Frakciju viedokļi

Pēc 2000. gada 21. septembra sēdes

K.Lībane (Savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Šodien Saeimā bija īsa, bet ražīga darba diena. Īsa droši vien tāpēc, ka daudzi svarīgi likumprojekti ir pagaidām vēl tikai pirmajā lasījumā. Tas ir dabiski, jo pāgājušo sesiju beidzot, deputāti centās visu, cik var, izdarīt līdz galam un ar jaunu darba cēlienu, ar jaunu sesiju sākt jaunu likumu, jaunu grozījumu likumos, kas pagaidām vēl ir tikai savā sākuma stadijā, izskatīšanu. Komisijām tika nodots interesants likumprojekts — "Par privatizācijas sertifikātiem" — saistībā ar sertifikātu izmantošanas termiņu. Valdība bija nolēmusi iesniegt šo projektu tādā redakcijā, kādā par to bija vienojušās valdību veidojošās frakcijas pavasarī, kad rakstīja valdības deklarāciju. Dzīvē viss nenotiek tik gludi kā, rakstot deklarācijas, tāpēc tagad paredzams, ka tiks noteikts galīgais sertifikātu izmantošanas termiņš un tiem, kuriem tie interesē, būtu jāinteresējas par visu šā likuma izskatīšanas gaitu, ne tikai par pirmo lasījumu. Visticamāk, ka frakcijām, to skaitā "Latvijas ceļam", un deputātiem būs daudz priekšlikumu.

Gribētu atzīmēt, ka "Latvijas ceļa" attieksme nav identiska tai, ko šobrīd pauž valdība, jo valdība spērusi formālu soli — sākusi diskusiju par šo tēmu. Viņu aizstāvētais viedoklis bija šāds: par privatizācijas sertfikātiem kā par konkrētu ieguldījumu, kā par dzīvokļiem — tātad attiecībā uz dzīvokļu privatizāciju, uz vēl palikušajām brīvajām valsts zemēm, ko var privatizēt par sertifikātiem. Tomēr noteikt un pagarināt termiņu līdz pat sešiem mēnešiem nav pats labākais. Mūsuprāt, attiecībā uz šīm divām lietām tas varētu būt 2003. gada 1. janvāris.

Kas attiecas uz dažādu rūpniecisku stratēģiski svarīgu objektu privatizāciju, kuros saskaņā ar likumu arī iedzīvotāji var ieguldīt sertifikātus, gribētu ieteikt tādu lēmumu, ka Saeima deleģē Ministru kabinetam sastādīt to objektu sarakstu, kuru privatizācijas gaitā varēs turpināt izmantot sertifikātus. Tie būs atsevišķi svarīgi tautsaimniecības objekti kā "Latvijas kuģniecība", "Lattelekom". Dažreiz grūti pateikt precīzu laiku, kad tas būs, bet tad cilvēki zinās, ka šajos konkrētajos objektos daļas tiks privatizētas par sertifikātiem un tur tie jāiegulda, jo vairāk nekādu objektu nebūs. Tāda ir mūsu pozīcija, kas jāsaskaņo ar citām frakcijām, tam jābūt vairākuma viedoklim. Varbūt arī mūsu piedāvājums būs vēl jāgroza saskaņā ar tām lietām, kurām būs vai nebūs gatavi piekrist citi deputāti.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija): Šodienas sēdē mēs, Jaunās partijas frakcija, atbalstījām iesniegtos priekšlikumus likumprojektiem "Grozījumi Krimināllikumā" un "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", kas nosaka stingrākas normas par braukšanu alkohola reibumā. Mēs uzskatām, ka šīs normas būtu jāgroza, bet piedāvātais grozījums, kas saistās ar automašīnu konfiskāciju, manuprāt, būtu labojams. Vēl ir priekšā divi lasījumi, kuru rezultātā, domāju, šie labojumi taps.

Runājot par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"", mēs atbalstām sertifikātu izlietojuma pagarināšanas ideju, varbūt ne tieši tā, kā minēja "Latvijas ceļa" pārstāve Kristiāna Lībane. Mēs domājam, ka sertifikātu termiņš būtu pagarināms līdz 2002. gada 30. jūnijam, pirms tiks uzsākta vēlēšanu kampaņa jaunajai Saeimai, neuzliekot nākošajai Saeimai, nākošajiem deputātiem, lieku nastu, kā tas notika ar 7. Saeimu.

Es gribētu uzsvērt, ka šodien Saeima izskatīja trīs ļoti svarīgus likumprojektus, kas palīdzēs sakārtot uzņēmējdarbības vidi un palīdzēs piesaistīt investīcijas.

Šie trīs likumprojekti ir: pirmais — "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas paredz atvieglot reģistrāciju, apvienojot uzņēmuma juridisko reģistrāciju un nodokļu maksātāju reģistrāciju. Gribu uzsvērt, ka, domājot par budžetu, būtu jāparedz izdevumi šo normu izpildei.

Nākošais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"". Šo grozījumu nav daudz un tie precizē vairākas likumu normas. Gribu brīdināt grāmatvežus, lai viņi paseko līdzi, kā šīs izmaiņas tiks pieņemtas likumā, jo atsevišķas normas ir atšķirīgas no tām, kas pašreiz darbojas likumā. Arī šis likumprojekts palīdzēs mums precizēt mūsu likumus saistībā ar Eiropas Savienības direktīvām.

Un trešais likums, par ko es gribētu runāt, ir "Grozījumi Muitas likumā". Šis likums faktiski nodrošinās Muitas likuma struktūras un terminoloģijas atbilstību Eiropas Savienības Muitas kodeksam, sakārtos tirdzniecības vidi, ieviešot lielāku skaidrību preču muitošanā un tās atbilstībā starptautiskajai praksei.

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Šodien mūsu apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK iesniedza grozījumus likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem", jo pret Latviju un latviešiem noskaņoto elementu bezkaunība reizēm aizgājusi stingri par tālu. Ja pašā Rīgas centrā — Esplanādē, pie Raiņa pieminekļa, — var pulcēties kāds īpaši organizēts elementu bars, rupji izrunāties, ārkārtīgi neglīti uzvesties, tad acīmredzot jādomā, vai šādās vietās šādus saietus drīkst atļaut.

Otrkārt, līdzšinējais likums paredz, ka stihiski piketi nemaz nav jāapstiprina, nav jāiesniedz par tiem nekādi pieteikumi. Ir cilvēki, kas mūsu pietiekami mīksto attieksmi izmanto nelietīgi. Pat Eiropā ir nolemts atbalstīt šos Valsts valodas likuma noteikumus, kas mums nebūt nav īpaši pieņemami. Šīs akcijas, kas tiek sludinātas, un tiek izmantots Rīgas centrs, mūs mudināja uz domu, ka ir pēdējais laiks dažos likumos ieviest lielāku skaidrību un stingrākas normas. Rainis latviešu tautai nozīmē pietiekami daudz, un pulcēties pie Raiņa pieminekļa un ārkārtīgi nekaunīgi uzvesties nedrīkst, un vēl runāt par demokrātiju, aizstāvēt to. Demokrātija nenozīmē, ka visās vietās var gānīties.

Vēl es gribētu atgādināt, ka tas, kas ir attiecināms uz sertifikātu lietošanas laika pagarināšanu, savā laikā nācis kā ierosinājums no mūsu apvienības. Mēs jau sen par to runājām, jo, vērtējot stāvokli lielajās pilsētās, it īpaši Rīgā, redzot, cik daudz vēl neizmantotu sertifikātu, mēs esam nākuši pie secinājuma, ka jāpagarina sertifikātu lietošanas termiņš.

Kas attiecas uz to, ka mums jādomā arī par autobraucēju audzināšanu, tā ir taisnība. Tāpēc domāju, ka vajadzīgs runāt par to, kā to tālāk organizēt. Pareizākais būtu stingras sistēmas ieviešana. Varbūt ierosinātais likumprojekts veicinās šādas sistēmas ieviešanu turpmāk.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija): Šīsdienas sēde bija īsa, bet, manuprāt, ļoti ražīga, jo tika pieņemti trīs likumprojekti. Pareizāk sakot, tie nodoti izskatīšanai komisijām un attiecas uz ļoti lielu sabiedrības daļu. Pirmkārt, tika ndots komisijām likumprojekts, kas paredz uz pusgadu pagarināt īpašuma kompensācijas sertifikātu darbības laiku. Tomēr Tautas partija savā frakcijas sēdē jau ir pieņēmusi lēmumu par to, ka mēs ierosināsim, izskatot minēto likumprojektu pirmajam lasījumam, grozījumu, kas paredzēs, ka visu nākošo 2001.gadu varēs izmantot dzīvokļu privatizācijai un zemes pirkšanai arī visus pārējos privatizācijas sertifikātus, kas joprojām ir īpašumā daudziem mūsu valsts iedzīvotājiem.

