1991.gada 26.februāra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos–
JāņaDūma tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu deputātus, kuri pašlaik ierodas zālē, reģistrēties. Rezultāts: 145 deputāti.

Godājamie kolēģi! Kādi apsvērumi ir par šodienas darba kārtību, ko piedāvājis Augstākās padomes Prezidijs, par secību un jautājumiem, kuri ir iekļauti darba kārtībā? Vai visus mums ir iespējams izskatīt? Par 1.punktu laikam bija kādi iebildumi. Varbūt deputāts Endziņš runās par 1.punktu? Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj! Man būtu lūgums 1.punktu izskatīt pēc pulksten 12.00, jo bez tā papildinājuma, kas ir pavairots un izdalīts deputātiem, vēl ir sagatavots labojums, kas pašreiz tiek pavairots izplatīšanai.

Priekšsēdētājs: Tātad darba kārtības 1.punktu pārceļam uz pulksten 12.00 pēc pirmā pārtraukuma.

Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Jagupecs: */Frakcija “Līdztiesība” ierosina iekļaut dienas kārtībā Latvijas Republikas Augstākā padomes lēmuma projektu par Latvijas Republikas pilsonību./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Lūdzu iekļaut dienas kārtībā republikas Interfrontes padomes aicinājuma Latvijas Republikas Augstākajai padomei un manis iesniegtā deklarācijas projekta sakarā ar šo aicinājumu apspriešanu./

Priekšsēdētājs: Vai šis dokuments ir izdalīts?

A.Aleksejevs: */Tad lūdzu piedošanu… tikai viena lappusīte. Es šo aicinājumu nolasīšu, jo tas tika iesniegts sekretariātā pirms mēneša./

Priekšsēdētājs: Laikam mums būs jālūdz tādā gadījumā, lai sekretariātā pavairo un izplata, pēc tam izlemsim. Mēs jau dienas gaitā arī varam papildināt darba kārtību ar citiem punktiem.

A.Aleksejevs: */Tad lūdzu dot man iespēju nolasīt šo aicinājumu, bet deklarāciju sekretariāts pavairos un pēc tam varēs apspriest./

Priekšsēdētājs: Mēs laikam visu varam izplatīt. Sekretariāts ziņo, ka pavairos visu– gan šo aicinājumu, gan dokumenta projektu. Pēc tam mēs varēsim dienas laikā papildus izlemt par iekļaušanu vai neiekļaušanu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

F.Stroganovs: */Cienījamais priekšsēdētāj! Frakcijas vārdā iesniedzu priekšlikumu iekļaut dienas kārtībā jautājumu par stāvokli lauksaimniecībā un par ceļiem tās izvešanai no krīzes./

Priekšsēdētājs: Tātad no Prezidija piedāvātās darba kārtības neviens no deputātiem nav lūdzis izslēgt kādu punktu ārā. Ir trīs ierosinājumi par šīsdienas kārtības papildināšanu. Vienlaikus lūdzu ņemt vērā, ka darba kārtība ir saspringta, mēs strādājam plenārsēdē tikai šodien, kā iepriekš tikām izlēmuši.

Vai par šiem trim papildinājuma punktiem deputāti vēlas izteikties? Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Rikards: Par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

R.Rikards: Šeit ir frakcijas “Līdztiesība” iesniegtais Augstākās padomes lēmuma projekts par Latvijas Republikas pilsonības jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Ir izveidota speciāla pilsonības komisija. Vispirms šā lēmuma projekts ir jāizskata šai komisijai, un tikai pēc tam to var iekļaut darba kārtībā. Jau tagad redzams, ka 1.punktā ir starptautisko tiesību pārkāpuma fakts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Saskaņā ar lēmumu un likumu izskatīšanas kārtību, ja deputāts vai deputātu grupa, kā tas ir šajā gadījumā, nākusi ar likumdošanas iniciatīvu, mums tas ir jāietver sesijas darba kārtībā un noteiktā secībā jāizskata. Es aicinu deputātus nobalsot par šā lēmuma ietveršanu darba kārtībā un reizē nodot to komisijai izskatīšanai. Pēc tam varēsim izskatīt šeit plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Strīķis: Saskaņā ar deputāta Stroganova ierosinājumu informēt par lauksaimniecības stāvokli jāsaka, ka mēs komisijā esam ļoti rūpīgi šo jautājumu skatījuši, bet diemžēl deputāts Stroganovs apspriešanā nepiedalījās. Mēs 12.februārī pieņēmām plenārsēdē lēmumu par lauksaimniecību un gaidām no valdības turpmāko rīcību. Cik man zināms, rīt viņi izskatīs priekšlikumu šajā sakarā. Līdz 1.martam saņemsim valdības priekšlikumus, tad skatīsim plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Par frakcijas “Līdztiesība” ierosināto lēmuma projektu. Projekts pilnīgi saskan ar republikas Augstākās padomes noslēgto un apstiprināto līgumu ar KPFSR. Es uzskatu, ka šis projekts ir jāiekļauj dienas kārtībā./

Priekšsēdētājs: Varbūt vēl pajautāsim deputātam Bojāram kā pilsonības komisijas priekšsēdētājam viņa attieksmi pret šā dokumenta iekļaušanu vai neiekļaušanu darba kārtībā? Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Bojārs: Es vispirms piekrītu Rikarda kungam, ka jebkādu šādu dokumentu izskatīt var tikai pēc tam, kad tas ir izskatīts komisijā. Bet es gribu tūlīt runāt par punktiem, vadoties no starp­tautiskajos nolīgumos par cilvēktiesībām fiksētām normām. Nevienā starptautiskā nolīgumā tādu normu nav. Ja Interfrontei vai pretējai frakcijai ir tādas normas, lai viņi parāda, kur tās ir. Es ļoti labi zinu, kas ir.

Tālāk. Ja visus pasludinātu par Latvijas pilsoņiem, vispirms tā būtu norma, kas apspiestu PSRS pilsoņu tiesības, jo mēs viņiem vardarbīgi uzspiestu Latvijas Republikas pilsonību. Tātad šī norma absolūti nav pieņemama, ņemot vērā arī to, ka PSRS pilsonības likumā ir pasludināts dubultās pilsonības noliegums. Tas nekādā ziņā nesaskan arī ar PSRS pilsonības likumdošanu. Jau šie divi aspekti vien rāda, ka tādā redakcijā mēs šo dokumentu nedrīkstam pieņemt. Mums tas ir ļoti detalizēti jāizanalizē komisijā, mēs to tā nevaram atsviest atpakaļ. Mēs uzaicinām pretējo frakciju uz sarunām par šo jautājumu komisijā. Jautājums ir jāsagatavo.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

T.Ždanoka: */Es saprotu tā, ka frakcijas “Līdztiesība” ierosinātais lēmuma projekts par pilsonību jau ir iekļauts dienas kārtībā un tiek izskatīts, jo deputāts Bojārs sāka šī lēmuma projekta apspriešanu./

Priekšsēdētājs: Te par balsošanas motīviem, par iekļaušanu darba kārtībā vai nodošanu komisijā tiek spriests. Lūdzu, pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Mums visiem skaidri redzams, ka šis dokuments ir absolūti nesagatavots. Tas ir tīri propagandisks gājiens, lai varētu pateikt, ka vairākuma frakcija negrib risināt pilsonības jautājumu. Katram vidusskolēnam ir skaidrs, ka šis dokuments ir absolūti nesagatavots. Tāpēc es aicinu to noraidīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Dobelis: Man ir jautājums deputātam Aleksejevam. Vai pavairot viņa dokumentu ar visām kļūdām un neprecizitātēm vai izlabot tās?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Sakarā ar to, ka sekretariāts pazaudējis oficiālo dokumentu, tad mani, vai uz ceļiem krītot, lūdzās iesniegt kaut vai kādu melnrakstiņu. Tātad, ja tas neder, lūdzu atdot man to izlabošanai./

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Dobeļa kungs! Mēs esam nolēmuši, ka šo dokumentu pavairos un izdalīs, tad mēs lemsim. Es domāju, ka šeit diskusiju nevajag uzsākt.

J.Dobelis: Tikai informāciju.

Priekšsēdētājs: Nesāksim diskusiju.

J.Dobelis: Nē, man ir jāpasaka deputātiem.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos.

J.Dobelis: Viņš melo. Viņš ir melis.

Priekšsēdētājs: Nu, Dobeļa kungs...

J.Dobelis: Jūs esat melis. Es publiski paziņoju, ka jūs esat negodīgs melis. (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, Dobeļa kungs un Aleksejeva kungs. Jūs savas attiecības varat noskaidrot citā vietā, nevis plenārsēžu zālē. (Zālē troksnis.) Es atvainojos, Dobeļa kungs! Lūdzu ievērot mieru un kārtību.

Šodien ir trešā laika prognoze, kas ir nelabvēlīga, tāpēc nervus papildus saspīlēt nav nekādas vajadzības. Es domāju, mēs vēlreiz tagad reģistrēsimies un pēc tam visus jautājumus lemsim balsojot. Rezultāts: 146 deputāti.

Godājamie kolēģi! Es sākumā piedāvāju balsot par Prezidija iesniegto darba kārtību ar labojumu, ka 1.punkts tiek izskatīts pulksten 12.00 pēc pārtraukuma. Pēc tam iesniegšanas kārtībā balsosim par papildinājumiem.

Pirmais balsojums par Prezidija piedāvāto darba kārtību ar deputāta Endziņa korekciju. Rezultāts: par– 114, pret– 7, atturas– 17. Pagaidām esam apstiprinājuši Prezidija pieņemto darba kārtību ar korekcijām.

Tagad balsojums par frakcijas “Līdztiesība” iesniegto lēmuma projektu par pilsonību. Šeit būs divi balsojumi. Viens– par iekļaušanu uzreiz darba kārtībā un izskatīšanu. Otrs balsojums, kādu piedāvāja vairāki deputāti,– nodot to mūsu pilsonības komisijai izskatīšanai.

Pirmais balsojums par iekļaušanu uzreiz darba kārtībā. Rezultāts: par– 45, pret– 69, atturas– 22. Līdz ar to nav iekļauts šodienas darba kārtībā. Par– 45, tāpēc ka viens deputāts atsauca savu balsojumu.

Nākamais balsojums– par šā lēmuma projekta nodošanu speciālai pilsonības komisijai. Rezultāts: par– 111, pret– 6, atturas– 18. Līdz ar to šis lēmuma projekts tiek nodots pilsonības komisijai izskatīšanai un tālākai virzībai.

Nākamais balsojums par deputāta Aleksejeva iesniegto lūgumu iekļaut darba kārtībā Interfrontes aicinājumu un deklarācijas projekta izskatīšanu. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kiršteins: Mēs diemžēl nevaram balsot par šo Aleksejeva priekšlikumu. Avīzē “Moskovskije novosti” ir Aleksejeva kunga intervija, kurā viņš paziņo, ka ir atlaidis Augstāko padomi un formē jaunu orgānu no kaut kādiem 67 cilvēkiem. Man būtu vispirms jautājums, lai Aleksejeva kungs paskaidro, vai viņš ir saformējis jau šo lietu vai nav? Kāpēc viņš vispār sēž šeit?

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Kiršteina kungs. Ar šo jautājumu nodarbosies komisija, kuru mēs paši nodibinājām. Atstāsim to līdz tam laikam, kad komisija dos savus slēdzienus.

Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Celmiņš: Es protestēju, ka šis jautājums tiek likts uz balsošanu. Mēs nezinām, par ko balsot. Mums nekas nav izdalīts.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos. Tādā gadījumā es vienkārši pārpratu. Es domāju, ka tas ir šis dokuments, ko pašlaik izdala.

J.Celmiņš: Nav mums nekas izdalīts. Es domāju, ka šis jautājums šobrīd nav balsojams.

Priekšsēdētājs: Tātad balsosim pēc tam, kad tiks izdalīts dokuments. Lūdzu, pirmais mikrofons.

Ģ.Krūmiņš: Par balsošanas motīviem. Mums ir izdalīts dokuments */“Aicinājums Latvijas Republikas Augstākajai padomei”/. Es nesaprotu, kas šeit būtu ko iekļaut darba kārtībā un par ko mēs tagad balsosim, un par ko mēs lemsim. Ir izdalīts aicinājums, mēs to izlasīsim un pēc tam varam kaut ko spriest. Es te neredzu nekādas vajadzības kaut ko balsot un iekļaut. Ja ir aicinājums, tad mēs to izlasīsim un cauri.

Priekšsēdētājs: Cik es saprotu, tad Aleksejeva kungs ir iesniedzis vēl vienu dokumentu, kura nosaukums ir– deklarācija. To viņš laikam piedāvā iekļaut darba kārtībā un izskatīt. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Sakarā ar to, ka aicinājums tika iesniegts kopā ar deklarāciju, es ierosināju izskatīt tieši arī mūsu deklarāciju./

Priekšsēdētājs: Tātad šo jautājumu izlemsim pēc tam, kad abi dokumenti tiks izdalīti.

