• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Dabas vielas kā 21. gadsimta prece. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.07.2005., Nr. 105 https://www.vestnesis.lv/ta/id/112039

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Labklājības kāpuma grūtie līkloči

Vēl šajā numurā

07.07.2005., Nr. 105

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Dabas vielas kā 21. gadsimta prece

Zinātniski praktisku konferenci “Dabas vielas veselībai un skaistumam” bija sarīkojusi nevalstiskā organizācija “Zaļā zeme”, Latvijas Zinātņu akadēmija un Vides ministrija. Konferencē ar ziņojumiem uzstājās ķīmijas doktori Imants Kaimiņš un Juris Zoldners, medicīnas zinātņu doktori Brigita Aulika, Vija Eniņa, Edgars Graudiņš, Rita Teivāne, inženierzinātnes doktors Māris Daugavietis, agronomijas doktore Māra Vaivare un prakses speciālisti – biškopis Andrejs Mizis, fitoterapeits Arturs Tereško un tehnoloģe Gunta Ozoliņa.

MEDUS.PNG (107573 bytes)
Daudzu medikamentu pamatā ir bišu produkti
Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Farmaceitiskā un kosmētiskā rūpniecība valstī

Latvijas ekonomiskā izaugsme lielā mērā ir atkarīga no ķīmiskās, farmaceitiskās un kosmētiskās rūpniecības attīstības. Šāda secinājuma pamats ir gan ražošanas tradīcijas, gan zinātniskās iestrādes, gan nepieciešamie resursi. Viens no faktoriem, kas nodrošina šo ražošanas nozaru sekmīgu attīstību, ir ražošanas bāzes saglabāšana Latvijā pēc 90.gadu ekonomiskajām un sociālajām pārmaiņām. Farmācijas un kosmētikas nozare paglābta no izvazāšanas un likvidēšanas, pateicoties tādiem saimnieciskiem darbiniekiem kā Iļjam Gerčikovam (“Dzintars”), Valdim Jākobsonam (“Grindeks”), Kārlim Blūmam (Rīgas farmaceitiskā rūpnīca), Arturam Šintam (“Spodrība”), Valerijam Maliginam (“Olainfarm”) un citiem.
Latvija izsenis var lepoties ar zinātnieku – ķīmiķu un farmaceitu – plejādi: Dāvidu Grindeli, Vilhelmu Ostvaldu, Paulu Valdenu, Mārtiņu Straumani, Gustavu Vanagu, Lidiju Liepiņu u.c. Zinātniskajos institūtos vēl arvien strādā daudzi izcili pētnieki ar bagātu teorētiskā un praktiskā darba pieredzi. Tomēr šo zinātnieku vecums bieži vien pārsniedz pensijas slieksni, bet jauno pienesums nozarē ir pieticīgs. Augstākās varas un saimnieciskās darbības vadībā nereti ir nonākušas personas ar vāju izpratni par norisēm ekonomikā, ķīmijā, pedagoģijā utt. Tādējādi Izglītības un zinātnes ministrijas skolu mācību programmās par fakultatīviem kļuvuši eksakto zinātņu priekšmeti, arī ķīmija.
Tomēr ekonomisko izaugsmi ietekmē arī daudzi citi faktori. Akadēmiķis Jānis Stradiņš publicējumā “Gustavs Vanags un organiskā ķīmija Latvijā” norāda, ka sabiedrībai un valstij ir jādomā, kā cīnīties pret to personu ietekmi, kas vienpusīgi lobē citvalstu intereses un rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus vietējiem ražojumiem. Tā, piemēram, mūsu vadošās farmaceitiskās firmas “Grindeks” produkcija ieņem tikai divus procentus no vietējā zāļu tirgus.

MEZS.PNG (156866 bytes)
Bioloģiski aktīvi savienojumi top no koka zaleņa, īpaši skujām
Foto: Ints Kalniņš

Tautas medicīna un jaunākās zinātnes atziņas

Domājot par ilgtspējīgu attīstību, ir jāzina, ka jebkuru zāļu, higiēnas vai kosmētikas produktu lietošanā jāievēro mērenība. Sintētiskās organiskās ķīmijas atklājumi pagājušā gadsimtā radīja ķīmiskās farmācijas un kosmētikas uzplaukumu. Tomēr daudzi sintētiskie preparāti izraisīja nevēlamas un pat smagas sekas gan pašiem lietotājiem, gan to pēcnācējiem. Diemžēl šīs nevēlamās sekas atklājas pēc daudziem gadiem un vēl ilgāka laika. Tagad veselības saglabāšanai, uzlabošanai un dažādu slimību ārstēšanai, kā arī farmācijas, medicīnas un kosmētikas preparātu ražošanā arvien vairāk tiek izmantoti dabīgās izcelsmes produkti.
Dabas vielu atkalatzīšana šajās nozarēs sakrīt ar 19. un 20.gadsimta miju. Tomēr šis laiks saistās arī ar citiem faktoriem, kas jāņem vērā, – tas ir antropogēnais piesārņojums. Tā, piemēram, zināms, ka viens no vērtīgākajiem gaļas produktiem ir piena teļa gaļa, tomēr tikai tad, ja šī gaļa ir svaiga. To pašu var teikt par dabas vielu preparātiem: tie ir labi, ja nav modificēti – saindēti ar antropogēno piesārņojumu.
Pagājušā gadsimta sākums iezīmējās ar dabas vielu atdzimšanu veselības un skaistuma kopšanā. Vielas, kuras lietojušas sengrieķu dievietes, dabas medikamenti, ko savā praksē izmantoja Hipokrāts, Avicenna, atkal tika celti godā. Par šo medikamentu vērtību liecina tūkstošgadīga prakse, tie ir draudzīgi cilvēka organismam un apkārtējai videi. Šī renesanse notika ar jaunu kvalitatīvu lēcienu, ko raksturoja zinātniski pamatota dabas vielu kompozīciju izveidošana un mūsdienīgas saudzējošas tehnoloģijas bioloģiski aktīvo dabas vielu izdalīšanā un preparātu izgatavošanā.
Latvija ekoloģiski vēl ir tīra zeme. Tas nodrošina kvalitatīvas dabas izejvielas – resursus dabas vielu preparātu ražošanai. Atcerēsimies – dzīvības pamatvērtības ir tīrs gaiss, svaigs ūdens un nesaindēta pārtika.
Bet pietiks prātojumu, pievērsīsimies dažām populārākajām firmām, kas ražo dažādus preparātus no dabas vielām.

Medicamina

Zinātniskās ražošanas uzņēmums “Medicamina” veic zinātniskās un tehnoloģiskās izstrādes medicīnas precēm, ārstniecības līdzekļiem, kosmētikai un pārtikas produktiem no dabas vielām. Uzņēmuma zinātnieki, kurus vada Dr.chem Imants Kaimiņš, izstrādājuši vairāk nekā 40 dabas vielu preparātu. Pašreiz pārdošanā ir ap 30 dažādu medicīnas preču, ķermeņa kopšanas un kosmētikas līdzekļu.
Medicamina” guvusi augstu atzinību gan Latvijā, gan ārzemēs. Tās ražotos preparātus lietoja gan barikāžu dalībnieki, gan Černobiļas avārijas seku novērsēji, gan mūsu karavīri NATO humānās misijas laikā Kosovā. Uzņēmuma produkcija tiek eksportēta uz Krieviju, Baltkrieviju, Igauniju un Kanādu. “Medicamina” zinātnieku darbs guvis augstu atzinību – saņemtas Latvijas Zinātņu akadēmijas prēmijas, arī Ministru prezidenta pateicības raksts par Latvijas preci 21. gadsimtam.
Pārskatot medikamentu un kosmētisko preparātu un tiem izmantoto dabas vielu klāstu, var konstatēt, ka lielu vietu aizņem bišu produkti, pirmām kārtām propoliss. Vēl izmantots plašs mūsu zemes un importētu izejvielu klāsts, piemēram, kliņģerīšu tinktūra, dažādu augu (upeņogu, pelašķu u.c.) ekstrakti un ēteriskās (priežu, eikaliptu, dižegļu u.c.) eļļas, arī mūmijs.
Ieskatam daži no preparātiem. Lorozīvs – mutes gļotādas un augšējo elpošanas ceļu iekaisumu profilakses un kopšanas līdzeklis. Lorozols – Lux – deguna gļotādas kopšanas un iekaisuma profilakses līdzeklis. Stomatoloģiskais adhezīvs Stomadents – Extra, kam piemīt izteiktas pretiekaisuma īpašības un baktericīda iedarbība pēc zobu rezekcijas (izraušanas) un smaganu operācijām Jāpiemin propolisa ziedes kopšanai un aizsargāšanai rokām (Sanita, Laura u.c.) un kājām(Teika).
Vīriešus var ieinteresēt propolisa balzams pēc skūšanās. Jāpiemin vēl divi preparāti: Rimezīvs – medicīniskais aldhezīvs komplektā ar papīrveida pārsienamo materiālu, ko var lietot kā aizsarglīdzekli pret mikroorganismiem un sadzīves netīrumiem brūču un ievainojumu gadījumos. Otrs ir propolisa ziede ar minerāļsāliem – Hondra, kas paredzēta iemasēšai locītavu, kaulu, muskuļu sāpju, kāju krampju, sasitumu, sastiepumu un roku tirpšanas gadījumos. Tai ir sāpju remdinoša iedarbība.

Biolat

Akciju sabiedrība “Biolat” ir profesora Māra Daugavieša vadībā 1993.gadā dibināts zinātnieku un uzņēmēju ražošanas, pakalpojumu un pētniecības darbu uzņēmums, kas izstrādā un ražo bioloģiski aktīvus savienojumus un produktus no koka zaleņa un augu biomasas pārtikas, farmācijas, kosmētikas, augu aizsardzības, lauksaimniecības un citām nozarēm. Firmas mērķis ir aizvietot sintētiskos savienojumus ar dabiskas izcelsmes netoksiskiem preparātiem uz nepārtraukti atjaunojošos augu valsts izejvielu bāzes.
Darbības laikā uzņēmums reģistrējis 12 jaunus produktus. Profesors skaidro, ka ražojumus nosacīti var iedalīt trīs grupās. Pirmā grupa – augs palīdz augam, t.i., augšanas stimulatori, augu aizsardzības preparāti. Otrā grupa – augs palīdz dzīvniekiem, t.i., lopbarības piedevas. Trešā grupa – augs palīdz cilvēkam, t.i., pārtikas piedevas, augu valsts izejvielas farmācijai un kosmētikai.
Ražošana notiek Piltenē, kur noslēgts kopdarbības līgums ar SIA “Vecventa”. Uzņēmuma jauda pagaidām ir pietiekama, lai saražotu produktus Latvijas tirgum un izpildītu pašreizējos pasūtījumus no ārvalstīm.
Visplašāk izplatītais “Biolat” preparāts citās valstīs ir bioloģiskām lauksaimniecības prasībām atbilstošs, uz skuju ekstraktu bāzes veidots augu augšanas stimulators ar fungicīdām īpašībām “Ausma”.
Jau 1999.gadā SIA “Vecventa” sadarbībā ar a/s “Biolat” sāka skuju rūpniecisku pārstrādi un tirgū varēja piedāvāt līdz 15 tonnām preparāta gadā. Videi draudzīgi fitopreparāti, kas iegūti uz skuju ekstratu bāzes, ir Fitoekols IF augu aizsardzībai pret sēnīšu slimībām un kaitēkļiem un Fitorodents RF aizsardzībai pret zaķiem, grauzējiem un citiem dzīvniekiem. Turklāt Fitorodents RF 60 – 70 procentu apmērā iznīcina uz koku stumbra pārziemojošos kaitēkļus, kā arī par 50 – 65 procentiem iznīcina sēņu sporas, augļu koku kraupi, ķērpjus un citus patogēnus. Minētais preparāts maisījumā ar krītu dod pozitīvu blakusefektu – aizsargā augļukoku stumbrus pret saules apdegumiem pavasarī.
Firma piedāvā arī ēteriskās eļļas, kas ir bioloģiski aktīvu dabasvielu komplekss aromāterapijai, kosmētikai, farmācijai un sadzīves ķīmijai.
Efektīva putnu un citu mājdzīvnieku barības piedeva ir uz priedes skuju ekstrakta bāzes ražotā skuju vitamīnu pasta – SVP.
Tiek ražoti pārtikas bagātinātāji ar ārstnieciskām īpašībām. Viens no tādiem ir Poliprenols – PP, tas organismā stabilizē un regulē doliholfosfāta ciklu vai olbaltumvielu sintēzes procesu šūnu membrānu līmenī. Ražotais skuju hlorofila dzēriens HO – FI (nātrija hlorofilīns) nodrošina cilvēka organismu ar nepieciešamo hlorofila daudzumu jebkurā gadalaikā. Preparāts paaugstina organisma aizsargspēju un normalizē asins sastāvu. Klīniskās pārbaudēs pierādīts, ka HO – FI efektīvi palīdz pret leikēmijas attīstību, paaugstina trombocīdu saturu asinīs. Preparātu ieteicams lietot gastrīta, kuņģa un zarnu čūlu, kā arī pie aizkuņģa dziedzera saslimšanas gadījumos.
Tomēr “Medicamina” un “Biolat” vadītāji uzsvēra, ka minēto preparātu plašāku izplatību pašu mājās un ārzemēs bremzē divi faktori: gan daļēja mūsu valsts iestāžu inertā attieksme pret pašu valsts ražotājiem, gan lielās ārvalstu firmas, kuras ir pārpludinājušas Latvijas tirgu ar sintētiskajiem preparātiem.

Dr. silv. Gunārs Ģērķis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!