Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 21.septembra sēdi. Pirms izskatām darba kārtības jautājumus, ir saņemti priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Juridiskā komisija saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut pirmajā sadaļā kā 8.punktu lēmuma projektu "Par Rēzeknes tiesas tiesneša Arkādija Liepiņa atkārtotu iecelšanu amatā" . Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Desmit deputāti ierosina pirms sadaļas "Likumprojektu izskatīšana" iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Aivara Tiesneša ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā Latvijas kuģniecības un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā" . Vai ir iebildumi? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis (LSDSP). Es atvainojos, formāli tur vēl skaitās Atis Slakteris, un viņš nav ar parlamenta balsojumu izņemts. Tādā gadījumā jābūt abiem lēmuma projektiem.

Sēdes vadītājs. Tātad es saprotu, ka deputāti ceļ iebildumus par lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Atvainojiet, vēl par procedūru.

Lūdzu, vārds deputātei Počai. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Aijai Počai! Varbūt, Počas kundze, nāciet tribīnē!

A.Poča (LC). Cienījamie deputāti! Atis Slakteris ir nolicis mandātu uz ministra amata pildīšanas laiku. Tā ka viņš šobrīd nav Saeimas sastāvā. Es nezinu, vai šis lēmuma projekts vispār ir balsojams.

Sēdes vadītājs. Tādā gadījumā, tā kā tiek celti iebildumi, es lieku uz balsošanu, vai mēs iekļaujam lēmuma projektu par Aivara Tiesneša ievēlēšanu komisijā darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — 21. Lēmuma projekts iekļauts darba kārtībā pirms sadaļas "Likumprojektu izskatīšana".

Izskatām Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dobeļa, Kuduma, Tabūna, Baloža, Imanta Kalniņa iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Vērojot likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" darbību, tomēr ir jāsecina, ka ir pienācis pēdējais laiks tur šo un to izmainīt. Jo tas, kas notiek praktiski dzīvē, spiež mūs par to domāt. Tā, piemēram, atcerēsimies kaut vai arī to, kas notika 1998.gada martā, kad diezgan lielam skaitam jocīgu elementu izdevās pārsteigt Rīgas domi galīgi nesagatavotu un īsā laikā tur sapulcējās milzīgs bars. Vēlāk notika tur matu plūkšana, spļaudīšanās un skaistu vārdu lietošana un tā tālāk. Un Rīgas dome tanī brīdī bija galīgi bezspēcīga.

Tātad, piemēram, ja mēs paskatāmies esošā likuma 13.pantu, kur ir teikts, ka pieteikums nav jāiesniedz par piketiem, kas netiek organizēti vai publiski izsludināti, tad tomēr ir jāsecina, ka šāds pants, šāda norma ir jāizslēdz, lai tomēr arī jebkuru pasākumu varētu sagaidīt pienācīgi.

Tālāk ir arī jāapskata nopietnas iespējas dot lielākas tiesības pašvaldībām rūpīgāk sekot šiem dažādajiem publiskajiem pasākumiem, jo, piemēram, cita lieta, Rīgas centrā pie Raiņa pieminekļa atkal pulcējās bieži vien tie paši ģīmji, kas citās vietās. Atļaujas pārāk nepieklājīgi runāt par lietām, par kurām viņiem nav ne mazākās sajēgas. Iespējams, ka lielākā daļa no viņiem nezina, vai tas ir Jānis Rainis, varbūt ar kaut kādu Staļinu viņu jauc vai Kārli Marksu. To es pilnīgi pieļauju. Bet tas nenozīmē, ka viņi tur vispār var pulcēties ar šādiem te vēlējumiem. Galu galā tur katru gadu septembrī notiek Dzejas dienas. Tā ir viena nopietna vieta. Tikpat labi to varētu attiecināt uz citām vietām, kas ir saistītas ar kultūras darbinieku, ar sabiedrisko darbinieku piemiņu. Līdz ar to arī šeit ir jāapdomā par šādu pasākumu rīkošanas vietu norādīšanu.

Jā, es piekrītu, ka varētu būt piedāvātajā projektā dažas strīdīgas normas, bet tāpēc jau tās ir vairākas, un tāpēc mēs par tām piedāvājam spriest. Varētu piketa dalībnieku skaitu citādi vērtēt, vai nu pārāk mazu to noteikt, vai atkal noteikt stingrus ierobežojumus šiem piketa dalībniekiem, ļoti skaidri, kur viņi drīkst un kur viņi nedrīkst atrasties. Jo esošajā likumā šīs skaidrības arī tā īsti nav. Tāpat varētu runāt par to, ko nozīmē, teiksim, pasākums, ko it kā organizē kāds deputāts, kur tam vajadzētu notikt, jo atkal šādu pasākumu var pārvērst par kaut kādu publisku ākstīšanos.

Līdz ar to es ceru, ka mēs visi kopā varam uzlabot šo likumu tādā veidā, ka tas dos lielāku skaidrību, lielākas iespējas pašvaldībām sekot visiem šiem pasākumiem, un galu galā viena lieta ir demokrātiska pieeja, un otra lieta ir demokrātijas izmantošana, lai publiski izākstītos. Mums Latvijā šādu ākstu ir pietiekami daudz, un tas īpaši izpaudās nesen, tad, kad bija runa par Valsts valodas likumam piemērojamiem noteikumiem, kad tiešām tika tīšām izmantotas tādas vietas Rīgā, lai uzsvērtu savu nepiedienīgo rīcību.

Par tādām lietām kā simbolika, ko lietot un ko nelietot, arī var turpmāk diskutēt, vai tur Staļina ģīmis ir tāda svēta lieta, ko karināt un vicināt, vai nav, un tā tālāk. Bet tie, es domāju, ir diskutējami jautājumi.

Tā ka, cienītie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo grozījumu virzīšanu uz komisijām, un otrajā un trešajā lasījumā mēs tos varam rūpīgi un nopietni izskatīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pret vēlas runāt deputāts Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es šodien negribu runāt par juridiskām kļūdām, kas it kā neatļauj izskatīt šo likumprojektu vai nodot komisijai. Es gribētu pateikt par politiskiem apstākļiem. Jāatzīst skaidri un gaiši, ka šodienas likumprojekts par mītiņu un piketu rīkošanas ierobežošanu ir vērsts galvenokārt pret mums, pret apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", kura pēdējā laikā visbiežāk no parlamentā pārstāvētām partijām rīko protesta pasākumus. Pateikšu godīgi, ka tā nav viegla un patīkama nodarbība — stāvēt uz ielas ar plakātiem zem lietus un saules. Bet mēs esam spiesti tā rīkoties politiskā dialoga trūkuma dēļ. Un mēs redzam, ka panākumi mums ir. Mūsu masu protesta akcijas šogad vasarā palīdzēja valdībai pieņemt civilizētus noteikumus Valsts valodas likuma īstenošanai un par to saņemt apsveikumus no Rietumu partneriem un ietekmīgākajām starptautiskajām organizācijām. Un ir arī citi rezultāti, kuri mūs arī iepriecina. Tas fakts, ka šodien cienījamā apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ir ierosinājusi radikāli samazināt Satversmē garantētās tiesības, tādas tiesības kā tiesības uz miermīlīgām sapulcēm, gājieniem un vārda brīvību, nozīmē, ka viena no valdošām partijām atzīst mūsu morālo uzvaru, ka šai partijai ir bailes no tautas un no starptautiskās sabiedrības. Un varbūt tā ir normāla reakcija, bet gadījumā, ja visa valdošā koalīcija tagad nobalsos par demokrātijas un vārda brīvības krietnu ierobežošanu, tas nozīmētu, ka valdība atzīst savu sabrukumu, savu nespēju kontrolēt situāciju valstī demokrātijas ietvaros, un tas nebūs normāli. Nevienai tautai nav vajadzīga tāda valdība, kura tik stipri baidās no opozīcijas, ka ir gatava upurēt ar demokrātiju. Es gribu atgādināt, ka ir cits vienkāršs un dabīgs veids, kā izbeigt mūsu apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" rīkotās protesta akcijas, tas ir, uzsākt politisku dialogu ar opozīciju, un tad nebūs nekādas vajadzības kropļot demokrātiju ar tādiem likumprojektiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 16, atturas — 8. Likumprojekts tiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lagzdiņa, Vītola, Paegles, Rugātes, Emsiņa un Demakovas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas deputāts Imants Burvis. Jūs runāsiet par vai pret? Par. Lūdzu!

I.Burvis (LSDSP). Labrīt, cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Godīgi sakot, domājot par iesniedzējiem, man šoreiz gribētos viņiem ieteikt nākošreiz, dodot šādus likumprojektus, tomēr parunāties, pakonsultēties ar juristiem, jo no juristiem es esmu noklausījies pietiekami daudzas iebildes par šo likumprojektu. Bet, ņemot vērā to, ka tuvojas pašvaldības vēlēšanas, es saprotu, ka šādu populistisku un pat kaitīgu likumprojektu būs arvien vairāk. Pagājušā reizē mums bija tāds jautrs likumprojekts, šodien ir vēl jautrāks.

Runājot par būtību. Pirms gada Tallinā notika starptautiska konference tieši šajā jautājumā par ceļu drošību. Šajā konferencē tika rosināts jautājums par valsts atbildību pilsoņu priekšā, nevis otrādi, kā tas tiek piedāvāts šajā likumprojektā. Uzreiz jāatzīmē tas, ka šoreiz likumprojektu iesniedz valdošās koalīcijas pārstāvji, tās partijas pārstāvji, kuru rokās ir Finansu ministrija un Iekšlietu ministrija.

Finansu ministrija kā valsts institūcija, kura nespējot tikt galā ar pašas iedibināto un izsludināto bezdeficīta budžetu, ir sākuši likvidēt visus attīstības fondus, tajā skaitā arī ceļu attīstības fondu. Un tas būtībā ietekmē gan ceļu kvalitāti, gan arī drošību uz ceļiem. Runājot par Iekšlietu ministriju, kura lepni paziņoja pirms gada no šīs tribīnes, ka līdzekļu tai pietiks, lai veiktu visas savas funkcijas. To paziņoja ministrs, un tam piekrita valdošā koalīcija, runājot par budžetu. Tagad absolūti noklusušas runas par Tikumības policijas izveidi, un izrādās, ka naudas nepietiek arī Ceļu policijas darba nodrošināšanai.

Kāds ir rezultāts? Kad notika sprādziens pie sinagogas, trīs augstākās amatpersonas policijā, pretēji likumam, tika noņemtas no amatiem. Tagad gada laikā pie jaunā ministra noziedzība ir palielinājusies par kādiem 20%, tanī pašā laikā par to pašu ciparu ir samazinājusies noziegumu atklāšana. Drošība uz ceļiem ir krietni pasliktinājusies, un ne jau nu tikai vadītāju vainas dēļ. Policijā šodien atkal tiek uzsāktas krēslu pārbīdes uz augšu, protams. Ģenerāļus taisām, un vairumā, lai parādītu, cik spēcīgi strādājam. Atgādināšu tādu vēsturisku faktu, ko zina visi, kas ir strādājuši ar tiesību vēsturi, ka viduslaikos vislielākās zagšanas notika publisko sodu izpildes laikā, tajā pašā brīdī, kad zaglim tika cirstas nost rokas par zagšanu, citi zagļi tīrīja pilsoņu kabatas, un zagšana līdz šim laikam tiek praktizēta.

Būtībā — vai pārsniegtais ātrums ir vienīgais un galvenais drošības drauds uz ceļiem? Taču ne! Bet tas ir arī gandrīz vienīgais ceļa pārkāpums, par kuru tiek ķerti pārkāpēji. Šodien notiek reti, kad policija izķer slalomistus, kuri maina joslas bez brīdinājuma lielā ātrumā, taisa pagriezienus tur, kur to nevajadzētu taisīt, pagriežas no labās puses, pa labi pagriežas no kreisās joslas un otrādi tad, kad tas ir briesmīgi vajadzīgs un tanī momentā policijas nav klāt, tehniski tas nav iespējams un cilvēku trūkst.

Kā šodien notiek šoferu sagatavošana? Es to runāju tieši no šīs gadu atpakaļ notikušās konferences konteksta. Visā pasaulē šoferus gatavo psiholoģiski. Kā gatavo pie mums: bez policijas uzraudzības iemāca raustīt kloķi, spiest uz gāzi un grozīt stūri. Domāt pie stūres neviens šoferis netiek mācīts. Agrāk slikti, bet šis mēģinājums tomēr bija, bet tas ir smags un ļoti lēnus rezultātus nesošs darbs. Vieglāk ir novelt atbildību no sevis un rīkoties ar vecu veco formulu, neatceros, kurš to ir pateicis pirmais: nav cilvēku, nav problēmu. Ar šādu formulu ceļu drošību mēģināja savā laikā nodrošināt padomju milicija. Tautas partijas vadītā policija grib to atkārtot. Uz priekšu! Sodīsim uz mūžu, piespiedīsim ļoti lielu daļu no sabiedrības kļūt par jau apzinātiem likumpārkāpējiem, jo citas izejas viņiem vairāk nebūs, uz mūžu sodīts, atvainojiet, viņam vairāk nav ko zaudēt. Necīnīsimies ar narkomāniju, bet ar iekritušajiem narkomāniem, necīnīsimies ar dzeršanu un spirta kontrabandu, bet cīnīsimies ar noķertajiem dzērājiem. Starp citu, jau Andropova laikā tā praktizēja. Es jau, protams, saprotu, ka tie, kuri ir bijuši valsts un PSKP nomenklatūrā savā laikā, šodien savu domāšanu mainīt nevar. Un bija tāds viegls laiks uz jauniem cilvēkiem policijā. Man ir piedāvājums visiem tiem, kuri ir par valstiskas sodīšanas sistēmas izveidošanu pilsoņu drošības sistēmas vietā, balsot par, uzveļot valsts atbildību uz pilsoņiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pret vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji un autovadītāji! Nu ko nozīmē autovadītāju sodīšana sakarā ar alkohola lietošanu? Cienījamie kolēģi, jūs taču zināt, desmit gadu laikā mēs Latviju piepildījām ar alkoholu, sākot no Peru un beidzot ar Japānu. Mums ir viss, ko vien ražo visā pasaulē, pagrīdes ražojumi Polijā vai Latvijā tepat un ievestais spirts, tātad desmit gadu laikā mēs negribējām sakārtot savu alkohola tirgu. Tagad mēs nedomājam arī par valsts uzraudzību alkohola tirdzniecībā un alkohola izgatavošanā. Tātad izsaucam ārkārtīgi lielo dzeršanu Latvijā, to tik tiešām mēs veicām, piepildījām tirgu ar visdažādākajiem alkoholiem, bezkontrole, bezkontrole, es vēlreiz pasaku, tirgo cauru diennakti un tirgo arī ārvalstu firmas, kuras pie mums pārdod degvielu. Šajās "Neste" un citās uzpildes stacijās jūs varat jebkurā diennakts laikā iegādāties jebkuru daudzumu spirta dzērienu un turpat uz vietas var iedzert. Un tie krogi, kas arī veselu diennakti strādā pie automaģistrālēm, un tad mēs brīnāmies, ka ir ļoti daudz autovadītāju, kuri ir iedzēruši. Šo lietu mēs neregulējam, neko nedarām, un tagad domājam ar drakoniskākiem soda mēriem kaut ko izdarīt. Nekas netiks izdarīts, jo nav nekādas profilaktikas, nav nekādas profilaktikas. Tas ir aizmirsts, jo policijai līdzekļu nav, un ar katru gadu tos samazina, un tagad, lai sadabūtu vēl kaut kādus līdzekļus, tagad mēs apliksim autovadītājus ar nāvīgi lieliem sodiem — līdz pat varbūt augstāko mēra soda vienību ievedīsim... Bet vēl jau viena lieta un ļoti nozīmīga — soda tikai parasto statistisko Latvijas iedzīvotāju. Humānā tiesa, prokuratūra un policija tos, kam ir ļoti daudz naudas, un visdažādākos ietekmīgos cilvēkus mierīgi atbrīvo no soda. Tas jau ir tas briesmīgākais, kas noveda uz šīm lietām.

Burvja kungs jau pastāstīja, kādā veidā tie "biezie" brauc ar saviem automobiļiem. Kas brauc pie stūres, jūs ļoti labi redzat, ko viņi dara uz ielām. Tad kāpēc galu galā nevar ar viņiem kaut ko darīt? Un tāpat skaistā mašīna, kurā braukāja ačgārni pa Rīgu veseliem gadiem... arī neko nevarēja darīt. Arī tā dāma, kura dzērumā nosita cilvēku, un iekš viena miera arī tagad viņa brauc. Nu ko tad, ja viena patiesība visiem, tad vajag visus arī sodīt.

Tagad, kas attiecas uz tiesību atņemšanu uz visu mūžu. Var jau to izdarīt. Bet tālāk kas būs? Tālāk nekas neizdosies. Tāpēc, cienījamie kolēģi, šo priekšlikumu atbalstīt nevar, tas ir jāpārstrādā un jāpārdomā, un ir jābūt visam samērīgam, tad mēs kaut ko panāksim.

Un tagad vēl viena lieta. Narkotikas. Jūs man pasakiet, kas ar narkotiku izplatīšanas novēršanu Latvijā nu tā praktiski riktīgi nodarbojas? Nekas netiek darīts. Narkotikas kā izplatījās, tā izplatās. Un pēc visām statistikām tās ir vairāk ar katru gadu. Un policijai mēs noņemam naudiņu no budžeta. Nu un kas tad tālāk būs? Vieni nedzers, toties lietos narkotikas. Un kādā veidā tad noteiks un kas notiks?

Tāpēc es ierosinu neatbalstīt šo priekšlikumu, to pārstrādāt. Tam ir jābūt, bet to vajag pārstrādāt, un visiem sodiem ir jābūt samērīgiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 5, atturas — 29. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lagzdiņa, Vītola, Paegles, Rugātes, Emsiņa, Demakovas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godājamie kolēģi deputāti! Kādēļ Tautas partija ierosina izdarīt būtiskus grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā? Kādēļ mēs ierosinām priekšlikumus, kas daļai šķiet ārkārtēji? Tādēļ, godātie kolēģi, ka situācija uz Latvijas ceļiem, kā jūs to ļoti labi ziniet, ir ārkārtēja. Visi no jums to ļoti labi zina. Un, ja situācija ir ārkārtēja, tad steidzami ir jāsper ārkārtēji soļi. Kolēģi, vai tas ir normāli, ja mūsu valsts ir pirmā nogalināto skaitā uz 10 000 iedzīvotājiem, kas iet bojā autoavārijās? Sakiet, lūdzu, vai tas ir nopietni, un vai gan mums ir jābūt vienaldzīgiem, ja katrs trīsdesmitais autovadītājs, kas brauc mums pretī pilsētas ielās un ceļos, ir piedzēries? Neatkarības laikā autoavārijās bojā ir gājuši tik daudz cilvēku, cik dzīvo Alūksnē un Valkā.

Tādēļ, godātie kolēģi, mēs uzskatām, ka situāciju var labot, ieviešot kompleksu sistēmu, kā rezultātā tiktu sakārtota situācija uz ceļiem. Un viens no pasākumiem, es uzsveru, viens no pasākumiem, ir tas, ko mēs ierosinām, un proti, mums ir jānosaka krasi bargāki sodi par braukšanu dzērumā, par atkārtotu braukšanu dzērumā un par to, ka persona tīši sēdusies pie stūres piedzērusies un nogalinājusi vai sakropļojusi cilvēkus. Šādi cilvēki katru gadu ir vairāki tūkstoši.

Šeit izskanēja iebildumi, ka, lūk, un arī presē izskan iebildumi, it kā profesionāļu iebildumi, ka sodi ir pārāk nesamērīgi, pārāk bargi, ka, lūk, reāli nevarot piemērot automašīnas konfiskāciju par cilvēka nogalināšanu dzērumā uz ceļiem, ka tas esot ārkārtējs sods. Es gribētu atgādināt, godātie likumdevēji, ka mūsu pašu pieņemtais Krimināllikums jau šobrīd paredz par vairāk nekā 20 visdažādākajiem noziegumiem vispārēju mantas konfiskāciju. Tautas partijas ierosinājums paredz tikai nozieguma priekšmeta konfiskāciju. Tikai un vienīgi. Tiek runāts, ka šis sods ir cilvēktiesību aizskārums. Tādā gadījumā, ja mēs tā uzskatām, tad vairāk nekā 20 Krimināllikuma pantos ir šādas normas, un vairāk nekā 20 Krimināllikuma panti ir pretrunā ar vispārpieņemtām cilvēktiesību normām. Tiek iebilsts, ka, lūk, mantas konfiskācija nostādīšot ģimenes, respektīvi, automašīnas konfiskācija, nostādīšot ģimenes grūtā materiālā stāvoklī. Tajā pašā laikā spēkā esošajā Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir norma, ka gadījumā, ja malumednieks nošauj mežakuili, tad viņam administratīvā kārtā var konfiscēt bisi — nozieguma priekšmetu, bet, ja, lūk, nogalina uz ceļiem cilvēkus, tīši sēžoties pie stūres dzērumā, tad automašīnu nedrīkst konfiscēt. Kur šeit ir samērojamība, cienījamie sociāldemokrāti? Jūs iebilstat pret šādiem pasākumiem.

Godātie kolēģi! Aprēķini liecina par to, ka dzērumā pie stūres sēžas tikai 3% no autovadītājiem. Tas ir ļoti neliels iedzīvotāju skaits, bet kaitējums, ko šī nelielā sabiedrības daļa nodara kopumā mūsu valstij, mūsu sabiedrībai, ir nesamērojami liels. Vairākuma interesēs, simtiem tūkstošu iedzīvotāju interesēs ir nekavējoši spert radikālus soļus. Tādēļ es aicinu pieņemt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs. Runās pret.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Vispirms es jūs vēlos informēt, ka frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ir nolēmusi, ka mums būs brīvais balsojums šajā jautājumā, jo jūtas tiešām ir dalītas un tam žogam, ko prāts uzceļ, jūtas bieži vien kāpj pāri, kā bija teikts vienā izcilā latviešu klasiķa darbā.

Šis likumprojekts un iepriekšējais spilgti apliecina to, ka Tautas partija izsaka neuzticību savam iekšlietu ministram. Jau vairākus mēnešus iekšlietu ministrs preses konferencēs informē sabiedrību par to, ka tiek gatavoti grozījumi likumos, ka būs jauna punktu sistēma, ka būs jauna sodu sistēma. Iekšlietu ministrs runā, runā, runā, bet darbu kā nav, tā nav. Un te ir, manuprāt, apsveicama Tautas partijas rīcība, faktiski tā ir neuzticība savam iekšlietu ministram Marekam Segliņam... un steidzas notikumiem pa priekšu, ignorējot valdības viedokli un iet ar saviem likumprojektiem. Manuprāt, Tautas partijai būtu tagad jāsaka sakramentālie vārdi: valdības stabilitāte ir apdraudēta. Paldies, kolēģi, par to, ka jūs patiesi apliecināt savu attieksmi pret šo valdību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 3, atturas — 28. Likumprojekts tiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildībā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas deputāts Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (TP). Cienījamie kolēģi! Šī situācija ir ļoti duāla. No vienas puses, pieejot no valstiskā viedokļa, šie sertifikāti savu funkciju tomēr neveic. Un, teiksim, kā elements, kam būtu jādarbojas tirgus ekonomikā, tas ir graujoši neveicinošs. Bet ir otrs moments. Otrs moments — tie ir mūsu iedzīvotāji, tie ir mūsu solījumi, un tā ir mūsu attieksme pret mūsu cilvēkiem. Un šeit noteikti ir moments tāds, ka šie jautājumi ir jāstāda savādāk. Uz šobrīdi, kā zināt, turpinās vēl šo sertifikātu piešķiršana, arī zemes komisijā pie mums griežas ļoti daudz cilvēku, kam ir daudzas šīs lietas nepabeigtas, kam tiek piešķirti jauni sertifikāti, un viņi ir lielā neziņā, ko ar tiem darīt, ko ar tiem iesākt. Tālāk vēl ir arī moments, tomēr ir jāņem vērā tas, ka arī šie mūsu iedzīvotāji ne savas vainas pēc ir nokavējuši un nav veikuši privatizāciju — privatizēt zemi vai dzīvokli, nerunājot par lielām lietām, jo tomēr ir jāatzīst, ka arhīvi, valsts iestāžu darbība tomēr nebija tik veicinoši ātra, lai cilvēki varētu pilnībā ātri iekļauties šinīs normās un prasībās šo sertifikātu izmantošanai. Un tādēļ mēs ierosinām atbalstīt šo priekšlikumu un padomāt uz priekšu komisijā par diviem momentiem. Tieši varbūt vērst uzmanību, ka būtu vairāk jāpārskata tieši šo sertifikātu darbības termiņš divās pozīcijās. Respektīvi, tie būtu dzīvokļu un zemes privatizācijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds vēlas runāt pret? Vai ir iebildumi? Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra konvenciju "Par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību"" nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Arī Juridiskajai, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Desmit Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu — lēmuma projektu "Par Latvijas valdības un "Tilts Communication" noslēgto jumta līgumu, tā izpildi un SIA "Lattelekom" darbību"" . Vai ir iebildumi par šā lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: "Jā!") Deputāti ceļ iebildumus. Mums tad ir jālemj par šā lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 35, atturas — 22. Lēmuma projekts netiek iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā. Tā kā nav priekšlikumu par lēmuma projekta nodošanu komisijām, lēmuma projekts ir noraidīts.

Izskatām lēmuma projektu "Par Rēzeknes tiesas tiesneša Arkādija Liepiņa atkārtotu iecelšanu amatā" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Vakar Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas priekšlikumu par Rēzeknes tiesas tiesneša Arkādija Liepiņa atkārtotu iecelšanu amatā. Vēlos jūs informēt, ka tas ir otrais gadījums, kad tiesnesis pēc iecelšanas amatā, kad ir pagājis šis termiņš, netiek apstiprināts amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, bet gan, teiksim vienkāršoti, viņam atkārtoti tiek noteikts pārbaudes laiks. Juridiskajā komisijā atbalstīja šādu lēmuma projektu, visiem balsojot par un vienam pret. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Rēzeknes tiesas tiesneša Arkādija Liepiņa atkārtotu iecelšanu amatā". Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 1, atturas — 12. Lēmums pieņemts.

Izskatām deputāta Ivara Godmaņa iesniegumu ar lūgumu "Piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 21.septembrī" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — 1, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Aināra Šlesera lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 21.septembrī. Ierosinu šo iesniegumu iekļaut darba kārtībā un izskatīt tūlīt. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par iesniegumu "Apstiprināt bezalgas atvaļinājumu 21.septembrī deputātam Aināram Šleseram". Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — 1, atturas — 1. Iesniegums akceptēts.

Izskatām lēmuma projektu "Par deputāta Aivara Tiesneša ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā" . Vai debatēs kāds vēlas izteikties? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 6. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā".

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Dzintara Ābiķa parakstītu iesniegumu: "Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 136.panta noteikumiem Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz atlikt likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" izskatīšanu Saeimas sēdē trešajā lasījumā un nodot atpakaļ Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai sagatavošanai no jauna trešajam lasījumam, kā arī noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz šā gada 5.oktobrim". Vai ir iebildumi pret šo iesniegumu? Iebildumu nav. Lūdzu, nobalsosim! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Atlikt likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" izskatīšanu trešajā lasījumā un nodot atpakaļ atbildīgajai komisijai sagatavošanai no jauna trešajam lasījumam, kā arī noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 5.oktobrim". Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas līgumu par izmaiņām Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3. protokolā", otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Labrīt, godātie kolēģi! Izskatām otrajā, pēdējā lasījumā šo likumprojektu, un varu jūs informēt, ka nav saņemts neviens priekšlikums šim otrajam, galīgajam lasījumam. Atbildīgā komisija aicina to pieņemt galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas līgumu par izmaiņām Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3. protokolā" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas papildprotokolu par izmaiņām Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma B protokolā ", otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Varu jūs informēt, ka otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.2/98 "Par izmaiņām Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā"" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Tāpat kā diviem iepriekšējiem likumprojektiem, šobrīd jau apstiprinātajiem, priekšlikumi nav saņemti, un aicinu izskatīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.1/1999 "Par izmaiņām Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā"" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Priekšlikumi nav saņemti. Aicinu izskatīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās komitejas rezolūciju Nr.1/98 "Par izmaiņām Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma A protokolā"" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Aicinu jūs veikt tās pašas darbības kā ar iepriekšējiem izskatītajiem likumprojektiem, jo arī priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.1/1999 "Par izmaiņām Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līgumu B protokolā"" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Priekšlikumu nav. Balsojam!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

G.Krasts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Dokumenta nr.1356. Likumprojekta reģistra nr.426. Valdība ir iesniegusi likumprojektu: izdarīt grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā. Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu un akceptēja to pirmajam lasījumam. Šajā likumā divās vietās tiek aizstāts nosaukums "Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija" ar vārdiem "Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija". Šis grozījums ir nepieciešams sakarā ar to, ka no nākamā gada 1.jūlija sāks darboties Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija. Līdz ar to tiek izdarīti šādi grozījumi. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Muciņš. Līdz 27.septembrim, lūdzu.

Sēdes vadītājs. 27.septembris. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Valdība iesniegusi likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", Saeimas sēdes dokuments Nr.1357, likumprojekta reģistra Nr.427.

Arī šajā grozījumā ir paredzēts sakārtot Administratīvo pārkāpumu kodeksu saistībā ar Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas nodibināšanu un tās darbības uzsākšanu ar nākamā gada 1.jūliju. Vairākos pantos vārdi "Latvijas Banka" tiek aizvietoti ar vārdiem "finansu un kapitāla tirgus uzraudzība", kā arī tiek izdarīti citi redakcionāla rakstura grozījumi. Aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", reģistrācijas nr.427, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

L.Muciņš. 27.septembris.

Sēdes vadītājs. 27.septembris. Paldies! Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" , reģistrācijas nr.646, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamie deputāti! "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.2175, likumprojekta reģistra nr.646, sagatavojusi un iesniegusi valdība, un tajā ir paredzēts izdarīt grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā saistībā ar diviem jautājumiem. 181.pantā un 183.pantā ir paredzēts izdarīt grozījumus saistībā ar šaujamieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu iegādes, reģistrācijas, glabāšanas, pārvadāšanas, pārnēsāšanas, nēsāšanas, lietošanas, ievešanas Latvijas Republikā un izvešanas no Latvijas Republikas noteikumu pārkāpšanu, ko izdarījušas personas, kurām ir šīs attiecīgās atļaujas. Šeit likuma piemērošanas gaitā šāds pants eksistē. Tika atklāti vairāki "baltie plankumi", kuri ar šo redakciju tiek novērsti.

Bez tam tiek piedāvāts papildināt kodeksu ar jaunu 183.1 pantu par iekšējās drošības dienesta reģistrācijas kārtības un drošības noteikumu pārkāpšanu, kas ir saistīts ar to, ka šādas institūcijas ir attiecīgi jāreģistrē, līdz ar to lai nodrošinātu to uzraudzību. Ja tas netiek darīts, tātad ir paredzēts administratīvais sods no 50 līdz 100 latiem. Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", reģistrācijas nr.646, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

L.Muciņš. 1.oktobri, lūdzu.

Sēdes vadītājs. 1.oktobris. Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts "Atkritumu apsaimniekošanas likums" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2149. Pašlaik atkritumu apsaimniekošanas sfēru Latvijā reglamentē divi likumi. Viens, tas ir par bīstamiem atkritumiem, kas pieņemts 1993.gadā, un otrs par sadzīves atkritumiem. Jāsaka, ka likums par bīstamajiem atkritumiem ir novecojis un tas skaidri nenosaka institūciju kompetenci, bīstamo atkritumu radītāju un apsaimniekotāju kompetenci, kā arī bīstamo atkritumu pārstrādes un apglabāšanas iekārtu izvietošanas darbības pamatnosacījumus. Savukārt likums par sadzīves atkritumiem nosaka sadzīves atkritumu un citu atkritumu apsaimniekošanas kārtību, bet tas reglamentē tikai par atkritumiem, kas nav bīstami apsaimniekošanai, un atbilstoši Eiropas Kopienas direktīvu prasībām. Pamatojoties uz to, ir izstrādāts jauns likums par atkritumu apsaimniekošanu. Jāsaka, ka Tautsaimniecības komisijā debatēs liekas, ka likums līdz galam vēl nav saskaņots ar asociācijām, kas darbojas šajā sfērā, tā ka debates būs pietiekami karstas, bet Tautsaimniecības komisija ir izšķīrusies par atbalstīšanu pirmajā lasījumā, tāpēc arī aicinu parlamentu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Atkritumu apsaimniekošanas likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Razminovičs. 10. oktobris.

Sēdes vadītājs. 10. oktobris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Veterinārmedicīnas likums" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Sprindžuks.

M.Sprindžuks (TP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Skatāmies dokumentu nr.2161. Veterinārmedicīnas likums ir pieņemts 1992.gadā, un kopš tā laika jau ir izdarīti vairāki grozījumi šajā likumā, jo ir mainījusies situācija. Un šobrīd ir izstrādāts jauns likumprojekts par veterinārmedicīnu, un tas ir veidots, balstoties uz Eiropas Savienības prasībām, jo mums ir jāpārkārto apmēram 60 dokumenti, kas balstītos uz šo likumu. Veterinārmedicīnas likuma mērķis ir regulēt dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanu un profilaksi, dzīvnieku izcelsmes produktu apriti, veterinārmedicīnisko praksi un noteikt valsts un pašvaldību institūciju, kā arī personu tiesības un pienākumus veterinārmedicīnas nozarē. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Veterinārmedicīnas likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

M.Sprindžuks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš līdz 4.oktobrim.

Sēdes vadītājs. 4.oktobris. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Muitas likumā" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Godātie kolēģi! Grozījumi Muitas likumā faktiski ir pēdējie nepieciešamie grozījumi, kas izriet no mūsu likumdošanas saskaņošanas ar Eiropas Savienības prasībām. Tieši Muitas likums ir viens no sarežģītākajiem likumiem, un gan no tā, cik precīzi ir termini, ko lieto šajā likumā, gan arī no tā, cik precīzs ir dots procedūru apraksts, ļoti būtiski ir atkarīga arī muitas nodokļa iekasēšanas shēma un arī principi, uz kādiem preces pārvietojas pāri Latvijas Republikas muitas robežai. Šobrīd šie tik tiešām ir pēdējie saskaņojumi, jo sarunu procesā sadaļa jau ir bijusi atvērta un šobrīd ir aizvērta. Tātad, saskaņojot šo likumprojektu, izdarot pēdējos grozījumus, mēs faktiski varētu teikt, ka šajā sfērā mūsu likumdošanas saskaņošanas darbs būtu pabeigts. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Muitas likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 3.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 3.oktobris.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (JP). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai izskatīšanai dokuments nr.2133. Šī likuma grozījumi ir nepieciešami tādēļ, lai gada pārskatu lietotāji saņemtu pilnīgāku informāciju par uzņēmējdarbību, kā arī dažas normas ir jāprecizē, lai būtu atbilstība Eiropas Savienības direktīvām. Komisija šo likumprojektu izskatīja 13.septembra sēdē un atbalstīja to, tādēļ lūdzu atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Ūdre. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5.oktobris.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 5.oktobris. Paldies! Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (JP). Cienījamo priekšsēdētāj! Kolēģi! Dokuments nr.2151. Šis likumprojekts ir nepieciešams, lai samazinātu administratīvos šķēršļus, reģistrējot uzņēmumus, un paredz apvienot uzņēmumu un nodokļu maksātāju reģistrāciju. Vienīgi vēlētos vērst uzmanību, ka, pieņemot šī likuma izmaiņas, mums būtu jādomā arī par papildu budžeta izdevumiem gan 2000., gan 2001.gadā. Komisija izskatīja šo likumprojektu un arī atbalstīja, tādēļ lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Ūdre. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš arī ir 5.oktobris.

Sēdes vadītājs. 5.oktobris. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Jānis Čevers.

J.Čevers (LSDSP). Priekšsēža kungs! Godātie Saeimas locekļi! Jūsu uzmanībai likumprojekts ar kārtas nr.2110. Ar šo likumdošanas aktu tiek grozīti divi panti likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi". 15.pantā otrā daļa, kas nosaka maksimālo vecumu Zemessardzes ierindas dienestā esošiem, un 47.panta pirmā daļa, kas nosaka kompensācijas izmaksāšanas kārtību. It sevišķi aktuāla ir šī 47.panta otrā daļa, kas līdz šim neļāva izmaksāt kompensāciju tiem ārrindas zemessargiem, kas pilda savus pienākumus, kas nav darba saistībās ar darba ņēmēju, jo likums ļāva to izmaksāt tikai darba ņēmējam, bet ir arī tādi cilvēki — bezdarbnieki, sevišķi depresīvos Latvijas rajonos, kas piedalās dažādās Zemessardzes operācijās, un tie tika nostādīti nevienlīdzīgā stāvoklī. Tieši šo argumentu dēļ komisija lēma šo likumprojektu atzīt par steidzamu. Lūdzu kolēģus izšķirties par likumprojekta steidzamību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 14. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Čevers. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Māris Sprindžuks vēlas piedalīties debatēs? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — 1, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

J.Čevers. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 27.septembris, un izskatīt 28.septembra plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Čevers.

J.Čevers (LSDSP). Godātie kolēģi, strādājam ar likumprojektu nr. 2218 — "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā". Otrajam lasījumam pati komisija ir izstrādājusi vienu priekšlikumu un lūdz jūsu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Čevers. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Vēl ir viens priekšlikums — izslēgt vārdus "likums stājas spēkā 2000.gada 1. februārī".

J.Čevers. A, jā... Tā ir, jā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Čevers. 29.septembris.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 29.septembris. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju"" , pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (JP). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 2160. Tātad pēdējie labojumi šajā likumā ir izdarīti. Likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju", kurš ir pieņemts 1994.gadā, pēdējie labojumi ir pieņemti 1998.gada 14.maijā. Administratīvi teritoriālās reformas likums paredz pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas laikā izveidot arī novadu pašvaldības, kurās tiek ievēlētas arī domes. Tāpēc Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāveic uzraudzība ne tikai pār pilsētu domes un pagastu padomes vēlēšanu likumību, bet arī pār novadu domes vēlēšanu likumību. Šīs izmaiņas ir saistītas arī ar to likumprojektu, kas tika pieņemts 6.aprīlī iepriekšējā sesijā, — pilsētu domes un pagastu padomes vēlēšanu likumu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja šo likumprojektu un ierosina pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — līdz 28.septembrim.

Sēdes vadītājs. 28.septembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pilsētu rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām"" , pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāte Stalidzāne.

J.Stalidzāne (JP). Arī šoreiz administratīvi teritoriālās reformas likums paredz pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas laikā izveidot novadu pašvaldības, kurās arī ir nepieciešams izveidot vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņu komisijas. Un tāpēc arī, izskatot šo likumprojektu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pilsētu rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 28. septembris.

Sēdes vadītājs. 28.septembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagastu padomes deputāta statusu"", pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Kā jau iepriekšējā referente jūs informēja, pirms pāris gadiem stājās spēkā likums par administratīvi teritoriālo reformu, un šis likums paredz to, ka mūsu valstī tiek izveidotas administratīvas teritorijas — novadi, kurās saskaņā ar Vēlēšanu likumu tiek ievēlētas attiecīgo novadu domes. Un līdz ar to arī šajās teritorijās darbojas deputāti, un līdz ar to likumā, kas reglamentē pašvaldību deputātu statusu, jāizdara formāli grozījumi, nosakot to, ka likums par deputātu statusu, par pašvaldību deputātu statusu attiecas ne tikai uz pagastu un pilsētu deputātiem, bet arī uz novadu, tātad, deputātiem.

Bez tam šajā likumprojektā ir ietvertas dažas normas, kas nosaka, cik lielā mērā arī pašvaldību amatpersonas — domju, padomju priekšsēdētāji — un citas domju un padomju amatpersonas bauda sociālās garantijas.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedoklis ir tāds, ka mūsu valsts sociālo garantiju sistēma, proti, valsts amatpersonas sociālo garantiju sistēma, ir jāveido, balstoties uz tām sociālajām garantijām, kuras ir ietvertas Civildienesta ierēdņu likumā, kuras ir dzīvē pārbaudītas, kuras, mūsuprāt, ir ļoti samērīgas un atbalstāmas.

Es gribētu jūs informēt, ka jau divos šobrīd spēkā esošos likumos, proti, likumā par prokuratūru un likumā par tiesu varu ir noteikts, ka uz tiesnešiem, uz prokuroriem attiecas tās sociālās garantijas, kas civildienesta likumā ir noteiktas civildienesta ierēdņiem.

Es aicinātu atbalstīt šo mūsu izstrādāto likumprojektu, kuru divkārt savos kongresos jau ir atbalstījusi Pašvaldību savienība. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagastu padomes deputāta statusu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

J.Lagzdiņš. Es aicinātu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 28.septembri.

Sēdes vadītājs. 28.septembris — priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (LC). Lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju pēc sēdes beigām uz komisijas sēdi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Godājamie Saeimas deputāti! Tagad, pēc plenārsēdes beigām, notiks Latvijas—Austrijas parlamentu sadarbības grupas dibināšana šeit, Sarkanajā zālē. Lūdzu visus interesentus atnākt uz Sarkano zāli.

Sēdes vadītājs. Pēterim Salkazanovam...

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie Valsts pārvaldes reformas apakškomisijas locekļi! Pulksten 11.00 apakškomisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Dzintaram Kudumam...

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem lūdzu pulcēties mūsu komisijas telpās uz apspriedi.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt... Atvainojiet, vēl viens paziņojums deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde tūlīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi deputāti! Nav reģistrējušies: Egils Baldzēns, Aija Barča, Ivars Godmanis, Ilmārs Geige, Edvīns Inkēns, Jānis Škapars, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Oskars Grīgs, Juris Sinka. Paldies!

Sēdes vadītājs. Sēde ir slēgta. Atgādinu, ka pulksten 17.00 būs iespēja uzklausīt valdības locekļu un Latvijas Bankas prezidenta atbildes uz deputātu jautājumiem.