Es domāju, nobalsosim vēl par vienu punktu, ko ierosināja deputāts Stroganovs, proti, iekļaut šodienas darba kārtībā un apspriest jautājumu par lauksaimniecības stāvokli un izeju no krīzes lauksaimniecībā. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par– 46, pret– 52, atturas– 32. Jautājums nav iekļauts.

Godājamie kolēģi, vai mēs par šiem Interfrontes dokumentiem pašlaik varam balsot? Nav vēl iepazinušies? Labi, nobalsosim par to papildu iekļaušanu darba kārtībā dienas gaitā, varbūt pirms vai pēc pārtraukuma, kad deputāti būs iepazinušies detalizēti ar šiem dokumentiem.

Saskaņā ar apstiprināto darba kārtību pirmais jautājums ir lēmuma projekts par deputāta Induļa Strazdiņa iekļaušanu pastāvīgās Ārlietu komisijas sastāvā. Kas varētu ziņot par šo jautājumu? Lūdzu, Freimaņa kungs.

J.Freimanis: Strazdiņa kungs ir pasniedzējs, eksakto zinātņu pārstāvis, poliglots, vairāku valodu pārzinātājs. Strazdiņa kungs pats bija izteicis vēlēšanos darboties Ārlietu komisijā. Ņemot vērā, ka tieši starp­tautiskās attiecības pašreizējā momentā mums šķiet ļoti svarīgas, Ārlietu komisija savā sēdē viņa iesniegumu atbalstīja. Pateikšu vēl vairāk– mums ir cerība, ka Strazdiņa kungs kā cilvēks, kam ir bijusi darīšana ar skaitļojamām mašīnām, varēs izveidot īpašu kartotēku ārējo sakaru ziņā, kas mums pašreizējā momentā ir ļoti vajadzīga. Man būtu priekšlikums godājamajiem deputātiem šo lēmumu atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Atvainojos, Freimaņa kungs, varbūt kādiem deputātiem būtu jautājumi jums kā ziņotājam. Vai ir kādi jautājumi Freimaņa kungam par šo lēmuma projektu? Nav. Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties šajā jautājumā? Debates atklāt nevajadzētu, bet mēs varētu izteikt savas domas. Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Šteins: Faktiski mūsu Ārlietu komisijā jau iepriekš tika pieņemts Mantuļņikova kungs no pretējās frakcijas. Līdz ar to tagad vienkārši nostiprinās līdzsvars mūsu attiecībā.

Priekšsēdētājs: Paldies par informāciju. Godājamie kolēģi, vai mēs par šo lēmumu varētu balsot pa punktiem vai arī visu kopumā pieņemt? Izteikta doma, ka vajadzētu kopumā balsot par šo lēmumu.

Balsojam par dokumentu Nr.510 “Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes Ārlietu komisijas sastāvā”. Rezultāts: 100– par, 6– pret, atturas– 21. Lēmums pieņemts. Tātad Strazdiņa kungs turpmāk darbosies oficiāli Ārlietu komisijas sastāvā.

Nākamais mūsu dienas kārtības jautājums ir lēmuma projekts par papildu atvieglojumu piešķiršanu grūtniecēm un likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Darba likumu kodeksā otrajā lasījumā. Lūdzu ziņotāju tribīnē.

E.Jurševics: Cienījamais sapulces vadītāj, cienījamie kolēģi! Mēs starp lasījumiem neesam saņēmuši rakstiski nekādus priekšlikumus. Bija mutiski priekšlikumi no Silāra kunga, no Lagzdiņa kunga, kā arī no Likumdošanas komisijas. Kopā ar Likumdošanas komisiju mēs izskatījām šos priekšlikumus un izdarījām attiecīgas izmaiņas. Tās galvenokārt ir redakcionāla rakstura. Ir mainīts 176.pants, nosaukums darba likumkodeksa labojumā, kā arī no 173.panta atsevišķa rindkopa pārgājusi pie 176.panta, jo tas, kā mums paskaidroja juristi, ir precīzāk. Lēmumā praktiski nekādu izmaiņu nav, ir tikai redakcionālas izmaiņas. Es labprāt atbildēšu uz jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Kādi ir jautājumi ziņotājam par šo likumprojektu un lēmuma projektu? Jautājumu, kā liekas, nav. Kas vēlas uzstāties debatēs šajā jautājumā? Vai sekretariātā ir pieteikušies? Sekretariāts ziņo, ka nav pieteikušies debatēs.

Godājamie kolēģi, šajā situācijā, kad otrā lasījuma laikā nav pieteikti nekādi labojumi un papildinājumi, nav jautājumu ziņotājam, es varbūt neaicināšu ziņotāju atkārtoti tribīnē, bet vienkārši piedāvāšu nobalsot. Balsosim atsevišķi pa pantiem. Ja mēs to pieņemam otrajā lasījumā šādā veidā, tad tas pieņemts arī galīgi, jo nekādi labojumi nav ienākuši. Tas pats par lēmuma projektu, kurš mums arī būs jāizskata pa pantiem. Tā kā nekādu labojumu nav, tad mēs par to varam balsot arī kopumā.

Pirmais balsojums par likumprojektu par grozījumiem Latvijas darba likumkodeksā, konkrēti darba likumkodeksa 173.pantā. Rezultāts: par– 111, pret– 2, atturas– 13. Šo pantu esam apstiprinājuši.

Balsosim par 176.pantu. Rezultāts: par– 106, pret– 1, atturas– 3. Arī 176.pants ir pieņemts.

Kaut gan tas ir formāli, mums kopumā jānobalso par visu likumprojektu, to sauc– par grozījumiem abos pantos. Balsojam par likumu “Par grozījumiem darba likumkodeksā”. Rezultāts: 94– par, pret– nav, atturas– 3. Līdz ar to likums pieņemts un stājas spēkā likumā noteiktajā kārtībā.

Godājamie kolēģi, nākamais mūsu balsojums ir par dokumentu Nr.513– par papildu atvieglojumu piešķiršanu grūtniecēm. Piedāvāju balsot par šo lēmuma projektu kopumā, jo nekādi labojumi, papildinājumi pa pantiem nav bijuši. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Man ir jautājums par spēkā stāšanās laiku. Es jau pirmajā lasījumā uzdevu autoriem jautājumu, no kāda budžeta plānots finansēt šos pasākumus. Ja tas ir no budžeta, vai ir iesniegti attiecīgi labojumi, vai šīs summas ir ieplānotas budžetā, kā šis jautājums tiks atrisināts? Šis lēmums stāsies spēkā ar 1.martu tikai tādā gadījumā, ja budžetā ir ieplānoti attiecīgi izdevumi. Ja tas nav izdarīts, tad šis termiņš, manuprāt, ir nereāls.

Priekšsēdētājs: Man ir jāaizrāda, ka jautājumi bija jāuzstāda ziņotājam, kad es vairākkārt griezos pie deputātiem un lūdzu uzdot jautājumus vai izteikties debatēs. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Krastiņš: Jautājums tiešām ir nozīmīgs. Es lūdzu dot iespēju atbildēt uz šo jautājumu sociālās nodrošināšanas ministram Gundara kungam.

Priekšsēdētājs: Vēl laikam deputāte Zeile gribēja izteikties šajā sakarībā. Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Zeile: Es gribētu deputātus informēt, ka Sociālās nodrošināšanas ministrija pašreiz gatavo iesniegšanai budžeta komisijā un pēc tam plenārsēdē sociālās nodrošināšanas budžetu. Tajā būs paredzētas summas, par kurām šodien ir runa. Par pārējo tiešām vārdu dosim ministram, lai viņš paskaidro, pēc kādiem principiem paredzēts veidot šo sociālās nodrošināšanas budžetu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gundara kungs!

U.Gundars, sociālās nodrošināšanas ministrs: Cienījamie deputāti! 1990.gadā šiem mērķiem tika izlietoti apmēram 30 miljoni rubļu. Nākamajam gadam, tas ir, šim 1991.gadam, sociālās apdrošināšanas budžetu sastādot, mēs šos izdevumus paredzējām. Kopumā šī summa ir apmēram 7 miljoni. Protams, rēķins ir tuvināts, bet šīs summas ir paredzētas, un, apstiprinot sociālās apdrošināšanas budžetu, tās jūs arī redzēsiet budžeta attiecīgajā punktā. Nauda tiks iegūta, pildot sociālās apdrošināšanas budžetu, tas ir, darba devēja maksājumus noteiktā procentu apmērā. Tikai tādā ceļā. Tātad šī summa ir paredzēta sociālās apdrošināšanas budžetā.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi ministra kungam? Nav. Godājamie kolēģi, vai tagad ir iespējams balsot par šo lēmuma projektu? Nav iebildumu. Tādā gadījumā es lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu un izteikt savu attieksmi pret dokumentu Nr.513, proti, Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu “Par papildu atvieglojumu piešķiršanu grūtniecēm”. Rezultāts: par– 109, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts.

Skatām darba kārtības 4.punktu par izmaiņām Latvijas Republikas 1991.gada valsts budžetā pirmajā lasījumā. Tas ir steidzams. Vārds ziņotājai Zeiles kundzei.

V.Zeile: Es ļoti atvainojos, deputāti, ka man jāsāk ar ziņojumu, jo bija paredzēts, ka finansu ministra vietnieks Pupčenoka kungs būs šeit, bet viņš kavējas pašreiz ministrijas prezidija sēdē. Tāpēc atļaujiet man ziņot par šīm iesniegtajām izmaiņām. Tātad mēs sākam izskatīt 518.dokumentu par izmaiņām Latvijas Republikas valsts budžetā. Tās ir otrās izmaiņas šogad, ierosinātas pēc tā principa, kāds bija iepriekšējā reizē. Jūsu rīcībā ir Ministru padomes iesniegtās izmaiņas un Budžeta komisijas sagatavotās un piedāvātās izmaiņas. Tās praktiski atšķiras ļoti maz. Tagad es sākšu izskatīt jautājumu pēc būtības.

Vispirms par budžeta ieņēmumu daļu. Budžeta ieņēmumu daļā ir izdarītas izmaiņas sakarā ar to, ka ir pieņemts likums par zemes nodokli, kura rezultātā visas nodokļa summas jāieskaita pašvaldību budžetā. Līdz ar to no republikas budžeta tiek izslēgti 22,2 miljoni rubļu. Pārējās izmaiņas tiek izdarītas budžeta izlietojamo līdzekļu atlikumos. Šodien izdarāmās izmaiņas prasa papildu asignējumus 22,3 miljonus. Tas ir jāņem no republikas 1990.gada budžeta izpildes pozitīvā saldo.

Nākamās izmaiņas, kas saistītas ar attiecībām ar pašvaldību budžetu un ar konkrētiem norēķiniem Jelgavas pilsētā, republikas budžetam dod 2,7 miljonus.

Izdevumu daļā lūdzu pievērst uzmanību tieši 2.punktam. Latgales rajoniem, kā jūs zināt, ekstremālo klimatisko apstākļu radīto zaudējumu segšanai ir nepieciešami lieli līdzekļi. 1990.gadā bija vajadzīgi apmēram 30 miljoni, un 30 miljoni ir vajadzīgi arī šogad. Šodien mēs izdalām Latgalei 14 miljonus rubļu, tai skaitā sēklas materiāla iegādei 6,8 miljonus rubļu un lopbarības iegādei 7,3 miljonus rubļu. Atļaujiet man nosaukt šīs summas arī pa rajoniem!

Balvu rajonam lopbarības iegādei tiek asignēti papildus 530 000 rubļu, sēklas iegādei– 897 000 rubļu, kopumā– 1,4 miljoni rubļu. Daugavpils rajonam lopbarībai– 1,5 miljoni rubļu, sēklai– 1,6, kopā– 3,1 miljons rubļu. Krāslavas rajonam– 1,3 miljoni rubļu lopbarības iegādei, 1,6 miljoni rubļu sēklas iegādei, kopā 2,9 miljoni rubļu. Ludzas rajonam 1 miljons rubļu lopbarības iegādei, 870 tūkstoši rubļu sēklas iegādei. Preiļu rajonam– 1,5 miljoni rubļu lopbarības iegādei, 1,1 miljons rubļu sēklas iegādei. Rēzeknes rajonam– 1,2 miljoni rubļu lopbarības iegādei, 0,6 miljoni rubļu sēklas iegādei.

Tātad tie ir 14,1 miljons rubļu. Bez tam 7,6 miljoni rubļu tiek izdalīti Latgales rajona izpildkomitejām saimniecisko iekšējo ceļu iekārtošanai. Kurām saimniecībām tas ir izdalīts,– lūdzu, atveriet šā dokumenta otro pielikumu, kurā ir parādīts sadalījums pa rajoniem un saimniecībām. Tur ir Balvu rajons, Daugavpils, Krāslavas, Ludzas rajons, Madonas, Preiļu un Rēzeknes rajons– 7,7 miljoni rubļu.

Par pārējām izmaksām gribētu teikt, ka izmaksas ir sakarā ar cenu paaugstināšanos piemaksām ģimenēm, bērniem. Tas ir tur, kur tajā brīdī, kad mēs izskatījām budžetu, šīs attiecīgās ministrijas nebija šīs izmaiņas izdarījušas. Vēl es gribu teikt, ka 22.decembrī, kad mēs steigā apstiprinājām republikas budžetu, Finansu ministrijas darbinieku vainas dēļ bija ieviesušās aritmētiskas kļūdas, sakarā ar kurām ir labojumi. Tās neienes nekādas izmaiņas pēc būtības, bet tikai atsevišķos pantos.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi ziņotājai? Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Plotnieks: Runājot par likumprojekta ieņēmumu daļu, jūs minējāt, ka ir norēķini ar Jelgavas pilsētu, bet tekstā ir rajons. Par ko ir runa?

V.Zeile: Zemes nodokli agrāk skaitīja republikas budžetā, tagad visi norēķini jāieskaita rajona budžetā. Savstarpējo aprēķinu rezultātā ir šie 2,6 miljoni rubļu.

A.Plotnieks: Vai šāds Jelgavas rajonam, tā sakot, goda pilns ieraksts ir saskaņots ar vietējo pašvaldību vai ne?

V.Zeile: Pašvaldības budžeta komisijā nebija. Es pieņemu, ka tas ir skaņots Finansu ministrijas un valdības līmenī.

A.Plotnieks: Šeit parādās apmēram 2,7 miljoni. Vai šeit nav runa par to budžeta brīvo līdzekļu atlikumu, kas ir rajonam, sākot jauno gadu, lai tos vienkārši izņemtu?

V.Zeile: Jā.

A.Plotnieks: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

Z.Ziediņš: Paskaidrojiet 2.3.punktu, kur ir runa par izdevumu palielinājumu sociālajai apdrošināšanai! Tur ir minēts, ka no budžeta finansēm iestādēm tiek palielinātas izmaksājamās summas, tai skaitā Lauksaimniecības ministrijas sistēmā, par 2 miljoniem 600 tūkstošiem rubļu, Mežu ministrijai– par 5 miljoniem 700 tūkstošiem rubļu. Vai tas attiecas uz sistēmu vai konkrēti uz ministrijām, kas ir tik traki uzpūstas?

V.Zeile: Tas attiecas uz ministrijas sistēmai pakļautajām budžeta iestādēm, piemēram uz bērnudārziem un tā tālāk, kur līdz 22.decembrim vēl nebija izdarītas šīs izmaiņas. Nevis uz ministrijas aparātu, bet uz ministrijas sistēmai pakļautajām iestādēm.

Z.Ziediņš: Es jūs sapratu. Bet Mežu ministrijai pakļautu bērnudārzu, ambulanču, skolu un tā tālāk, ir nesalīdzināmi mazāk nekā lauku sistēmai, kolhoziem un padomju saimniecībām. Tā ka šī proporcija katrā ziņā kādam nodara pāri.

V.Zeile: Te nav runas par proporcijām, te vienkārši ir runa par to, ka līdz 22.decembrim Lauksaimniecības ministrija nebija visu ieskaitījusi, šeit ir tikai tā starpība.

Z.Ziediņš: Otrs jautājums sakarā ar Latvijas Republikas likuma par uzņēmējdarbību 7.punkta ceturto papildinājumu.

Valsts uzņēmumi ieskaita republikas budžetā atskaitījumus no savas peļņas par valsts uzņēmuma rīcībā nodoto resursu izmantošanu. Kāpēc šīs peļņas daļu jūs kā Budžeta komisijas vadītāja nekontrolējat? Kāpēc mūsu republikas budžets joprojām veidojas tikai no nodokļiem? Valsts uzņēmumi, veicot šos atskaitījumus, vai nu veicina mūsu Ministru padomes un ārpusministrijas fondu veidošanos, vai nepamatotu sevis attīstību. Kāpēc šāds princips tiek pieļauts?

V.Zeile: Budžeta komisija izskatīja šo jautājumu un ceturtdien skatīs Prezidija sēdē, lai dotu rīkojumu finansu inspekcijai pārbaudīt Ministru padomes un visu ministriju un departamentu ārpusbudžeta veidošanos gan par ieņēmuma daļu, gan par izdevuma daļu ar mērķi kontrolēt šo situāciju un piesaistīt līdzekļus tieši valsts budžetā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

R.Černajs: Augstākā padome pieņēma likumu par budžetu. Tur bija noteiktas dotācijas lauku rajoniem. Lauku rajonu padomes un budžeta komisijas vadījās no šīm dotācijām un sastādīja savus rajonu budžetus. Tagad šeit ir ielikti citi priekšlikumi. Tātad lauku rajoni zināmā mērā paliek ar budžeta deficītu. Pirms tam bija tikai kaut kādi zvani no Finansu ministrijas, tā ir atkal vecā sistēma, ka Finansu ministrija tomēr regulē šo budžetu.

V.Zeile: Kolēģi, ja tas attiecas uz šīm izmaiņām, tad sakarā ar to, ka nodoklis par zemi ienāk pašvaldību budžetos, par tādu summu, kas bija paredzēta dotācijām, tās tiek samazinātas. Kopumā pašvaldību budžets summā nesamazinās. Jums ir tiesības prasīt, kāpēc izņēma šo daļu? Republikas budžets šobrīd nav tik bagāts, lai šīs summas atstātu pašvaldību budžetiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Seiksts: Jautājums šodien varbūt nav sevišķi principiāls, bet tas noteikti izvirzīsies nākotnē. Pēc tradicionālā un vispārpieņemtā dalījuma Latgalei ir pieskaitīti arī Jēkabpils rajona austrumu pagasti, jo, kad runa bija par zemes nodokli, par atvieglojumiem jaunsaimniekiem zemes nodokļa jautājumā, tad figurēja vesela trešdaļa vismaz no Jēkabpils rajona austrumu pagastiem. Es tagad domāju, ka šeit nekas nav jāgroza, vienīgi man gribētos zināt, vai Jēkabpils rajons nav interesējies, ja Ministru padomē un Budžeta komisijā nav par to nekādu ziņu, varbūt klimatiskie apstākļi Jēkabpilī bijuši labāki nekā citur Latgalē?

V.Zeile: Gan Ministru padomes izskatītajā un iesniegtajā rīkojumā, gan arī Budžeta komisijā tiešām pie Latgales rajoniem Jēkabpils rajons nefigurē.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi? Saskaņā ar mūsu tālāko dienas kārtību vai ir nepieciešams arī ministra vietnieka kunga ziņojums?

V.Zeile: Varbūt deputātiem ir kādi jautājumi.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi jautājumi tieši finansu ministra vietniekam? Redzu, ka jautājumu nav. Debatēs šajā jautājumā ir pieteicies deputāts Plotnieks. Lūdzu.

A.Plotnieks: Godātie Latvijas tautas deputāti! Mēs šodien izskatām it kā visai ikdienišķa rakstura jautājumu, par kuru varbūt īpaši diskutēt nebūtu vērts. Tomēr šajā likumprojektā, uzmanīgi iepazīstoties ar 1.pantu, jūs redzat, ka ieņēmumos ir uzrādīti 2 miljoni 697 tūkstoši rubļu. Turklāt pozīcija tiek nosaukta tādējādi, ka, lūk, republikas budžetā ieskaitīs līdzekļus no Jelgavas rajona budžeta pēc savstarpējiem norēķiniem. Ne velti es par to jautāju Jelgavas rajona vietējai paš­pārvaldei. Nedz Finansu ministrija, nedz kāds cits nav prasījis, vai viņa vēlas šos 2 miljonus 697 tūkstošus rubļu nodot. Es ierosinātu šo ierakstu izslēgt, manu priekšlikumu liekot uz balsošanu. Mēģināšu motivēt, kāpēc es šādu priekšlikumu izsaku.

Pirmkārt, šodien mums republikā veidojas tā pati paradoksālā situācija attiecībā uz rajoniem, kāda bija tradicionāla attiecībā uz rūpniecības uzņēmumiem un lauksaimniecības arteļiem vai kopsaimniecībām, tas ir, ka labāk strādājošie finansēja sliktāk strādājošos. Vienam ņēma, otram deva. Mēs visu to saucām par vienlīdzību, taisnību un brālību. Tagad mēs no šīs vienlīdzības, taisnības un brālības tādā izpratnē atsakāmies. Tagad mēs skaļi saucam: “Lai dzīvo tirgus mehānisms!” Bet darbos turpinām to pašu.

Vai var uzskatīt par normālu tādu situāciju, ka Latvijas Republikas likumā par 1991.gada budžetu Jelgavas rajonam, kur ir runa par subsīdijas apmēriem un par dotācijām, lepni greznojas mīnusa zīme? Tātad– nevienu rubli! Tajā pašā laikā, ja mēs runājam par Rīgas rajonu, pret kuru man nav nekādu iebildumu, es tomēr gribētu teikt, ka diez vai starpība starp abiem šiem rajoniem ir tik liela, lai Rīgas rajonam pienāktos 4 miljoni 71 rublis dotācijas. Jelgavas rajonam nepienākas nekas.

Salīdzināsim situāciju! Rīgas rajonā ir tādas saimniecības kā “Ādaži”, “Carnikava”, un Rīgas rajons ir elites līmeņa rajons, turpretī Jelgavas rajons ir tāds, kur mūsu populārā pārraide “Labvakar” divas reizes apjūsmoja to postažu, kāda šodien ir Kalnciemā un tā apvidū. Tā nav vienīgā tāda vieta Jelgavā. Jelgavas rajons ir ekonomiski ļoti vājš, neraugoties uz to, ka tajā ir laba zeme un ļoti spēcīgas saimniecības. Rajona municipalitātei pateica: “Mēs jums neko nedosim.” Un arī neiedeva.

Tagad nākamais cēliens. Šobrīd Jelgavas rajons, taupīgi saimniekojot, ir uzkrājis no pagājušā gada 2,7 miljonus rubļu. Saimniekam kabatā ir nauda. Kas notiek? Pēc vislabākajiem totalitārās valsts paņēmieniem rodas precedents. Dod šurp man 2,7 miljonus valsts budžetā! Tas notiek, nevienam neprasot, un tiek ierakstīts likumprojektā. Šodien mēs par to nobalsosim, un rīt Jelgavas rajonam šo naudu atņems, kaut arī ir iesākta tādu objektu celtniecība kā Lielvircavas skola, Vilcē sadzīves pakalpojumi, rajona kultūras rekonstrukcija un tā tālāk, turklāt vispieticīgākie aprēķini rāda, ka šeit trūkst apmēram pusotra miljona rubļu. Man šeit ir vesels saraksts par saimniecību celtniecību. Es jums varu parādīt to. Saimniecības ir iesākušas celt objektus, kur aprēķins bija 3,3 miljoni. Šobrīd būs 6,6 miljoni. Kas segs starpību? Rajons. Ar ko tas segs, ja mēs šodien sakām– atver maku un atdod visu republikas budžetā! Es pat gribētu teikt tā: ja mēs pieņemsim šo lēmumu likuma formā, tad mēs ejam to ceļu, ka rajons vairs necentīsies saimniekot. Rajons būs ieinteresēts visu naudu līdz gada beigām nodzīvot, lai nebūtu nevienas kapeikas. Tad mēs teiksim, ka mums ir totalitāra vienlīdzība un ka mēs esam nodrošinājuši visiem vienādus dzīves apstākļus. Tā nav saimniekošanas skola, un tas nav tirgus pat visvulgārākajā izpratnē. Tāpēc es kategoriski iestājos par to, lai mēs nobalsotu šo priekšlikumu: no pirmās daļas šo ierakstu izslēgt un atstāt Jelgavas rajonam tā godīgā darbā nopelnītos 2,7 miljonus rubļu.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds deputāts ir pierakstījies debatēs? Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Neliela replika sakarā ar deputāta Plotnieka uzstāšanos. Deputāts Plotnieks neprecīzi informēja, ka 2 miljoni 697 tūkstoši tiek Jelgavas rajonam izņemti no pagājušā gadā ietaupītā. Tas ir nepareizi. Šī nauda– 2 miljoni 697 tūkstoši– ir tā, kas ir iekasējama 1991.gadā no zemes nodokļa. Nekādā gadījumā tā nav atlikums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Plotnieks: Godātie tautas deputāti! Es atgādinu jautājumu, kuru uzdevu godājamai referentei. Es prasīju, vai runa nav par brīvo rajona budžeta līdzekļu atlikumu, lai tos vienkārši izņemtu. Viņa atbildēja: “Jā.” Kam ticēt, referentam vai tagad šai otrai uzziņai?

