Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Valsts kontroles likumā

Izdarīt Valsts kontroles likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 12.nr., 2005, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. 2.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts kontrole, veicot finanšu un lietderības revīzijas, kā arī pārbaudot darījumu un darbības atbilstību normatīvajiem aktiem un plānotajiem rezultātiem, kontrolē:”;

papildināt pirmās daļas 3.punktu pēc vārda “mantu” ar vārdiem “vai tās daļu”;

papildināt otro daļu ar vārdiem “kā arī sniegt rekomendācijas atklāto trūkumu novēršanai”.

2. 3.pantā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) katru gadu sniedz atzinumus par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu gada pārskatu sastādīšanas pareizību;”;

aizstāt 3.punkta “a” apakšpunktā vārdu “likumības” ar vārdu “finanšu”.

3. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

“5. pants. Valsts kontroles iekšējās darbības kārtību nosaka Valsts kontroles padomes apstiprināts nolikums.”

4. 8.panta pirmajā daļā:

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

“9) iesaka Saeimai apstiprināšanai Valsts kontroles padomes locekļu amata kandidātus;”;

papildināt daļu ar 10., 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“10) ieceļ amatā Valsts kontroles revīzijas departamentu direktorus, revīzijas departamentu sektoru vadītājus un apstiprina šo amatpersonu amatu aprakstus;

11) nosaka Valsts kontrolē lietojamos revīzijas standartus atbilstoši Latvijas Republikā atzītajiem starptautiskajiem revīzijas standartiem, metodoloģiju un prasības revīziju kvalitātes kontrolei;

12) atbild par iekšējās kontroles sistēmas un iekšējās audita sistēmas izveidošanu.”

5. Izteikt 10. un 11.pantu šādā redakcijā:

“10. pants. Valsts kontroles padomes sastāvā ietilpst valsts kontrolieris un seši Valsts kontroles padomes locekļi, kas pilda revīzijas departamentu direktoru amatus.

11. pants. Valsts kontroles padome:

1) apstiprina nolikumu un citus Valsts kontroles iekšējo darbību reglamentējošos aktus;

2) apstiprina revīziju gada plānu un stratēģiskās attīstības plānu;

3) lemj par revīziju jomu sadali starp revīzijas departamentiem;

4) izlemj Valsts kontroles padomes locekļu un revīzijas departamentu direktoru ierosinātos jautājumus;

5) pieņem lēmumu par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesai;

6) apstiprina šā likuma 3.panta 1.punktā minēto atzinumu un pieņem lēmumu par tā iesniegšanu Saeimai, kā arī iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam šā likuma 3.panta 3.punktā minētos ziņojumus;

7) izveido atestācijas komisiju un apstiprina šīs komisijas nolikumu, nosakot tās kompetenci;

8) pieņem lēmumu sakarā ar sūdzībām, kas iesniegtas par revīzijas departamenta lēmumu, ar kuru apstiprināts revīzijas ziņojums vai atzinums, ja ar to tieši tiek aizskartas kādas personas vai revidējamās vienības tiesības vai tiesiskās intereses;

9) izskata un pieņem lēmumus par tiem revīzijas ziņojumiem, par kuriem, domām daloties, nav pieņemts revīzijas departamenta lēmums (20.panta trešā daļa). Revīzijas departamenta direktors, kurš piedalījies revīzijas ziņojuma izskatīšanā iepriekš, ir tiesīgs piedalīties padomes sēdē, taču nepiedalās balsošanā;

10) apstiprina Valsts kontroles budžeta pieprasījumu;

11) apstiprina Valsts kontroles struktūru, darbinieku štatu sarakstu, amatu kvalifikācijas prasības un darba samaksas sistēmu;

12) nosaka Valsts kontroles kancelejā ietilpstošās struktūrvienības un to pakļautību.”

6. Izslēgt 15.pantā vārdus “revīzijas departamenta kolēģija”.

7. Izteikt 16.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Revīzijas departamenta direktora prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda cita revīzijas departamenta direktors vai šā paša revīzijas departamenta sektora vadītājs, kuru uz šo laiku pilnvarojis valsts kontrolieris.”

8. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

“17. pants. Revīzijas departamenta direktors:

1) vada departamenta darbu un nosaka tā darbības stratēģiju revīziju veikšanai;

2) organizē departamenta personāla resursus tā, lai nodrošinātu darbu izpildi saskaņā ar apstiprināto Valsts kontroles revīziju gada plānu un Valsts kontrolē noteiktajiem revīzijas standartiem un metodoloģiju;

3) apstiprina katras revīzijas plānu, kā arī iepriekš neparedzēto darba uzdevumu plānu;

4) pārbauda revīziju rezultātus, arī revīziju ziņojumus un atzinumus, apstiprina tos un nosūta revidējamai vienībai;

5) pārrauga sektoru darbu;

6) veic citus pienākumus saskaņā ar amata aprakstu.”

9. Izteikt 18.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3)Revīzijas departamenta sektora vadītāju pēc revīzijas departamenta direktora ieteikuma, ievērojot atestācijas komisijas atzinumu, ieceļ amatā valsts kontrolieris.”

10. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

“19. pants. Revīzijas departamenta sektora vadītājs:

1) vada sektora darbu un nodrošina sektora revīziju kopējo stratēģiju atbilstoši Valsts kontrolē noteiktajiem revīzijas standartiem un metodoloģijai;

2) pārbauda un apstiprina katru revīzijas plānu un tā atbilstību kārtējā gada revīziju plānam;

3) pārstāv Valsts kontroli sarunās ar revidējamo vienību sektora veiktās revīzijas sakarā;

4) pārrauga revīzijas pierādījumu iegūšanas procesu un, ja nepieciešams, arī iesaistās revīzijā;

5) pārbauda un apstiprina revīzijas ziņojuma projektus pirms to nosūtīšanas revidējamai vienībai paskaidrojuma sniegšanai;

6) veic citus pienākumus saskaņā ar amata aprakstu.”

11. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“V nodaļa. Revīzijas departamenta kompetence”.

12. Izteikt 20. un 21.pantu šādā redakcijā:

“20. pants. (1) Revīzijas departamenta lēmumu, ar kuru apstiprina revīzijas ziņojumu, pieņem revīzijas departamenta direktors un tā revīzijas departamenta sektora vadītājs, kurš ir atbildīgs par konkrēto revīziju.

(2) Lēmums, lai tas stātos spēkā, jāpieņem vienbalsīgi.

(3) Ja balsojot domas dalās, revīzijas ziņojumu nodod izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Valsts kontroles padomei.

21. pants. Revīzijas departamenta direktors un revīzijas departamenta sektoru vadītāji:

1) lemj par revīzijas darbu sadali starp sektoriem;

2) izstrādā revīziju gada plāna projektu;

3) izskata Saeimai un Ministru kabinetam iesniedzamo ziņojumu projektus.”

13. Izslēgt 22.pantu.

14. Izslēgt VI nodaļu (23. un 24.pantu).

15. Aizstāt 25.pantā vārdus “revīzijas departamenta kolēģijas loceklis un Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieks” ar vārdiem “revīzijas departamenta sektora vadītājs”.

16. Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:

“27. pants.(1)Valsts kontroles padomes locekļus pēc valsts kontroliera ieteikuma apstiprina Saeima uz četriem gadiem.

(2) Valsts kontroles padomes locekļus var apstiprināt amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.”

17. Papildināt likumu ar 27.¹pantu šādā redakcijā:

“27.¹ pants.(1)Valsts kontroles padomes locekli pēc apstiprināšanas Saeimā valsts kontrolieris ieceļ valsts kontroles revīzijas departamenta direktora amatā uz četriem gadiem.

(2) Ja valsts kontroles padomes locekli Saeima apstiprinājusi amatā atkārtoti, valsts kontrolieris ieceļ attiecīgo Valsts kontroles padomes locekli valsts kontroles revīzijas departamenta direktora amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

(3) Revīzijas departamentu sektoru vadītājus amatā ieceļ valsts kontrolieris bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, ievērojot atestācijas komisijas atzinumu.”