Vēl divi likumprojekti, kas attiecas uz mums visiem, proti, Tautas partija ir izstrādājusi un iesniegusi izskatīšanai Saeimā grozījumus Krimināllikumā un grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri paredz ļoti bargus sodus par braukšanu dzērumā un par cilvēku nogalināšanu dzērumā uz mūsu autoceļiem un ielām. Diemžēl daļa deputātu šodienas sēdē iebilda pret šo likumprojektu nodošanu izskatīšanai komisijās, demagoģiski norādot, ka šādi bargi sodi ir netaisnīgi, tie aizskar cilvēktiesības. Šie cilvēki ir aizmirsuši, ka faktiski šīs nelaimes uz ceļiem rada neliela mūsu sabiedrības daļa, neliels procents autovadītāju, kuri tīši sēžas pie stūres dzērumā, tādējādi nogalina un apdraud daudzus mūsu valsts iedzīvotājus. Tieši sabiedrības vairākuma interesēs jāsper enerģiski soļi šīs lietas novēršanā un jāpanāk, lai ikviens sēstos pie stūres skaidrā prātā. Kā liecina statistika, mūsu valstī katru gadu uz autoceļiem bojā iet vairāk nekā 500 cilvēku, tiek sakropļoti vairāki tūkstoši cilvēku. Neatkarības laikā dzērāju vainas dēļ bojā gājuši tik daudz cilvēku, cik dzīvo Valkā, cik dzīvo tādā pilsētā kā Alūksne. Ceram, ka Tautas partijas iesniegtie likumprojekti tiks atbalstīti arī nākošajos lasījumos.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Man prieks dzirdēt, ka valdības partijas beidzot uzklausījušas sociāldemokrātu un citu opozīcijas partiju ptriekšlikumus par to, ka privatizācijas un kompensācijas sertifikātu termiņš ir jāpagarina, ka jādod iespēja iegādāties vēl valsts un pašvaldību īpašumā esošā zeme un arī dzīvokļi, un nav aizmirsti arī kompensācijas sertifikāti. Par to man ir patiess prieks.

Mēs arī uzskatām, ka šodien par alkohola reibumā pie stūres izdarītiem pārkāpumiem jābūt krietni bargākiem. Bet mēs esam piesardzīgi, ja nav reālu, konkrētu priekšlikumu, kā to visu izvērtēt. Tādā gadījumā arī alus glāze vai alus pudele, kas dienas laikā izdzerta, atstāj alkohola iespaidu un var radīt situāciju, ka sākas automašīnas konfiskācija. Mēs uzskatām, ka viss jāsamēro ar vainas pakāpi un nevar būt vienkārši tā — alus glāze un konfiscēta mašīna.

Es gribētu uzsvērt, ka tad, kad tika runāts par "Lattelekom" jautājumu, mēs piedāvājām, lai valdības partijas, kas vēl nesen, izņemot "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, pavasara sesijā neatbalstīja parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma lēmuma projektu... Tas parāda to, ka "Lattelekom" nepamatoti ierobežo Latvijas Republikas suverenitāti, tā rīcība, "Tilts Communication" rīcība, ir pretrunā ar valsts likumiem un interesēm, ka ievērojama daļa no jumta līgumā paredzēto pasākumu no ārvalstu investoru puses izpildīti, ka jāpanāk šie jumta līguma grozījumi, ka te "Lattelekom" strādā pretēji Latvijas likumam "Par telekomunikācijām" bez licences, ka ir vesela virkne jautājumu, kas skar arī atlaides pensionāriem, kas ir jumta līguma pielikumā, 40% vientuļajiem pensionāriem un diviem pensionāriem, kas dzīvo atsevišķi. Daudz lietu nav risinātas reāli un ir novestas strupceļā. Es gribētu uzsvērt to, ka ir patīkami dzirdēt, ka beidzot, kad arī pati valdība ir nonākusi konflikta situācijā ar investoru, tiek atzīts, ka tarifi ir bijuši krietni par augstu, ka nav ņemta vērā ne inflācija, ne tas, ka lats nav devalvēts. Gribētu uzsvērt, ka nekādā gadījumā nav pieļaujama situācija, kāda ir pašreiz, ka investoru puse pieprasa milzīgu kompensāciju— 250 miljonu latu apmērā. Tajā pašā laikā tiek piesaistīti kā konsultāciju devēji šim angļu advokātu kantorim tie paši cilvēki, kas nesen strādāja ar šo "Tilts Communication" un Latvijas Republikas līgumu un par 15 miljoniem ASV dolāru tika atalgoti.

M. Lujāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija) : Par daudziem svarīgiem jautājumiem mani kolēģi jau ir runājuši. Privatizācijas sertifikāti tas ir patīkami. Mēs jau pirms vasaras Saeimas pārtraukuma šo jautājumu ierosinājām Saeimā. Toreiz mūs nedzirdēja, šodien loģika sāk dominēt. Gribu pievērsties vairāk saimnieciska rakstura jautājumiem. Nākošā sēde būs ļoti karsta, jo kārtējo reizi būs viens no klupšanas akmeņiem, tas ir superregulators, kurš Saeimā tiks izskatīts trešajā lasījumā. Tas ir viens no saimnieciski sociālajiem jautājumiem, kā šis modelis tiks attīstīts dzīvē, kā rokās būs šie tarifi, tas, ir, pārvadājumu tarifi, siltuma tarifi, elektroenerģijas tarifi, kuras politiskās grupas, vai kurām būs ietekme uz saimniecisko attīstību Latvijā. Domāju, tas būs kārtējais akmens, kas var izraisīt kārtējo valdības krīzi. Bet to mēs redzēsim nākošajā sēdē.

Nopietns jautājums, kas arī tiek izskatīts Saeimā komisijās, tas ir, ko darīt ar Reģionālo fondu. Diemžēl Finansu ministrija nākošā gada budžeta projektā nav iedalījusi nepieciešamos asignējumus Reģionālā fonda darbībai. Tas ir viens no efektīviem līdzekļiem, kas ir valsts rokās, lai atbalstītu depresīvos rajonos uzņēmējdarbību. Ja tomēr netiks rasta iespēja papildus izdalīt vēl kādus 300 tūkstošus latu, tad šī fonda darbība ir diezgan problemātiska. Labākā gadījumā paliks spēkā tikai tie projekti, kas jau ir fonda apritē, bet jaunus projektus nevarēs veicināt.

Šodien beidzot mūsu frakcija saņēma atbildi no Latvijas Bankas priekšsēdētāja Einara Repšes kunga un cienījamā finansu ministra kunga Gundara Bērziņa uz mūsu jautājumu, un mēs saskaramies ar klasisku bezsaimnieciskuma gadījumu. Pagājušajā gadā valsts, lai atbalstītu Rīgas Komercbanku, izdalīja no budžeta līdzekļiem miljons latu. Šogad uzzinām no Gundara Bērziņa kunga, ka šis miljona latu vērtais valsts atbalsts, par ko valsts iegādājās no Komercbankas akcijas, tagad jau Pirmās bankas akcijas, kā izrādījās vasarā, Latvijas valsts savu akciju daļu pārdevusi "Norddeutsche Landesbank" par 170 tūkstošiem latu. Tātad valsts budžets ir zaudējis ap 825 tūkstošiem latu.

Vēl interesantāku gājienu ir veicis cienījamais Repšes kungs, kurš iegādājās Komercbankas akcijas par 15 miljoniem 474 tūkstošiem latu un atkal ir pārdevis "Norddeutsche Landesbank" par 2 miljoniem 695 latiem, tātad zaudējumi ir ap 13 miljoniem.

Protams, mēs varam tā veicināt ārzemju kapitāla ienākšanu Latvijā, bet es domāju, ka mūsu frakcija turpinās pētīt šo jautājumu un to, kas atbildēs par šiem zaudējumiem.

Saeimas preses dienests