Atcerēsimies vienu momentu, ka zemes nodoklis tiks ieskaitīts attiecīgi visu rajonu municipalitāšu budžetos, kaut gan nevis rajonu, bet pagastu. Tā ir ne tikai Jelgavā vien. Tādā gadījumā ņemsim no visiem rajoniem, piedzīsim attiecīgas summas, kas ir atlikumā, brīvā naudā. Runa, es vēlreiz pasvītroju, ir par 2,7 miljoniem, kuri šobrīd Jelgavas rajonā ir, kā saka, brīva nauda.

Priekšsēdētājs: Laikam finansu ministra vietnieka kungs tomēr dos kaut kādu uzziņu? Lūdzu.

J.Pupčenoks, finansu ministra vietnieks: Godājamie deputāti! Pirmkārt, papildu ieņēmumi sakarā ar zemes nodokli rodas visiem rajoniem, arī Jelgavas un Rīgas rajonam. Sakarā ar to patiešām mēs izņemam no visiem, ne tikai no Jelgavas rajona vien, bet no visiem. Vienīgi tas, ka Jelgavas rajonam patiešām tādas dotācijas nav.

Uz kāda pamata mēs izņemam? Ir pieņemts Augstākajā padomē Latvijas Republikas likums “Par budžeta tiesībām”, kur 5.pantā ir strikti definēts: “Ja pēc valsts budžeta apstiprināšanas Augstākā padome vai Ministru padome pieņem lēmumus, kas rada papildu ieņēmumus rajonam vai pilsētai, tad šie līdzekļi tiek izņemti no rajona vai pilsētas budžeta.” Te ir tieši šis gadījums. Kad apstiprināja Jelgavas rajona valsts budžetu, toreiz bija paredzēts, ka daļa zemes nodokļa aiziet valsts budžetā. Attiecīgi par šo summu bija palielināta dotācijas summa rajoniem. Tagad mēs izmaiņas darām tāpēc, ka Augstākā padome pieņēma lēmumu, ka viss zemes nodoklis aiziet tikai pašvaldībām. Sakarā ar to mēs samazinām budžeta ieņēmuma daļu par tiem 22 miljoniem un attiecīgi samazinām dotācijas summu gandrīz visiem rajoniem un Jelgavai izdevumus savstarpējiem norēķiniem. Kopā iznāk bilance. Neviens ne zaudē, ne vinnē. Tas ir strikti, kā saka, ievērojot likumu “Par budžeta tiesībām”.

Priekšsēdētājs: Laikam Geidāna kungam ir jautājums. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Cienījamais referent! Es tā arī nesapratu, kāpēc šajā gadījumā 1.pantā ir aplaupīts tikai Jelgavas rajons, vienīgais rajons, kurš no valsts neprasa dotāciju un ir ar mieru pats iztikt ar saviem līdzekļiem. Kāpēc tam tādā gadījumā jāņem nost?

J.Pupčenoks: Pirmkārt, Jelgavas rajonam nav iedota dotācija ne jau tāpēc, ka tas to nav prasījis, bet tāpēc, ka rajona ieņēmumi atļauj tam nosegt izdevumus.

I.Geidāns: Bet kāpēc tad jūs atņemat tos ieņēmumus? Tagad tie vairs neļauj nosegt.

J.Pupčenoks: Tāpēc ka rajonam parādās tagad papildu ieņēmumi. (Zālē troksnis.)

I.Geidāns: Atņemot parādās ieņēmumi?!

J.Pupčenoks: Jā. Vēlreiz pasaku, ka valsts budžetā bija apstiprināti zemes nodokļa ieņēmumi. Mēs pieļaujam arī tādu variantu: ja jūs apstiprinātu to likumā “Par zemes nodokli”, tad tā arī paliktu, un Jelgava nedabūtu tos 2 miljonus 700 tūkstotis.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Sakiet, lūdzu, vai tajā brīdī, kad Augstākā padome apstiprināja budžetu, zemes nodoklis jau bija pieņemts?

J.Pupčenoks: Precīzi tagad es nevaru pateikt.

E.Krastiņš: Man liekas, ka bija pieņemts. Tādā gadījumā ir jāsecina, ka tas budžeta projekts, kas tika likts mums priekšā Augstākajā padomē, bija nepareizi sastādīts, proti, sastādīts nevis saskaņā ar pieņemto zemes nodokli, bet ar kaut kādu citu, kuru bija iedomājušies šie budžeta sastādītāji. Līdz ar to Augstākā padome ir nevis pēc budžeta pieņemšanas radījusi papildu ieņēmumus, bet gan ir bijusi kļūda budžeta projektā.

J.Pupčenoks: Kad bija apstiprināts budžets, tajā brīdī viens no deputātiem tieši uzdeva šo jautājumu. Toreiz mēs atbildējām, ka tas ir sakarā ar to, ka budžetu mēs stādījām, pamatojoties uz otrā lasījuma variantu. Visu to deputāti dzirdēja un vienbalsīgi nobalsoja par šo budžetu.

E.Krastiņš: Tātad faktiski deputātiem bija likts priekšā tāds ieņēmumu sadalījums, kāds neatbilst tai brīdī pieņemtajam zemes nodoklim?

J.Pupčenoks: Toreiz jā. Tas tika teikts no šīs tribīnes.

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir deputāti, kas vēlas uzstāties debatēs? Nav. Varbūt uzklausīsim Zeiles kundzes galavārdu par šiem jautājumiem? Cik es saprotu, šajā likumprojektā ir viens strīdīgs punkts, kas skar Jelgavas rajonu.

V.Zeile: Par attiecībām starp republikas budžetu un rajona budžetiem šobrīd mēs varam diskutēt, bet mēs nevaram strīdēties, jo tomēr likums, kas ir pieņemts par budžeta tiesībām, ir tāds, kāds tas ir.

Otrs moments. Es jau, atbildēdama kolēģim Plotniekam uz to, ka šeit varētu būt savstarpējos noteikumos arī atlikumi uz gada sākumu, teicu, ka tas tā varētu būt. Bet šajā konkrētajā gadījumā tas attiecas tikai uz attiecībām pret zemes nodokli. Šī apspriešana liecina, ka budžeta sistēma republikā noteikti prasīs pilnveidošanu. Acīmredzot mums vajadzēs atgriezties kādreiz pie likuma “Par budžeta tiesībām” un to pilnveidot. Bet to darīt var tikai tad, kad mums kaut cik būs uzkrājusies prakse par budžetu pagastos un rajonos. Šajā situācijā es aicinu deputātus balsot par šīm budžeta izmaiņām, jo tās neatceļ prob­lēmu kā tādu. Konkrētajā situācijā paskaidrojumu par Jelgavu jūs dzirdējāt. Es gribētu, lai tiek nosaukti tie rajoni, kuriem mēs ņemam dotācijas nost, jo tas faktiski ir viens un tas pats.

Priekšsēdētājs: Man būtu jautājums.

No zāles: Viens un tas pats?

V.Zeile: Kā viens un tas pats? Jums taču zemes nodoklis ieiet iekšā.

A.Krastiņš: Man ir jautājums Zeiles kundzei. Pretenzijas bija tikai par 1. un 2.punktu. Ja gadījumā 1. un 2.punkts šādā redakcijā netiek pieņemts, vai pārējais šis likumprojekts var tikt pieņemts vai tas zaudē jēgu?

V.Zeile: Tādā gadījumā sabrūk matemātiski visa šī piramīda. Ieņēmumi mainās, līdz ar to mainās izdevumi un mainās arī pielikumi, 2.pielikums pie budžeta.

Priekšsēdētājs: Tā kā par citiem šā likuma punktiem mums nekādu pretenziju un strīdu nebija, es ierosinātu nobalsot sākumā principiāli par 1. un 2.punktu likumprojektā. Tikai tad, ja gadījumā šis punkts tiek pieņemts, mēs balsojam par pārējo likumprojektu. Nav iebildumu?

Zvanīt mums laikam nevajag. Kaut gan tomēr piezvanīsim, jo varbūt deputāti vēlas piedalīties šā jautājuma izlemšanā balsojot. Pagaidīsim kādu minūti, lai tie deputāti, kuri vēlas, var ierasties.

Ceru, ka deputāti, izmantojot mūsu iekšējo translāciju, ir dzirdējuši jautājuma būtību un balsos, apzinoties, par ko tiek balsots. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 133 deputāti reģistrējušies.

Pirmais balsojums par šo likumprojektu, gandrīz vai konceptuāls balsojums par 1. un 2.punktu, kas saistīts ar Jelgavas rajona budžetu, ar problēmu par 2 miljoniem 697 tūkstošiem rubļu. Rezultāts: par– 90, pret– 20, atturas– 14. Tātad šo punktu esam pieņēmuši.

Godājamie kolēģi! Par pārējiem punktiem un pielikumiem pie šā likumprojekta nekādi ierosinājumi, papildinājumi vai labojumi netika izteikti. Vai mums ir iespējams nobalsot kopumā par pārējiem šiem likumprojekta punktiem, jo tie ir ciešā saistībā viens ar otru? Iebildumu nav. Tātad par 1.pantu nav nekādu iebildumu pārējiem? Nav. Par 2.pantu? Nav. Par 3.pantu? Nav iebildumu. Par 1.pielikumu? Nav. Par 2.pielikumu? Arī nav. Tātad par pantiem nekādu labojumu un papildinājumu nav.

Balsojam par likumprojekta “Grozījumi 1991.gada valsts budžetā” akceptēšanu. Rezultāts: 95– par, 9– pret, 17– atturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums arī ir saistībā ar valsts budžetu, tas ir lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas 1991.gada izdevumu tāmes apstiprināšanu” pirmajā lasījumā. Vārds Zeiles kundzei.

V.Zeile: Cienītie kolēģi! Šis lēmums ir turpinājums mūsu budžetam. Ja ir interese, tad mūsu apstiprinātajā budžetā apskatieties 41.punktu, kurā Vides aizsardzības komitejai, kas ir pakļauta Augstākajai padomei, mēs iedalām 15,8 miljonus rubļu tās vajadzībām. Saskaņā ar likumu “Par Vides aizsardzības komiteju” šī organizācija iesniedz tāmi Augstākajai padomei un Augstākā padome šo tāmi apstiprina. Šeit ir 1.pielikums pie lēmuma, kurā ir redzama tāme. Bez tam ir Vides aizsardzības komitejas iesniegtais materiāls, kurā var redzēt arī Vides aizsardzības komitejas struktūru pielikumā. Ja kādu interesē, tad ir arī mūsu Apvienotās budžeta komisijas locekles deputātes Albertiņas izziņa–slēdziens par šo tāmi.

Vai ir kādi jautājumi? Lūdzu kolēģi Emsi nākt man palīgā, pastāstot par savu tāmi sīkāk, ja būs kādi jautājumi.

Priekšsēdētājs: Varbūt uzstāšanās te ir nevietā, visi var izlasīt šīs pozīcijas un skaitļus. Lūdzu Emša kungu kopā ar Zeiles kundzi atbildēt, ja būs kādi jautājumi. Lūdzu, trešais mikrofons.

Z.Ziediņš: Kāpēc pirmās iedaļas 2.punkta summa par Daugavas krastu nostiprināšanu ir iekļauta Vides aizsardzības komitejas tāmē, nevis Rīgas pilsētas pašvaldības tāmē?

I.Emsis: Jautājums ir vietā. Diemžēl tam ir tāda nelāga vēsture. Kad izveidojās Dabas aizsardzības komiteja, tā pārņēma šo ūdenskrātuvju ekspluatācijas pārvaldi, kas uztur kārtībā šo Daugavas krātuvju krastus. Mēs esam iesnieguši Ministru padomei priekšlikumu šos jautājumus neuzdot Vides aizsardzības komitejai. Pašreiz pie Bišera kunga strādā darba grupa, ja tā varētu izteikties, bet viņi vēl nav atraduši iestādi, kas labprātīgi uzņemtos šo darbu.

No zāles: Pilsēta.

I.Emsis: Mēs iesakām variantu šo uzturēšanu nodot rajonu izpildkomitejām un pilsētām, kas ir šo ūdenskrātuvju malās. Es ceru, ka līdz gada vidum, līdz vasarai šis jautājums tiks atrisināts un mēs no šiem izdevumiem tiksim vaļā.

Z.Ziediņš: Otrs jautājums šajā sakarībā ir precizējošs. Jēkabpils dolomīta karjera ietekme uz Daugavu un plūdi pie Jēkabpils, kā arī šo aizsargdambju celtniecība– vai tas arī iet zem šī titra “Krastu nostiprināšana”, vai tas ir kaut kas cits?

I.Emsis: Tas ir cits, ar to nodarbojas paši zemes darbu darītāji, karjera saimnieki. Ar to nodarbojas tie, kas apsaimnieko karjeru, tātad tas neiet no budžeta līdzekļiem.

Z.Ziediņš: Vides aizsardzības komiteja ir budžeta iestāde, un jūsu uzliktie sodi aiziet vispirms valdībai un pēc tam nāk atpakaļ no budžeta naudas. Cik tad galu galā baltkrievi samaksāja mums par Daugavu?

I.Emsis: Pagaidām nulle rubļu. Kopējais skābes aprēķins sastāda 9 miljonus. Pašreiz notiek tiesāšanās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Vaivads: Tāmē ir paredzēta 4 miljonu izlietošana dažādiem zinātniskās pētniecības un monitoringa jautājumiem. Ja tagad Augstākā padome apstiprinās šādus izdevumus 4 miljonu apmērā, kā tad tā pārliecināsies par to, ka šie 4 miljoni ir izlietoti lietderīgi? Vai tiek paredzēts, ka Augstākajai padomei tiks iesniegts kāds apkopojošs materiāls, principā pilnīga atskaite par šo 4 miljonu izlietojumu, turklāt efektīvu izlietojumu?

I.Emsis: Jā, protams, 4 miljoni ir ļoti liela summa, un tāpēc mēs esam gatavi pēc pusgada vai gada, ja Augstākā padome pieprasīs, sniegt atskaiti. Es tikai gribētu, lai tāda pati atskaite nāktu no Zinātņu akadēmijas par 330 miljoniem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Plotnieks: Godājamiem referentiem jautājums par 674 tūkstošiem rubļu, kas paredzēti centrālā Vides aizsardzības komitejas aparāta uzturēšanai. Cik tajā cilvēku, un kādas ir viņu funkcijas?

I.Emsis: Centrālajā aparātā ir 91 cilvēks plus astoņi apkalpojošie cilvēki (apkopēja, garderobiste un tamlīdzīgi). Darba alga ir 446 tūkstoši rubļu, tas sastāda vidēji apmēram 350 rubļus mēnesī.

A.Plotnieks: Vai šinī gadījumā mums tomēr nebūtu jāizvērtē, vai centrālajam aparātam ir jābūt skaitliski tik apjomīgam, ņemot vērā, ka visur ir inspekcijas, un tā tālāk?

I.Emsis: Mēs samazinām aparātu tieši par tikpat lielu procentu kā visas vadošās iestādes, proti, par 10 procentiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Ziedonis: Kāpēc valsts kapitālieguldījumu sadaļā 2.punktā šīs pozīcijas ir kopā un nav šķirtas– Baltijas jūras programma un Daugavas krastu nostiprināšana? Vai nevar tikt šķirtas šīs pozīcijas?

I.Emsis: Tā ir tīri tehniska lieta, mēs, protams, varam nošķirt. Man šeit ir papildu materiāls, es varu teikt, ka faktiski visi šie 800 tūkstoši aiziet Daugavas krasta nostiprināšanai.

I.Ziedonis: Bet vai jums tālākā dokumentācijā ir šīs pozīcijas šķirtas, vai tālāk jums ir kāda sadaļa darbvedībā?

I.Emsis: Jā, šo sadalījumu nosaka ūdenskrātuvju ekspluatācijas pārvalde, inspekcija. Tā summa ir viņas rīcībā. Tā nav administrācijai, tā ir reālam, fiziskam krastu nostiprinājumam, reālam darbam. Bet es saku, ka tā nav komitejas kompetence, mēs gribētu no tās tikt vaļā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Rešetņikovs: */Cienījamais referent! Jautājums attiecas uz 3.pantu: “Struktūrvienību reģionālo komiteju uzturēšana”. Kā es saprotu, tad principā tas ir jautājums par darba algu. Vai nav prātīgāk atlikt tā risināšanu līdz indeksācijas jautājuma izskatīšanai? Vai te neiznāks it kā divkārša algas paaugstināšana?/

I.Emsis: Es diemžēl jautājumu precīzi nesaprotu, bet, kas attiecas uz kompensāciju, tad to budžeta labojumos mēs esam saņēmuši– 66 rubļu kompensāciju– kā visās budžeta iestādēs.

No zāles: */Lūdzu skaļāk! Mēs te neko nedzirdam./

A.Rešetņikovs: */Nav runa par kompensācijām. Varbūt atlikt šā jautājuma izskatīšanu līdz likuma par indeksāciju pieņemšanai?/

I.Emsis: Es īsti nevaru piekrist šādam risinājumam, jo indeksācija valdībā vēl ir izstrādes stadijā. Mēs indeksāciju izskatīsim šeit, plenārsēdē, pieņemsim attiecīgu likumu, un tas attieksies uz visu republikas tautsaimniecību. Kāpēc vides aizsardzība būtu jāizdala īpaši? Es nevaru piekrist.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Felss: Man ir jautājums par 6.nodaļas 10.punktu. 570 tūkstoši ir paredzēti operatīvās informācijas vākšanai, apstrādei, dabas aizsardzības situācijas analīzei. Ja tiek paredzēti šādi blakus līdzekļi, vai jums ir tik liels štats? Galu galā, ar ko tad nodarbosies vietējo inspekciju speciālistu štati, ja neanalizēs šo situāciju, nevāks informāciju un neizdarīs secinājumus no tās? Šeit, manuprāt, iznāk kaut kāda dublēšana.

I.Emsis: Jā, es atvainojos, tie ir zinātniskās pētniecības izdevumi. Sakarā ar to, ka šādas sistēmas republikā nav, ka tā ir jāizveido no jauna, šāda informācijas sistēma mums izpaliek. Tur strādā institūti, veido šo informācijas sistēmu pa mezgliem un tālāk to izveidi projektē, jo mums šādas sistēmas nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Kas ir domāts ar Ziemeļvidzemes reģionālo vides aizsardzības kompleksu 15.punktā?

I.Emsis: Lai saprastu, kas tur ir iekšā, jāpaskatās Vides aizsardzības komitejas struktūra. Ziemeļvidzemes reģionālais dabas aizsardzības komplekss ir īpaši aizsargājama dabas teritorija ar administrāciju. Tur strādā apmēram 14 speciālistu, komplekss ir 500 000 hektāru liela platība Ziemeļvidzemē. Šajā īpaši aizsargājamā dabas objektā ir paredzēta arī zināma celtniecība– monotoringa stacija un tamlīdzīgi.

J.Endele: Tajā ietilpst arī Gaujas nacionālais parks?

I.Emsis: Tas ir Salacas baseins, tātad neietilpst Gaujas nacionālais parks.

J.Endele: Tur nekādi remonti nav paredzēti?

I.Emsis: Gaujas nacionālais parks ir Meža ministrijas pakļautībā. Šie izdevumi iekļauti Meža ministrijas izdevumu tāmē.

J.Endele: Otrs jautājums par 12.punktu. Šeit ir ieplānota medību valsts kontroles inspekcija. Medību likuma šobrīd vēl nav, kādus līdzekļus jūs tur tieši ietverat un kādas funkcijas, kas attiecas uz medību likumu un kontroli, kā tas tiek pildīts?

I.Emsis: Medību inspekcija pašreiz kopā ar komitejas speciālistiem piedalās šā likuma izstrādāšanā. Mēs gatavojam savus priekšlikumus un alternatīvo likuma variantu.

Priekšsēdētājs: Vai būtu vēl kādi jautājumi ziņotājiem? Nav. Vai debatēs vēlas kāds uzstāties? Neredzu. Kaut gan sekretariātā mums neviena nav, taču neviens arī brīvprātīgi nepiesakās no zāles, kas vēlētos uzstāties debatēs.

Godājamie kolēģi, tādā gadījumā mēs šo lēmumu, tas ir Nr.517, varētu balsot līdz ar pielikumiem, jo tur laikam atsevišķi mums nav jābalso. Balsojam par lēmumu par Vides aizsardzības komitejas 1991.gada izdevumu tāmes apstiprināšanu ar pielikumiem. Rezultāts: par– 78, pret– 10, atturas– 16. Lēmums pieņemts.

Godājamie kolēģi, līdz starpbrīdim ir palikušas piecas minūtes. Šajā sakarībā es gribētu atgādināt Prezidija locekļiem vai paziņot no jauna tiem, kas to nezina, ka šajā pārtraukumā pulksten 11.30 notiks Prezidija sēde Baltajā zālē.

Vārds paziņojumam deputātam Freimanim.

J.Freimanis: Man būtu liels lūgums visu pastāvīgo komisiju locekļiem, kas uztur sakarus ar Ārlietu komisiju, kā arī Ārlietu komisijas kontaktpersonām uz dažām minūtēm sapulcēties tepat blakus Ordeņu zālē.

Priekšsēdētājs: Pārtraukums 30 minūtes. Prezidiju lūdzu pulcēties Baltajā zālē.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Mūsu darba kārtības 6.punkts ir Latvijas Republikas Ministru padomes iesniegtais Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma projekts par budžeta izmaiņu kārtību kapitālieguldījumu finansēšanā. Vārds ziņojumam šajā jautājumā Zeiles kundzei.

V.Zeile: Cienītie kolēģi! Mēs apspriežam 507.dokumentu. Tā vēsture ir šāda. Republikas Ministru padome iesniedza Augstākajā padomē lēmuma projektu par kārtību, kādā tiek grozīts no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo kapitālieguldījumu sadalījums, un piedāvāja, lai Augstākā padome piešķir Latvijas Republikas Ministru padomei tiesības grozīt no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo kapitālieguldījumu sadalījumu pasūtītājiem 1991.gadam noteikto kopējo apjomu ietvaros.

Šajā sakarībā Apvienotā budžeta komisija šo jautājumu izskatīja savā 20.februāra sēdē, noklausījās arī deputāta Vaivada slēdzienu, citu deputātu izteikumus un nonāca pie sekojoša atzinuma. 1991.gada republikas valsts budžetā valsts kapitālieguldījumi sastāda 379 miljonus rubļu vai 13 procentus no visiem budžeta izdevumiem. Atsevišķām ministrijām un citiem resoriem to īpatsvars sasniedza pat 50 procentus no kopējā finansējuma apjoma.

Sagatavojot 1991.gada valsts budžeta projektu, šai sadaļai tika veltīta īpaša uzmanība, jo tā faktiski nosaka valsts investīciju politiku, kurā saskaņojas ne tikai resoru, ministriju intereses, bet tajā jāatspoguļojas arī valsts politikai nozaru un teritoriju attīstībā Latvijā. Piekrist valdības iesniegtajam likumprojektam nozīmētu pilnīgi zaudēt Augstākās padomes kontroli pār investīciju politiku republikā. Tās realizācijā primārs var kļūt celtniecības organizāciju darbības izdevīgums, kā rezultātā bez Augstākās padomes ziņas var tikt būtiski izmainītas nozaru un reģionu attīstības proporcijas.

Pamatojoties uz augstākminēto, valdības iesniegto Augstākās padomes lēmuma projektu par tiesību piešķiršanu Ministru padomei grozīt no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo kapitālieguldījumu sadalījumu 1991.gadam noteikto kopējo apjomu ietvaros Budžeta komisija noraidīja. Komisija neiebilst pret finansējamo objektu izmaiņām ministrijām, komitejām un citiem resoriem izdalīto resursu ietvaros, bet mainīt kapitālieguldījumu apjomus starp ministrijām un komitejām bez Augstākās padomes piekrišanas, pēc komisijas ieskata, nav lietderīgi.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi ziņotājai? Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Sakiet, kāds ir dokumenta numurs?

V.Zeile: Kā, lūdzu?

G.Preinbergs: Kāds ir dokumenta numurs, ko mēs izskatām? Mēs nevaram sameklēt.

Priekšsēdētājs: 507.

V.Zeile: 507.dokuments.

Priekšsēdētājs: Ar pielikumiem pie šī dokumenta. Kādi vēl jautājumi? Es redzu, ka jautājumu vairāk nav. Debatēs pieteicies deputāts Ziediņš. Lūdzu!

Z.Ziediņš: Cienījamie kolēģi! Zeiles kundze ļoti pareizi informēja, ka budžeta sadalījums ir valsts investīciju politikas pamatdaļa. Mums ir jāatbild uz jautājumu, vai ar šo valsts investīciju politiku nodarbojas tieši Ministru padome vai tas paliek Augstākās padomes pārziņā vai vismaz mūsu kontrolē. Diemžēl man jāatzīst, ka mēs, deputāti, esam pieļāvuši lielu kļūdu, izveidodami Augstākās padomes Budžeta komisiju par vēlu, jo 1991.gada budžets skaitļos, kādus mēs tos apstiprinājām, jau funkcionē.

Šā budžeta mehānisma veidošanā, manuprāt, ir pieļautas daudzas ļoti būtiskas neprecizitātes. Ir notikusi nepamatota budžeta centralizācija. Tagad katrs vietējais pagasta vadītājs, vietējais pagastvecis, absolūti nav ieinteresēts sava pagasta tautsaimnieciskās, ekonomiskās darbības attīstībā, jo no nodokļiem saņemtās summas, kas paliek pagasta rīcībā, labākajā gadījumā pagastos nosedz 10 vai 15 procentus no pagasta vajadzībām, un visi rajonu budžeti– es uzsveru– Latvijas Republikā tiek dotēti ar lielāku summu nekā puse no budžeta patēriņa.

Situācija absolūti nenormāla, katrā ziņā nepieļaujama, un mēs ļoti ceram, ka nākamajā gadā Budžeta komisija pie šā jautājuma strādās. Lai labākajā gadījumā budžeta pārdale starp rajoniem notiktu 20 procentu līmenī, bet pagastos pašvaldība būtu ieinteresēta visu veidu ražošanas attīstībā, lai ar nodokļiem sekmētu konkrētā reģiona attīstību, nevis brauktu uz Rīgu izlūgties šo naudu, joprojām pagasta vajadzības atstājot atkarībā no tā, cik lielus asignējumus pagasta vecākais ir panācis.

Otrs jautājums šeit ir tas, ka šobrīd mūsu budžets veidojas tikai no nodokļiem un absolūti nav ierēķināta tā peļņas daļa, ko valsts uzņēmumi, kas strādā, neatdod valstij. Es jau esmu minējis šo piemēru, ka, ja kāda privātpersona uzceļ ķieģeļcepli, tad tā ir vai nu spiesta atmaksāt valsts aizdevuma procentu par kredīta saņemšanu šī ķieģeļcepļa celtniecībai, vai vismaz ir tiesīga atlikt savu ielikto naudu savā kabatā atpakaļ. Diemžēl valsts uzņēmumi, izmantojot valsts ražošanas līdzekļus, šādu atskaitījumu valsts vajadzībām neveic, un valsts visus savus patēriņus balsta tikai uz nodokļiem.

Domāju, ka te arī būtu mums jāiejaucas un mēs nedrīkstētu pieļaut, ka valsts uzņēmumi nonāk privileģētākā stāvoklī nekā visi citi uzņēmēji, kas pašreiz ir republikā. No abiem minētajiem faktiem izveidojas situācija, kad attiecīgajās ministrijās caur attiecīgajām rūpnīcām veidojas peļņas atlikumi, kurus šīs rūpnīcas, pēc tam attiecīgās ministrijas primāri izmanto vajadzīgo nozaru stimulācijai. Domāju, ka šāda politika absolūti nav pieļaujama.

Kad sākām darbību, mums bija doma, ka ministrijas katrā ziņā neveiks ārpusbudžeta līdzekļu pārdali, kā tas bija līdz šim. Bet no šī jautājuma mēs ne tikai esam atgājuši, bet esam šo procesu vēl vairāk pastiprinājuši. Diemžēl šī prasība, ko mums iesniedz Ministru kabinets, to vēl vairāk pamato. Atkal parādīsies ministrijai ārpusbudžeta līdzekļi. Katrs, kas gribēs attīstīt savu nozari, varēs aizbraukt, varēs lūgties, un, ja labi lūgsies, tev tiks dots.

Šī situācija ir katrā ziņā absolūti nepieņemama, un es tiešām ļoti ceru, ka būs tā, kā Zeiles kundze man atbildēja uz jautājumu, proti, ka tuvākajā laikā tiks izskatīti jautājumi, kas saistās ar ministriju ārpusbudžeta fondu veidošanos, kuri tiek sadalīti ne vairs pēc Augstākās padomes deputātu vēlmēm, bet pēc katras ministrijas ieskatiem. Protams, šie ieskati ir vērsti vienīgi un tikai uz attiecīgās ražošanas nozares attīstību, nevis uz visas republikas tautsaimniecības attīstību kopumā.

Bez šiem izklāstiem es noteikti gribu arī piekrist Budžeta komisijas locekļa Vaivada formulējumam, ka valdība, ja pat spēj šos līdzekļus Ministru padomē centralizēt no atsevišķām ministrijām, tad tik un tā, manā skatījumā, valdība nav tiesīga veikt šā budžeta pārdali pēc saviem ieskatiem. Šis jautājums viennozīmīgi jāsaglabā Augstākās padomes kompetencē. Mums ir jāseko līdzi, kā šie budžeta līdzekļi tiek sadalīti.

Kaut vai viens mazs piemērs, un tad es arī beigšu. Tikko mēs redzējām, ka tika sadalīts budžets 1991.gadam, kur Meža ministrijai 5 miljoni līdzekļu aizgāja ministrijas pakļautības bērnudārzu, skolu, ambulanču un tā tālāk uzturēšanai, kamēr lauksaimnieki ar cienījamiem lauksaimniecības vadītājiem un komisijām ir nogulējuši. Lauksaimniekiem visi šie bērnudārzi, skolas, ambulances ir aizgājušas uz ražotājiem, un katrs kolhozs tagad pieprasa par bērna vienas vietas uzturēšanu bērnudārzā no mātes 120 rubļus, un maksā to lauksaimnieciskais ražotājs, turpretī Meža ministrija, gudri izmantojot šo konjunktūru, te Rīgā dzīvojot, visu to ir nogrūdusi uz budžetu. Mēs to tikko pirms pusstundas nobalsojām, un tas jau ir aizgājis savu ceļu. Mums ir jāpieiet šīm lietām ļoti, ļoti uzmanīgi. Arī es atbalstu Vaivada priekšlikumu noraidīt Ministru padomes iesniegumu par kārtību, kādā tiek grozīts valsts budžeta kapitālieguldījumu sadalījums.

Priekšsēdētājs: Vai vēl deputāti vēlas izteikties debatēs? Nav. Vai ziņotājai būtu sakāms arī kāds galavārds, vai viss tika pateikts jau ziņojumā? Neredzu aktivitātes no godājamās Zeiles kundzes.

Man nekas cits neatliek, kā lūgt godājamos deputātus reģistrēties un balsot, izsakot savu attieksmi par šo lēmuma projektu, par dokumentu Nr.507. Zeiles kundze tomēr vēlas vārdu. Lūdzu.

V.Zeile: Man deputāti jautā, kā ir jābalso. Ir attiecīgais Ministru padomes lēmums, 508.dokuments. Ja mēs balsojam par, tad mēs piekrītam, lai šādas pilnvaras Ministru padomei tiek dotas, ja mēs balsojam pret, tad mēs tādas pilnvaras Ministru padomei nedodam un izmaiņas ministriju līmenī kapitālieguldījumiem paliek Augstākās padomes kompetencē.

Priekšsēdētājs: Es domāju, Zeiles kundze ļoti objektīvi izskaidroja balsošanas motīvus. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par– 12, pret– 67, atturas– 22. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir septītais– likumprojekts “Par izmaiņām Latvijas Republikas likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. un 9.panta redakcijā” pirmajā lasījumā. Vārds ziņotājam šajā jautājumā.

R.Černajs: Cienījamie kolēģi! Mēs atkal atgriežamies pie likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tas praktiski bija saistīts ar jūsu izteiktajiem ierosinājumiem, kā arī ar Ekonomikas komisijas ierosinājumu, ka šis likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ņemšanas kārtību” ir jāpārskata.

Jau tad, kad mēs pieņēmām šo nodokli, deputāts Endele bija sagatavojis līdzīga veida priekšlikumu, tas ir, tiek izmainīta šī nodokļa ņemšanas kārtība un šie panti ienākuma nodoklī. Tagad tiek paredzēta tāda kā universāla tabula, kura nemainās atkarībā no tā, kāds ir šis ar nodokli neapliekamais minimums. Pensionāriem un citām personām šis minimums tagad ir 166 rubļi mēnesī, kas ir pēc valdības priekšlikuma. Tā ir iepriekšējā nodokļa neapliekamā likme plus šie 66 rubļi kompensācijas. Būtībā pašas nodokļa likmes nemainās, mainās tikai šis neapliekamais minimums. Vienkāršāka ir arī šī tabula. Ekonomikas komisija praktiski šo tabulu savā komisijā izskatīja un akceptēja. Tas ir dokuments Nr.515. Bez tam vēl otrs dokuments– Nr.520 ar maniem priekšlikumiem. Tās ir tīri tehniska rakstura kļūdas, kas bija ieviesušās.

Priekšsēdētājs: Kādi būtu jautājumi? Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ēlerts: Sakiet, lūdzu, kā mēs rīkosimies, kad ātri vien mainīsies šis iztikas minimums– 166 rubļi– un ar tiem saistītie pārējie skaitļi? Atkal mainīsim likumus vai kā citādi?

R.Černajs: Jā, acīmredzot šis likums būs jāmaina. Bija jau arī tādi priekšlikumi, ka varētu mainīt ar lēmumu, bet tomēr, konsultējoties ar juristiem, uzskatīja, ka tas būtu nekorekti– likumu mainīt ar lēmumu. Ja likumā kāds cipars mainās, tad tas nevar būt valdības kompetencē, tas tomēr jāmaina ar likumu.

Priekšsēdētājs: Kādi vēl būtu jautājumi? Kuri no deputātiem vēlētos uzstāties debatēs šajā jautājumā. Sekretariātā nav pieteikušies. No vietas kāds? Arī nav. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Cienījamie kolēģi, tas pats pants, kas bija agrāk, tikai toreiz vēl bija priekšlikums noformulēt to atkarībā nevis no tā, cik liela alga, bet no tā, cik ir apliekamais. Man jau blakussēdošie kolēģi teica, vai grāmatveži pratīs izrēķināt? Šeit patiešām ir ļoti jāuzsver, ka no algas ir jāatņem 166 rubļi. Mēs katrs arī varam izrēķināt, ka, no mūsu algas atņemot 166 rubļus, meklējam, cik tas paliek pāri attiecīgajā ailē. Šeit pašā rēķinā nav nekādu būtisku izmaiņu, tikai sākumpunkts ir pārlikts citur.

Priekšsēdētājs: Vairāk debatētāju nav šajā lietā. Mums atliek tikai izteikt savu attieksmi par šī likumprojekta akceptēšanu vai neakceptēšanu pirmajā lasījumā. Balsojam par dokumentu Nr.515 ar tām korekcijām, kas ir 520. dokumentā pirmajā lasījumā. Rezultāts: par– 77, pret– 3, atturas– 16. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā.

Godājamie kolēģi, tālākajā darba kārtībā būtu iespējams izskatīt pirmo jautājumu, taču, kā man ziņoja sekretariāts, pagaidām šis dokumenta projekts ir pavairots tikai latviešu valodā, tā ka mums izskatīšana ir jāatliek uz nedaudz vēlāku laiku, kamēr tas tiek pavairots krievu valodā un izdalīts.

Nākamais darba kārtības jautājums pulksten 15.00 ir valdības informācija. Tas ir noteikts laiks, kad valdība sniedz šo informāciju, ar to mums jārēķinās.

Mums ir jāizlemj divi jautājumi. Tātad viens jautājums– vai mēs varētu jau skatīt likumprojektu par iedzīvotāju nodarbinātību pirmajā lasījumā. Otrs jautājums. Ja atceraties, mēs to atlikām līdz brīdim, kad tiks izdalīts deklarācijas projekts par starpnacionālo attiecību pamatprincipiem Latvijā, ko iesniedza deputāts Aleksejevs. Taču te man gribētos teikt, ka dokuments laikam nav tā noformēts, jo tās aizdomas, ko izteica Kiršteina kungs, laikam ir pamatotas. Deputāts Aleksejevs ir parakstījis Augstākās padomes deklarāciju. Bet lūdzu izteikt savu attieksmi, jo tagad šis dokuments ir pavairots un izdalīts. Lūdzu, trešais mikrofons.

M.Stepičevs: Par Aleksejeva iesniegto dokumentu būs runa?

Priekšsēdētājs: Jā, par iekļaušanu darba kārtībā.

M.Stepičevs: Es uzskatu, ka šo dokumentu izskatīt vispār nebūtu vajadzības, jo šeit ir parastā demagoģija, krieviski runājot, tā ir */“tukšvārdība, muldēšana”/ un */“vārdiska caureja”/. Nav vajadzības tādu dokumentu izskatīt, jo tas pilnīgi neatbilst tai realitātei, kādā mēs šodien dzīvojam, tas ir kaut kur no aizmākoņiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Es neesmu saņēmis deklarāciju valsts valodā.

Priekšsēdētājs: Attieksme ir izteikta. Es domāju, ka mēs varam balsot par šo dokumentu bez numura, kurš sākas ar vārdiem “deklarācija” un */“Augstākā padome”/ un kuram apakšā ir paraksts “deputāts Aleksejevs”.

Balsojam par šā dokumenta bez numura iekļaušanu darba kārtībā. Rezultāts: par– 25, pret– 58, atturas– 10. Dokuments nav iekļauts izskatīšanai darba kārtībā.

Godājamie kolēģi! Kā man ziņoja sekretariāts, lēmuma projekts “Par papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par Latvijas iedzīvotāju aptaujas sarīkošanu”” ir pavairots un burtiski pēc minūtes tiks izdalīts zālē arī krievu valodā. Ja kolēģiem nav nekas pretī, varbūt mēs varētu sākt šā dokumenta apspriešanu. Vai ir kādi iebildumi? Šo dokumentu jau izdala, tāpēc, es domāju, mums nevarētu būt iebildumu šo jautājumu izskatīt. Vai Endziņa kungs ir gatavs ziņot?

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Sakarā ar to, ka pienāk ļoti daudz iesniegumu no aptaujas dalībniekiem, kā arī no aptaujas iecirkņu rajonu komisijām, Likumdošanas jautājumu komisija ir sagatavojusi virkni labojumu jau pieņemtajā lēmumā par kārtību, kādā notiek Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Pirmais labojums būtībā ir priekšlikums izmainīt 1.punkta otro rindkopu, izsakot to citā redakcijā. Mēs ar savu lēmumu noteicām, ka personas, kuras nevarēs nobalsot aptaujas dienā, ir tiesīgas nodot savu balsi septiņu dienu laikā pirms aptaujas no pulksten 15.00 līdz 20.00 aptaujas iecirkņos. Lieta tāda, ka šāds laiks var apmierināt un apmierina pilsētu iedzīvotājus, bet neapmierina lauku rajonu iedzīvotājus, jo tas ir saistīts ar sabiedriskā transporta kustību. Tāpēc lauku rajonu komisijas un iedzīvotāji lūdza radīt iespēju, lai viņi varētu iepriekš nobalsot arī citā laikā. Tāpēc ir priekšlikums izmainīt redakciju, atstājot, ka no pulksten 15.00 līdz 20.00 var iepriekš nobalsot Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī, tātad republikas pakļautības pilsētās, un no pulksten 9.00 līdz 20.00 aptaujas iecirkņos, kas ir izvietoti pārējā Latvijas Republikas teritorijā.

Vēl saskaņā ar iesniegumiem no atsevišķām aptaujas komisijām, kur ir radušās problēmas ar sastāvu, ir ierosināts papildināt 8.punkta trešo rindkopu tādējādi, ka vietējām tautas deputātu padomēm vai to prezidijiem ir atļauts izveidot iecirkņu aptaujas komisijas līdz 30 locekļu sastāvā. Ņemot vērā, ka atsevišķos rajonos un apdzīvotās vietās ir diezgan saspringta situācija, ko parāda jau arī iepriekšējās balsošanas pirmā diena, proti, svētdiena, kad republikas teritorijā nestrādāja virkne aptaujas iecirkņu (konkrēti Rīgā tādu bija 15, 3– Kurzemes rajonā, 7– Latgales rajonā, 5– Ziemeļu rajonā, Daugavpilī– 6 iecirkņi, Krāslavā– 1 iecirknis), un to, ka šādi traucējumi var tikt izdarīti arī vēlākā laika posmā, ir ierosinājums pilnvarot Augstākās padomes Prezidiju nepieciešamības gadījumā izlemt visus jautājumus, kas būtu saistīti ar rajonu, pilsētu, pilsētu rajonu iecirkņu aptaujas komisiju izveidošanu, apstiprinot sastāva izmaiņas, neierobežojot tās ar noteiktu laika limitu.

Lēmums paredz, ka šīs komisijas, kā jūs zināt, jāizveido 12 dienas iepriekš. Vēl papildināms arī 9.punkts ar šāda satura otro un trešo daļu. Proti, ir runa par republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem ir tiesības piedalīties aptaujā un kuru pasē ir atzīme par pastāvīgu pierakstu Latvijas Republikas administratīvi teritoriālajās vienībās, bet kuri ir izrakstīti no savas pastāvīgās dzīvesvietas sakarā ar dzīvesvietas maiņu un vēl nav pierakstīti jaunajā dzīvesvietā. Viņi tiek ierakstīti aptaujas dalībnieku sarakstā viņu iepriekšējās pastāvīgās pierakstīšanās vietā.

Arī tie republikas pastāvīgie iedzīvotāji, kam ir tiesības piedalīties aptaujā un kuru pasē ir atzīme par pastāvīgu pierakstu Latvijas Republikas administratīvi teritoriālajās vienībās, bet kuri ir izrakstīti no savas pastāvīgās dzīvesvietas un kuru pasē ir atzīme par pierakstu uz laiku, kura ir izdarīta ne vēlāk kā astoņas dienas pirms aptaujas dienas, tiek ierakstīti aptaujas dalībnieku sarakstā viņu pagaidu pieraksta vietā.

Vēl ir papildinājums 12.punktā. Te ir precizējums par tiem aptaujas dalībniekiem, kuriem pašiem nav iespējams saņemt aptaujas biļetenu aptaujas iecirknī. Tātad šeit ir precizējums, kā tiek risināts jautājums ar pilnvaras palīdzību. Papildinājums pašlaik tiek pavairots un vēl nav izsniegts. Šeit ir runa par tām personām, kuras ir nozaudējušas pasi vai kurām pase ir nozagta.

Ir priekšlikums papildināt šo 12.punktu vēl ar piekto daļu, norādot, ka aptaujas dalībnieks, kuram pase ir nozagta vai pazaudēta, saņem aptaujas biļetenu, uzrādot iekšlietu daļas izsniegtu izziņu par pases nozagšanu vai nozaudēšanas pieteikumu un Dzīvokļu ekspluatācijas rajonu izziņu par pastāvīgo pierakstu attiecīgajā administratīvi teritoriālajā vienībā. Šis priekšlikums pašreiz tiek pavairots. Tas, ko jums pašreiz izsniedza, vēl iekšā tā šeit nav. Diemžēl dzīves proza mums diktē nepieciešamību izdarīt grozījumus lēmumā, ko mēs jau esam pieņēmuši.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi būtu Endziņa kungam? Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Buls: Mēs vakar iesniedzām Likumdošanas komisijā trīs deputātu priekšlikumus. Vai jūs tos izskatījāt, un, ja izskatījāt, kāpēc tie nav iekļauti šajā projektā?

A.Endziņš: Jā, mēs izskatījām. Lēmumā ir ierakstīts skaidri un gaiši, ka derīgi ir tādi biļeteni, kas atbilst standartam. Tāpēc jūsu priekšlikums par to, ka varētu tikt izdarītas uz biļetena kaut kādas atzīmes, lai izslēgtu iespēju, ka vēlēšanu urnās varēs tikt iemesti iekšā lieki biļeteni, nav pieņemams. Tiek baumots, ka Daugavpilī, arī citās vietās, drukājot liekus biļetenus. Šinī sakarībā mēs varam tikai pateikt, ka, ja šādi lieki biļeteni tiks konstatēti, tādā gadījumā tiks izdarīta ekspertīze, kura noteiks šos liekos biļetenus, un tādi netiks vienkārši ņemti vērā. Attiecībā uz to, izdarīt vai neizdarīt iezīmes savos biļetenos, ir tiesīga lemt katra rajona aptaujas komisija. Lēmumā šeit tas nebūtu iepriekš jānorāda. Tāds tas procedūras jautājums.

A.Buls: Arī iecirkņa komisija var pieņemt šādu lēmumu?

A.Endziņš: Arī iecirkņa komisija lems.

A.Buls: Bet mums bija vēl priekšlikumi attiecībā uz pastāvīgā pieraksta pārbaudi, jo atsevišķos iecirkņos tiek radīti tādi darba apstākļi, ka novērotāji praktiski vispār netiek laisti pat tuvumā.

A.Endziņš: Ja atsevišķas vēlēšanu komisijas nenodrošinās aptaujas kontroli no sabiedrības pārstāvjiem, tad acīmredzot viņiem nāksies iepazīties ar republikas Kriminālkodeksu vai republikas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Priekšsēdētājs: Kādi vēl jautājumi ir Endziņa kungam? Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Mucenieks: Vai tomēr nevajadzētu iekļaut tādu punktu, ka tie, kuri iecirknī ir ieradušies bez pases, no saraksta tiek svītroti. It īpaši, ja viņi paši paskaidro, ka viņiem pases kaut kāda iemesla pēc nav un nav izņemta apliecība attiecīgajā iestādē par to, kāpēc šīs pases nav. Reāli tātad, ja viņš ir sarakstā, viņam it kā tiesības balsot būtu, tajā pašā laikā pases trūkuma dēļ viņš to nevar realizēt. Tātad viņam nav pamata šajā sarakstā atrasties.

A.Endziņš: Mūsu lēmumā jau iepriekš norādīts, un tas ir arī vēlēšanu likumā, ka katram balsotājam ir tiesības pārbaudīt vēlētāju sarakstu, lai to precizētu. Šinī gadījumā šādam balsotājam ir jāiet uz aptaujas komisiju savā iecirknī un jāpārbauda vēlētāju saraksts. Ja viņš uzskata, ka viņš tur ir nepareizi un kļūdaini ierakstīts, tad tā jau ir iecirkņa komisijas darīšana.

Priekšsēdētājs: Kādi vēl ir jautājumi? Debatēs vārds deputātam Gulbim, kurš pagaidām vienīgais ir pieteicies.

J.Gulbis: Cienījamie deputāti! Es tomēr gribēju sēdes dalībniekus nedaudz vārdos informēt par to, kā notiek aptaujas sagatavošana un aptaujas process Kurzemes rajonā. Sagatavošanās laikā mēs konstatējām, ka Kurzemes rajona padomes vadība praktiski nodarbojas ar voluntārismu, piespiedu kārtā mēģinot piespiest darba kolektīvus palikt veco komisiju sastāvā, kas bija apstiprināts ar iepriekšējās izpildkomitejas lēmumu.

Es personiski konstatēju divus gadījumus, kad darba kolektīvs kategoriski atteicās ar pašu ģenerāldirektoru Sazonovu no “Sarkanā rīta” priekšgalā. Pēc tam steidzīgi lika veidot komisiju no iedzīvotājiem. Kad šī komisija bija izveidota un vajadzēja to apstiprināt, tad pēkšņi atkal bija piespiests šis direktors komisiju atstāt. No iedzīvotājiem veidotā komisija atkal tika noraidīta.

Bez tam jāatzīmē, ka padomes vadība strikti pieprasa tikai iecirkņa iedzīvotāju sanāksmju protokolus, bet tajā pašā laikā šajā rajonā komisijās darbojas cilvēki, kuri nav ne tikai no šā mana apgabala, bet pat no šā rajona, bet ir no uzņēmuma “Sarkanais rīts” filiālēm, no uzņēmuma “Sarkanā Baltija”, no Latgales rajona un no Zemgales rajona. Tātad tur var atļaut visādas izdarības. Tagad, kad notiek pirmās sēdes, šie cilvēki atbrauc un praktiski atsakās strādāt. Viņi saka, ka priekšnieki pār viņu galvām ir pavēlējuši, bet viņi nevēloties braukt no Latgales rajona uz šejieni strādāt.

Pārbaudot 19 iecirkņu komisiju darbu, ir vesela rinda pārkāpumu. Šie cilvēki nevēlas strādāt, nav laikus ielūgti cilvēki uz aptauju. Tādā pašā piespiedu kārtā komisijas sastāvā tiek iekļauti partijas darbinieki. Mēs konstatējām faktu, ka cilvēks pateica: “Es atnācu maksāt biedra naudu, bet man pateica, ka jāiet uz komisiju strādāt.”

Es biju klāt 26.komisijā. Cilvēks atnāca, sāka staigāt, pastaigājās pa istabu. Mēs prasījām, kāpēc viņš ir atnācis. Viņš teica: */“Es atnācu jūs novērot.”/ Pēc tam viņš paziņoja, ka nepārvalda absolūti latviešu valodu. Ko tad lai viņam tulko? Jūs atvainojiet, viņš varētu nākt kā novērotājs, tur nav nekas pretī, bet komisijā ir jāstrādā. Neviens viņa vietā nerakstīs ielūgumus un nenēsās viņa vietā tos ielūgumus. Es domāju, ka arī tā prakse, ka rajons apstiprināja šīs komisijas tikai ceturtdien, nav pareiza. Līdz ar to nav ko brīnīties, ka vesela rinda iecirkņu nebija darba kārtībā. Vesela rinda iecirkņu vispār bija slēgti. Mēs apbraucot konstatējām, ka trīs bija slēgti vispār, no atsevišķiem iecirkņiem izraidīja cilvēkus, kas nāca balsot. Par to ir iesniegti attiecīgi protesti Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Mēs vakar iesniedzām priekšlikumus, mēģinot uzlabot šo situāciju par liekiem biļeteniem. Kāpēc par liekiem biļeteniem? Tieši tāpēc, ka iepriekšējās vēlēšanās tieši Kurzemes rajonā atrada šos liekos biļetenus. Tika ierosināta krimināllieta un nekādas, es atvainojos Endziņa kungam, nekādas ekspertīzes nepalīdzēja konstatēt patiesību. Es neticu, ka šī ekspertīze palīdzēs arī pašreiz.

Tādā pašā variantā pilsētas vēlēšanās man personiski pazuda 14 procenti biļetenu. Mums nav ticības šo komisiju darbam, un tāpēc arī mēs izvirzījām priekšlikumu, lai biļetena otrajā pusē no rīta pie biļetena izdošanas novērotāja klātbūtnē divi komisijas locekļi otrā pusē parakstās. To mēs praktizējām Augstākās padomes vēlēšanās un izslēdzām nelikumības, kādas bija konstatētas Rīgas pilsētas vēlēšanās. Mēs neredzam nekāda iemesla, ka tas būtu kaut kāds likuma pārkāpums, ja mēs vēl vairāk to labojumu apstiprinām. Man jums jāsaka, ka to prasa ļoti daudzi Kurzemes rajona iedzīvotāji. Ja mēs gribam nodrošināt ticamību šai aptaujai, tad šinīs domās tomēr vajadzētu ieklausīties.

Otrkārt, jautājums par to, lai nodrošinātu novērotājiem normālu darbu, arī nav bez pamata, jo šīs komisijas ļoti drakoniski izturas attiecībā pret novērotāja statusu. Bija pat skolas, kur bija aizslēgtas durvis, tas ir, visu klašu durvis, visi krēsli pievākti, izņemot komisijas locekļiem. Novērotāji visu dienu var stāvēt kājās, un novilkta strīpa, līdz kurai vietai vispār drīkst iet. Ir pamats domāt, ka netiks dota iespēja novērotājam pārbaudīt pasēs pierakstus, kad tas ir nepieciešams. Tāda apmēram ir atmosfēra šajā rajonā.

Trešais mūsu priekšlikums bija par to, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā, pulksten 20.00 pabeidzot darbu, urna jāaizlīmē un uz šīs aizlīmes jāparakstās novērotājiem. Novērotāja klātbūtnē otrā dienā urnu var atvērt. Tādi bija mūsu priekšlikumi. Es tomēr prasu par tiem balsot.

Priekšsēdētājs: Rakstiski šiem priekšlikumiem ir jābūt vai nu pie ziņotāja, vai sēdes vadītāja. Vārds debatēs Punovska kungam.

A.Punovskis: Cienījamie kolēģi, es arī principā atbalstu tikko dzirdēto deputāta Gulbja priekšlikumu, bet nedaudz citādā rakursā. Es pilnīgi pieļauju iespēju, ka viena iecirkņa izsniegto biļetenu skaits nesakritīs ar urnās atrasto biļetenu skaitu. Iespējams, ka urnā atradīsies vairāk biļetenu, nekā tie ir izsniegti. Tas acīmredzot varētu būt tīšas kaitniecības rezultātā. Migrāciju vienas teritorijas, viena pilsētas rajona vai pat pilsētas iecirkņa robežās mums nav iespējams novērst. Tas ir ļoti vienkārši. Cilvēks paņem savu biļetenu, bet neiemet to urnā, aiziet uz citu iecirkni un iemet tur. Pēc esošās likumdošanas šādas rīcības rezultātā aptauju varētu uzskatīt par spēkā neesošu, jo urnā būs vairāk biļetenu, nekā ir izsniegts. Tas būtu loģiski tajā gadījumā, ja balsotu par konkrētiem deputātu kandidātiem, kuri balotējas konkrētā apgabalā. Bet nav loģiski šādos gadījumos uzskatīt aptauju kā nenotikušu, ja aptauja notiek visas republikas ietvaros un faktiski visa republika balso par vienu jautājumu.

Tādējādi es ierosinātu faktiski šo deputāta Gulbja iesniegto priekšlikumu traktēt nedaudz citādi, nevis apzīmogojot konkrētos biļetenus, bet gan minot lēmumā, ka urnās atrasto biļetenu skaita nesakritība ar izsniegto biļetenu skaitu nav iemesls uzskatīt balsošanu par nenotikušu. Otrs teikums varētu būt, ka kopējais biļetenu skaits, kopējais izsniegto biļetenu skaits republikā nedrīkst būt mazāks par urnās kopējo atrasto biļetenu skaitu republikā. Ja šie skaitļi pa visu republiku nesakritīs, tad acīmredzot biļeteni būs viltoti, bet līdz ar to mēs izslēdzam iespēju vērtēt kā pārkāpumu biļetenu migrāciju no viena iecirkņa uz otru, kas acīmredzot tomēr būs neizbēgama.

Priekšsēdētājs: Mums jālūdz atkal Endziņa kungs tribīnē, lai viņš dod savu slēdzienu par izteiktajiem priekšlikumiem.

A.Endziņš: Deputāts Gulbis atkārtoja tos priekšlikumus, kuri tika iesniegti rakstiski vakar. Es jau īsumā centos viņam atbildēt. Domāju, ka lēmumā šīs lietas nebūtu jāatspoguļo. Acīmredzot ir jāstrādā konkrētajos iecirkņos, konkrētajos rajonos, ir jābūt sabiedriskajiem novērotājiem, ir jābūt tādā gadījumā protestiem, jāfiksē šie pārkāpumi. Ar to, ka pieņemsim vienu vai otru lēmumu, es domāju, mēs situāciju tik un tā neizmainīsim. Ja sabiedriskajiem novērotājiem dosim tiesības pārbaudīt dokumentus, es baidos, ka mēs jebkurā iecirknī izveidosim nevis aptaujas iecirkni, bet Centrālā kolhozu tirgus paviljonu. Acīmredzot novērotājs var piedalīties, var sekot līdzi, bet nevajag dot novērotājam īpašas tiesības. Tā mēs būtībā piešķirsim šim novērotājam arī vēl aptaujas komisijas dalībnieka funkcijas– pārbaudīt dokumentus. Tādā gadījumā stādieties priekšā, kas notiks– viens novērotājs būs no Tautas frontes, viņš gribēs pārliecināties, tad otrs būs no Interfrontes, arī viņš gribēs pārliecināties, tad būs no sociāldemokrātiem, arī viņš gribēs pārliecināties, tad no kompartijas– arī gribēs pārliecināties. Par ko tad mēs galu galā pārvērtīsim šo aptaujas iecirkni?!

Priekšsēdētājs: Vai tas būtu viss jums?

A.Endziņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Tātad komisija paliek pie šā varianta plus vēl papildus izdalītā 12.punkta piektā daļa. Jums ir jautājums?

I.Ozols: Jā, man ir jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ozols: Nekur es nesastapos ar deputāta statusa formulējumu, kurā norādītas viņa tiesības vēlēšanu iecirknī. Praktiski deputāts šinī situācijā ir bez tiesībām pat savā vēlēšanu iecirknī.

Mēs šīsdienas “Dienā” lasījām Blūma kunga un Šteina kunga parakstīto lēmumu par novērotāja tiesībām, faktiski šis lēmums nosaka, ka sabiedriskais novērotājs ir tikai vairogs. Viņam nav nekādu faktisku uzraudzības iespēju. Nav nekur reglamentēts, ka novērotājam būtu tiesības iepazīties ar dokumentiem, ja rodas aizdomas, vai piedalīties biļetenu skaitīšanā. Parasti es redzu novērotājus stāvam pie sienas un viņu skatam ir nosegta visa skaitīšanas galda virsa. Viņi pat neredz, kas tur notiek. Izrādās, ka ir bijuši vieni rezultāti, bet, kad saskaita, protokolā, kas ir nodots rajona vēlēšanu komisijai, mēs konstatējam, ka ir citi rezultāti. Nekur nav reglamentēts, ka sabiedriskie novērotāji drīkstētu faktiski iepazīties ar to, kā saskaitītie rezultāti ir atspoguļoti protokolā, un to vīzēt. Faktiski neapskaužamā stāvoklī ir sabiedriskie novērotāji.

A.Endziņš: Es jūs saprotu, bet es domāju, ka šinī gadījumā šie jautājumi nav jārisina Augstākās padomes lēmumā, tie ir jārisina Centrālās aptaujas komisijas norādījumos. Ja nepieciešams, izskaidrojumu var dot arī Augstākās padomes Prezidijs. Šinī gadījumā lēmumā norādīt, tieši kādas tad ir šīs funkcijas sabiedriskajam novērotājam, nav vajadzības. Deputāts pēc sava statusa var piedalīties visur, kontrolēt, kā tiek ievēroti Augstākās padomes lēmumi un arī likums par vēlēšanām.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Jūs dzirdējāt Endziņa kunga galavārdu. Mums nekas cits neatliek, kā šo lēmumu balsot pa punktiem. Par nosaukumu un preambulu laikam te nav nekādu šaubu.

1.punkts. Nav. 2.punkts. Arī nav. 3.punkts– nav. 4.punkts– nav. 5.punkts ar papildinājumu– nav. 6.punkts– par spēkā stāšanos– arī nav iebildumu. Endziņa kungs vēl grib runāt. Lūdzu.

A.Endziņš: Es atvainojos, 5.punktā ir izlaists ārā teksts– “kuri ir izrakstīti no savas pastāvīgās dzīvesvietas Latvijas Republikā”– gan trešajā, gan ceturtajā rindkopā.

Priekšsēdētājs: Tātad redakcijas labojums. Noformējot šo lēmumu, šo galīgo tekstu, ko noteikti laikam šodien darīs, tas būtu jāņem vērā mūsu darbiniekiem.

Lūdzu, reģistrēsimies, godājamie kolēģi, jo mūsu deputātu korpusa sastāvs atkal ir izmainījies. Rezultāts: 111 deputāti reģistrējušies.

Balsojam par dokumentu Nr.521 “Par grozījumiem papildinājumiem lēmumā “Par kārtību, kādā notiek aptauja”” kopumā ar šiem redakcijas labojumiem, ko izteica Endziņa kungs. Rezultāts: 82– par, 2– pret, 2– atturas. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Godājamie kolēģi, man jautājums laikam Endziņa kungam. Skaidrs, ka dokuments Nr.516 jau ir iekļauts dokumentā Nr.521, tā ka tas praktiski laikam nav izskatāms. Vai Likumdošanas komisija uztur vajadzību izskatīt dokumentu Nr.497, kurš tika iekļauts darba kārtībā?

A.Endziņš: Šis dokuments jau ir iekļauts pieņemtajā lēmumā kā atsevišķs punkts.

Priekšsēdētājs: Tātad par šiem diviem dokumentiem mums vairs nav jābalso, tie jau ir šajā lēmumā.

Godājamie kolēģi! Ir izveidojusies tāda situācija, ka mēs, ražīgi strādājot, esam paveikuši visu to dienas kārtību, kura bija paredzēta līdz pusdienas laikam. Mēs nevienu citu jautājumu no darba kārtības nevaram izskatīt, jo valdības informācija būs trijos, kā tas ir noteikts. Darba kārtības pēdējais punkts par iedzīvotāju nodarbinātību ir izskatāms tikai pēcpusdienā, jo tas ir saistīts ar uzaicināto personu ierašanos. Tā ka mēs praktiski varam iet pārtraukumā. Bet pirms tam vārds deputātam Freimanim.

J.Freimanis: Kolēģi, es gribētu ierosināt, ka šo lēmumu, kas būtībā ir ārkārtējs lēmums, jo mums laika ir ļoti maz, vajadzētu izsūtīt visiem iecirkņiem vismaz divos eksemplāros, lai izslēgtu tādus gadījumus, ka šis lēmums netaptu zināms iecirkņu komisijām.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka tas ir mūsu aparāta darbinieku, Centrālās aptaujas komisijas un kancelejas svēts pienākums to darīt. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka to viņi arī darīs.

Pārtraukums līdz pulksten 15.00. Atgādinu, ka pulksten 14.00 Baltajā zālē pulcējas Augstākās padomes Prezidija locekļi.

(Pārtraukums)