"Mēs neesam ievēlēti, lai jautātu tautai"

Ungārijas ministru prezidents Viktors Orbans par referendumu, nacionālo pašapziņu un iestāšanos Eiropas Savienībā. Viktors Orbans kopš 1998. gada ir Ungārijas prezidents. 37 gadus vecais politiķis vada liberāli konservatīvo valdību.

Berliner Zeitung : Orbana kungs, ko jūs sakāt par referendumu?

Viktors Orbans: Rakstiet, lūdzu, ka man ir vajadzīgs ilgs laiks, lai atrastu atbildi. Tas, par kādiem jautājumiem lēmumi ir jāpieņem ievēlētajiem tautas pārstāvjiem, katrai valstij ir jāizšķir pašai. Ir simpātiski, ja pēc pilsoņu iniciatīvas tiek sarīkots referendums. Taču, ja to dara politiķi, kuriem ir jāpieņem lēmums, es pret to simpātijas neizjūtu. Tas liek secināt, ka viņi kaut ko grib novelt uz tautas pleciem. Kādreiz populārais ungāru politiķis Ferencs Deaks teica: "Mēs neesam ievēlēti, lai jautātu tautai, bet lai atbildētu uz jautājumiem."

BZ : Kā Ungārijā tiks pieņemts lēmums par iestāšanos ES?

Orbans : Ar referendumu. Ungāru tautai ir savāds raksturs. Laiku pa laikam, negaidīti un neaprēķināmi tai rodas nepieciešamība piedalīties. Par iestāšanos NATO izteicās visa politiskā elite. Tomēr tauta teica: "Neko nedariet, mēs tomēr vēlamies referendumu." Tieši tāpat ir arī ES gadījumā.

BZ : Vai ES dalībvalstīm ir jāpieņem lēmums par Ungārijas līdzdalību Savienībā?

Orbans : Es justos bēdīgi, ja līdz tam nonāktu. Ne jau tāpēc, ka Ungārijai no tā vajadzētu baidīties. Man ir sajūta, ka mums simpatizē visās ES dalībvalstīs. Taču balsošanai par paplašināšanu ar referendumu nav piemēra ES vēsturē. Ja tas tiktu lietots pret mums, tad būtu jājautā, kāpēc mēs esam bīstamāka tauta nekā portugāļi, grieķi vai spāņi. Par viņu uzņemšanu Savienībā netika lemts ar referenduma palīdzību. Nav šaubu, ka kaut kas tāds aizskartu mūsu nacionālo pašlepnumu.

BZ : Aptaujas rāda, ka cilvēki Vācijā baidās, ka paplašināšana būs pārāk dārga un maksās viņiem darba vietas. Kāda ir jūsu attieksme pret šīm bailēm?

Orbans : Tas, kurš novērtē tikai izdevumus vien, ir slikts biznesmenis. ES paplašināšana Savienības pilsoņiem un īpaši vāciešiem dos lielas ekonomiskās priekšrocības. Kas attiecas uz bailēm zaudēt darba vietas, es varu teikt, ka jau šeit, Ungārijā, man nav bijis pa spēkam cilvēkus no valsts austrumu daļas, kurā ir mazākas iespējas dabūt darbu, pārliecināt pārvietoties uz valsts rietumiem. Tātad ungāri ir tauta, kuru ir grūti izkustināt no vietas. Ieejiet pie mums kādā ciematā un pajautājiet cilvēkiem, kurus sastapsiet: "Ko gan tādu jūs šeit darāt?" Atbilde būs: "Ziniet, tas ir tā. Jau manam vectēvam šajā ciemā ..." Tas nozīmē, ka nepastāv briesmas, ka ungāri masveidīgi varētu doties projām, lai atņemtu darba vietas, piemēram, vāciešiem.

BZ : Decembrī ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāji tiksies, lai reformētu ES. Kādu signālu gaidāt jūs?

Orbans : Cerības kļūst arvien mazākas, kad runa ir par ES paplašināšanu. Vēl pirms viena, diviem mēnešiem šķita reāli, ka Nicā varētu tikt pieņemts ES paplašināšanas termiņu plāns. Taču pēdējā laika izteikumos šāda noteiktība vairs nav jūtama. Un tomēr es ticu, ka Nicā tiks sperti divi svarīgi soļi. Netiešais solis varētu būt debašu izbeigšana par ES iekšējām reformām. Tiešais solis būtu iestāšanās datuma nosaukšana.

BZ : Bet ja signālu nebūs?

Orbans : Protams, ka dzīve pastāv arī ārpus Eiropas Savienības. Dzīve turpināsies tāpat kā līdz šim. Mēs redzam, ka ES iekšienē joprojām trūkst vienotas gribas paplašināties. Tomēr mēs turpinām realizēt ES pieskaņošanās programmu, jo politika un dzīve nesastāv tikai no nākamajām dienām un dažiem nākamajiem gadiem. Mums klājas tāpat kā tiem, kuri 1990. gadā guva uzvaru aukstajā karā un īstenoja Vācijas apvienošanu. Mums ir izredzes Viduseiropu atkal tuvināt Rietumiem un panākt vienotību. Mēs atrodamies retā vēstures periodā, kurā kaut ko ir iespējams paveikt un nav jānovērš briesmas un jāraugās ar neuzticēšanos.

BZ : Jūs atkārtoti kritizējāt ES sankcijas pret Austriju. Vai līdz ar to zaudējāt ES dalībvalstu simpātijas?

Orbans : Ungārijā situācija nav identiska ar situāciju Eiropas Savienībā. Galu galā jebkura Savienības valsts varēja kontaktēties ar Austriju ES institūciju ietvaros, lai gan bilateriālā līmenī kontakti bija pārtraukti. Ungārijai tādu iespēju nebija. Ja mēs būtu rīkojušies tāpat kā ES dalībvalstis, tad tā būtu pilnīga diplomātisko attiecību pārtraukšana, izslēdzot arī dialoga iespēju. To nedarīja arī pati Savienība. Tāpēc arī mēs neizjutām spiedienu. Savienība ņēma vērā Ungārijas atšķirīgo stāvokli.

BZ : Vai tas attiecas arī uz Vāciju, kas aktīvi iestājās par sankcijām pret Austriju?

Orbans : Vācijas un Ungārijas attiecībām ir ļoti specifisks raksturs. Ungārijā cilvēki par vāciešiem domā, ka tā ir tauta, kas ir pārdzīvojusi ļoti smagu gadsimtu, kas ir zaudējusi miljoniem cilvēku, ko ir vājinājušas antidemokrātiskas struktūras. Valsts, kura atradās bezdibeņa priekšā un kuras ekonomika bija pilnībā sagrauta. Un tomēr tā saņēmās un izveidoja ekonomiku, kas bauda visas pasaules atzinību.

BZ : Vācija kā paraugs Ungārijai?

Orbans : Šī spēja Ungārijai vienmēr savā ziņā būs paraugs. Pēc 1990. gada es esmu bieži to teicis, kad līdz bankrotam nonākušās sociālistiskās sistēmas vietā bija jābūvē jauna sistēma. Es esmu teicis, ka ir tautas, kurām ir bijis grūtāk nekā ungāriem, piemēram, vāciešiem pēc Otrā pasaules kara. Taču tāpēc, ka viņi ticēja nākotnei, viņiem izdevās gūt pozitīvu rezultātu.

BZ : Ko jūs gaidāt no Vācijas?

Orbans : Mēs no vācu tautas gaidām, ka tā atbalstīs tādus Eiropas politiskos lēmumus, kas paver perspektīvas, un atbalstīs ungārus. Mums nav vajadzīgs advokāts, bet valsts, kas mūs saprot un kas tad, kad raugās uz mums, atceras arī savu vēsturi.

BZ : Līdzdalība Eiropas Savienībā Ungārijai dotu ne tikai priekšrocības vien, bet radītu arī problēmas. Saskaņā ar Šengenas līgumu jūsu valstij tad vajadzētu necaurlaidīgākas padarīt robežas ar Slovākiju un Rumāniju.

Orbans : Vispirms uzmanība ir jāpievērš faktam, ka Savienība nav izteikusi viedokli par jautājumiem, kas tai ir svarīgi. Mēs sarunas vedam tā, ka iepazīstinām ar savām pozīcijām, bet Savienība ar savām nē. Tātad es šodien oficiāli nezinu, kāds ir Savienības viedoklis jautājumā par lauksaimniecības nozari, jautājumā par naudu no Struktūrfonda, darbaspēka brīvu pārvietošanos un Šengenas līgumu. Mums ir sava pozīcija, bet otras puses pozīcija mums nav zināma.

BZ : Taču attiecīgā sadaļa ir atvērta jau sen.

Orbans : To ES sauc par sarunām. Visumā Ungārija ir gatava pielāgoties jaunajiem nosacījumiem. Mēs pašreiz spriežam par to, kādam statusam vajadzētu būt ungāriem robežas otrā pusē. Kā viņiem stāties darba attiecībās, kādas būs viņu iespējas izglītoties un kāda būs viņu medicīniskā aprūpe. Un kādiem noteikumiem viņi varēs pāriet robežu ar Ungāriju. Šis process notiek, ņemot vērā Šengenas vienošanos.

"Berliner Zeitung"

– 2000.09.18.

Damirs Frass, Franks Herolds