Ārzemju presē

Poļu “Gazeta.pl” raksta, ka, pēc Polijas prezidenta Aleksanda Kvasņevska domām, tieši Eiropas Savienībai būtu jāuzsāk sarunas ar Maskavu saistībā ar Igaunijas un Krievijas robežlīguma izgāšanos. Eiropas Savienībai, kā uzskatot Kvasņevskis, būtu jāņem savā aizsardzībā arī Latvija. Arī ar šo valsti Krievija esot atteikusies ratificēt robežlīgumu, apgalvojot, ka Rīga izvirzot nepamatotas teritoriālas pretenzijas.

•

Krievu “RIA Novosti” vēsta, ka Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis izteicis atbalstu Igaunijai visos ar robežlīgumu saistītajos jautājumos. Viņš uzsvēris, ka Igaunijas un Krievijas robeža vienlaikus ir arī Eiropas Savienības robeža. Problēma ar Igaunijas un Latvijas robežlīgumiem esot sāpīga, un ES jāpalīdz tās risināšanā, runājot ar Krieviju. Pēc Kvasņevska domām, Eiropas Savienības politikai pret Krieviju jābūt vienotai, taču veiksmīgs rezultāts iespējams, tikai ieklausoties Polijas un Baltijas valstu nostājā.

•

Austrijas “Die Presse”: valsts kanclers Volfgangs Šisels saistībā ar Austrijas pozīciju pirms tās prezidentūras ES 2006.gadā raksta, ka “sabiedrības saasinātajā uztverē dalījuma līnijas šķiet asas un nesamierināmas – reformatori pret bremzētājiem, liberālās ekonomikas piekritēji pret sociālo sasniegumu aizstāvjiem, integrācijas piekritēji pret brīvās tirdzniecības atbalstītājiem, ES paplašināšanas atbalstītāji pret robežu novilcējiem. Austrija pamatotu iemeslu dēļ nevar un arī nepievienosies nevienai no šīm ekstrēmajām pozīcijām, jo Eiropas pasaule ir daudz daudzveidīgāka un raibāka nekā tikai melna vai balta”. Kanclers atbalstot prioritātes piešķiršanu ekonomikas attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai, godīgu attieksmi pret lauku apgabaliem, godīgu slodzes sadalījumu. Bez tam esot jānoskaidro, “kādu Eiropu mēs vēlamies”, un jārīko debates par Eiropas nākotni.

•

ES portāls “EUobserver.com” vēsta: Luksemburgas premjers Žans Klods Junkers uzskata, ka par spīti triecienam, ko no Francijas un Nīderlandes pilsoņiem saņēma ES konstitucionālais līgums, Luksemburga to varētu atdzīvināt. Junkers BBC sacījis, ka Luksemburga ir maza, bet ietekmīga valsts, viena no Eiropas Kopienas dibinātājvalstīm. Tai esot raksturīga Eiropas integrācijas atbalstītājas loma, tādējādi 10. jūlija balsojums būs Briseles un citu kontinenta valstu galvaspilsētu uzmanības centrā.
“Ja šī valsts teiks “nē”, tad saskaņā ar manu Eiropas Komisijas kolēģu viedokli tas nozīmēs nepārprotamu šā līguma bojāeju,” sacījis Junkers, piemetinot: “Ja Luksemburga teiks “jā”, tad tas varētu būt signāls, ka process vēl darbojas.”

•

ASV “International Herald Tribune” raksta: Francijas un Vācijas līderi paziņojuši Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka par ES paplašināšanos lems ES, nevis Krievija. Konstitūcijas un Savienības paplašināšanās problēma ir “tikai ES dalībvalstu problēma”, sacījis Vācijas kanclers Gerhards Šrēders, tiekoties ar Putinu un Francijas prezidentu Žaku Širaku.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem