Par ES Pamattiesību aizsardzības un atbalstīšanas aģentūru

Eiropas Komisija 30.jūnijā pieņēma priekšlikumu regulai, ar kuru izveido Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību aģentūru. Tā kā Eiropas Komisija ir izvēlējusies pamattiesību aizsardzību un atbalstīšanu par vienu no savas politikas galvenajiem uzdevumiem, aģentūras izveidošana ir nozīmīgs līdzeklis šā uzdevuma veikšanai.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Franko Fratīni, kas atbildīgs par tieslietām, pilsoņu brīvību un drošību, teica: “Pamattiesībām ir galvenā nozīme Eiropas Savienības vērtību sistēmā. Tām ir būtiska nozīme, lai veidotu stabilu sabiedrību, pamatojoties uz piemērotām politiskajām institūcijām un efektīvu tieslietu sistēmu. Eiropai būtu jābūt šādu vērtību garantam un paraugam, taču, kad mēs sakām, ka mums ir jāaizsargā un jāpilnveido pamattiesības, tie nedrīkst būt tukši vārdi – ES pilsoņi pieprasa konkrētu rīcību. Šā iemesla dēļ mums ir jāizveido piemērotas struktūras un jāpiešķir resursi šā darba veikšanai. Tādēļ arī mēs veidojam Pamattiesību aģentūru.”
Priekšlikums tika pieņemts, ņemot vērā Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju 2003.gadā pieņemto lēmumu paplašināt Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra pilnvaras un pārveidot to par Pamattiesību aģentūru. Arī Eiropas Parlaments ir aicinājis izveidot šādu aģentūru.
Pamattiesību aģentūra būs neatkarīga iestāde, kas sniegs ekspertu slēdzienu pamattiesību jautājumos, vācot informāciju, analizējot to un veidojot sadarbības tīklu. Pašlaik Eiropas Savienības līmenī šādas darbības nenotiek.
Aģentūra sniegs ieteikumus ES un dalībvalstu institūcijām par to, kā labāk sagatavot un īstenot pamattiesību jautājumus Eiropas Savienības likumdošanā, piemēram, plānojot ES politiku vai juridiskus pasākumus cīņai pret cilvēku tirdzniecību, aģentūra varētu sniegt institūcijām vajadzīgo informāciju.
Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra pārveidošana par Pamattiesību aģentūru nenozīmē, ka tiks pievērsta mazāka uzmanība cīņai pret rasismu un ksenofobiju jo īpaši tādēļ, ka pašlaik Eiropā ir atdzimušas šīs parādības.
Aģentūra būs iedarbīgs Eiropas Savienības politikas līdzeklis pamattiesību aizsardzībai. Tā nebūs funkciju dublēšana, bet gan savstarpēja papildināšanās attiecībā uz darbu, ko ilgāku laiku veica Eiropas Padome, kurai joprojām ir būtiska nozīme cilvēktiesību jomā. Aģentūra veidos ciešu institucionālo sadarbību ar Eiropas Padomi.
Ierosinot izveidot Pamattiesību aģentūru, Eiropas Komisija īsteno pirmo prioritāti nesen ieviestajā Rīcības plānā, kura nosaukums ir “Hāgas programma: desmit nākamo piecu gadu prioritātes – partnerība Eiropas atjaunošanai brīvības, drošības un tiesiskuma jomā”.

Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes

Kādas izredzes ir priekšlikumam par Pamattiesību aģentūru, ko pieņems tuvākajā nākotnē?
Gan Eiropas Padome, gan Eiropas Parlaments lūdza izteikt šādu priekšlikumu. Tajā ņemts vērā dalībvalstu valstu un valdību vadītāju 2003.gada decembrī pieņemtais lēmums par to, ka jāpaplašina Eiropas Savienības Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra uzdevumi, pārveidojot to par Pamattiesību aģentūru.
Turklāt Eiropas Parlaments nesen uzaicināja Eiropas Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumu par Pamattiesību aģentūru.
Tā kā institūcijas ir vienisprātis par šādas aģentūras nepieciešamību, Eiropas Komisija sagaida drīzu risinājumu šajā jautājumā. Eiropas Komisija ir noteikusi nodrošināt ciešu triju institūciju sadarbību visā likumdošanas procedūras laikā.

