Dzīvojam plašāk un brīvāk
Latvijas iedzīvotāju privātā dzīvojamā platība pēdējos gados palielinājusies aptuveni par pieciem kvadrātmetriem uz vienu iedzīvotāju.
Atdzimusi dzīvojamo māju būvniecība, un dzīves telpa vidēji uz vienu valsts iedzīvotāju kļūst plašāka Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I. |
Dzīvojamo telpu kopējā platība uz
vienu pastāvīgo iedzīvotāju palielinās, liecina Centrālās
statistikas pārvaldes dati laika posmā no 1990.gada līdz
2004.gadam. Piemēram, pirms piecpadsmit gadiem tā bija 19,2,
pirms pieciem gadiem – 22,6, bet aizvadītajā gadā – jau 24,3
kvadrātmetri.
Gandrīz trešdaļa no Latvijas dzīvojamā fonda atrodas Rīgā.
Turklāt pilsētu teritorijā ir apmēram divas trešdaļas no visa
Latvijas dzīvojamā fonda.
Dzīvojamā fonda pamatrādītāji liecina, ka dzīvojamais fonds
sabiedriskajā sektorā pēdējos 15 gados ir samazinājies apmēram
četras reizes – no 36,6 miljoniem kvadrātmetru 1990.gadā līdz 8,5
miljoniem pērn. Turpretī privātā sektora īpatsvars dzīvojamā
fondā 1990.gadā bija tikai 31%, un līdz aizvadītā gada beigām tas
palielinājies līdz pat 85% no visa dzīvojamā fonda.
Līdz šā gada 1.janvārim valsts un pašvaldību dzīvojamā fondā
privatizēti 83% no privatizācijai sagatavotajiem dzīvokļiem.
“LV” informācija