"Zilais brīnums"

Bavārijas ministru prezidents par paplašināšanu uz austrumiem, vājo eiro un jaunas ģimeņu politikas nepieciešamību.

Spiegel : Štoibera kungs, vai jūs ES komisāram Ferhoigenam jau esat izsūtījuši uzaicinājumu iestāties KSS? Jums taču patīk viņa kritika par transparences trūkumu paplašināšanā uz austrumiem.

Štoibers : Jā, kas attiecas uz Ferhoigena pozīcijām par nepietiekamo cilvēku iesaistīšanu, KSS par to iestājas jau sen. Mums patiesi ir elite, kas par Eiropas integrāciju ir tik pārliecināta, ka vairs necenšas pārliecināt arī cilvēkus par Eiropas integrācijas pareizumu un fascinējumu un iegūt viņu atbalstu. Taču to varēs izdarīt tikai tad, ja atklāti runās arī par problēmām un risku. No Vācijas valdība par to nedzird ne vārda, tikai no Ferhoigena kunga. Tā nav nejaušība.

Spiegel : Kāds tam varētu būt iemesls?

Štoibers : Es Ferhoigenu pazīstu kā lojālu politiķi, kas bez aizmugures nodrošināšanas tā nebūtu teicis. Iespējams, ka Šrēders ir konstatējis, ka paplašināšana uz austrumiem neatrisināto finansiālo problēmu dēļ kļūst par bīstamu tēmu un pa priekšu kā mīnu suni nosūtījis Ferhoigenu.

SZ : Vai referendums ir līdzeklis aktīvākai pilsoņu iesaistīšanai?

Štoibers : Man šis jautājums nav galvenais. Svarīgi ir pārliecināt cilvēkus, ka Savienības paplašināšana ar Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm politiski ir absolūti nepieciešama, jo tā iespējams nodrošināt vidēja un ilga termiņa politisko stabilitāti. Ja valdība nepildīs pienākumu sniegt informāciju, mēs tomēr mēģināsim izraisīt plašas diskusijas iedzīvotāju vidū.

Spiegel : Ar aptauju vai parakstu vākšanas akciju?

Štoibers : Tas, kā mēs to darīsim, ir sekundāri. Svarīgi, lai mēs saņemtu pilsoņu atbalstu.

Spiegel : Kādu risku jūs saskatāt ES paplašināšanā uz austrumiem?

Štoibers : Galvenā problēma ir tā, ka finansēšana vispār nav nodrošināta. Lai iegūtu brīvu paplašināšanas finansiālo telpu, būtu nepieciešama līdzšinējo ES izdevumu samazināšana. Bet līdzšinējās 15 ES dalībvalstis no 2000. līdz 2006. gadam pašas sev ir piešķīrušas 632 miljardus eiro, kamēr 12 kandidātvalstīm tikai 68 miljardus. Ar šo nepietiekamo finansējumu tik gigantisku projektu īstenot nav iespējams. Turklāt paplašināšana uz austrumiem pierobežas reģioniem nozīmē milzīgu spiedienu pielāgoties; brīvu pārvietošanos – katrs var strādāt, kur grib – nevar realizēt vienā naktī, jo atalgojums par darba stundu Čehijā un Polijā ir daudz zemāks nekā Vācijā.

Spiegel : Taču par to ES iegūs jaunu, lielu tirgu.

Štoibers : Ilgākā termiņā tas ir pareizi. Taču mums ir jārisina arī problēmas. Līdz ar paplašināšanos klāt nāks apmēram puse tās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas mums ir pašreiz. Dubultosies arī zemnieku skaits, jo katrs ceturtais darba ņēmējs Polijā ir nodarbināts lauksaimniecībā. Vai valdība patiesi domā, ka Poliju var iekļaut Eiropas Savienībā, bet turienes zemniekus izslēgt no tiešajām piemaksām, kādas saņem Francijas, Liebritānijas un Vācijas zemnieki? Vai tā patiesi domā, ka ar šādu diskrimināciju var realizēt ES paplašināšanu uz austrumiem?

Spiegel : Kādu atrisinājumu redzat jūs?

Štoibers : Mēs ES lauksaimniecības politikā vēlamies ieviest līdzfinansēšanu: ja lauksaimniecības līdzekļi plūst no Briseles, puse no tiem ir jāpievieno no attiecīgā nacionālā līmeņa. Šrēders no tā atteicās, jo to nevēlējās Francijas prezidents. Tagad tas atriebjas. Tāpēc par to ir jārunā atkal.

Spiegel : ES ir ne tikai jāpaplašina, bet arī jāreformē. Tas attiecas arī uz kompetenču sadalījumu starp Briseli, nacionālajām valdībām un federālajām zemēm. Pie kā jāķeras ir klāt vispirms?

Štoibers : Es domāju, ka kompetenču sadalījums mums ir jānosaka jau pirms jaunu dalībvalstu uzņemšanas. Būtisks progress šeit ir jāpanāk jau gada beigās galotņu sanāksmē Nicā.

Spiegel : Vācijas kanclers Gerhards Šrēders Austrumeiropas kandidātvalstu uzņemšanu ir pasludinājis jau 2003. gadā. Vai jūs iestājaties par vēlāku termiņu?

Štoibers : Tā ir Šrēdera kļūda, ka viņš ir nosaucis konkrētu termiņu. Termiņš ir atkarīgs no iestāšanās kritēriju izpildes, arī ekonomisko. Tas arī būtu svarīgs signāls finansu tirgiem, lai stabilizētu eiro.

Spiegel : Eiro pagājušajā nedēļā sasniedza vēsturiski zemu vērtību. Kanclers priecājas, jo uzplaukst eksports. No tā gūst labumu arī Bavārija.

Štoibers : Kanclera izteikumi, ka eiro vājums ir iemesls priekam, nevis bažām, ir ekonomiski nepareizi un politiski bezatbildīgi. Vājajam eiro ir arī otra puse, piemēram, importa cenu pieaugums naftai, inflācijas paaugstināšanās un pilsoņu pirktspējas un naudas uzkrājumu samazināšanās. Labumu gūst eksporta industrija, bet zaudētāji importētās inflācijas dēļ ir noguldītāji, darba ņēmēji un vidējais slānis. Tas, ka Eiropas Centrālā banka un Vācijas banka iestājas par spēcīgu eiro, bet Eiropas lielākās ekonomiskās varas kanclers dara pretējo, starptautiski atstāj postošu iespaidu. Un es sev jautāju, vai kanclers vispār nojauš, ka ar saviem izteikumiem jūtami apgrūtina referendumu Dānijā? ASV visas atbildīgās personas saprot, ka ilgstoši kopā sader spēcīga valūta un spēcīga ekonomika. Par to, ka Eiropā šādas pārliecības nav, atbildība lielā mērā ir jāuzņemas arī Vācijas valdībai.

Spiegel : Vai eiro ieviešana bija kļūda?

Štoibers : Nē. Eiropas valūta ir Eiropas iekšējā tirgus konsekvence. Taču es esmu drošs, ka eiro ieviešana bija pēdējais fundamentālais lēmums, kas tika pieņemts bez plašām diskusijām ar iedzīvotājiem.

Tālāk intervijā Štoibers izsakās par pensiju reformu un pensiju apdrošināšanas iemaksām, kā arī demogrāfisko stāvokli valstī un ģimenes naudas ieviešanu 1000 DM apjomā par katru bērnu pirmajos trīs gados.

Spiegel : Tik ilgi, kamēr opozīcija pati sevi bloķēs, kancleram nav jābaidās no tās izteikumiem.

Štoibers : Iedzīvotāju piesaiste partijām ir kļuvusi vaļīgāka, un vēlētāji ir kļuvuši kustīgāki. Vēlēšanu rezultāts neizšķirsies 2000. gadā.

Spiegel : Tātad Frīdrihs Mercs var kļūt par spožu kanclera amata kandidātu?

Štoibers : Viņu varētu būt vesela virkne, arī Mercs. Par personālajām alternatīvām Šrēdera kungam mēs spriedīsim 2002. gadā.

Spiegel : Ziedojumu afēras laikā KSS bija pārsteidzoši mierīga, bet tagad māsas partijai adresētā kritika pastiprinās. Vai pamiera laiks ir beidzies?

Štoibers : Konflikta starp KDS un KSS nav. Mūsu uzdevums nav savā starpā strīdēties par iekšējām problēmām, bet gan pamatota šīs Vācijas valdības kritizēšana. Mums ir jānosaka savas pozīcijas otrajam puslaikam.

"Der Spiegel"

— 2000.09.Nr.37.