Ko darīs Pamattiesību aģentūra?
Aģentūrai tiks uzticēti vairāki noteikti uzdevumi.
• Ar informāciju un datiem saistīti uzdevumi
Aģentūra vāks, ierakstīs, analizēs un izplatīs būtisku objektīvu, uzticamu un salīdzināmu informāciju un datus par pamattiesībām. Tā izstrādās metodes, lai uzlabotu datu kvalitāti, kā arī lai noteiktu tendences un izstrādātu rādītājus. Turklāt tā veiks zinātniskus pētījumus un sagatavos pārskatus vai arī veicinās šo darbu izpildi.
• Uzdevumi, kas saistīti ar Savienības un tās dalībvalstu institūciju konsultēšanu, īstenojot Savienības likumu
Aģentūra vai nu pēc savas ierosmes, vai pēc EP, Padomes vai Eiropas Komisijas pieprasījuma sniegs secinājumus un atzinumus Savienībai un tās dalībvalstīm. Tā sniegs gada pārskatu par stāvokli pamattiesību jomā, arī par stāvokli rasisma un ksenofobijas jomā, uzsverot atzītas prakses piemērus. Tā var izdot arī īpašus šim jautājumam veltītus ziņojumus.
• Uzdevumi attiecībā uz sadarbību ar pilsonisko sabiedrību un sapratnes veicināšanu
Aģentūra saistīsies ar attiecīgajām iesaistītajām personām un veicinās dialogu Eiropas līmenī. Tā organizēs Eiropas konferences, kampaņas, seminārus un sanāksmes. Aģentūra izstrādās komunikācijas stratēģiju, lai veicinātu sabiedrības sapratni, un veidos sabiedrībai pieejamu dokumentāciju.

Kādas ir Pamattiesību aģentūras tiesiskās un politiskās pilnvaras?
Pamattiesību aģentūra būs Kopienas aģentūra, un līdz ar to, ieviešot Kopienas likumus, tā sniegs attiecīgajām Kopienas un tās dalībvalstu institūcijām, iestādēm, birojiem un aģentūrām palīdzību un ekspertu atzinumus par pamattiesībām, lai atbalstītu pilnīgu šo tiesību ievērošanu.
Aģentūras darbības tematiskās jomas būs noteiktas daudzgadu modelī, kas ir nosakāms ar īstenošanas regulu, iesaistot politiski atbildīgas Kopienas institūcijas, tādējādi nosakot aģentūras darbības robežas. Šajās tematiskajās jomās aģentūra pilnīgi neatkarīgi pildīs savus uzdevumus.
Ir jāuzsver, ka aģentūra neizskatīs individuālās sūdzības un tai nav arī regulējošu lēmuma pieņemšanas pilnvaru.

Kāda ir Pamattiesību aģentūras ģeogrāfiskā sfēra?
Aģentūras darbs ir skaidri koncentrēts uz stāvokli pamattiesību jomā Savienībā un tās dalībvalstīs, kā arī tajās kandidātvalstīs, kas ir piekritušas piedalīties aģentūrā. Tas, piemēram, atspoguļojas aģentūras darba metodēs, tādējādi informācijas tīkli, kas ir galvenais līdzeklis datu ievākšanai un analīzei, vispirms tiks izveidoti dalībvalstīs un kandidātvalstīs, kuras ir iekļāvušās aģentūrā.
Attiecībā uz pārējām valstīm priekšlikuma projekts ļauj Eiropas Komisijai pieprasīt informāciju trešām valstīm, ieskaitot Rietumu Balkānus un kaimiņattiecību politikas valstis, par stāvokli pamattiesību jomā, ja Savienība ar valsti ir noslēgusi nolīgumu, kurā ir iekļauta t.s. cilvēktiesību klauzula. Šī iespēja pastāv arī tad, ja Savienība ir uzsākusi sarunas par šāda nolīguma noslēgšanu. Iespēja pieprasīt ad hoc informāciju nenozīmē sistemātisku uzraudzību, bet drīzāk īpašu informācijas savākšanu par noteiktu tēmu, kas ir svarīga Eiropas Komisijai lēmuma pieņemšanai.

Kāda ir Pamattiesību aģentūras saistība ar Eiropas Padomes cilvēktiesību jomā veikto darbu?
Aģentūra papildinās pašreizējos pamattiesību normu uzraudzības līdzekļus starptautiskā, Eiropas un valstu līmenī. Regula paredz izveidot ciešas institucionālas attiecības ar Eiropas Padomi.
Sadarbība nodrošinās to, ka nebūs aģentūras un Eiropas Padomes darbību pārklāšanās, jo īpaši izstrādājot līdzekļus, lai nodrošinātu, ka
• aģentūra ņem vērā no Eiropas Padomes nākušo informāciju,
• aģentūra koordinē savu darbību ar Eiropas Padomi,
• noslēdz divpusējas sadarbības līgumu un
• Eiropas Padomes nozīmēta neatkarīga persona piedalās aģentūras valdē līdzīgi kā pašreizējā Eiropas rasisma un ksenofobijas uzraudzības centrā.
Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra pieredze rāda, ka var izveidot auglīgu Kopienas aģentūras un Eiropas Padomes sadarbību. Eiropas Komisija ir uzņēmusies arī saistības, lai novērstu dažādu pieeju cilvēktiesību aizsardzībai un datu salīdzināmībai.

Kādēļ ir noderīga Pamattiesību aģentūra?
Aģentūra pievērsīs visas Savienības uzmanību datu pieejamības, salīdzināmības un kvalitātes problēmām. Pat ņemot vērā to, ka ir vērtīgi dažādu starptautisku un Eiropas pārstāvju ziņojumi par pamattiesībām, joprojām ir problēmas, piemēram, tādēļ, ka šie ziņojumi neietver visas dalībvalstis vai arī tie attiecas uz dažādiem laika posmiem vai arī tie nav saistīti ar Kopienas tiesībām. Tā kā darba apjoms ir milzīgs, ir vajadzīga arī datu pārvaldība, lai iegūtu vajadzīgo informāciju Savienības politikas veidošanai.
Aģentūra uzlabos valstu cilvēktiesību iestāžu sadarbību. Tāpat ir paredzēts mudināt dalībvalstis izveidot neatkarīgas cilvēktiesību institūcijas.
Aģentūra risinās sistemātisku un pastāvīgu dialogu ar Eiropas Savienību (ES), valstu un Eiropas nevalstiskajām organizācijām. Aģentūras struktūrā ir arī Pamattiesību forums, kurā iesaistās pilsoņu sabiedrības pārstāvji. Noteikti ir jāstiprina vispārējā sapratne.

Kādēļ ir jādibina Pamattiesību aģentūra?
Pirmkārt, aģentūra var piedāvāt Savienībai un dalībvalstīm noderīgas lietas: tas būs pamattiesību jautājumu ekspertu centrs saistībā ar ES tiesībām, kādu pašlaik nav.
Otrkārt, aģentūra izstrādās Eiropas Savienības pamattiesību hartu, kā tas tika pasludināts Nicā 2000.gadā, kas Savienības un tās pilsoņiem būs daudz uzskatāmāka. Ciešā saistība ar hartu ir atspoguļota aģentūras nosaukumā.
Treškārt, aģentūras izveidošana ir tās politikas turpinājums, ko iesāka ar Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centram uzticētajiem uzdevumiem. Šim centram jau bija pienākums sniegt Savienības institūcijām un dalībvalstīm līdzekļus, lai tās varētu izpildīt savas saistības pamattiesību ievērošanas jomā, izstrādājot un ieviešot Savienības politiku īpašajā rasisma un ksenofobijas jomā.
Ja aģentūrai būs plašākas pilnvaras, tā, Eiropas Savienības institūcijām un dalībvalstīm ieviešot Kopienas likumu, sniegs palīdzību un ekspertu atzinumus par visām hartā pasludinātajām tiesībām, līdz ar to tās varēs labāk veikt pasākumus un noteikt rīcību atbilstoši savai kompetencei, lai pilnībā ievērotu pamattiesības.

Kur atradīsies Pamattiesību aģentūra, un cik liels būs tās budžets un personāls?
Aģentūra atradīsies Vīnē, Austrijā, turpat, kur pašreizējais Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centrs.
Pašreizējā centra gada budžets ir 8,2 miljoni eiru un tajā strādā 37 cilvēki. Ir ierosināts aģentūrai uzsākt savu darbību 2007.gada 1.janvārī. Paredzēts, ka tās pilnvaras tiks ievērojami paplašinātas. Pieredze rāda, ka, lai izveidotu kādu aģentūru, ir vajadzīgi divi līdz trīs gadi, un ir paredzams, ka lielāka paplašināšana prasīs tikpat daudz laika. Tādēļ ir ierosināts, lai 2007.-2013. gadā būtu pieaugošs budžets, lai ņemtu vērā neizbēgamo pārejas periodu. Indikatīvais finanšu plānojums ir šāds: 2007.gada budžets: €16 miljoni; 2008: €20 miljoni; 2009: €21 miljoni; 2010: €23 miljoni; 2011: €26 miljoni; 2012: €28 miljoni; 2013: €29 miljoni. Personāls – 100 cilvēku.