Dažādi sludinājumi

VALSTS AĢENTŪRAS “SABIEDRĪBAS VESELĪBAS AĢENTŪRA”
2004.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS

2005

SATURS

Valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” darbības galvenie attīstības virzieni un sasniegtie rezultāti 2004.gadā.
1. SVA izveidošanas mērķi
2. SVA funkcijas un uzdevumi
3. SVA juridiskais statuss un struktūra
4. SVA darbības un attīstības stratēģijā 2002. – 2006.gadam, Pārvaldes līgumā un ikgadējā darbības plānā noteiktie galvenie uzdevumi un to izpildes vērtējums:
4.1. Infekcijas slimību epidemioloģiskā uzraudzība;
4.2. Vides veselības riska faktoru uzraudzība;
4.3. Ārkārtējās reaģēšanas pasākumu plānošana un piedalīšanās ārkārtas situāciju pārvaldīšanā;
4.4. Sabiedrības veselības stratēģijas mērķu sasniegšanas monitoringa (SVS MSM) nodrošināšana;
4.5. Laboratoriju darbība;
4.6. Mērķauditorijas informēšana par sabiedrības veselības aktualitātēm vides veselības un infekcijas slimību epidemioloģijas jomā;
4.7. Projektu un programmu izstrāde, projektu izpildes un pārraudzības veikšana;
4.8. Pārskata gadā notikušās būtiskākās pārmaiņas.
5. Valsts investīciju programmas projektu plānoto uzdevumu izpilde.
6. Pasākumi, kas vērsti uz darba optimizāciju, pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, izmaksu samazinājumu, pieejamības nodrošināšanu.
7. Atsauksmes par SVA darbību.
8. Iekšējās kontroles sistēmas novērtējums un pasākumi tās pilnveidošanai.
9. Informācija par SVA sniegto publisko pakalpojumu izcenojumiem un izcenojumu izmaiņas prognoze nākamajam pārskata periodam.
10. Finansējums un tā izlietojums:
10.1. Valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi, īpašiem mērķiem paredzētie ieņēmumi un to izlietojums;
10.2. Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un to izlietojums;
10.3. SVA saņemtie ziedojumi un dāvinājumi, to izlietojums;
10.4. Līdzekļu ekonomija, kas panākta, uzlabojot darba efektivitāti.
11. Informācija par Valsts investīciju programmā ietverto projektu realizācijai piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu.
12. Personāla izglītošana un kvalifikācijas paaugstināšana.
13. Prognozes un plāni:
13.1. Plānotie pasākumi pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai;
13.2. Plānotie pasākumi resursu lietderīgai un taupīgai izmantošanai un administrēšanas sistēmas uzlabošanai;
13.3. SVA finanšu saistības.
14. Informācija par Valsts kontroles veiktajām pārbaudēm un to rezultātiem.

SVA darbības galvenie attīstības virzieni un sasniegtie rezultāti 2004.gadā
Valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” (turpmāk – SVA) 2004. gada publiskajā pārskatā (turpmāk– Pārskats) sniegta informācija par SVA darbību 2004. gadā, tās galvenajiem uzdevumiem, to īstenošanas rezultātiem un finanšu līdzekļu izlietojumu.
Pārskatā SVA darbība atspoguļota atbilstoši SVA darbības un attīstības stratēģijā 2002. – 2006.gadam (turpmāk– Stratēģija) noteiktajiem mērķiem un ikgadējam darbības plānam.
SVA 2004. gada darbības plānā (turpmāk - Plāns) paredzētais darba apjoms izpildīts noteiktajos termiņos piešķirtā finansējuma ietvaros.
Pārskata periodā nodrošināta nepārtraukta infekcijas slimību epidemioloģiskā uzraudzība, kā arī atsevišķu infekcijas slimību izraisītāju cirkulācijas novērošana. SVA speciālisti iesaistījušies vairākās valstiski nozīmīgās aktivitātēs, piemēram, saistībā ar LR iestāšanos Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) tika sagatavoti priekšlikumi LR normatīvās bāzes pilnveidošanai infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības jomā; aktualizējot gripas pandēmijas gatavības plāna izstrādes nepieciešamību, LR Veselības ministrijai (turpmāk – VM) tika sagatavota un sniegta informācija par šo jautājumu; SVA epidemiologu 2004. gadā veiktajā neskaidras etioloģijas hipoglikēmijas uzliesmojuma (“Askofēna lieta”) epidemioloģiskajā izmeklēšanā tika identificēts tā cēlonis, veikums ir novērtēts ar Veselības ministrijas atzinības rakstu u.c.
Sniegti atzinumi VM par normatīvo aktu projektiem, izstrādāti priekšlikumi normatīvo aktu pilnveidošanai sabiedrības veselības jautājumos (Plānā paredzētie, pēc SVA speciālistu iniciatīvas u.c.).
Saskaņā ar SVA 2004.gada darbības plānu veiksmīgi realizēts Peldvietu ūdens kvalitātes valsts monitorings un Dzeramā ūdens kvalitātes valsts monitorings, nodrošinot ūdens mikrobioloģiskos un ķīmiskos izmeklējumus. 2004. gadā plānotā Iekšzemes peldvietu ūdens kvalitātes monitoringa realizācija nebija iespējama, jo netika piešķirti monitoringa nodrošināšanai nepieciešamie finanšu līdzekļi.
Atbilstoši klientu pieprasījumam sniegti publiskie pakalpojumi – sagatavoti ekspertu atzinumi, higiēniskie novērtējumi, veikti laboratoriskie izmeklējumi u.c. SVA darbs pozitīvi novērtēts saņemtajās klientu atsauksmēs.
Institucionālās stiprināšanas jomā veikts darbs pie mūsdienīgas personāla vadības politikas pilnveidošanas un personāla resursu nodrošināšanas. Turpināta SVA darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas koncepcijas realizācija, kā arī izstrādāta SVA darbinieku atbalsta un motivācijas programma.
Veiksmīgi nodrošināta sadarbība ar nacionālajiem plašsaziņas līdzekļiem, sniedzot informāciju par aktuāliem sabiedrības veselības jautājumiem. Pārveidots SVA interneta mājas lapas dizains, padarot to uztveramāku, kā arī paplašināts tajā pieejamais informācijas klāsts, ņemot vērā gada laikā iedzīvotāju izrādīto interesi par dažādām aktuālām tēmām.
Gada laikā nodrošināta ikmēneša finanšu plūsmas kontrole un finanšu rādītāju analīze. Optimizēti SVA izdevumi, nav pieļauts būtisks kreditoru saistību pieaugums. Salīdzinot ar 2003.gadu, ir pieauguši SVA ieņēmumi par sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem.
Sekmīgi uzsāktas jaunas programmas un projekti: ES Phare 2002.gada Nacionālās programmas projekts “Vides monitorings”, kura mērķis ir SVA kapacitātes stiprināšana dzeramā ūdens monitoringa jomā, un ES Phare 2003.gada Nacionālās programmas projekts “Sabiedrības veselības aģentūras institucionālā stiprināšana” ar mērķi uzlabot SVA darbību infekcijas slimību uzraudzības jomā. 2004.gadā uzsākts un realizēts ES Phare 2002 Twinning Light programmas projekts “Kapacitātes veidošana sabiedrības veselības un veselības veicināšanas institūcijās”. Iesaistīšanās iepriekšminētajos projektos ļāvusi SVA veiksmīgi sasniegt izvirzītos pamatdarbības rezultātus, kā arī piesaistīt papildus finansējumu galveno funkciju turpmākai attīstībai.
Kopumā vērtējot 2004. gadā paveikto, var atzīmēt, ka SVA atbilstoši Stratēģijai, laika, sabiedrības un zinātnes prasībām, tās rīcībā esošo resursu ietvaros, ir sekmīgi turpinājusi iepriekšējos gados uzsāktos darbus un aizsākusi jaunas nozīmīgas aktivitātes, taču, katru gadu saglabājoties pieaugošam finansējuma samazinājumam, kā arī ņemot vērā to, ka SVA iekšējo resursu rezerves ir praktiski izsmeltas, 2005. gadā iespējamas ievērojami lielākas atkāpes no Stratēģijā noteikto uzdevumu realizācijas.

Direktora p.i. O.Velmers

1. SVA izveidošanas mērķi
Valsts aģentūra “Sabiedrības veselības aģentūra” ir Veselības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kura darbojas saskaņā ar Publisko aģentūru likumu, Epidemioloģiskās drošības likumu un citiem normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu sabiedrības veselības politikas īstenošanu valstī. SVA savus uzdevumus un funkcijas veic atbilstoši Pārvaldes līgumam.

2. SVA funkcijas un uzdevumi
Aģentūras galvenie uzdevumi ir:
• uzraudzīt, pētīt un izvērtēt iedzīvotāju veselības stāvokli un veselības riska faktorus;
• koordinēt Sabiedrības veselības stratēģijas īstenošanu;
• noteikt efektīvas metodoloģijas un sabiedrības veselības prakses standartus, kā arī veicināt to ieviešanu.
Lai izpildītu noteiktos uzdevumus, aģentūra atbilstoši savai kompetencei veic šādas likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas:
• sniedz pakalpojumus valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī publiskos pakalpojumus fiziskām un juridiskām personām sabiedrības veselības jautājumos;
• apzina, izvērtē un analizē iedzīvotāju veselības stāvokli, arī infekcijas un citu slimību izplatību, un iedzīvotāju veselības riska faktorus;
• apzina sabiedrības veselības problēmas, sagatavo priekšlikumus politikas veidošanai un efektīvai problēmu risināšanai sabiedrības veselības jomā un iesniedz tos Veselības ministrijā;
• izstrādā priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai sabiedrības veselības jautājumos;
• izstrādā projektus un programmas iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanai un piedalās to īstenošanā, kā arī atbilstoši savai kompetencei nodrošina rīcības plāna izpildi sabiedrības veselības jomā;
• piedalās Sabiedrības veselības stratēģijas īstenošanā, vāc, apkopo un analizē informāciju, kas saistīta ar šīs stratēģijas mērķu sasniegšanu;
• apzina praktiskā darba problēmas sabiedrības veselības jomā un izstrādā vadlīnijas sabiedrības veselības prakses kvalitātes nodrošināšanai, kā arī izvērtē to ieviešanas efektivitāti;
• sadarbībā ar Vides ministriju izvērtē vides un iedzīvotāju veselības savstarpējo saistību un izstrādā priekšlikumus sabiedrības veselības uzlabošanai;
• koordinē un pārrauga Imunizācijas valsts programmas īstenošanu;
• nodrošina infekcijas slimību epidemioloģisko izmeklēšanu, organizē profilakses un pretepidēmijas pasākumus infekcijas slimību perēkļos;
• organizē medicīniski sanitāros pasākumus, lai nepieļautu un novērstu bīstamo infekcijas slimību izplatību;
• sniedz konsultācijas, ieteikumus un citu palīdzību ieinteresētajām institūcijām konkrētu sabiedrības veselības problēmu risināšanā, piedaloties darba grupās un konferencēs, kā arī veicinot informācijas apmaiņu;
• veic normatīvajos aktos noteiktās praktiskās darbības infekcijas slimību epidemioloģiskās drošības jomā un citu sabiedrības veselības jautājumu risināšanā;
• veic dzeramā ūdens kvalitātes monitoringu;
• veic peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu, kā arī novērtē peldvietu stāvokli;
• nodrošina ķīmisko, mikrobioloģisko un virusoloģisko paraugu laboratoriskos izmeklējumus, kā arī ar vides fizikālo faktoru noteikšanu saistītos izmeklējumus;
• normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā piedalās ārkārtas situāciju pārvaldīšanā;
• organizē un veic pētījumus par sabiedrības veselības jautājumiem;
• sadarbojas ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām, kā arī nodrošina savstarpēju informācijas apmaiņu aģentūras darbības jomās;
• informē valsts un pašvaldību institūcijas par epidemioloģisko drošību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem;
• nodrošina valsts budžeta ietvaros piešķirtā finansējuma mērķtiecīgu un efektīvu izlietošanu, kā arī citus Pārvaldes līgumā noteiktos projektu sagatavošanas, realizācijas un pārraudzības procesa pasākumus.

3. SVA juridiskais statuss un struktūra
SVA darbību reglamentē Publisko aģentūru likums, Valsts pārvaldes iekārtas likums, 2002.gada 30.augustā noslēgtais Pārvaldes līgums, Epidemioloģiskās drošības likums, Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2001.gada 27.decembra noteikumi nr. 551 “Valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” nolikums”, MK 2004.gada 13.aprīļa noteikumu nr.286 “Veselības ministrijas nolikums” 24.punkts, SVA darbības un attīstības stratēģija 2002. - 2006.gadam (apstiprināta ar Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) 26.08.2002. rīkojumu nr.175) un ikgadējais SVA darbības plāns.
SVA darbu vada un organizē direktors saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 10.pantu.
2004.gadā SVA strādāja 857 darbinieku, no tiem 720 jeb 84% - sieviešu un 137 jeb 16% - vīriešu. Darbinieku sadalījums pa darbības virzieniem: administrācija 155 – jeb 17%, medicīnas nozare un laboratorijas 478,5 – jeb 52%, kvalificēti amatnieki, strādnieki un citi speciālisti 280,5 – jeb 31%.

