļas no ES iekšzemes kopprodukta, tāpēc šāda sektora atvēršana sniegtu priekšrocības gan uzņēmējiem, gan patērētājiem, gan ekonomikai.
Uzsverot ekonomiskās izaugsmes mērķus, I.Bonds norādīja, ka ir nepieciešama “tāda izaugsme, kas neapdraudētu nākamo paaudžu dzīves kvalitāti”. Tātad attīstībai ir jābūt ilgstpējīgai, ir jāuzlabo iedzīvotāju dzīves vides kvalitāte un jāpagarina mūža ilgums.

Paplašināšanās turpināsies

Lielbritānija darīs visu, lai 3.oktobrī tiktu sāktas plānotās pievienošanās sarunas ar Turciju. “Sāksies process, kam būtu jābeidzas ar ES dalībvalsts statusu Turcijai,” teica I.Bonds.
Lielbritānija gatavosies arī gaidāmajai Bulgārijas un Rumānijas uzņemšanai pēc pusotra gada un uzsāks pievienošanās sarunas ar Horvātiju, kad tā būs izpildījusi savas apņemšanās.

“Mums nebūtu jāpārspīlē ES krīze”

Eiropā šodien norisinās dziļas diskusijas par tās nākotni. Tās nevajadzētu balstīt nepareizā izpratnē, ka Eiropai ir jāizvēlas no diviem pretējiem nākotnes scenārijiem: kopīgu politisku telpu vai kopīgu tirgu; sociālu Eiropu vai ekonomisku Eiropu. “Mums nepieciešama Eiropa ar demokrātiskām un efektīvām institūcijām, kura spēj izstrādāt tagadējai pasaulei piemērotu politiku ekonomikā un sociālajā sfērā,” teica I.Bonds.
Viņš arī norādīja, ka ES nedrīkst dusēt uz pēdējos 60 gados sasniegto panākumu lauriem, bet tai ir jāmainās. Uz pārmaiņu nepieciešamību norādīja arī negatīvie referendumu rezultāti Francijā un Nīderlandē, no kuriem tomēr nevajadzētu izdarīt nepareizus secinājumus un “atkāpties pagātnē”. “Tāpat kā visām institūcijām, ES ir jāatjauninās, saglabājot savus ideālus, taču pielāgojot tos mūsdienu pasaulei,” uzsvēra I.Bonds.

Ieva Ušča

Uzziņai:

Lielbritānijas prezidentūra turpinās mēģināt panākt vienošanos par Finanšu perspektīvu 2007. - 2013.gadam, akcentējot nepieciešamību pēc budžeta reformas, kuras nozīmīga daļa ir Kopējās lauksaimniecības politikas izmaksu ievērojama samazināšana. Vēl Lielbritānija izvirzījusi arī citas prioritātes.

Ekonomiskajā un sociālajā jomā:

• ekonomiskā reforma, lai radītu uz zināšanām balstītu sabiedrību un uzlabotu biznesa vidi;
• regulēšanas mehānisma uzlabošana, iesaistot uzņēmējus tiesību aktu izstrādāšanā un esošās likumdošanas vienkāršošana;
• brīva pakalpojumu kustība;
• sabiedrības veselības un vides aizsardzība, risinot ar ķimikāliju lietošanu saistītos jautājumus;
• ilgstpējīga ekonomiskā izaugsme.

Drošība un stabilitāte:

• cīņa ar terorisma draudiem un organizēto noziedzību;
• nelegālās imigrācijas jautājumu risināšana;
• paplašināšanās turpināšana.

Eiropas vieta pasaulē:

• ekonomiskā izaugsme attīstības valstīs, nabadzības samazināšana pasaulē, īpašu uzmanību veltot Āfrikai;
• starptautisko pārrunu atsākšana par klimata izmaiņu samazināšanu;
• drošība, stabilitāte un reformas Tuvajos Austrumos, Afganistānā un Āfrikā, tajā skaitā Izraēlā esošo konfliktu risināšana;
• miers un stabilitāte Balkānu reģionā;
• ES cukura nozares reforma ar mērķi to liberalizēt.