"Paplašināšanos vairs nedrīkst atlikt"

Bijušais ES komisijas prezidents Delors brīdināja, lai decembra sākumā Nicā ES dalībvalstu vadītāju tikšanās reizē uz vēlāku laiku netiktu atliktas ES paplašināšanai nepieciešamās Savienības institucionālās reformas. "Ja Nicā tiks piedzīvota neveiksme, atveseļošanās nebūs iespējama", viņš pirmdien sacīja Eiropas Parlamenta konstitucionālo jautājumu komisijā. Tādējādi Delors reaģēja uz jaunākajiem Vācijas kanclera Šrēdera atbalstītajiem apsvērumiem par vēl vienas valdību konferences sarīkošanu, kas līdz 2004. gadam sagatavotu augsni tālākai Eiropas integrācijai. Delors tomēr apstiprināja savu ilgtermiņa vīziju par "nacionālo valstu federāciju". Tikai tad, ja turpmāk Savienībā tiks dota iespēja izveidot visiem ES partneriem atvērtu integrācijas politikas avangardu, Eiropā būs iespējama jēdzienu pāra — padziļināšanas un paplašināšanās — saskaņošana. Tika pieņemts lēmums, ka Nicā ir jānosaka ES paplašināšanās iekšējie priekšnosacījumi.

Turklāt iestāšanās procesu atbalstam ir jānosaka sarunu pabeigšanas datums ar kandidātvalstīm, kas ir sasniegušas vislielāko progresu. Lai stiprinātu kopējo sadarbību, Nicā būs jānoskaidro no 1997. gada palikušās tēmas: lēmumu pieņemšanas ar balsu vairākumu attiecināšana uz lielāku jomu skaitu, jauna balsu sadalījuma noteikšana Ministru padomē, kā arī turpmākais Komisijas lielums un sastāvs, ir jāizskata arī tā sauktās pastiprinātās sadarbības atvieglošanas iespējas. Valstu grupai, kas to vēlas, ir jādod iespēja integrācijas takā virzīties uz priekšu tā, lai tās nevarētu ar veto traucēt kāda atsevišķa ES dalībvalsts. Dalībvalstu iepriekšējās apspriedēs gan iezīmējās pastiprinātas sadarbības atvieglojuma iespēja, taču viens no Francijas ES prezidentūras diskusijām izvirzītajiem priekšlikumiem neparedz pilnīgu atteikšanos no veto.

Delors atturīgi vērtē izredzes Nicā panākt atbalstu lēmumu pieņemšanas ar balsu vairākumu paplašināšanai. Viņš it īpaši uzsvēra pētniecības, vides aizsardzības jomas, kā arī atsevišķas sociālās un ekonomiskās politikas daļas. Kas attiecas uz balsu sadalījumu paplašinātajā Savienībā, tad mazāko dalībvalstu relatīvā ietekme būtu jāsamazina tā, lai piecas lielākās ES dalībvalstis (Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija un Spānija) nenonāktu mazākumā. Priekšstatu, ka līdz 30 un vairāk dalībvalstīm izaugušajā Savienībā katrai dalībvalstij varētu būt vismaz viens komisārs, Delors uzskata par neiedomājamu. Tad mazākajām dalībvalstīm radušies zaudējumi varētu tikt koriģēti tādējādi, ka turpmāk ārlietu un Eiropas lietu ministri Briselē tiktos ik pēc divām nedēļām; tas ne tikai aizsargātu mazāko valstu intereses, bet arī kopējā spēlē nostiprinātu Komisijas kā Eiropas interešu sargātājas lomu. Briselē Delors iepazīstināja ar vēl vienu priekšlikumu, kas neprasītu izmaiņas ES līgumos. Viņš izteica priekšlikumu ES Komisijas prezidentam Prodi uzticēt Savienības ekonomikas politiskā pārstāvja lomu. Viņš cer, ka līdz ar to tiks radīts pretsvars Eiropas Centrālās bankas lomai, kura līdz šim nodarbojās ar Eiropas valūtu un, neņemot vērā nepieciešamo kompetenču trūkumu, arī ar ekonomisko politiku. Delors atkārtoti pauda savus uzskatus, ka labāka ekonomiskās politikas saskaņošana eiro grupā veicinās straujāku ekonomikas attīstību.

"Frankfurter Allgemeine Zeitung"

— 2000.09.19.