18. Izslēgt 28.pantu.

19. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

“29. pants. (1) Valsts kontrolieri pirms šā likuma 26.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa, kā arī Valsts kontroles padomes locekli pirms šā likuma 27.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa no amata atbrīvo Saeima vienīgi uz tiesas sprieduma pamata krimināllietā.

(2) Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis var iesniegt Saeimai iesniegumu par atkāpšanos no amata.”

20. Papildināt likumu ar 29.¹pantu šādā redakcijā:

“29.¹ pants. Valsts kontroles revīzijas departamenta sektora vadītāju no amata atbrīvo, ja valsts kontrolieris konstatē faktu, ka nav ievērots kāds no šā likuma 30.panta otrās daļas ierobežojumiem, vai sakarā ar atestācijas komisijas atzinumu par viņa neatbilstību ieņemamam amatam.”

21. 30.pantā:

aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdus “kolēģijas locekļa” ar vārdiem “sektora vadītāja”;

izslēgt pirmajā un otrajā daļā vārdus “un Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieka”;

izslēgt pirmās daļas 4.punktu.

22. 31.pantā:

aizstāt vārdus “kolēģijas loceklis” ar vārdiem “sektora vadītājs”;

izslēgt vārdus “un Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieks”.

23. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“32. pants. Valsts kontroles darbinieki ir Valsts kontroles revidenti un personāls, kurš nodrošina Valsts kontroles organizatorisko, finansiālo un saimniecisko darbību.”

24. Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

“37. pants. Valsts kontroles darbiniekus darbā pieņem un no darba atbrīvo valsts kontrolieris atbilstoši Darba likuma prasībām.”

25.Aizstāt 43.panta trešajā daļā vārdus “kolēģijas loceklis” ar vārdiem “sektora vadītājs”.

26. Izteikt 43.¹pantu šādā redakcijā:

“43.¹ pants. Valsts kontrolieris un Valsts kontroles padomes loceklis, atstājot amatu pēc pilnvaru termiņa izbeigšanās, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā.”

27. Izslēgt 47.pantu.

28. Aizstāt 49.panta pirmajā daļā vārdus “kolēģijas loceklis” ar vārdiem “sektora vadītājs”.

29. Izteikt 53., 54., 55., 56. un 57.pantu šādā redakcijā:

“53. pants. Pamatojoties uz revīzijā konstatētiem faktiem un pārbaudītajiem dokumentiem, tiek sagatavots Valsts kontroles revīzijas ziņojuma projekts, kuru nosūta revidējamai vienībai, nosakot termiņus paskaidrojumu iesniegšanai.

54. pants. (1) Pamatojoties uz Valsts kontroles revīzijas ziņojuma projektu un tam pievienoto revidējamās vienības rakstveida paskaidrojumu, tiek sagatavots revīzijas ziņojums, bet gadījumos, kad tiek veikta revīzija par gada pārskata sastādīšanas pareizību saskaņā ar šā likuma 3.panta 1. un 2.punktā noteiktajiem Valsts kontroles uzdevumiem,— arī atzinums.

(2) Ja revīzija par gada pārskata sastādīšanas pareizību tiek veikta papildus šā likuma 3.panta 1. un 2.punktā paredzētajiem gadījumiem, Valsts kontrole lemj par atzinuma nepieciešamību.

55. pants.(1)Revīziju slēdz, pieņemot revīzijas departamenta lēmumu par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu. Šo lēmumu nosūta revidējamai vienībai. Lēmums stājas spēkā pēc 15 dienām no tā pieņemšanas dienas, ja tas nav apstrīdēts Valsts kontroles padomē.

(2) Valsts Kontroles padome sūdzību, kurā tiek apstrīdēts Valsts kontroles revīzijas departamenta lēmums, izskata un lēmumu par to pieņem 30 dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, Valsts kontroles padome to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem, par to paziņojot sūdzības iesniedzējam.

(3) Valsts kontroles padomes lēmums par personas vai revidējamās vienības motivēto sūdzību (64.pants) stājas spēkā pēc 30 dienām no tā pieņemšanas dienas, ja persona vai revidējamā vienība nav šo lēmumu pārsūdzējusi Augstākās tiesas Senātā (65.pants).

56. pants. Valsts kontrolei ir tiesības sniegt rekomendācijas revidējamai vienībai atklāto trūkumu novēršanai, kā arī noteikt termiņu, kādā revidējamā vienība rakstveidā ziņo par trūkumu novēršanu.

57. pants. Valsts kontroles revīzijas ziņojumu, bet gadījumos, kad tiek veikta revīzija par gada pārskata sastādīšanas pareizību, — arī atzinumu Valsts kontrole nosūta revidējamai vienībai, attiecīgās nozares ministram un finanšu ministram.”

30. Izteikt 60.pantu šādā redakcijā:

“60. pants. Pēc tam kad Valsts kontroles padome ir apstiprinājusi revīziju gada plānu, valsts kontrolieris nosūta Saeimai izvērstu ziņojumu par plānotajiem revīzijas virzieniem, nenosaucot revidējamās vienības.”

31. Izteikt 62.pantu šādā redakcijā:

“62. pants. Revidējamai vienībai ir tiesības rakstveidā izteikt savu viedokli par revīzijas ziņojuma projektu, kā arī sniegt paskaidrojumus.”

32. Izslēgt 63.pantu.

33. Izteikt 64. un 65.pantu šādā redakcijā:

“64. pants. (1) Ja ar Valsts kontroles revīzijas departamenta lēmumu tieši tiek aizskartas kādas personas vai revidējamās vienības tiesības un tiesiskās intereses, personai vai revidējamai vienībai ir tiesības 15 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas to apstrīdēt Valsts kontroles padomē.

(2) Sūdzības iesniedzējam vai tā pilnvarotiem pārstāvjiem ir tiesības piedalīties Valsts kontroles padomes sēdē, kurā tiek izskatīta šā panta pirmajā daļā minētā sūdzība, un sniegt paskaidrojumus par revīzijā konstatētajiem faktiem un pārbaudītajiem dokumentiem, ko revidējamā vienība sniegusi Valsts kontrolei revīzijas veikšanas laikā.

(3) Ja ar Valsts kontroles revīzijas departamenta lēmumu nav tieši aizskartas personas vai revidējamās vienības tiesības vai tiesiskās intereses un Valsts kontroles padome ir pieņēmusi lēmumu par šīs personas vai revidējamās vienības sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas, tad šāds lēmums nav pārsūdzams.

65. pants. Ja Valsts kontroles padome šā likuma 64.panta kārtībā iesniegto sūdzību ir noraidījusi, kā arī gadījumos, kad Valsts kontroles padome lēmumu pieņēmusi saskaņā ar šā likuma 20.panta trešo daļu un ar lēmumu tieši tiek aizskartas kādas personas vai revidējamās vienības tiesības un tiesiskās intereses, personai vai revidējamai vienībai ir tiesības pārsūdzēt Valsts kontroles padomes lēmumu Augstākās tiesas Senātā 30 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Pārsūdzētajā daļā lēmuma spēkā stāšanās kārtību nosaka Senāta nolēmums.”

34. Papildināt pārejas noteikumus ar 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“8. Valsts kontroles padome viena mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās apstiprina atestācijas komisijas nolikumu un izveido atestācijas komisiju.

9. Saeimas apstiprinātie revīzijas departamentu kolēģijas locekļi atlikušajā pilnvaru laikā pilda revīzijas departamenta sektora vadītāja amata pienākumus, bet pēc pilnvaru beigām, lai pretendētu uz atkārtotu iecelšanu amatā, ir nepieciešams pozitīvs atestācijas komisijas atzinums.

10. Ja Saeimas apstiprinātais revīzijas departamenta kolēģijas loceklis pēc šā likuma grozījumu spēkā stāšanās turpina darbu Valsts kontrolē kā sektora vadītājs, tas nav uzskatāms par amata atstāšanu šā likuma 43.¹panta izpratnē. Šā likuma 43.¹pantā paredzēto pabalstu var saņemt revīzijas departamenta kolēģijas loceklis, kurš pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās atstāj amatu un Valsts kontrolē darbu neturpina vai pēc pilnvaru termiņa beigām atstāj amatu arī kā sektora vadītājs.”

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 22.jūnijā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2005.gada 6.jūlijā