Uz Saeimas deputātu jautājumiem sniegtās atbildes

Pēc 2000.gada 21.septembra sēdes

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labvakar, godātie kolēģi! Pulkstenis ir 17.00. Ir pienācis laiks uzklausīt Latvijas Bankas prezidenta un valdības locekļu atbildes uz deputātu jautājumiem.

Kā pirmo uzklausīsim Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes kunga atbildi uz deputātu Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Rastopirkina, Bekasova, Maksimova, Tolmačova, Plinera, Mitrofanova, Cileviča, Lujāna un Solovjova jautājumu par Latvijas Bankas 15 474 tūkstošu latu ieguldījumu Rīgas Komercbankas sanācijai. Deputātiem ir sniegta rakstiska atbilde, mutiskai atbildei vārds Repšes kungam — divas minūtes.

E.Repše (Latvijas Bankas prezidents). Paldies, godājamais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es domāju, atbilde ir rakstiska un centusies sniegt atbildes uz visiem iesniegtajiem jautājumiem. Papildus vēl varu minēt, ka valdība pirmās Latvijas komercbankas kapitālā ieguldīja vienu miljonu latu, no kuriem interesantā kārtā 843 tūkstoši bija pēc tam kapitalizētie Skrundas lokatora fonda līdzekļi, kas bija jau iestrēguši Rīgas Komercbankā. Un tikai 156 tūkstoši 720 latu nāca papildus svaiga nauda. Valdība par savas akciju daļas pārdošanu "Norddeutsche Landesbank" kopā ar Latvijas Bankas akcijām, tātad tas bija viens gadījums, viena transakcija, valdība par šīm akcijām saņēma 174 tūkstošus 187 latus. Tātad valdība saņēma faktiski vairāk, nekā ieguldīja skaidras jaunas naudas, jo, protams, ja Rīgas Komercbanka netiktu atveseļota, tādā gadījumā Skrundas lokatora fonda līdzekļi 843 280 latu apjomā būtu zuduši.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vārds papildjautājumam deputātam Modrim Lujānam.

M.Lujāns (PCTVL). No Latvijas Bankas prezidenta atbildes izriet, ka Latvijas Banka no bijušās komercbankas sanācijā ieguldītiem līdzekļiem ir zaudējusi 12,8 miljonus latu, tāpēc es gribu uzdot divus papildjautājumus.

Pirmais. Vai bija nepieciešams steigties ar Latvijas Bankai piederošo akciju pārdošanu, nevis paturēt tās Latvijas Bankas īpašumā, saņemot dividendes un cerot uz akciju cenu pieaugumu pēc Pirmās Latvijas komercbankas darbības stabilizācijas?

Un otrais. Kādā kārtībā tiks norakstīti Latvijas Bankas zaudētie līdzekļi: vai no rezerves kapitāla vai no 2000. gada peļņas?

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Repšes kungs!

E.Repše. Tātad akciju paturēšana Latvijas Bankas un arī valdības īpašumā nonāktu būtiskās pretrunās ar Latvijas Bankas kā uzraudzības institūcijas interesēm. Uzraudzības institūcija pati nevar turēt komercbanku akcijas, un līdz ar to gan mēs bijām ieinteresēti šīs akcijas pārdot, gan arī starptautiskās valūtas un finansu organizācijas, kā, piemēram, Valūtas fonds, noteikti mudināja to darīt iespējami ātrāk. Šis ir arī viens no punktiem Latvijas valdības izstrādātajā un kopā ar Latvijas Banku parakstītajā memorandā, kur ir noteikts termiņš, līdz kuram ir jāatbrīvojas no Pirmās Latvijas komercbankas akcijām, kas ir valsts īpašumā. Bez tam mēs noteikti bijām ieinteresēti piesaistīt stratēģisku investoru Pirmajai Latvijas komercbankai. Stratēģisku investoru, kas būtu ieinteresēts šīs bankas tālākā atveseļošanā un izaugsmē. Skaidrs, ka tie, kam bija nonākušas akciju kontrolpaketes, tātad īpašnieki šajā bankā sanācijas rezultātā, viņi faktiski bija nejauši tādā nozīmē, ka šīs akcijas saņēma tāpat kā Latvijas Banka un Latvijas valdība par piedalīšanos bankas sanācijā. Bet šīs akcijas nesaistījās ar tajā skaitā minēto privāto institūciju tālākiem plāniem šīs bankas nostiprināšanā, attīstīšanā un izvēršanā Latvijā. Tātad skaidrs, ka visas sanācijas rezultātā dažādās rokās koncentrējušās Rīgas Komercbankas akcijas bija vēlams pārdot stratēģiskam investoram un tālāk noņemt no sevis faktiski visas rūpes par šīs bankas tālāko attīstību. Un šis varbūt pat bija galvenais iemesls, šī pārdošana tika steidzināta, un mēs esam ļoti apmierināti ar atrasto investoru "Norddeutsche Landesbank", tas ir viens ļoti kvalitatīvs ārvalstu ieguldītājs, kas ienāk Latvijas banku tirgū. Starp citu, uz šo brīdi un, es domāju, vēl kādu laiku Pirmā Latvijas komercbanka, neskatoties uz to, ka tā ir atveseļota un pilnībā kapitalizēta, tomēr strādās ar zaudējumiem. Līdz ar to nekādas tātad šobrīd dividendes un arī akciju kursa celšanās nebija sagaidāma.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl viens papildjautājums. Lūdzu, Modris Lujāns.

M.Lujāns. Es jau cienījamam bankas prezidentam uzdevu jautājumu, kādā kārtībā tiks norakstīti Latvijas Bankas zaudētie līdzekļi: vai no rezerves kapitāla vai no 2000.gada peļņas?

E.Repše. Šie tiks norakstīti, tie jau daļēji tika amortizēti pagājušā gada peļņas un zaudējuma aprēķinā, un atlikušie tātad uzkrājumi atsauksies uz šī gada peļņu. Tātad tas, ka pagājušo gadu Latvijas Banka beidza bez peļņas, bija Rīgas Komercbankas rehabilitācijas projekta rezultātā. Šogad mēs sagaidām, ka mēs tomēr beigsim ar peļņu, lai gan vēl daļa no komercbankā ieguldītajiem līdzekļiem būs jānoraksta.

Sēdes vadītājs. Pēdējais papildjautājums. Lūdzu, deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Paldies! Ir tāds jautājums, kuru man uzdeva viens no Latvijas iedzīvotājiem, mazā uzņēmuma vadītājs. Viņam tika pārskaitīti 7 tūkstoši dolāru, tie ienāca Rīgas Komercbankā, tie, protams, kā saka, nogrima, un rezultātā viņš saņēma tikai 700 latu. Tātad viņš patiesībā iegāja bankrotā. Kas atmaksās viņam šo naudu? Viņš man uzdeva tādu jautājumu.

Un otrs jautājums neliels. Savā laikā Latvijas valdība sadzina visus uzņēmējus un ko tik nebija bankā "Baltija", un jūs ļoti labi zināt, ka veselas pašvaldības palika bez naudas, ka tā arī aizgāja nezināmās tālēs. Kura būs nākamā banka, kura kritīs tādā pašā liktenī? Paldies!

E.Repše. Paldies! Es domāju, ka tādā pašā liktenī... Es ceru, ka tādā pašā liktenī kā banka "Baltija" nekritīs vairs neviena Latvijas banka, jo ir būtiski uzlabojusies uzņēmējdarbības vide, komercbanku uzraudzība, un arī ir izskausti negodīgie elementi no banku vadības. Šajā ziņā mēs esam spēruši ļoti būtiskus soļus uz priekšu. Protams, atsevišķas bankas bankrots nekad nav izslēgta lieta, arī tajā skaitā negodīgas rīcības rezultātā, kā tas notika pat salīdzinoši civilizētās zemēs vēl pagājušogad un aizpagājušogad, bet tas jau būtu uzskatāms par izņēmuma gadījumu.

Attiecībā uz konkrētā cilvēka naudas zudumiem, tur būtu jāskatās individuāli, kādā veidā šis cilvēks, tātad kādā veidā viņš no 7000 dolāriem nonāca līdz šiem 700 latiem. Iespējams, ka viņš pats labprātīgi piedalījās Komercbankas sanācijā. Ļoti daudzi to darīja. Vispār tātad ne no Latvijas valsts puses, bet no privātās puses un no ārzemju ieguldītājiem Rīgas Komercbankas sanācijā kopā tika ieguldīti tātad 25,5 miljoni latu, tas ir, ne Latvijas Bankas nauda, ne Latvijas valdības nauda, tas ir, kas nāca papildus no citām rokām, tajā skaitā no ārzemēm, no ārzemju banku sindikāta un no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas nāca turpat 16 miljoni latu, tātad atlikušie 9 miljoni latu bija no rezidentiem ieguldītājiem. Iespējams, ka jūsu minētais cilvēks, varbūt ne līdz galam saprotot detaļas, ir piedalījies šīs bankas sanācijas procesā. Viņam bija iespēja arī to nedarīt, bet tādā gadījumā viņa nauda tiktu iesaldēta uz ilgāku laiku, proti, viņš nedrīkstēja to... nē, viņš drīkstēja to izņemt, bet, ja uzņēmums nebija piedalījies Rīgas Komercbankas sanācijā, tādā gadījumā, izņemot savu naudu, pirmajos mēnešos bija diezgan jūtami soda komisijas procenti. Un, tikai paejot noteiktiem mēnešiem, pie naudas varēja tikt brīvi. Tas tika tā darīts, lai neradītu, teiksim, daudziem uzņēmumiem un arī privātpersonām tādu vēlēšanos izbraukt sveikā uz citu, teiksim, noguldītāju muguras, jo, protams, ka piedalīšanās sanācijā bija brīvprātīga lieta.

Sēdes vadītājs. Paldies Repšes kungam! Atbilde ir sniegta.

Kā nākamo uzklausīsim finansu ministra Gundara Bērziņa kunga atbildi uz deputātu Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Rastopirkina, Bekasova, Maksimova, Tolmačova, Plinera, Mitrofanova, Cileviča, Lujāna un Solovjova jautājumu par valdības viena miljona latu ieguldījumu Rīgas Komercbankas sanācijai. Lūdzu!

G.Bērziņš (finansu ministrs). Es domāju, ka atbilde ir sniegta rakstiski, un arī par tiem skaitļiem, tātad ko valdība ieguldīja, teiksim, kā naudu, aktīvu naudu, bez tiem noguldījumiem, kas jau bija iesaldēti sakarā ar situāciju Komercbankā, ieguvums pārsniedza to, gribu teikt, vērst vēl uzmanību uz dažām niansēm, kas ir saistītas ar finansējumu un budžetu. Pašreiz noguldījumu garantiju fonds ir sācis tikai darbību, resursi nav uzkrāti pietiekami, lai nodrošinātu šo noguldījumu garantiju sistēmu, un atbildība tālākā līdzekļu nepietiekamības gadījumā ir uz budžetu. Man grūti pateikt šobrīd varbūt skaitļus, kāda summa, kas būtu bijusi nepieciešama no budžeta, lai nodrošinātu šā likuma īstenošanu, būtu no 4 līdz 10 miljoniem.

