Ministru kabineta 2005.gada 5.jūlija sēdē

Akceptēts Kultūras ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Bibliotēku likumā”, kā rezultātā tas saskaņots ar vairākiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem – Publisko aģentūru likumu, Valsts pārvaldes iekārtas likumu, Komerclikumu, kā arī ar Biedrību un nodibinājumu likumu. Grozījumi ir nepieciešami, lai valsts bibliotēkas pārveidotu par valsts aģentūrām.
Bez tam likumprojekts saskaņots ar tiesību akta projektu “Likumprojekts “Obligāto eksemplāru likums” ” atbilstoši Ministru kabineta komitejas 2004.gada 27.septembra sēdes protokola Nr. 40 3.§ 3. un 4.punktam.

Akceptēts Kultūras ministrijas sagatavotais likumprojekts “Obligāto eksemplāru likums”, kā rezultātā Latvijā esošā obligāto eksemplāru piegādes kārtība tiks tuvināta citu Eiropas Savienības (ES) valstu likumdošanai un praksei.
No 1997.gada obligāto eksemplāru piegādes kārtību noteica Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likums, taču šajā likumā konstatētas vairākas nepilnības, kas novērstas likumprojekta akceptēšanas rezultātā. Turklāt līdz ar šī likumprojekta akceptēšanu un stāšanos spēkā spēku zaudē Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likums.
Akceptētais likumprojekts paredz vākt, apkopot un saglabāt nacionālo kultūras mantojumu; nodrošināt avotu bāzi nacionālās bibliogrāfijas un nacionālā kopkataloga veidošanai; nodrošināt avotu bāzi nacionālajai izdevējdarbības statistikai, kā arī nodrošināt iespējami pilnīgāku pieeju obligātajiem eksemplāriem.
Līdz ar Obligāto eksemplāru likumprojekta akceptēšanu samazināts piegādājamo obligāto eksemplāru un to saņēmēju bibliotēku skaits, kā arī noteikta Latvijā producēto elektronisko izdevumu un internetā pieejamo Latvijas tiešsaistes publikāciju uzkrāšanas kārtība.
Likuma pielikumā ir norādīti iespieddarbu, elektronisko izdevumu, kā arī nepublicēto materiālu veidi, kuru obligātie eksemplāri piegādājami Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Piemēram, tekstizdevumi (grāmatas, žurnāli, bukleti, prospekti, tekstizdevumi ar elektronisko izdevumu pielikumiem u.c.); nošizdevumi; kartogrāfiskie izdevumi (kartogrāfiskie bukleti, ceļveži, karšu atlanti u.c.); attēlizdevumi (albumi, atklātnes u.c.); patentu dokumenti; normatīvtehniskie dokumenti (Latvijas Republikas valsts standarti, būvnormatīvi u.c.); izdevumi neredzīgajiem; skaņu ieraksti; videoieraksti; datorieraksti; kā arī valsts pārvaldes institūciju apstiprinātie analītiskie pārskati par darbu vai atsevišķiem darbības virzieniem par gadu un ilgāku laikposmu, kā arī koncepcijas un programmas, kas netiek publicētas.
Izstrādājot Obligāto eksemplāru likumprojektu, notikušas konsultācijas ar Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju, Latvijas Bibliotekāru biedrību un Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociāciju. Līdz ar Obligāto eksemplāru likuma akceptēšanu Ministru kabineta sēdē plānots veikt grozījumus Bibliotēku likumā.

Apstiprināts rīkojums par 566 pretendentu uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā. 40 no tiem ir nepilngadīgi bērni. Savukārt no pārējiem pilsonību ieguvušajiem 68 procenti ir krievi, 12 procenti – baltkrievi, 8 procenti – ukraiņi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
Naturalizācijas pārvalde norāda, ka šobrīd Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 96 038 personas. Ar katru gadu naturalizēto skaits pieaug.

Apstiprināti divu augstskolu rektori. Transporta un sakaru institūta rektora amatā atkārtoti apstiprināts Dr.habil.sc.ing. Jevgeņijs Kopitovs, bet Vidzemes augstskolas rektora amata pienākumus turpmāk pildīs līdzšinējā rektora vietas izpildītāja Dr.hist. Vija Daukšte.
J.Kopitovs 1971.gadā ieguvis augstāko izglītību Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtā. Kopš 1997.gada ir habilitēts inženierzinātņu doktors, bet kopš 1998.gada – profesors. Līdz šim J.Kopitovs bija Transporta un sakaru institūta rektors un Datorzinātņu katedras profesors. Iepriekš strādājis arī Rīgas Aviācijas universitātē, Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtā. J.Kopitovs izstrādājis 184 mācību un zinātniskās publikācijas, tostarp 23 monogrāfijas un mācību grāmatas un 1 izgudrojumu.
V.Daukšte absolvējusi Latvijas valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti. Kopš 1993.gada ir nostrificēta vēstures zinātņu doktore. Kopš 2003.gada ir Vidzemes augstskolas akadēmiskā darba prorektore. Iepriekš strādājusi arī Ventspils augstskolā, Latvijas Universitātē un Rīgas 5.vidusskolā. V.Daukšte ir vairāku nozīmīgu publikāciju un mācību līdzekļu autore.

Agnese Korbe, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultante