Ministru kabineta noteikumi Nr.488
Rīgā 2005.gada 5.jūlijā (prot. Nr.38 19.§)
Obligātās nekaitīguma, kvalitātes, higiēnas un marķējuma prasības pārtikā lietojamajam sālim un prasības sāls izplatīšanai un izmantošanai pārtikas ražošanā
Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4.panta otro un
ceturto daļu, 8.panta otro daļu, 11.1pantu un 13.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma, kvalitātes, higiēnas un marķējuma prasības pārtikā lietojamam sālim (turpmāk — pārtikas sāls) un prasības sāls izplatīšanai un izmantošanai pārtikas ražošanā.
2. Sāli, kurš ir likumīgi ražots vai laists apgrozībā kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Turcijā vai kurš ir likumīgi ražots kādā no Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas līguma līgumslēdzēja puse, ir tiesības piedāvāt Latvijā, ievērojot savstarpējās atzīšanas principu. Savstarpējās atzīšanas principu var ierobežot, pamatojoties uz sabiedrības veselības un patērētāju aizsardzības apsvērumiem, ja kontrolējošai institūcijai ir pierādījumi, ka sāls neatbilst tādam drošības līmenim, kāds nepieciešams saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem.
3. Sāli, kurš ražots valstīs, kas nav minētas šo noteikumu 2.punktā, ir tiesības piedāvāt Latvijā, ja ievērotas šajos noteikumos un pārtikas apriti regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.
4. Pārtikas sāls ir produkts, kura sastāvā ir ne mazāk kā 97% kristāliska nātrija hlorīda un piedevas. Pārtikas sāli iegūst no jūras, dabiskajiem sāls šķīdumiem vai pazemes sāls iežu depozītiem.
5. Pārtikas sāli pēc izmantošanas veida iedala šādi:
5.1. galda jeb vārāmais sāls — izmanto mājsaimniecībā ēdienu gatavošanai kā sastāvdaļu vai garšvielu gataviem ēdieniem;
5.2. pārtikas ražošanas sāls — izmanto pārtikas ražošanā un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos.
6. Pārtikas sāli pēc konsistences iedala šādi:
6.1. rupjais sāls;
6.2. smalkais sāls.
7. Smalkais sāls ir dabiska balta kristāliska viela bez smaržas, tas izšķīst bez nosēdumiem, ir irdens un nesacietē. Šķīdumos smalkajam sālim ir īss izšķīšanas periods.
8. Rupjais sāls ir dabiska balti pelēka kristāliska viela bez smaržas, tas šķīst ar nosēdumiem, kurus veido nešķīstošās daļas. Nešķīstošo daļu maksimālais daudzums gala produktā ir 0,1–0,4%.
9. Latvijā drīkst izplatīt gan jodētu, gan nejodētu pārtikas sāli.
II. Obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības
10. Pārtikas sāls nedrīkst saturēt sāls sastāvam neatbilstošas organiskas vai neorganiskas vielas un piemaisījumus (piemēram, kukaiņus, kukaiņu atliekas, smilšu graudiņus, akmeņus un koksni vai iepakojuma materiāla daļas, metāliskas un plastikāta daļiņas).
11. Maksimāli pieļaujamās smago metālu normas pārtikas sālī noteiktas šo noteikumu pielikumā.
12. Pārtikas sāls jodēšanai izmanto nātrija jodīdu (NaI), kālija jodīdu (KI) vai kālija jodātu (KIO3):
12.1. galda jeb vārāmajā sālī joda jonu saturs ir 0,002–0,005%;
12.2. pārtikas ražošanas sālī joda jonu saturs ir 0,004–0,01%.
III. Marķējuma prasības
13. Pārtikas sāli marķē saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par pārtikas preču marķēšanu.
14. Tirdzniecībā lieto šo noteikumu 5.punktā minētos pārtikas sāls nosaukumus.
15. Ja sāls iepakojums ir necaurspīdīgs un bez marķējuma nav nosakāma sāls konsistence, marķējumā norāda pārtikas sāls konsistenci “smalkais” vai “rupjais”.
16. Ja pārtikas sālim pievienoti mikroelementi vai makroelementi, to norāda tirdzniecības nosaukumā. Mikroelementu un makroelementu daudzumu norāda marķējumā procentos vai masas attiecībā (mg/kg).
17. Marķējumā norāda jodētā pārtikas sāls minimālo derīguma termiņu.
18. Izplatot pārtikas ražošanas sāli, tam pievieno sāls sastāva specifikāciju vai citu pavaddokumentu, kurā norādīts tā ķīmiskais sastāvs.
IV. Higiēnas prasības
19. Pārtikas sāli transportē un uzglabā tā, lai pasargātu no vides kaitīgās ietekmes un nodrošinātu tā nemainīgu kvalitāti.
20. Pārtikas sāli uzglabā sausās telpās, kur gaisa relatīvais mitrums ir ne augstāks par 80%.
V. Valsts kontrole un uzraudzība
21. Šo noteikumu ievērošanas uzraudzību un kontroli veic Pārtikas un veterinārais dienests.
VI. Noslēguma jautājums
22. Sāli, kas iepakots un marķēts līdz 2006.gada 1.janvārim, Latvijā drīkst izplatīt, līdz ir beigušies tā krājumi.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 22.jūnija Direktīvas 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.jūlija Direktīvas 98/48/EK, ar kuru groza Direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā.
Ministru prezidenta vietā — veselības ministrs G.Bērziņš
Zemkopības ministrs M.Roze
Pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 5.jūlija noteikumiem Nr.488
Maksimāli pieļaujamās smago metālu normas pārtikas sālī
|
Nr.
p.k.
|
Smagie metāli
|
Maksimāli pieļaujamā norma
(mg/kg)
|
|
1.
|
Svins (Pb)
|
2,0
|
|
2.
|
Kadmijs (Cd)
|
0,5
|
|
3.
|
Varš (Cu)
|
2,0
|
|
4.
|
Dzīvsudrabs (Hg)
|
0,1
|
|
5.
|
Arsēns (As)
|
0,5
|
Zemkopības ministrs M.Roze