Otra lieta. Jūs zināt, arī bankas "Baltija" gadījumā, iesaldējot resursus uzņēmējiem, veidojās ļoti sarežģīta situācija ar nodokļu nomaksu. Tika veiktas intensīvas sarunas, tāpēc jautājums par pašu procesu, kā komercbanka nonāca, un citas lietas, tas ir cits jautājums, bet tas, ka sanācija ir bijusi veiksmīga, valsts līdzdalība tanī pamatota un vispār savādāk rīkoties nevarēja, un kopumā arī pats īstenotais process, kas bija ārkārtīgi sarežģīts, un daudzi neticēja, un šobrīd dabūts investors, kam ir ļoti augsts reitings, kāds pasaulē dažiem desmitiem banku, ir vērtējams kā ļoti, ļoti veiksmīgs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vārds papildjautājumam deputātam Modrim Lujānam.

M.Lujāns (PCTVL). Klausoties cienījamo Repšes kungu, es sapratu, ka uz Latvijas Banku ir izdarīts spiediens, ir bijušas problēmas, beigās ir pārdotas akcijas ar 12 miljonu zaudējumiem. Tad es varu iedomāties to, ka noteikti arī uz Latvijas valdību, uz finansu ministru, ka uz jums arī tika izdarīts spiediens, ka tika tik strauji panākta vienošanās ar … to vācu banku par tomēr kopējo akciju vērtību, par miljona pārdošanu par 170 tūkstošiem. Tas būtu aptuveni pirmais jautājums.

G.Bērziņš. Vienu, Lujāna kungs... man šādi lēmumi nebija jāpieņem. Mēs abi divi šajā zālē sēdējām tad, kad tika pieņemti šie lēmumi, jūs šeit, es varbūt šinī vietā, tā ka es lēmumu nepieņēmu. Bet viena lieta, ko Repšes kungs neminēja, trūka nopietnu investoru, nepārdodot šīs akcijas, teiksim, lai pārņemtu investori banku un liktu vēl klāt naudu, jo nepietika ar to naudu, kad tika kapitalizētas šīs lietas. Bankai bija vajadzīgi resursi, apgrozāmie līdzekļi un citi, jo tūlīt, bankai atveroties, ir jāmaksā rēķini, noguldījumi un tā tālāk. Manuprāt, nebija iespējams piesaistīt nopietnu kompāniju šīs bankas sanācijā, nevienojoties par akciju varbūt tūlītēju pārdošanu, un arī šeit spiediena nebija nekāda, tas bija mūsu interesēs. Teikšu atklāti, ka cena, ko mēs sagaidījām pārdodot, bija ievērojami zemāka, lai cik liekas liela šī starpība, tā nauda, kas tika ieņemta, kad, piemēram, es uzzināju, kādu summu saņems valdība, tā bija augstāka, nekā mēs bijām gaidījuši, pilnīgi atklāti varu to pateikt. Mēs bijām gaidījuši, ka saņemsim ievērojami mazāk.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Modrim Lujānam otram papildjautājumam.

M.Lujāns. Tā kā Repšes kungs teica, ka daļa no naudas, kas tika it kā valdībai tā miljona vietā, tie ir Zviedrijas valdības dāvinātie līdzekļi, kas bija piešķirti Skrundas radiolokācijas stacijas apkārtējās vides rehabilitācijai un Krievijas militārpersonu repatriācijas fondam, kā valdība paredz kompensēt vides aizsardzības fondam 669 tūkstošus latus, kurus valdība pazaudēja, ieguldot bijušās Rīgas Komercbankas sanācijā?

G.Bērziņš. Šīs summas, ieguldot vai atstājot bankas sanācijai, tika saskaņotas ar visiem šiem naudas devējiem vai īpašniekiem, šis process, jo, ja banka netiktu sanēta, tad būtu zaudējumi vēl par 174 tūkstošiem lielāki. Pašreiz nav paredzēta nekāda papildu kompensācija, šī nauda, kas tika atgūta, visa ir vērtējama kā ieguvums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl viens papildjautājums deputātam Leonam Bojāram. Lūdzu!

L.Bojārs. Paldies! Par cik tagad ministra kungs zina visas nianses, kas ir noticis ar Komercbanku, vai jums neradās tādas aizdomas, ka bankas krišana bija ieplānota vai ieprogrammēta vadībai, vēl kādiem grupējumiem, kas to pārstāvēja? Tas ir viens.

Un otrs. Es jau minēju par doto cilvēku, kas aizgāja bankrotā, jo viņam nebija nodokļus par ko samaksāt, tie septiņi tūkstoši dolāru, tātad tur klients bija apkrāpts, jo viņam bija pasolīts, cik es zinu, es tagad nezinu detalizēti, bet es sadabūšu visus tos aprēķinus. Viņam bija apsolīti zelta kalni, ka atgriezīs visu atpakaļ, un galu galā viņš saņēma vienu septīto daļu. Paldies!

G.Bērziņš. Izanalizējot jūsu minētos skaitļus šajā konkrētajā gadījumā, manuprāt, ir tieši tā, kā Repšes kungs teica, ka viņš noteikti pieņēma lēmumu un piedalījās bankas sanācijā, ieguldot, pārvēršot to kapitālā, un tā daļa, ko viņš saņēma par akciju, tieši tāda pati kā valstij no miljona 174 tūkstoši, arī viņš saņēma šo daļu un, ja tā ir juridiska persona, teiksim, ja banka nebūtu sanēta, tad viņš būtu pazaudējis visu. Tā kā šeit, rūpīgi izpētot, bija cilvēki, šī sapulce, paši izšķīrās, nu varbūt cerības bija labākas, ka atgūs, jo viņš ieguva it kā akciju nominālā pretī kāda bija ieguldītā summa, saņēma nedaudz mazāk.

Par to, vai grupējumi iznīcināja šo banku. Domāju, ka ne. Tā ir pietiekami gara debate, par šo jautājumu bija man arī tanī laikā publikācijas "Dienā", ja nemaldos, un citur par iemesliem, par Krievijas krīzi, par riska faktoriem, par resursu izvietošanu un atsevišķām citām lietām, tas nav tā. Tā bija Krievijas krīze, protams, tas bēdīgākais, kas, manuprāt, bija Latvijai, ka šajā gadījumā Latvija pazaudēja, nu, dažādi vērtējumi ir, bet mans vērtējums ir 100 miljonu latu naudu Krievijas krīzes rezultātā. Šobrīd šīs regulācijas ir daudz stingrākas, šādas problēmas nav iespējamas. Tā ka es nesaskatu šeit nekādu tādu speciālu vēlmi kādai grupai šo banku speciāli iznīcināt, tā bija Krievijas krīze, kas bija lielā mērā grūti prognozējama. Jūs ziniet, ka zaudējumi, ko cieta Eiropas bankas, kopumā Eiropa, mērāmi ir simtos miljonu dolāru, pat miljardos, kas būtiski ietekmēja visas pasaules ekonomiku. Un, lai arī mēs esam maza valsts, tās vētras, kas plosās okeānā, skar arī mūsu valsti, tā diemžēl bija globāla krīze, kas skāra visas pasaules finansu tirgu, diemžēl arī mūs, diemžēl varbūt stiprāk, nekā varēja skart. Tā ka šeit es nesaskatu tādu kaut kādas speciālas grupas mēģinājumu šo banku iznīcināt.

Sēdes vadītājs. Paldies ministra kungam! Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Vai Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti ir apmierināti ar satiksmes ministra Gorbunova kunga rakstisko atbildi uz jautājumu par Ceļu fonda piešķirtajiem līdzekļiem un to izlietojumu Jelgavas pilsētā un rajonā?

Deputāts L.Bojārs runā no zāles: "Atklāti sakot, es neesmu redzējis šo atbildi."

Sēdes vadītājs. Tādā gadījumā satiksmes ministra atbilde uz deputātu jautājumu tiek pārcelta uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00. Paldies!