Ārzemju presē

Krievu “RIA Novosti’’ raksta: Igaunijas prezidents Arnolds Rītels paziņojis, ka jaunas sarunas nav jāsāk un robežlīgums ar Krieviju jāratificē tāds, kāds tas ir pašlaik. Rītels atsaucies uz Igaunijas partneriem Eiropas Savienībā, kuri tieši tāpat vēloties, lai līgums tiktu ratificēts.

•

Krievu “Strana.ru” raksta, ka Krievijai neesot vajadzīgi starpnieki attiecībās ar Igauniju un citām kaimiņvalstīm. Šādu atbildi Krievijas Ārlietu ministrija sniegusi pēc vakar izskanējušajiem Polijas prezidenta Aleksandra Kvasņevska paziņojumiem, viesojoties Latvijā. Krievija esot neizpratnē par Polijas prezidenta izteikumiem saistībā ar Krievijas un Igaunijas robežlīgumu un aicinājumu Eiropas Savienībai iejaukties šā strīda risināšanā.

•

Vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitung”, aplūkojot nacionālsociālisma un staļinisma sekas, raksta, ka atmiņām par 20. gadsimta diktatūrām vajadzētu vienot Eiropas tautas. Taču tā vietā atšķirīgās atmiņas kā dalījuma līnijas stiepjas pāri Eiropas kartei. Atmiņas par holokaustu un gulagu Eiropu joprojām dalot “Rietumos“ un “Austrumos”.

•

Poļu “Rzeczpospolita” raksta, ka parādu dzēšana neatrisinās Āfrikas problēmas. Atbilstoši cilvēka prāta īpatnībām, kurš zemākās tieksmes vienmēr cenšoties skaidrot ar cēliem nodomiem, sociālā omulībā dzīvojošās sabiedrības radījušas antiglobālismu, kurš, izrādot līdzjūtību trūcīgajiem, vienlaikus cīnoties pret to, kas tiem visvairāk būtu vajadzīgs, – pret brīvo tirdzniecību, uzņēmumu pārvietošanu un militārām intervencēm demokrātijas vārdā.

•

Austriešu “Die Presse”, aplūkojot strīdus par ES budžeta struktūru, raksta: Nākamais Pasaules tirdzniecības organizācijas ģenerālsekretārs Paskāls Lamī kritizē neto maksātāju koncepciju, kas esot “principā nepareiza”. Pētījuma “ES budžets – saindētās debates par atlaidēm” autors Žaks Lekašo uzskata, ka ar grāmatvedības metodēm nav iespējams precīzi aprēķināt iemaksas un naudu, kas valstīm būtu jāsaņem atpakaļ no ES budžeta. Lamī gan atzina, ka prasība realizēt visaptverošas ES lauksaimniecības reformas ir pamatota un arī nepieciešama. Tomēr pirms tam jāizšķiras, vai ES ir vajadzīga kopēja politika.

•

Franču “Le Monde” raksta, ka Ķīnas starptautiskās ietekmes palielināšanās izraisa skaudību pārējās attīstītajās valstīs. Tas varētu būt izskaidrojums, kāpēc Ķīna šajās dienās nepiedalās G-8 sammitā, bet Krievija, kura pasaules tirgū nav tik ietekmīga, piedalās. Krievija, ja mazliet piever acis, vismaz virspusēji izskatoties demokrātiska, bet pret Ķīnu esot iebildumi. ASV vēl nezinot, kā rīkoties, bet Eiropa vēloties šo Āzijas valsti kā stratēģisko partneri.

•

Krievu “RIA Novosti’’ raksta, ka šobrīd Ukrainā ir pretrunīgs periods. No vienas puses, valsti var uztvert kā vienotu veselumu, no otras – dalītu pēc kultūrvēsturiskās identitātes. Rakstā minēta Krima, kas esot autonoms reģions, kur likums par ukraiņu valodu kā valsts valodu īsti nedarbojas lielā krieviski runājošo iedzīvotāju skaita dēļ.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem