Likumprojekts
Grozījumi Muitas likumāSaeimas dok. Nr.2132; likumprojekts Nr.611
Finansu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta 2000.gada 11.jūlija sēdē
akceptēts (prot. Nr. 31, 4.§) un 12.jūlijā iesniegts Saeimas izskatīšanai
Izdarīt Muitas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 12., 23.nr.; 1999, 19.nr.) šādus grozījumus:
1. Aizstāt visā tekstā vārdus "Muitas pārvalde" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Galvenā muitas pārvalde" (attiecīgā locījumā).
2. 1.pantā:
izslēgt pirmo un trešo daļu;
aizstāt divdesmit otrajā daļā vārdu "attiecīgo" ar vārdu "muitas";
papildināt pantu ar divdesmit trešo, divdesmit ceturto un divdesmit piekto daļu šādā redakcijā:
"(23) Muitas režīms — pasākumu un saistību kopums, kas nosaka rīcību ar precēm, kas pārvietojamas pāri muitas robežai.
(24) Muitas maksājumu atmaksāšana — pilnīga vai daļēja samaksāto muitas maksājumu atmaksāšana, kuru veic Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz tā pieņemtu lēmumu.
(25) Atbrīvojums no muitas maksājumu samaksas — Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par pilnīgu vai daļēju muitas parāda summas neiekasēšanu vai attiecīgo muitas maksājumu visas summas vai tās nesamaksātās daļas iegrāmatojuma anulēšanu."
3. Aizstāt 1.panta piecpadsmitajā daļā, 7.panta otrajā daļā, 20.panta piektajā daļā, 29.panta otrās daļas 1.punktā un piektajā daļā vārdus "muitas procedūra" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "muitas procedūra vai cits muitas režīms" (attiecīgā locījumā).
4. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:
" 8.pants. Konfidencialitāte
Muitas amatpersonām aizliegts izpaust vai izmantot personiskiem nolūkiem informāciju, ko muitas iestādēm sniedz personas saskaņā ar šo likumu un citiem muitas lietas regulējošiem normatīvajiem aktiem, izņemot normatīvajos aktos paredzēto gadījumu."
5. Izteikt 12.panta ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Muitas iestāžu amatpersonu lēmumos par lūgumu noraidīšanu vai par citu adresāta interešu ierobežošanu rakstveidā norāda šāda lēmuma pieņemšanas pamatojumu."
6. Papildināt 13.panta pirmo daļu aiz vārda "personām" ar vārdiem "pēc to rakstiska vai mutiska pieprasījuma".
7. Izteikt 13.1 pantu šādā redakcijā:
" 13.1 pants. Atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību
Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam
(1) Pamatojoties uz personas rakstveida iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā rakstveidā sniedz atzinumu par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam.
(2) Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes sniegto atzinumu par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam izmanto tikai attiecīgi preces izcelsmes noteikšanai vai preču identificēšanai saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru. Muitas iestādes minētos atzinumus izmanto tikai attiecībā uz precēm, kurām ir pabeigta muitošana.
(3) Personai, kurai izsniegts atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam, ir pienākums pierādīt preces atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajā iesniegumā aprakstītajām precēm, ja to pieprasa muitas iestāde.
(4) Atzinums par preces izcelsmi ir spēkā trīs gadus no tā izsniegšanas dienas, bet atzinums par preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam ir spēkā sešus gadus no tā izsniegšanas dienas. Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde anulē izsniegto atzinumu, ja konstatē, ka tā pieprasītājs ir sniedzis neprecīzu vai nepilnīgu informāciju. Par atzinuma anulēšanu paziņo muitas iestādēm un atzinuma pieprasītājam.
(5) Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes izsniegtais atzinums zaudē spēku, ja spēku zaudē vai tiek grozīti normatīvie akti, uz kuru pamata tas izsniegts, vai gadījumos, ja atzinumu atsauc tā izsniedzējs. Par atzinuma spēkā neesamību, norādot iemeslu, rakstveidā paziņo muitas iestādēm un atzinuma pieprasītājam.
(6) Atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam ir spēkā vēl sešus mēnešus pēc Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes rakstveida paziņojuma par atzinuma spēkā neesamību saņemšanas, ja persona, kurai izsniegts atzinums, ir noslēgusi līgumu par preču iegādi, pamatojoties uz atzinumā sniegto informāciju."
8. Izteikt 15.panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Muitas amatpersonu pieņemtos lēmumus personām ir tiesības pārsūdzēt likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" noteiktajā kārtībā."
9. Izteikt 16.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Ar preču muitošanu saistītā muitas iestādes lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi."
10. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:
" 19.pants. Atbildība par muitas noteikumu pārkāpumiem un muitas maksājumu maksāšanas kārtības neievērošanu
(1) Fizisko un juridisko personu atbildība par muitas noteikumu pārkāpumiem iestājas saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu, ja par šiem pārkāpumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav paredzēta kriminālatbildība un persona nav saukta pie kriminālatbildības.
(2) Fizisko un juridisko personu atbildība par muitas maksājumu pareizu un savlaicīgu nesamaksāšanu, par darbībām, kuru rezultātā muitas maksājumi nav samaksāti pilnā apjomā, kā arī par izvairīšanos no muitas maksājumu maksāšanas iestājas saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" un citiem normatīvajiem aktiem."
11. Izteikt B sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:
" B sadaļa. Muitas procedūras un citi muitas režīmi ".
12. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:
" 23.pants. Ierobežojumi attiecībā uz preču pārvietošanu pāri muitas robežai
Atsevišķu preču pārvietošanu pāri muitas robežai aizliedz vai ierobežo starptautiskie līgumi un citi normatīvie akti, kas reglamentē tādus aizliegumus un ierobežojumus, kuru nepieciešamību nosaka sabiedrības morāle, valsts politika un sabiedrības drošība, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzība, dzīvnieku vai augu, nacionālo bagātību, mākslas, vēsturisku vai arheoloģisku vērtību aizsardzība vai rūpnieciskā vai komercīpašuma aizsardzība."
13. 24.pantā:
svītrot pirmās daļas 4., 6., 11., 13., 14. un 15.punktu;
aizstāt otrajā daļā vārdu "procedūru" ar vārdu "režīmu".
14. Izteikt 29.panta sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Iespējamā muitas parāda apjomu nosaka pēc muitas maksājumiem, kas būtu jāmaksā, ārvalstu preces izlaižot brīvam apgrozījumam, bet Latvijas preces izvedot."
15. Izteikt VIII nodaļu šādā redakcijā:
" VIII nodaļa. Atpakaļievestās preces
40.pants. Preču atpakaļievešanas noteikumi
(1) Latvijas precēm, kas ir bijušas izvestas no muitas teritorijas un trīs gadu laikā tiek ievestas atpakaļ šajā teritorijā un izlaistas brīvam apgrozījumam, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķir atbrīvojumu no muitas maksājumiem.
(2) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piemēro, ja:
1) trīs gadu termiņš ir pārsniegts attaisnojošu iemeslu dēļ;
2) pirms izvešanas no muitas teritorijas preces ir izlaistas brīvam apgrozījumam, nepiemērojot vai samazinot muitas maksājumus, pamatojoties uz lietošanas nosacījumu, un, preces atpakaļievedot, to lietošanas nosacījums nav mainījies.
(3) Ja, preces atpakaļievedot, to lietošanas nosacījums ir mainījies, no tām piemērojamo muitas maksājumu summas atskaita muitas maksājumus, kas precēm tika aprēķināti, kad tās pirms izvešanas bija izlaistas brīvam apgrozījumam. Ja pirms preču izvešanas aprēķinātie muitas maksājumi pārsniedz to summu, kas aprēķināta, preces atpakaļievedot, muitas maksājumu starpību atmaksā.
41.pants. Atbrīvojuma no muitas maksājumiem piemērošana
Atbrīvojumu no muitas maksājumiem atpakaļievedamajām precēm piemēro, ja preces tiek atpakaļievestas tādas pašas, kādas tās bija izvešanas brīdī, ievērojot to dabisko nolietojumu un zudumus, kas radušies pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā.
42.pants. Atbrīvojuma no muitas maksājumiem nepiemērošana
Atbrīvojumu no muitas maksājumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nepiemēro precēm, kas izvestas no muitas teritorijas un kurām bija piemērota muitas procedūra — izvešana pārstrādei — , izņemot, ja šīs preces ir atpakaļievestas nemainītā veidā."
16. Izteikt X nodaļu šādā redakcijā:
" X nodaļa. Ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā
56.pants. Ievešanas beznodokļu tirdzniecības veikalā darbības joma
Ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā ir muitas procedūras — ievešana muitas noliktavā — piemērošanas veids, kas atļauj ievest preces starptautiskajai satiksmei atvērtās lidostās vai ostās, neapliekot šīs preces ar muitas maksājumiem un nepiemērojot attiecībā uz tām tirdzniecības politikas pasākumus, kā arī atļauj realizēt šīs preces tikai tām fiziskajām personām, kuras izbrauc no muitas teritorijas uz ārvalstīm.
57.pants. Ievešanas beznodokļu tirdzniecības veikalā piemērošana
(1) Beznodokļu tirdzniecības veikalā var realizēt visas preces, izņemot tās, kuru pārvietošana pāri muitas robežai vai realizācija muitas teritorijā ir aizliegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
(2) Procedūra — ievešana muitas noliktavā — tiek pabeigta ar preces realizācijas brīdi.
58.pants. Atļauja beznodokļu tirdzniecības veikala turēšanai
(1) Beznodokļu tirdzniecības veikala turētājs saņem muitas noliktavas turēšanas atļauju. Beznodokļu tirdzniecības veikala turētājs var būt tikai Latvijas Republikas persona.
(2) Beznodokļu tirdzniecības veikala darbības kārtību nosaka Ministru kabinets."
17. Aizstāt 65.panta 2.punkta b) apakšpunktā vārdus "63.pantā" ar vārdiem "64.pantā".
18. Aizstāt 70.panta pirmās daļas 2.punktā un 70.panta ceturtajā daļā, 97.panta nosaukumā un otrajā daļā, 98.panta nosaukumā, pirmajā un otrajā daļā, 99., 100., 101., 102., 103., 104., 105., 106. un 133.panta trešajā daļā vārdus "brīvā zona" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "brīvā zona vai brīvā noliktava" (attiecīgā locījumā).
19. Aizstāt 71.pantā vārdu "ievedot" ar vārdu "izvedot".
20. Izteikt 77.panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Preču izvešanas procedūra ir pabeigta ar brīdi, kad preces tiek izvestas no muitas teritorijas."
21. Aizstāt 79.pantā vārdu "izvedot" ar vārdu "ievedot".
22. Izteikt 90.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:
"3) izmantojot kā tranzītdokumentu ATA karneti (atbilstoši 1990.gada 26.jūnija Stambulas konvencijai par pagaidu ievešanu)."
23. Izslēgt 92.panta otro daļu.
24. Izslēgt 93.panta otrās daļas 3.punktā vārdu "valsts".
25. Izteikt 94.panta nosaukumu šādā redakcijā:
" 94.pants. Par tranzīta procedūras noteikumu ievērošanu atbildīgās personas ".
26. Izslēgt XVI nodaļu.
27. Izteikt XVII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:
" XVII nodaļa. Citi muitas režīmi ".
28. Izteikt 97.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Brīvā zona un brīvā noliktava ir attiecīgi Latvijas Republikas valsts teritorijas norobežota daļa un Latvijas Republikas valsts norobežota telpa, kurā:
1) ārvalstu preces muitas maksājumu un tirdzniecības politikas pasākumu ziņā pielīdzina ārpus muitas teritorijas esošām precēm;
2) Latvijas precēm piemērojami ar preču izvešanu saistītie pasākumi."
29. Papildināt 100.panta ceturto daļu ar vārdiem "izsniedzot preču statusu apstiprinošu dokumentu".
30. 104.pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
" 104.pants. Muitas procedūru un citu muitas režīmu piemērošana precēm brīvajā zonā un brīvajā noliktavā ";
izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:
"5) atteikties par labu valstij;";
papildināt pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:
"7) bez īpašas atļaujas pakļaut saglabāšanas un apstrādes metodēm, lai uzlabotu to izskatu vai tirdzniecisko kvalitāti vai sagatavotu tās izplatīšanai vai tālākai pārdošanai."
31. Papildināt likumu ar 104.1 pantu šādā redakcijā:
" 104.1 pants. Preču patērēšana vai lietošana brīvajās zonās vai brīvajās noliktavās
(1) Ja netiek piemēroti 104.panta noteikumi, ārvalstu preces un 97.panta pirmās daļas 2.punktā minētās Latvijas preces aizliegts patērēt vai lietot brīvajās zonās vai brīvajās noliktavās.
(2) Tomēr šī panta pirmā daļa neizslēdz tādu preču lietošanu vai patēriņu, kuru izlaišana brīvam apgrozījumam vai ievešana uz laiku neparedz muitas maksājumu vai tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu. Šajā gadījumā netiek prasīta muitas deklarācija preču izlaišanai brīvam apgrozījumam vai ievešanai uz laiku."
32. Papildināt likumu ar 105.1 pantu šādā redakcijā:
" 105.1 pants. Preču izvešana no brīvajām zonām vai brīvajām noliktavām
(1) Preces, kuras izved no brīvās zonas vai brīvās noliktavas, var:
1) izvest vai atpakaļizvest no muitas teritorijas, vai
2) ievest pārējā muitas teritorijas daļā.
(2) Muitas kontroles vispārīgos noteikumus piemēro precēm, kuras ieved pārējā muitas teritorijas daļā, izņemot, ja preces izved no brīvās zonas vai brīvās noliktavas pa jūras vai gaisa ceļiem, nepiemērojot tranzīta vai citu muitas procedūru."
33. Papildināt 106.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Ja preces brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā ar muitas iestādes atļauju pakļauj saglabāšanas un apstrādes metodēm, lai uzlabotu to izskatu vai tirdzniecisko kvalitāti vai sagatavotu tās izplatīšanai vai tālākai pārdošanai, preču veids, muitas vērtība un preču daudzums, kas radies saglabāšanas un apstrādes metožu piemērošanas laikā, pēc deklarētāja lūguma netiek ņemts vērā, nosakot muitas maksājumu summu muitas parāda aprēķināšanai 184.pantā paredzētajā laikā."
34. Papildināt likumu ar 106.1 un 106.2 pantu šādā redakcijā:
" 106.1 pants. Preču statusa apstiprinājums
(1) Ja preces ir ievestas vai atpakaļievestas pārējā muitas teritorijas daļā vai tām piemēro muitas procedūru, 100.panta ceturtajā daļā minēto dokumentu var izmantot Latvijas vai ārvalstu preču statusa apstiprinājumam.
(2) Ja Latvijas vai ārvalstu preču statuss netiek apstiprināts ar šo dokumentu, preces uzskata par:
1) Latvijas precēm, ja, preces izvedot, tām piemēro muitas maksājumus un tirdzniecības politikas pasākumus;
2) ārvalstu precēm — pārējos gadījumos.
106.2 pants. Izvedamo preču muitas kontrole
Muitas iestāde veic muitas kontroles pasākumus, lai pārliecinātos, ka, preces izvedot vai atpakaļizvedot no brīvās zonas vai brīvās noliktavas, tiek ievēroti preču izvešanas un atpakaļizvešanas noteikumi."
35. 107.pantā:
aizstāt vārdus "muitas procedūra" ar vārdiem "muitas režīms";
papildināt pirmo daļu ar šādu teikumu:
"Par preču atpakaļizvešanu jāpaziņo attiecīgajai muitas iestādei.";
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Ja preces, kurām piemēro muitas procedūras — ievešana muitas noliktavā, ievešana pārstrādei, pārstrāde muitas kontrolē, ievešana uz laiku un izvešana pārstrādei — , ir paredzētas atpakaļizvešanai, par šīm precēm iesniedz muitas deklarāciju. Šādos gadījumos piemēro 76.panta trešās un ceturtās daļas noteikumus."
36. Izteikt 108.panta nosaukumu šādā redakcijā:
" 108.pants. Muitas režīma — iznīcināšana un atteikšanās par labu valstij — piemērošanas noteikumi ".
37. Izteikt 109.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Muitas teritorijā ievestās preces tiek pakļautas muitas kontrolei no šo preču ievešanas brīža. Muitas iestādes ir tiesīgas veikt visu veidu kontroli, kuru tās uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu muitas jomu reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu un pareizu piemērošanu."
38. Izslēgt 112.pantu.
39. Aizstāt 113.panta pirmajā daļā vārdus "viņu aizstājošās" ar vārdiem "viņa pilnvarotās".
40. Izteikt 114.panta ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
"(4) Kontrafakta prece šā likuma izpratnē ir prece (ieskaitot tās iesaiņojumu, pavaddokumentus, lietošanas instrukciju, garantijas dokumentus un reklāmas materiālus (kopā ar preci vai atsevišķi), kas bez likumīgā preču zīmes īpašnieka atļaujas marķēta ar tām pašām vai līdzīgām precēm reģistrētu preču zīmi vai ar plaši pazīstamu preču zīmi. Par kontrafaktu preci atzīstama arī prece, kas marķēta ar preču zīmi, kas ir tik līdzīga reģistrētai vai plaši pazīstamai preču zīmei, ka iespējama to sajaukšana, kā arī jebkura veidne vai sagatave, kas izgatavota vai pielāgota kontrafaktu preču zīmju vai ar šādām preču zīmēm marķētu preču izgatavošanai.
(5) Pirātiska prece šā likuma izpratnē ir darba (arī dizaina darba) vai dizainparauga kopija (eksemplārs), kuru izgatavo un izplata bez autortiesību, blakustiesību vai dizainparauga tiesību īpašnieka atļaujas, kā arī jebkura veidne vai sagatave, kas izgatavota vai pielāgota pirātisku preču ražošanai. Attiecībā uz dizaina darbu vai dizainparaugu pirātiska prece atzīstama par to īpašnieka tiesību pārkāpumu neatkarīgi no tā, vai minētais darbs vai dizainparaugs ir reģistrēts. Darba (dizainparauga) tiesību īpašniekam pielīdzināmas arī personas, kurām nodotas šīs tiesības."
41. Izslēgt 115.pantā vārdus "brīvam apgrozījumam".
42. Papildināt 120.pantu aiz vārdiem "muitas procedūras" ar vārdiem "vai cita muitas režīma".
43. 121.pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
" 121.pants. Preču un dokumentu uzrādīšana muitas iestādē (muitas punktā) un paziņošana par nepārvaramas varas apstākļiem ";
papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Tiklīdz preces tiek uzrādītas, muitas iestāde tās var pārbaudīt vai ņemt šo preču paraugus, lai varētu piemērot muitas procedūru vai citu muitas režīmu.";
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Ja nepārvaramas varas dēļ kuģis vai gaisakuģis uz laiku nokļūst lidostā vai ostā, kas atrodas muitas teritorijā, persona, kas ieved šo kuģi vai gaisakuģi muitas teritorijā, vai tās pilnvarota persona par šiem apstākļiem nekavējoties paziņo attiecīgajai muitas iestādei, kas veic normatīvajos aktos noteiktos muitas kontroles pasākumus."
44. Izteikt 122.pantu šādā redakcijā:
" 122.pants. Pirmsmuitošanas dokuments un rīcība ar precēm
(1) Pirmsmuitošanas dokumentu iesniedz muitas iestādē, tiklīdz preces ir tai uzrādītas līdz muitas procedūras vai cita muitas režīma uzsākšanai. Muitas iestādei ir tiesības pagarināt pirmsmuitošanas dokumenta iesniegšanas termiņu, bet ne ilgāk kā par vienu darbadienu pēc preču uzrādīšanas muitas iestādei. Pirmsmuitošanas dokumentā iekļauj informāciju par muitas iestādei uzrādītajām precēm. Pirmsmuitošanas dokumentā ir tikai pašas nepieciešamākās ziņas, kas nodrošina preču identificēšanu turpmākajā muitošanā. Pirmsmuitošanas dokumenta piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(2) Par pirmsmuitošanas dokumentu var izmantot Ministru kabineta apstiprinātu noteikta parauga veidlapu, Ministru kabineta noteiktus transporta, tirdzniecības vai cita veida dokumentus, ja šajos dokumentos ir pirmsmuitošanas dokumentam nepieciešamās ziņas.
(3) Pirmsmuitošanas dokumentu iesniedz:
1) persona, kas ievedusi preces muitas teritorijā vai jebkura persona, kas uzņemas atbildību par preču pārvadāšanu pēc to ievešanas, vai
2) persona, kuras vārdā rīkojušās šīs daļas 1.punktā minētās personas.
(4) Ja tas nav pretrunā ar šo likumu attiecībā uz fizisko personu ievestajām precēm un vēstuļu un paku pasta sūtījumiem, muitas iestādes nepieprasa pirmsmuitošanas dokumenta iesniegšanu ar nosacījumu, ka tas netraucē veikt preču muitas kontroli gadījumos, ja pirmsmuitas iestādes noteiktā termiņa beigām tiek veiktas formalitātes, kas nepieciešamas, lai precēm piemērotu muitas procedūru vai citu muitas režīmu.
(5) Preces izkrauj vai pārkrauj no tās pārvadājošā transportlīdzekļa vienīgi ar muitas iestāžu atļauju muitas iestāžu noteiktās vietās. Tomēr šāda atļauja nav vajadzīga, ja ir tiešs apdraudējums un nepieciešamība izkraut visas preces vai to daļu. Par to attiecīgi informē muitas iestādes.
(6) Lai veiktu preču un tās pārvadājošā transportlīdzekļa apskati, muitas iestādes jebkurā laikā var pieprasīt preču izkraušanu un izpakošanu.
(7) Preces nedrīkst pārvietot no to sākotnējās atrašanās vietas bez muitas iestāžu atļaujas."
45. 123.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) No brīža, kad preces tiek uzrādītas muitas iestādei, līdz muitas procedūras vai cita muitas režīma piemērošanas brīdim preces atrodas pagaidu uzglabāšanā muitas kontrolē.";
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Muitas iestādes veic visus nepieciešamos pasākumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai precēm šā panta otrajā daļā norādītajos termiņos piemērotu muitas procedūru vai citu muitas režīmu.";
papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
"(4) Ja šā panta otrajā daļā minētie termiņi pārsniegti, muitas iestādes drīkst pārvietot preces uz īpašu vietu, kas atrodas muitas kontrolē, līdz tam brīdim, kad tiek nokārtotas attiecīgās formalitātes, lai precēm piemērotu muitas procedūru vai citu muitas režīmu. Preču valdītājs ir atbildīgs par preču pārvietošanu un sedz visus ar to saistītos izdevumus.
(5) Kārtību muitas teritorijā ievesto preču uzrādīšanai un pieteikšanai muitas iestādē, preču pagaidu uzglabāšanas vietas un pagaidu uzglabāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."
46. Izteikt 125.pantu šādā redakcijā:
" 125.pants. Darbības ar precēm pagaidu uzglabāšanas laikā
Ar pagaidu uzglabāšanā esošajām precēm veic tikai tādas darbības, kas nodrošina šo preču saglabāšanu nemainītā veidā, nemainot to ārējo izskatu vai raksturojumu, to skaitā:
1) preču izkraušanu;
2) preču apskati un izmērīšanu;
3) preču paraugu ņemšanu."
47. Izteikt 126.pantu šādā redakcijā:
" 126.pants. Muitošanai nepieciešamie dokumenti un ziņas
Pārvietojot preces pāri muitas robežai un veicot darbības, kuras kontrolē muitas iestādes, preču valdītājs un jebkura tieši vai netieši attiecīgajās ar muitas lietām saistītajās darbībās iesaistītā persona līdz muitas iestādes noteiktajam termiņam uzrāda vai iesniedz bez maksas muitas iestādēm visus muitošanai nepieciešamos dokumentus un ziņas, kas var būt arī svešvalodā."
48. 134.pantā:
izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:
"3) mutiski deklarējot preces;";
papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:
"4) citos veidos, kas noteikti normatīvajos aktos."
49. Papildināt 136.panta pirmo daļu aiz vārdiem "var uzrādīt" ar vārdiem "vai ir uzrādījusi".
50. Papildināt 137.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kurus regulē šā likuma 147.3 pants."
51. Izteikt 147.panta 2.punktu šādā redakcijā:
"2) preces nav pārvietotas noteiktā laikā pēc to izlaišanas."
52. Papildināt likumu ar XXIII2 nodaļu šādā redakcijā:
" XXIII2 nodaļa. Deklarāciju pēcmuitošanas pārbaude
147.3 pants. Pēcmuitošanas pārbaudes kārtība
(1) Pēcmuitošanas pārbaudi muitas iestāde veic pēc preču izlaišanas.
(2) Pēcmuitošanas pārbaudes laikā muitas iestāde ir tiesīga pārliecināties par deklarācijā sniegtās informācijas precizitāti un pārbaudīt tirdzniecības dokumentus un informāciju par attiecīgo preču pārvietošanu. Tādu pārbaudi var veikt deklarētāja vai jebkuras citas tieši vai netieši darījumos ar minētajām precēm iesaistītas personas telpās, vai arī tās personas telpās, kuras valdījumā ir darījumu dokumenti un informācija. Muitas iestādei ir tiesības pārbaudīt preces, ja to uzrādīšana ir iespējama.
(3) Ja deklarācijas pārbaude vai papildpārbaude pēc muitas formalitāšu nokārtošanas parāda, ka muitas procedūras noteikumi ir piemēroti, pamatojoties uz nepareizu vai nepilnīgu informāciju, muitas iestāde atbilstoši normatīvajiem aktiem izdara labojumus muitas deklarācijā, ņemot vērā pārbaudē iegūto informāciju."
53. Izslēgt 149.panta ceturtās daļas pirmajā teikumā vārdus "vai pasludina sevi".
54. 164.pantā:
izteikt 8.punktu šādā redakcijā:
"8) personas ir laulības, radniecības un svainības attiecībās;";
papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Personas, kuras darbojas vienā uzņēmumā un viena ir otras vienīgais aģents, vienīgais izplatītājs vai vienīgais koncesionārs, uzskatāmas par savstarpēji saistītām tikai tad, ja tās atbilst šā panta pirmās daļas nosacījumiem."
55. Izteikt 169.panta 3.punktu šādā redakcijā:
"3) procenti saskaņā ar finansiālo vienošanos, ko ir noslēdzis pircējs un kas attiecas uz izvedamo preču pirkšanu, neatkarīgi no tā, vai finansējumu nodrošina pārdevējs vai kāda cita persona, ja finansiālā vienošanās ir noslēgta rakstveidā un pircējs var pierādīt, ka:
a) šādas preces tiešām ir pārdotas par cenu, kas deklarēta kā cena, kas ir faktiski samaksāta vai arī būtu jāmaksā;
b) izdevumi, kuri saistīti ar procentu maksām, nepārsniedz šādu darījumu izdevumu līmeni attiecīgajā valstī un laikposmā."
56. 172.pantā:
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Ja preces ražošanā piedalās vairākas valstis, šīs preces izcelsmes valsts ir tā, kur prece ir pakļauta pēdējai būtiskai, saimnieciski pamatotai apstrādes vai pārstrādes operācijai, kuras rezultātā rodas jauna prece, vai šī apstrāde vai pārstrāde ir nozīmīgs preces ražošanas posms. Preču izcelsmes sertifikātu izsniegšanas un pārbaudes institūcijas nosaka operācijas, kuras uzskatāmas par nozīmīgu preces ražošanas posmu vai pēdējām būtiskām, saimnieciski pamatotām apstrādes vai pārstrādes operācijām.";
papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Ja preču izcelsmes sertifikāts izsniegts pēc preču nosūtīšanas, tas iesniedzams muitas iestādei četru mēnešu laikā no dienas, kad precei piemērota attiecīgā muitas procedūra."
57. Izteikt XXX nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:
" XXX nodaļa. Muitas maksājumu atmaksāšana un atbrīvojums no saistības samaksāt muitas maksājumus ".
58. 174.pantā:
papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Šo termiņu var pagarināt, ja attiecīgā persona sniedz pierādījumus, ka neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ tā nevarēja iesniegt pieprasījumu minētajā termiņā.";
papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:
"(3) Ja muitas iestāde pati atklāj, ka noteiktajā termiņā bija iespējama viena no situācijām, kas minēta šā panta pirmajā un otrajā daļā, tā pēc savas iniciatīvas atmaksā attiecīgo summu.
(4) Nodokļu atmaksāšanu neizdara, ja konstatē, ka attiecīgās summas (kas faktiski nebija jāmaksā) samaksa vai iegrāmatošana uzskaites reģistros ir bijusi attiecīgās personas apzināta rīcība."
59. Papildināt likumu ar 175.1, 175.2 un 175.3 pantu šādā redakcijā:
" 175.1 pants. Atbrīvojums no saistības samaksāt muitas maksājumus
(1) Personu atbrīvo no saistības samaksāt muitas maksājumus, ja muitas iestādēm tiek dokumentāri pierādīts, ka iegrāmatotais muitas parāds nav bijis likumīgs vai arī muitas maksājumi ir iekasēti pretrunā ar šā likuma 185.panta prasībām.
(2) Pieprasījumu par atbrīvojumu no saistības samaksāt muitas maksājumus iesniedz ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc attiecīgā muitas parāda iegrāmatošanas. Šo termiņu muitas iestāde var pagarināt, ja attiecīgā persona sniedz pierādījumus, ka neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ tā nav varējusi iesniegt pieprasījumu minētajā termiņā.
(3) Ja muitas iestāde pati atklāj, ka minētajā laikā bija iespējama viena no situācijām, kas minētas šā panta pirmajā un otrajā daļā, tā pēc savas iniciatīvas atbrīvo no saistības samaksāt attiecīgos muitas maksājumus.
(4) Atbrīvojumu no saistības samaksāt muitas maksājumus nepiešķir, ja konstatē, ka attiecīgās summas (kas faktiski nebija jāmaksā) samaksa vai iegrāmatošana uzskaites reģistros ir bijusi attiecīgās personas apzināta rīcība."
175.2 pants. Atbrīvojums no muitas maksājumiem un to atmaksāšana, ja preces ir bojātas
(1) Atbrīvojums no muitas maksājumiem un to atmaksāšana ir iespējama, ja konstatē, ka brīdī, kad nodokļu summas tika iegrāmatotas, no precēm, kas pakļautas attiecīgajai muitas procedūrai, ir atteicies preču valdītājs, jo laikā pirms muitas procedūras uzsākšanas tās atbilstoši šā likuma 28.panta otrajā daļā minētajam dokumentam uzskatītas par bojātām vai arī vairs neatbilda līguma saistībām, uz kura pamata tās ievestas. Bojātās preces šā panta izpratnē ir tādas preces, kas ir bojātas pirms to izlaišanas.
(2) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem piešķir un atmaksāšanu veic, ja:
1) preces nav izmantotas, izņemot tādu attiecīgo preču izmantošanu, kas nepieciešama, lai noteiktu, vai tās ir bojātas vai neatbilst līguma saistībām;
2) preces ir izvestas no muitas teritorijas. Pēc ieinteresētās personas lūguma tā vietā, lai preces izvestu, muitas iestāde var atļaut iznīcināt preces vai arī atpakaļizvešanas nolūkā piemērot tām tranzīta procedūru vai procedūru — ievešana muitas noliktavā —, vai ievešanu brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā. Lai precēm piemērotu vienu no muitas procedūrām vai citiem muitas režīmiem, tās ir uzskatāmas par ārvalstu precēm.
(3) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem un to atmaksāšanu nepiemēro precēm, kas pirms deklarēšanas tika ievestas uz laiku pārbaudei, ja vien nav konstatēts, ka fakts par preču bojājumiem vai neatbilstību līguma saistībām nebija noskaidrojams tādā pārbaudē.
(4) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem un to atmaksāšanu piemēro šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā muitas iestādē 12 mēnešu laikā no brīža, kad par šo muitas maksājumu apmēru tika paziņots parādniekam. Tomēr muitas iestāde var atļaut pagarināt šo termiņu normatīvajos aktos paredzētos izņēmuma gadījumos.
175.3 pants. Citi gadījumi, kad piemērojams atbrīvojums no muitas maksājumiem un muitas maksājumu atmaksāšana
(1) Muitas maksājumus var atmaksāt vai no tiem var atbrīvot gadījumos, ja tos izraisījuši apstākļi, kas nevar tikt saistīti ar attiecīgās personas veiktu krāpšanu vai apzinātu nolaidību, kā arī, ja šādus gadījumus noteicis Ministru kabinets.
(2) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem vai to atmaksāšanu piemēro šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos, ja pieteikums attiecīgajā muitas iestādē iesniegts 12 mēnešu laikā no brīža, kad par šo maksājumu summu tika paziņots parādniekam. Tomēr ar likumu pamatotos izņēmuma gadījumos muitas iestāde var atļaut pagarināt šo termiņu."
60. Izteikt 176.pantu šādā redakcijā:
" 176.pants. Muitas parāds, ja preces izlaistas brīvam apgrozījumam vai ievestas uz laiku
(1) Muitas parāds rodas, ja:
1) preces, par kurām maksājami muitas maksājumi, izlaistas brīvam apgrozījumam, nesamaksājot muitas maksājumus;
2) precēm piemēro ievešanu uz laiku un daļēji atbrīvo no muitas maksājumiem.
(2) Muitas parāds rodas muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī.
(3) Parādnieks ir deklarētājs. Netiešas pārstāvniecības gadījumā parādnieks ir arī tā persona, kuras uzdevumā ir iesniegta deklarācija. Ja muitas deklarācija sastādīta, pamatojoties uz informāciju, kuras dēļ netiek iekasēta visa vai daļa no noteiktiem muitas maksājumiem, personas, kas sniedza nepieciešamo informāciju un kas zināja, un kurām faktiski vajadzēja zināt, ka šī informācija ir nepareiza, uzskatāmas par parādniekiem."
61. Izteikt 177.pantu šādā redakcijā:
" 177.pants. Muitas parāds, ja veikta preču izvešana
(1) Muitas parāds, izvedot preces, rodas, ja:
1) preces, par kurām maksājami muitas maksājumi, izvestas no muitas teritorijas, nesamaksājot muitas maksājumus. Muitas parāds rodas muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī;
2) netiek ievēroti noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā preces atļauj izvest no muitas teritorijas, neapliekot tās ar muitas maksājumiem. Parāds rodas brīdī, kad preces nonāk citā galapunktā, nevis tajā, uz kuru muitas iestāde bija atļāvusi attiecīgās preces izvest no muitas teritorijas, neapliekot tās ar muitas maksājumiem, vai, ja muitas iestādei nav iespējams noteikt šo brīdi, ar datumu, kad izbeidzas iesniegšanas termiņš dokumentiem, kas pierāda faktu, ka ir izpildīti attiecīgie noteikumi, kas preces ļauj neaplikt ar muitas maksājumiem.
(2) Parādnieks ir deklarētājs. Netiešas pārstāvniecības gadījumā parādnieks ir arī tā persona, kuras uzdevumā ir iesniegta deklarācija."
62. Izteikt 178.pantu šādā redakcijā:
" 178.pants. Muitas parāds, ja veikta preču nelikumīga pārvietošana
(1) Muitas parāds, ievedot preces, rodas, ja:
1) nelikumīgi ieved muitas teritorijā preces, kas apliekamas ar nodokļiem, vai
2) nelikumīgi ieved pārējā muitas teritorijā preces no brīvās zonas vai brīvās noliktavas.
(2) Muitas parāds rodas ar to brīdi, kad preces tiek nelikumīgi ievestas.
(3) Parādnieki ir personas, kuras:
1) nelikumīgi pārvietojušas preces;
2) piedalījušās šajā preču pārvietošanā un zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka šāda pārvietošana ir nelikumīga;
3) iegādājušās attiecīgās preces vai kuru valdījumā tās ir atradušās un kuras iegādāšanās brīdī zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka preces ir pārvietotas nelikumīgi."
63. 179.pantā:
papildināt pirmo daļu aiz vārdiem "pakļaut preces" ar vārdiem "par kurām maksājami muitas maksājumi";
aizstāt otrās daļas 3.punktā vārdus "kurām tās ir piederējušas" ar vārdiem "kuru valdījumā tās atradušās";
papildināt otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:
"4) pienākums ir saistību izpilde, kas rodas, precēm piemērojot pagaidu uzglabāšanu vai attiecīgu muitas procedūru."
64. 180.pantā:
izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:
"2) netiek izpildīti noteikumi attiecībā uz preču atbrīvojumu no muitas maksājumiem, pamatojoties uz izmantošanas mērķi, gadījumos, kas nav minēti šā likuma 179.pantā, ja vien pārkāpumi nav būtiski ietekmējuši preču pagaidu uzglabāšanas vai attiecīgās muitas procedūras izpildi.";
papildināt otro daļu ar vārdiem:
"kas piešķirts, pamatojoties uz preču izmantošanas mērķi."
65. Papildināt likumu ar 180.1 pantu šādā redakcijā:
" 180.1 pants. Apstākļi, kas nerada muitas parādu
(1) Apstākļi, kas nav uzskatāmi par nozīmīgiem un nerada muitas parādu šā likuma 180.panta pirmās daļas izpratnē, ir šādi:
1) termiņa pagarināšana, lai precēm piemērotu pagaidu uzglabāšanu vai muitas režīmu, kuru muitas iestāde pagarinātu, ja pagarinājums būtu pieprasīts savlaicīgi;
2) precēm piemērojot tranzīta procedūru, termiņa pārsniegšana preču uzrādīšanai saņēmējā muitas iestādē, ja šīs preces uzrādītas termiņā, kas nepārsniedz preču uzrādīšanai saņēmējā muitas iestādē noteikto termiņu vairāk nekā vienu reizi;
3) tādu preču, kurām piemērota pagaidu uzglabāšana vai muitas procedūra — ievešana muitas noliktavā — , apstrādāšana bez muitas iestādes iepriekšējas atļaujas, ja apstrādes atļauja muitas iestādei būtu pieprasīta un muitas iestāde to būtu izsniegusi;
4) tādu preču, kurām piemērota muitas procedūra — ievešana uz
laiku — , izmantošana citādi nekā norādīts procedūras piemērošanas atļaujā, ja atļauja preces izmantot citādāk būtu pieprasīta un muitas iestāde to būtu izsniegusi;
5) tādu preču, kurām piemērota pagaidu uzglabāšana vai muitas procedūra, neatļauta pārvietošana ar nosacījumu, ka preces pēc muitas iestāžu pirmā pieprasījuma tām tiek uzrādītas;
6) tādu preču, kurām piemērota pagaidu uzglabāšana vai muitas procedūra, izvešana no muitas teritorijas vai ievešana brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, neveicot nepieciešamās formalitātes;
7) tādu preču, kurām piešķirts atbrīvojums no muitas maksājumiem, pamatojoties uz izmantošanas mērķi, nosūtīšana pirms tās izmantotas atbilstoši mērķim, par to nepaziņojot muitas iestādei, ar nosacījumu, ka:
a) ziņas par preču nodošanu ieraksta preču nosūtītāja uzskaites reģistros un
b) preču saņēmējs ir minēto preču atļaujas par atbrīvojuma no muitas maksājumiem piešķiršanu, pamatojoties uz izmantošanas mērķi, turētājs.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi nav uzskatāmi par nozīmīgiem un nerada muitas parādu, ja persona pierāda, ka šie apstākļi iestājušies un ka:
1) tie nav saistīti ar mēģinājumu nelikumīgi pārvietot preces, kas atrodas muitas kontrolē;
2) tie nav saistīti ar apzinātu nolaidību no attiecīgās personas puses;
3) pēc tam tiek veiktas visas nepieciešamās formalitātes.
(3) Šajā pantā minētie apstākļi, kas neietekmē muitas parāda rašanos, neizslēdz normatīvajos aktos paredzēto personas atbildību par muitas noteikumu pārkāpumiem."
66. Izteikt 181.pantu šādā redakcijā:
" 181.pants. Muitas parāds, kas rodas, ja tiek veiktas brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā neatļautas darbības ar precēm
(1) Muitas parāds rodas, ja brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā preces, par kurām maksājami muitas maksājumi, patērē vai izmanto citādi, nekā to paredz šis likums un citi normatīvie akti par muitas lietām.
(2) Muitas parāds rodas, ja preces pazūd un par to pazušanu muitas iestādes nav saņēmušas dokumentāri pamatotu paskaidrojumu. Šādā gadījumā muitas iestāde ir tiesīga uzskatīt, ka attiecīgās preces brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā ir patērētas vai izlietotas.
(3) Muitas parāds rodas tajā brīdī, kad preces tiek patērētas vai tiek pirmoreiz lietotas citādi, nekā to paredz spēkā esošie normatīvie akti.
(4) Parādnieki ir personas, kuras:
1) veikušas darbības ar precēm;
2) piedalījušās šajās darbībās un zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka preces izmantotas tādiem mērķiem, kas nav paredzēti šajā likumā un citos normatīvajos aktos par muitas lietām.
(5) Ja muitas parāds rodas par pazudušām precēm, parādnieks ir persona, kura pēdējā bija šo preču valdītāja."
67. Papildināt 183.pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:
"(2) Muitas parādu, ja veikta preču ievešana, nevar uzskatīt par radušos attiecībā uz precēm, kas saskaņā ar preču izmantošanas mērķi izlaistas brīvam apgrozījumam, atbrīvojot tās no muitas maksājumiem, un ja šādas preces pirms tam ir izvestas vai atpakaļizvestas ar muitas iestāžu atļauju.
(3) Ja atbilstoši šajā pantā noteiktajai kārtībai tiek uzskatīts, ka muitas parāds nerodas attiecībā uz precēm, kas saskaņā ar preču izmantošanas mērķi izlaistas brīvam apgrozījumam, atbrīvojot tās no muitas maksājumiem, jebkuri lūžņi vai atkritumi, kas rodas šo preču iznīcināšanas rezultātā, tiek uzskatīti par ārvalstu precēm."
68. Papildināt likumu ar 183.1 un 183.2 pantu šādā redakcijā:
" 183.1 pants. Muitas parāds, kas radies par precēm, kuras pakļautas ierobežojumiem un aizliegumiem
Muitas parāds, kā noteikts šā likuma 176., 177., 178., 179., 180., 181. un 182.pantā, rodas arī tad, ja tas attiecas uz precēm, kuru jebkāda veida ievešana vai izvešana saistīta ar aizliegumiem vai ierobežojumiem.
183.2 pants. Muitas parāds, piemērojot starpvalstu līgumos paredzētos muitas tarifu atvieglojumus
(1) Ja starpvalstu līgumi paredz muitas tarifu samazināšanu vai atcelšanu, ievedot ārvalstī Latvijas izcelsmes preces ar nosacījumu, ka tās iegūtas, piemērojot muitas procedūru —ievešana pārstrādei — , ārvalstu preces, kas iestrādātas minētajās Latvijas izcelsmes precēs, ir apliekamas ar muitas maksājumiem. Attiecīgo dokumentu apstiprināšana ārvalstī, lai piemērotu muitas tarifu samazināšanu vai atcelšanu, rada muitas parādu attiecībā uz preču ievešanu.
(2) Muitas parāds rodas brīdī, kad muitas iestāde pieņem attiecīgo preču izvešanas deklarāciju.
(3) Muitas parādnieks ir deklarētājs. Netiešas pārstāvniecības gadījumā parādnieks ir arī tā persona, kuras uzdevumā ir iesniegta deklarācija.
(4) Muitas parādam atbilstošu muitas maksājumu summu nosaka pēc tiem pašiem nosacījumiem kā muitas parāda gadījumā, kas radies ar brīdi, kad pieņemta deklarācija attiecīgo preču izlaišanai brīvam apgrozījumam, lai pabeigtu muitas procedūru —ievešana pārstrādei."
69. Izteikt 184.pantu šādā redakcijā:
" 184.pants. Aprēķināšanas pamats
(1) Ja šā likuma noteikumi neparedz citu kārtību, muitas parādu aprēķina saskaņā ar tām normatīvajos aktos noteiktajām normām, kas ir spēkā muitas parāda rašanās brīdī.
(2) Ja nav iespējams precīzi noteikt, kad tieši muitas parāds ir radies, ņem vērā to brīdi, kad muitas iestāde secina, ka par precēm ir radies muitas parāds.
(3) Ja muitas iestādes rīcībā ir informācija, kas apstiprina, ka muitas parāds ir radies pirms muitas iestādes izdarītā secinājuma par muitas parāda rašanos, muitas maksājumu apjomu par attiecīgajām precēm nosaka ar visagrāko muitas parāda rašanās brīdi, kuru iespējams konstatēt pēc rīcībā esošās informācijas.
(4) Lai nepieļautu nepamatotu finansiālu priekšrocību iegūšanu, nosakot vēlāku muitas parāda rašanās brīdi vai vēlāku tā uzrādīšanu uzskaites dokumentos, piemēro normatīvajos aktos noteikto kompensācijas likmi."
70. Papildināt 185.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Ja normatīvie akti paredz atbrīvojumu no muitas maksājumiem, šāds atbrīvojums ņemams vērā, aprēķinot muitas parādu."
71. Papildināt 187.panta pirmās daļas pirmo teikumu pēc skaitļa "10" ar vārdu "darba".
72. Papildināt 188.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Ja muitas parāds ir daļēji dzēsts vai var rasties no jauna tikai attiecībā uz daļu no parāda summas, par kuru iesniegts galvojums, pēc ieinteresētās personas lūguma izbeidzas daļa no galvojuma saistībām, ja attiecīgā summa to nodrošina."
73. Izslēgt 189.pantu.
74. Izteikt 190.pantu šādā redakcijā:
" 190.pants. Muitas parāda dzēšana
(1) Muitas parādu dzēš:
1) samaksājot muitas maksājumu;
2) atbrīvojot no saistības samaksāt muitas maksājumu;
3) anulējot muitas deklarāciju;
4) preces aizturot un konfiscējot, iznīcinot vai personai atsakoties no tām par labu valstij, ja preces pirms to izlaišanas tiek sabojātas vai tās ir neglābjami sabojājušās nepārvaramas varas darbības rezultātā;
5) ja preces, par kurām radies muitas parāds šā likuma 178.pantā noteiktajā kārtībā, tiek aizturētas, tās nelikumīgi ievedot, un tiek vienlaicīgi vai vēlāk konfiscētas;
6) atbilstoši šā likuma 183.2 pantā noteiktajai kārtībai, ja tiek atceltas formalitātes, kas dod iespēju piemērot muitas tarifu samazinājumu vai atcelšanu saskaņā ar šā likuma 183.2 pantu.
(2) Preču aizturēšanas un konfiscēšanas gadījumā muitas parāds netiek uzskatīts par dzēstu, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem soda apmēru nosaka, pamatojoties uz nodokļa lielumu, vai attiecīgā muitas parāda apjoms var būt par iemeslu krimināllietas vai administratīvas lietas ierosināšanai."
Likums stājas spēkā 200… gada …. ……
Par likumprojektu 1. Kādēļ likums ir vajadzīgs:
a) kādēļ neapmierina spēkā esošais tiesiskais regulējums;
b) kāpēc likums ir nepieciešams.
a) Sekmīgai integrācijai Eiropas Savienībā pašreiz spēkā esošais Muitas likums nenodrošina pilnīgu atbilstību Eiropas Savienības Muitas kodeksam un tā ieviešanas noteikumiem.
b) Likumprojekts nepieciešams, lai nodrošinātu Muitas likuma satura, struktūras un terminoloģijas atbilstību Eiropas Savienības Muitas kodeksam un tā ieviešanas noteikumiem, līdz ar to tiek veikti grozījumi:
— definēts termins "muitas režīms", kas sevī ietver: 1) muitas procedūras, 2) citas kārtības (preču ievešanu brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, atpakaļizvešanu, iznīcināšanu un atteikšanos par labu valstij);
— paredzēts labvēlīgs maksājumu režīms, pamatojoties uz preču izmantošanas mērķi;
— 13.1. pants papildināts ar atzinuma sniegšanu par preces izcelsmi;
— 16.pantā paredzēts, ka muitas iestāžu lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi;
— izteikts B sadaļas VIII nodaļas nosaukums "Atpakaļievešana" jaunā redakcijā kā "Atpakaļievestās preces", jo Latvijas precēm, kas tiek izvestas no Latvijas, un nemainītā veidā trīs gadu laikā tiek ievestas atpakaļ, nav piemērojama muitas procedūra. Tām tiek piešķirts atpakaļievesto preču statuss; paredzēts, ka "ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā" ir muitas procedūras — ievešana muitas noliktavā piemērošanas veids, nevis atsevišķa muitas procedūra;
— likumā paredzēta brīvo noliktavu darbība, kas muitas maksājumu un tirdzniecības politikas pasākumu ziņā ir pielīdzināmas brīvajām zonām, kuras ir Latvijas Republikas muitas teritorijas daļa, kas ir norobežota no pārējās muitas teritorijas;
— grozīta un papildināta D sadaļa "Pirmsmuitošanas darbības", kur sīkāk aprakstīta un precizēta šo darbību veikšana: preču pieteikšana un uzrādīšana muitas iestādei, pirmsmuitošanas dokumenta iesniegšanas un preču pagaidu uzglabāšanas kārtība;
134.panta pirmā daļā precizēti deklarācijas noformēšanas veidi, proti, izdalot pirmās daļas 3.punktu kā divus atsevišķus veidus: deklarējot mutvārdos un citos veidos, ja deklarētājs izsaka šādu vēlēšanos;
— likums papildināts ar XXIII2 nodaļu "Deklarāciju pēcmuitošanas pārbaude", kas paredz muitas iestādēm veikt dokumentu noformēšanas pārbaudes pēc preču izlaišanas; 164.pantā precizēts, kas ir savstarpēji saistītas personas, un 169.pantā — izdevumi, kas netiek iekļauti muitas vērtībā;
— 174.pantā precizēta muitas maksājumu atmaksāšanas kārtība un normas par atbrīvojumu no saistības maksāt muitas maksājumus ierindotas tajā pašā XXX nodaļā;
— H sadaļa "Muitas parāds" ir paplašināta, katru konkrētu muitas parāda rašanās gadījumu regulējot sīkāk, kā arī paredzot muitas parāda rašanās brīža noteikšanu u.c.
2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību:
a) tautsaimniecības konkurētspēju;
b) eksporta attīstību;
c) nodarbinātību;
d) investīciju pieplūdi;
e) uzņēmējdarbību;
f) vidi.
a) Likumprojekts sakārtos tirdzniecības vidi, ieviešot skaidrību preču muitošanā, tās atbilstību starptautiskajai praksei.
b) Likumprojekts paredzēs izdevīgākus noteikumus daudzu muitas procedūru veikšanai.
c) Likumprojekta ieviešanai muitas administrācijā būs jāpiesaista kvalificēti muitas lietu speciālisti (piemēram, Muitas institūta absolventi).
d) Likumprojekta ieviešanas rezultātā tiks atvieglotas preču muitošanas darbības un uzlabota preču un pakalpojumu plūsma caur Latviju, — veicinot investīcijas.
e) Likumprojekta pieņemšana un muitas darbinieku kvalitikācijas celšana radīs labvēlīgus apstākļus ar tirdzniecību un tranzītu saistītai uzņēmējdarbībai.
f) Likumprojekta pieņemšana vides jautājumus neskar.
3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?
a) valsts budžetā prognozējami neparedzēti izdevumi;
b) samazināsies vai palielināsies valsts budžeta ienākumi;
c) nākamajos piecos gados palielināsies vai samazināsies budžeta ienākumi.
a) Likumprojekta pieņemšana neprasīs neparedzētus izdevumus.
b) Precīzāk administrējot tirdzniecības politikas pasākumus, būs iespējams konkrētāk prognozēt valsts budžeta ieņēmumus.
c) Uzlabojoties tirdzniecības videi, paredzams budžeta ienākumu pieaugums turpmāko gadu laikā.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?
Likumprojekts paredz nepieciešamību izdarīt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kā arī izstrādāt jaunus normatīvos aktus, lai harmoniski iekļautos spēkā esošajā tiesību normu sistēmā.
5. Vai likums atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?
a) atbilstība saistībām pret Eiropas Savienību;
b) atbilstība Eiropas Kopienas tiesībām attiecīgajā nozarē;
c) atbilstība saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju;
d) atbilstība citām Latvijas starptautiskajām saistībām.
a) Likumprojekts atbilst Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm un Latvijas Republiku, kura 69. un 70. pants nosaka, ka Latvija vairākās jomās savus likumus tuvinās Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Kā pirmā ir minēta muitas joma.
b) Likumprojekts atbilst Eiropas Savienības Muitas kodeksa un tā ieviešanas noteikumu prasībām.
c) Likumprojekts atbilst PTO mērķiem.
d) Likumprojekts atbilst visiem Latvijas Republikas noslēgtajiem tirdzniecības līgumiem un starptautiskajām konvencijām.
6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde:
a) vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;
b) kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.
a) Lai nodrošinātu likuma izpildi, nav nepieciešama jaunu institūciju izveide, taču prognozējama Valsts ieņēmumu dienesta funkciju paplašināšana.
b) Indivīdam ir tiesības apstrīdēt augstāk stāvošā instiūcijā vai pārsūdzēt tiesā amatpersonu lēmumus, kas pieņemti likumprojekta regulētajā sfērā.
Finansu ministrs G.Bērziņš