Viesnīcu attīstība turpinās

Lielais ārvalstu viesu skaits Rīgas ielās, arī valsts un pašvaldību amatpersonu optimistiskās prognozes liecina par tūrisma uzplaukumu. Tas nozīmē aizvien vairāk darba arī viesnīcniekiem. Par nozares jaunumiem un problēmām “Latvijas Vēstnesim” pastāstīja viesnīcas “Hotel de Rome” direktors, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Jānis Jenzis.

Jānis Jenzis Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

J.Jenzis atzīst – pēdējos pāris gados Latvijas tūrisma industrija tiešām piedzīvo uzplaukumu. Agrāk uzņēmēju darbība nozares stagnācijas apstākļos nereti līdzinājās cīņai ar vējdzirnavām, bet tagad beidzot atzīta tūrisma nozīme tautsaimniecībā. Par to liecina valsts atbalsts investīciju piesaistīšanā, infrastruktūru attīstībā un starptautisko kontaktu veidošanā. Protams, darāmā vēl daudz – pērn tūrisma industrijas devums Latvijas iekšzemes kopproduktā bija apmēram 2 procenti, bet pasaules vidējais rādītājs ir apmēram 4 procenti.

Ar savu identitāti pasaules apritē

LVRA prezidents norāda – Latvijai ir būtiskas priekšrocības, un tās jāizmanto. Protams, nevaram nopietni konkurēt ar Parīzi vai Londonu, kas uzskatāmas par zīmoliem, kam īpaša reklāma nav vajadzīga. Taču Latvijas vērtības ir mērenais klimats, labvēlīgā sanitāri epidemioloģiskā situācija, politiskā stabilitāte. Turklāt aizvien vēl nav īsti izmantots padomju mantojuma potenciāls – daudziem rietumvalstu iedzīvotājiem savdabīga un interesanta šķiet gan okupācijas gadu apbūve, gan tālaika automobiļi, gan citas, vairumam mūsu valsts iedzīvotāju pierastas un pat netīkamas pagātnes liecības. Tūristus iespējams ieinteresēt arī ar unikālajām Latvijas dziesmu svētku tradīcijām un Nacionālās operas augsto māksliniecisko līmeni.
Uzsverot nacionālās īpatnības, jāņem vērā tūrisma industrijas, tātad arī viesnīcu un restorānu biznesa aizvien ciešāka iekļaušanās starptautiskajā apritē. Tiek pārrunāta iespēja ieviest vienotu standartu viesnīcu līmeņa vērtēšanai, piešķirot atbilstošu zvaigžņu skaitu.
Servisa standarti un vērtēšanas kritēriji visā pasaulē ir šķietami līdzīgi, taču J.Jenzis uzsver: “Pat Eiropā ir būtiskas atšķirības starp viesnīcām, kas novērtētas ar vienādu zvaigžņu skaitu. Piemēram, Latvijas un Grieķijas viesnīcas – Grieķijā nebūs obligāti siltie paklāji, jo cilvēki meklē vēsumu, nevis siltumu, bet kondicionētājiem tiek pievērsta lielāka uzmanība. Savukārt mūsu viesnīcu atšķirība no Āfrikas vai Āzijas viesnīcām vispār ir milzīga.”
LVRA prezidents pauž skepsi attiecībā uz pasaules standartu ieviešanas iespējām, bet redz labas perspektīvas Baltijas un Skandināvijas valstu vienotai standartu un sertifikācijas sistēmai. Lai to īstenotu un ieviestu, acīmredzot nākotnē tiks izveidota arī kopēja kontroles un uzraudzības institūcija. J.Jenzis norāda, ka zināmas reģionālās un nacionālās atšķirības viesnīcu iekārtojumā un servisā saglabāsies, taču daudzi tūristi tieši vēlas izjust šīs individuālās iezīmes.
Ceļotāji, kas augstāk vērtē nemainīgu standartu, var izvēlēties lielu starptautisko tīklu viesnīcas, piemēram, “Radisson”. Savukārt noteiktu pakalpojumu, piemēram, veselības procedūru, cienītāji katalogos bez grūtībām atradīs viesnīcas, kuras šos pakalpojumus piedāvā. Šāda diversifikācija ļauj piesaistīt visplašāko tūristu loku.

Uzņēmēji atbalsta saprātīgus jaunievedumus

Latvijas viesnīcniekus un restorānu saimniekus, tāpat kā viņu ārvalstu kolēģus, šobrīd nodarbina aktuālā blakustiesību maksājumu problēma, kas tika iztirzāta arī jūnija sākumā Rīgā notikušajā starptautiskajā viesnīcu industrijas konferencē. Proti, nav panākta vienošanās ar mūzikas producentu un izpildītāju pārstāvjiem par atlīdzību, kas maksājama par viesnīcās un restorānos atskaņotajiem skaņdarbiem. J.Jenzis paskaidro – autortiesību jomā nopietnu domstarpību vairs nav, bet Latvijas izpildītāju un producentu apvienības (LAIPA) pārstāvji nule sākuši aktīvu darbību, lai būtu iespējams iekasēt blakustiesību maksājumus. LAIPA speciālisti izstrādājuši maksājumu tarifu projektu, kuru šobrīd izvērtē LVRA un citu nozaru asociāciju pārstāvji.
J.Jenzis uzsver, ka, nosakot tarifus, jāņem vērā visi būtiskie faktori. Piemēram – viesnīcas un restorāni, atskaņojot skaņdarbu, faktiski veic gan autora, gan izpildītāja reklāmas funkcijas. Otrs aspekts – par radioviļņos raidīto mūziku jau samaksājušas raidstacijas, tāpēc var apšaubīt, vai ir pamatoti iekasēt maksu arī par publisku radiopārraižu translāciju. Visnotaļ atšķirīga ir dažādu valstu prakse ar blakustiesībām saistīto juridisko nianšu risināšanā. Piemēram, vairākās ārvalstīs viesnīcu istabas atzītas par privātu telpu, tādējādi izslēdzot iespēju piemērot blakustiesību maksu par mūzikas atskaņošanu numuros. Šim viedoklim piekrīt arī J.Jenzis, norādot – LVRA neapstrīd maksājumu pamatotību, bet vēlas diskutēt par tarifiem un maksājumu piemērošanu.
Vēl viens būtisks jautājums – smēķēšanas ierobežojumi viesnīcu un restorānu telpās. J.Jenzis teic, ka pilnīga smēķēšanas aizliegšana publiskās telpās ir tikai laika jautājums. Tāpēc viesnīcu un restorānu saimniekiem diezin vai būtu vērts ieguldīt lielus līdzekļus tādu ventilācijas iekārtu iegādē un uzstādīšanā, kuru nolūks ir tabakas dūmu kliedēšana. Taču ir pamats bažām, ka tādējādi tiks zaudēta būtiska daļa klientu. Īrijā veiktie pētījumi liecina, ka tikai trīs gadus pēc aizlieguma ieviešanas restorāni spēs atgūt iepriekšējo apgrozījuma līmeni.
Konferences ietvaros apspriesta arī Eiropas Komisijas līmenī iztirzātā ēdienu marķēšanas iecere. Veselīga dzīvesveida vārdā tā paredz restorānos pasniedzamo ēdienu marķēšanu līdzīgi veikalos nopērkamo pārtikas preču marķēšanai. Saskaņā ar idejas autoru ieceri ēdienkartē līdzās ēdiena nosaukumam un cenai būtu jāuzskaita arī kaloriju, tauku, olbaltumvielu un ogļhidrātu daudzums. Tomēr gan Latvijas, gan ārvalstu viesnīcu un restorānu jomas pārstāvji uzskata, ka šāda marķēšana nav lietderīga – cilvēki restorānā vēlas atpūsties un baudīt ēdienu, nedomājot par kalorijām, saka J.Jenzis. Turklāt cilvēki, kuri ir norūpējušies par savu veselību un svaru, visticamāk, paši painteresēsies par ēdiena kaloritāti.

Latvijas tūrisma industrija piedzīvo uzplaukumu, aug arī tūristu skaits, kas apmeklē vai vēlētos apmeklēt Latviju. Diemžēl viesnīcu, gultasvietu un citu pakalpojumu klāsts, ko varam piedāvātceļotgribētājiem un iepazītgribētājiem, joprojām ir ierobežots Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Tūristi vajadzīgi arī ziemā

Ir arī grūtāk risināmas problēmas. Tūrisma straujā attīstība radījusi naktsmītņu deficītu Rīgas centrā. Situāciju varētu uzlabot nākotnē būvējamās viesnīcas – Rīgas domes institūcijas izsniegušas 50 būvatļaujas viesnīcu celtniecībai, un paredzams, ka līdz nākamajai tūrisma sezonai Rīgas viesu rīcībā būs jau vismaz 14 jaunas viesnīcas. Vēl grūti spriest, vai tādējādi tiks pilnībā segts vietu deficīts, taču J.Jenzis norāda – naktsmītņu piedāvājumā nepieciešams līdzsvars. Ir dienas, kad brīvu vietu, vismaz Rīgas centra viesnīcās, nav, taču šāda situācija raksturīga tūrisma sezonai. Latvijā tūrismam ir izteikti sezonāls raksturs, bet viesnīcas jāuztur arī ziemā. Tāpēc liels viesnīcu skaits nozīmētu arī vairāk tukšu istabu pēc sezonas beigām. Ļoti spēcīgas konkurences un vienlaikus izteiktas tūrisma sezonalitātes apstākļos daudzu viesnīcu darbība kļūtu nerentabla, uzskata LVRA prezidents.
“Arī šobrīd mūsu vasaras un ziemas rādītāji nav pat salīdzināmi,” atzīst J.Jenzis. Tomēr jaunu viesnīcu būve ir nepieciešama. Ko darīt? Jāattīsta un jāpilnveido nesezonas piedāvājumi. Piemēram, daudz viesu un līdzekļu ļautu piesaistīt konferenču tūrisma attīstība. Šis tūrisma veids nav atkarīgs no gadalaika, turklāt nes divas trīs reizes lielāku peļņu nekā atpūtas tūrisms. Viesnīcnieki cer uz pozitīvu Rīgas domes lēmumu par pašvaldības dalību speciāla biroja izveidē, kura uzdevums būtu veicināt konferenču un līdzīgu pasākumu piesaisti Rīgai. Jāpiebilst, Igaunijā un Lietuvā analoģiski biroji jau izveidoti. Protams, Rīgā jābūt arī lielam un modernam kongresu centram. Konferences visbiežāk tiek rīkotas vietās, kurās ir arī labas brīvā laika pavadīšanas iespējas un vizuāli pievilcīga apkārtne, tāpēc Latvijas izredzes šajā jomā ir ļoti labas, uzsver J.Jenzis. Kā paraugs varētu kalpot Helsinki, kas ierindojas pasaules populārāko konferenču tūrisma vietu pirmajā desmitniekā.
Satraucoši rezultāti gūti nozares pārstāvju un Starptautiskās darba organizācijas (International Labour Organisation) veiktajā pētījumā. Tā dati liecina, ka tuvākajos gados pasaules viesmīlības industrijā (jēdziens, kas ietver viesnīcu un restorānu biznesa nozari) varētu rasties apmēram 5 miljonu darbinieku deficīts. Nav pamata cerēt, ka šī parādība neskars Latviju. Situācijas pamatā ir galvenokārt nozares straujā attīstība visā pasaulē. J.Jenzis norāda – būtiska loma šajā attīstībā ir gan Ķīnas tūrisma nozares dinamikai, gan arī augošajām Ķīnas iedzīvotāju iespējām ceļot. Protams, nozīme ir arī jauniešu profesionālās orientācijas jautājumam – it īpaši Latvijā. Atalgojums mūsu valsts tūrisma industrijā nevar konkurēt, piemēram, ar samaksu banku sektorā. Latvijas tūrisma darbinieki labprāt dodas strādāt uz ārvalstīm, kur viņi gūst labākas peļņas iespējas un ir laipni gaidīti savas augstās profesionālās kvalifikācijas dēļ.
“Brīžiem mēs jūtamies kā rietumvalstu kadru kalve,” saka J.Jenzis. Viņš paredz, ka nākotnē Latvijā būs jūtama ārvalstu darbaspēka plūsma – iespējams, no citām postpadomju un postsociālisma valstīm.

No kaimiņiem varam mācīties

Viesnīcu un vietu skaita ziņā Latvija Baltijas valstu vidū nav uzskatāma nedz par līderi, nedz par atpalicēju. Tiesa, Igaunijas tūrisma attīstības rādītāji vismaz pagaidām ir daudz labāki, taču gultas vietu skaita ziņā esam diezgan līdzīgās pozīcijās. Mūsu ziemeļu kaimiņu viesnīcām ieņēmumus lielā mērā nodrošina labi attīstītā prāmju satiksme ar Helsinkiem un Stokholmu, tāpēc būtu laiks arī Latvijā pilnveidot šo transporta veidu. Savukārt Lietuvā krietni populārāks ir iekšējais tūrisms – valsts iedzīvotāji atvaļinājumus un nedēļas nogales labprāt pavada, piemēram, pašu kūrortpilsētas Palangas viesnīcās. Diemžēl mūsu valsts iedzīvotāji daudz labprātāk izvēlas ārvalstu kūrortus – par to liecina negatīvā tūrisma bilance un fakts, ka lielais vairums viesu Latvijas viesnīcās ir ārzemnieki. J.Jenzis atgādina par pirmskara Latvijā popularizēto dzimtenes apceļošanas kustību, norādot, ka no tās vērts mācīties arī mūsdienu tūrisma organizatoriem un biznesa pārstāvjiem. Turklāt jāņem vērā, ka ne piedāvājumu klāsts, ne cenu līmenis visās trīs Baltijas valstīs būtiski neatšķiras. Varbūt Latvijā gan būtu vajadzīgs vairāk lētāku, proti, vienas zvaigznes, divu un trīs zvaigžņu, viesnīcu. Protams, lielāks šādu viesnīcu skaits pazeminātu arī cenu līmeni. Savukārt četru un piecu zvaigžņu segmentā piedāvājums ir pilnīgi pietiekams, uzskata LVRA prezidents.
Runājot par jaunākajām LVRA aktivitātēm, jāmin asociācijas veidotie kontakti ar Eiropas Savienības viesnīcu, restorānu un kafejnīcu nacionālo asociāciju konfederāciju HOTREC. Organizācijai ir pārstāvniecība Briselē, kuras uzdevums ir nozares interešu lobēšana Eiropas varas gaiteņos. Uzņēmēji HOTREC darbību atzīst par augsti profesionālu un ļoti efektīvu, un tās biedru vidū ir jau daudzu Eiropas valstu asociācijas. Dalības maksa organizācijā ir augsta, taču pievienošanās konfederācijai būtu laba investīcija nozares attīstībā.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv