Lielo svētku mazās piezīmes

Skolu un biroju preču firma “Freko” katram Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekam dāvināja glīti iesietu burtnīciņu, kurā bija vajadzīgā informācija, svētku virsvadītāju un virsdiriģentu foto, bet pārējās lapas domātas piezīmēm – nelielai dienasgrāmatai. Nav peļama ideja, jo iespaidu un notikumu daudz, visu prātā nepaturēsi. Bet kuram gan būs uzņēmība rakstīt svētku laikā dienasgrāmatu, kad gulēt iznāk labi ja trīs četras stundas? Neizdevās atrast nevienu zēnu, kas būtu ķēries pie savu svētku piedzīvojumu aprakstīšanas, bet meitenes parasti šajā ziņā ir centīgākas, un tapa “Mazo gaviļnieču piezīmes”.

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sveic svētku dalībniekus un klausītājus Foto: Imants Prēdelis

Linda no Cēsu rajona, 6. klase

28.jūnijs. Ļoti gaidu svētkus. Mēģinām gan dejas, gan teātra uzvedumu.
29.jūnijs. Esmu mazliet saslimusi, tāpēc netieku uz krastmalu uz lielo atklāšanas koncertu. Naktī atbrauc mūsējie un saka, ka neesot neko prātīgu redzējuši aiz lielo cilvēku mugurām.
30.jūnijs. Man tie būs otrie skolēnu dziesmu svētki. Atceros skaistos brīžus pirmajos, kad dejoju. Šogad jau sestais gads, kopš dejoju, bet ziemā sāku spēlēt teātri.
1.jūlijs. Domāju, ka varēšu pastaigāt pa Rīgu, bet kas tev deva. Mēģinājumi, mēģinājumi, jo jādejo lielajā “Ritumā”. Bija ļoti grūti. Man patika, ka varēja lielajā ekrānā redzēt, kādi mums iznākuši tie zīmējumi. Skolotāja Lāsma visu laiku uzmundrināja, jo šausmīgs nogurums.
2.jūlijs. Spēlējam teātri Doma laukumā. Uz blakus skatuves daugavpilieši arī spēlēja teātri, ļoti skaļi kliedzot mikrofonā krievu valodā. Kaut ko jau sapratu, jo bez angļu valodas mācos arī krievu valodu. Drustos krievi nedzīvo.

Sabīne Pauka no Drustu pagasta “Riekstu” mājām, 7. klase

Saimniecība atrodas 12 kilometrus no Drustu pamatskolas. Sabīne pieradusi agri celties, jo jāpalīdz vecākiem saimniekošanā. Viņai jo sevišķi mīļi ir zirgi. Visi deviņi, jo katrs ir ar savu raksturu. Jāceļas agri, jo jābaro cāļi, jāravē dārzs. Teātra mēģinājumi notiek samērā bieži. Ja iznāk nokavēt autobusu, tad jāiet ar kājām. Sabīne labprāt dziedātu arī korī, bet tad nepaspētu uz autobusu.

29.jūnijs. Ļoti, ļoti gaidīju svētkus. Žēl, ka varējām atbraukt tikai uz četrām dienām. Nakšņojam Mežaparkā, 29.vidusskolā. Vēlu vakarā visi kopā pastaigājāmies. Trolejbusu nevarējām sagaidīt. Gājām kājām, bet apmaldījāmies, nevarējām skolu atrast. Piebrauca policijas mašīna un piedāvāja mūs aizvest, bet viens mūsu vismazākais zēns sāka raudāt un ne par kādu naudu nekāpa mašīnā. Viņš domāja, ka tie esot pārģērbušies bandīti.

IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki izskanējuši. Kādi tie paliks dalībnieku un daudzo skatītāju tūkstošu atmiņā? Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

1.jūlijs. Mēģinājumi. Aizgājām gulēt pustrijos naktī. Septiņos cēlāmies. Braucām uz Rīgu. Kad bijām kādu gabalu braukuši, atklājās, ka autobusā nav Ernesta. Griezām apkārt. Galveno lomu jau viņš nespēlē, bet tomēr vajadzīgs.
2.jūlijs. Rādām rīdziniekiem teātri “Kaķīša dzirnaviņas”. Pēcpusdienā iesim uz Zooloģisko dārzu.
3.jūlijs. Ejam gājienā. Tas ir kaut kas brīnišķīgs!

Līga Miķelsone, Mārupes vidusskola, 8. klase

29.jūnijs. Dienā turpinām kora kopmēģinājumus, bet vakarā ar autobusu no Jaunmārupes izbraucam uz ilgi gaidīto svētku atklāšanu. Visi priecīgi satraukti, autobuss skaisti izpušķots. Pirmo reizi redzu, ka uz 11. novembra krastmalu no malu malām plūst jaunu un dzīvespriecīgu cilvēku jūra. Simti, tūkstoši. Un arī es esmu viņu vidū, izjūtu šo vareno vienotību, ko var sniegt 35 tūkstoši dziedošu un līksmojošu jauniešu. Vienkārši kolosāli! Ne lietus, ne lielā burzma netraucēja mums izpriecāties, no sirds izdziedāties un iztrakoties. Salūts un izgaismotās laivas Daugavā bija ļoti, ļoti skaistas. Neaprakstāmas izjūtas!
30.jūnijs. Svētki atklāti! 6.30 no rīta braucam uz Mežaparku, lai lielajā estrādē sadziedātos milzīgajā kopkorī. Kaut esmu gulējusi tikai trīs stundas, esmu labā omā un formā. Laikam vakar saņemto emociju iespaidā. Gandrīz iesnaudos, jo apmēram divas stundas bija jāgaida pie estrādes, kamēr mūs sasēdināja pa vietām, jo esam ļoti daudz. Kad nu beidzot sākām dziedāt, biju pārsteigta, kā skanēja! Mums, meitenēm, īpaši labas izjūtas sagādāja sadziedāšanās ar Mārtiņu Freimani. Mēs pamatīgi iekarsām gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, un līdz ar to bija ļoti jautri... Diena bija izdevusies – saulaina un lustīga.
1.jūlijs. Jāceļas pussešos. Šausmas, kā nāk miegs! Vai tas būtu nogurums? No astoņiem rītā līdz septiņiem vakarā, ar pusdienas pārtraukumu, mēģinājumi Mežaparkā. Bet diena pagāja vēl lustīgāk. Īpaši gavilējām un priecājāmies kopā ar apvienoto pūtēju orķestri, kas spēlēja pazīstamas melodijas, un mēs vareni dziedājām līdzi. Jo sevišķi labi padevās tās jautrās. Vai tad var stāvēt uz vietas? Gribas dejot un kustēties, un ja vēl foršas kustības priekšā demonstrē Agris Daņiļevičs!? Mūs nedaudz atvēsināja, neļaujot taisīt vilni, it kā no tā varot sabrukt estrāde. Bet tas jau nekas, jo noslēguma koncertā mazu vilnīti tik un tā uztaisīsim. Kas tad tie par dziesmu svētkiem bez viļņa? Sajūta šodien bija saviļņojoša... kas būs noslēguma koncertā?
2.jūlijs. No rīta mūsu uznāciens Doma laukumā ar ilgi un rūpīgi šūdinātajiem grieķu tērpiem un citiem šai tautai raksturīgiem darinājumiem. Doma laukums bija pārvērsts par lielu darbošanās vietu, jo spēlēja pūtēju orķestri, notika nelielas teātra izrādes, citi rādīja savu amata prasmi. Bet mums bija skriešus jāskrien uz autobusu, lai piedalītos noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumā.
3.jūlijs. Agri jau esam krastmalā saposušies ilgi gaidītajam svētku gājienam. Tad sākās vairāk nekā stundu ilgā nīkšana karstajā saulē. Nesaprotu, kāpēc organizatori nevar aprēķināt katra novada dalībnieku iziešanas laiku nedaudz precīzākās laika vienībās, jo žēl bija skatīties, kā tika mocīti “sīkie” dejotāji? Šī iemesla dēļ pats gājiens šķita īss, kaut arī priecīgs. Aiz mums ejošais poļu pūtēju orķestris spēlēja speciāli mums veltītu skaņdarbu, un mēs atbildējām ar dziesmu.
Saule riet aiz Mežaparka priežu galotnēm. Mēs jau esam starta pozīcijās iziešanai uz lielās estrādes. Mēs esam piecpadsmit tūkstoši dziedātāju, bet tūkstošiem skatītāju piepilda lielo arēnu. Sākam! Ja mēģinājumos gāja šā un tā, tad šovakar visi dzied ar lielu iedvesmu. Man jo sevišķi patika Ulda Marhilēviča cikls “Gaismas atgriešanās”, ko dziedājām kopā ar Mārtiņu Freimani un Anci Krauzi, kā arī Jāņa Lūsēna cikla “Neatbildēts zvans” dziesma “Pavasaris”. Saviļņojoši brīži bija tautai pazīstamu dziesmu izpildījuma laikā, kad skatītāju tūkstoši mums dziedāja līdzi, zibinot fotoaparātus. Mūs iedvesmoja arī diriģenti, sevišķi Arvīds Platpers un Eduards Grāvītis, kuri ir jautri un asprātīgi. Viņi ir tādi kā mēs. Žēl, ka svētki bija tik īsi. Paldies skolotājai Sarmītei Šulcei, jo kopā ar viņu mēs varējām piedzīvot šos neaizmirstamos mirkļus.

	Foto: Imants Prēdelis

Kristīne, dejotāja no Pampāļu pagasta

1.jūlijs. Neraža. Dejošanas laikā saulē izkusušais saldējums somiņā bija ielīdis manā telefonā. Mans sūri pelnītais telefons pagalam.
Pamatīgi izraudājos. Visi mierina, ka izžūs un atkal varēs zvanīt. Neticu.

Dita Lagzdkalne, Mārupes vidusskola, 6. klase

29.jūnijs. Svētku atklāšana 11. novembra krastmalā. Ļoti patika Renāra Kaupera un kora dziedātā “Prāta vētras” solista speciāli šiem svētkiem uzrakstītā “Mana dziesma”. “Tie ir vārdi no manas tautas / Un dziesma man arī no tās” lika aizdomāties, ka varu būt lepna un priecīga, ka nāku no tautas, kura tā dzied un dejo, ka citas tautas brīnās, kā var sarīkot tādus svētkus. Dziesmas beigas izskanēja līdz ar salūta uguņu nolīšanu pār Daugavu. Atskanēja varens “Atkārtot! Atkārtot!”. Tas bija brīnišķīgs brīdis.
30.jūnijs. Labā garastāvoklī sākam mēģinājumus lielajā estrādē. Dziedam un dziedam, un beidzot arī kopā ar Mārtiņu Freimani, Anci Krauzi, Zigfrīdu Muktupāvelu.
1.jūlijs. Vakardienas lielā dziedāšana manai balsij bijusi par smagu, to no rīta jūtu, bet, kad tieku līdz estrādei, viss ir kārtībā. Dziedu kopā ar visiem. Diriģenti aicina mūs iztēloties, ka esam noslēguma koncertā. Un tiešām! Skaisti skan. Dienas beigās gan pagurstam, saucam: “Mājās! Mājās!” Kad vēlreiz labi nodziedam, tad mums paklausa. Rīt jau ģenerālmēģinājums.
2.jūlijs. Šorīt mūsu vizuālās mākslas un aušanas pulciņu uznāciens Doma laukumā ar Ēģiptes motīvu Eiropas tautu kultūras skatē.
3.jūlijs. Noslēguma koncerts sākās ar skaistu ieskaņu, kad pēc prezidentes uzrunas visi – gan lielais koris, gan skatītāji – dziedāja himnu. No dziesmām man ļoti patika”Saule, Pērkons, Daugava” un Imanta Kalniņa “Ceļš uz mājām”. Mājās braucot, autobusā kopā ar skolotāju turpinājām dziedāt, pārsvarā tautasdziesmas. Paldies skolotājai, vecākiem un visiem, kas mūs ēdināja un aprūpēja neaizmirstamajās un grūtajās svētku dienās. Mēs braucām garām pārpildītajiem un “dziedošajiem” tramvajiem, un sajūta bija, ka šovakar ne tikai Mežaparks, bet visa Rīga ir mūsu.

Andris Kļaviņš