SVA struktūra 2004.gadā:



4. SVA darbības un attīstības stratēģijā 2002. – 2006.gadam, Pārvaldes līgumā un ikgadējā darbības plānā noteiktie galvenie uzdevumi un to izpildes vērtējums:
2004.gadā SVA ir veikusi noteiktos uzdevumus atbilstoši Stratēģijai un saskaņā ar VM apstiprināto SVA 2004.gada darbības plānu.
4.1. Infekcijas slimību epidemioloģiskā uzraudzība
• Nodrošināta infekcijas slimību epidemioloģiskā uzraudzība un novērošana, t.sk. infekcijas slimnieku un infekciozo personu, kā arī grupveida saslimšanas gadījumu reģistrācija, uzskaite un izmeklēšana. 2004.gadā, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, apsekoti 25463 infekcijas slimību perēkļi, t.sk. 4523 ar laboratoriskajiem izmeklējumiem. Infekcijas slimību perēkļos laboratoriski izmeklētas 7800 kontakta personas. Reģistrēti 714 grupveida saslimšanas gadījumi. Pārskata periodā SVA speciālisti organizējuši epidemioloģisko izmeklēšanu un koordinējuši pretepidēmijas pasākumus 34 grupveida AZI uzliesmojumos (ar 5 un vairāk slimniekiem). Dezinfekcija un dezinsekcija veikta 6823 infekcijas slimību perēkļos. 216 infekcijas slimību perēkļos veikta deratizācija. Medicīniski sanitāro pasākumu izpildes gaitā robežkontroles punktos izdotas 543 deratizācijas apliecības un 160 kuģu sanitārās apliecības.
• Veikta datu vākšana, uzkrāšana un analīze par infekcijas slimību izraisītāju cirkulāciju ūdeņos, citos vides objektos, pārtikas produktos, kā arī infekcijas slimību pārnēsātāju vidū. SVA šo funkciju veic atbilstoši ikgadējām programmām, laboratoriski pārbaudot poliovīrusu un citu enterovīrusu, ērču encefalīta, Laimas slimības, Sibīrijas mēra un holeras ierosinātāju klātbūtni notekūdeņu, augsnes, posmkāju un citu vides objektu paraugos. 2004. gadā SVA realizējamo programmu ietvaros laboratoriskai pārbaudei kopumā savākti 1020 vides paraugi, kas iegūti 110 dažādās Latvijas vietās (objektos).
• Atbilstoši LM 06.12.02. rīkojumam nr.260 “Par gripas pretepidēmijas pasākumiem” organizēts gripas un citu augšējo elpceļu infekcijas slimību monitorings (izdoti 26 Epidemioloģijas biļeteni par augšējo elpceļu infekciju monitoringa rezultātiem).
• Veikta operatīva un retrospektīva saslimstības analīze ar mērķi noteikt epidemioloģisko saikni starp saslimšanas gadījumiem; noskaidrot infekcijas izplatības riska faktorus (uzliesmojuma iemeslus), iedzīvotāju riska grupas un riska teritorijas; novērtēt pretepidēmijas un profilakses pasākumu efektivitāti; sniegt ieteikumus lēmumu pieņēmējiem konkrētai rīcībai; nodrošināt epidemioloģiskās informācijas atgriezenisko saiti.
• 2004. gada laikā sagatavoti 72 informatīvā izdevuma “Epidemioloģijas biļetens” numuri, t.sk.: 10 aktuālo infekcijas slimību epidemioloģiskie pārskati; 12 mēneša pārskati par infekcijas slimību izplatību; 26 augšējo elpceļu infekcijas slimību monitoringa pārskati; 20 pārskati par Imunizācijas valsts programmas izpildi; 4 pārskati par infekcijas slimību izraisītāju cirkulācijas novērošanu.
• Atbilstoši VM 2004. gada 3. marta rīkojumam nr.50 “Par pasākumu plānu akūto zarnu infekciju izplatīšanās novēršanai” nodrošināta informācija un veikts izglītojošs darbs epidemioloģiskās situācijas uzlabošanai akūtu zarnu infekcijas slimību jomā – veidotas SVA darba grupas, piedaloties pārstāvjiem no Veselības ministrijas, Latvijas Infektoloģijas centra un BOVAS “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, izstrādāts un iesniegts VM rīkojuma projekts “Akūtu zarnu infekciju slimnieku mikrobioloģiskās pārbaudes kārtība”; SVA speciālisti piedalījušies ģimenes ārstu sertifikācijas teorētiskā eksāmena jautājumu par akūtu zarnu infekcijas slimību epidemioloģiju, klīniku, diagnostiku un profilaksi sagatavošanā; izstrādāts sadarbības līgums starp SVA, Pārtikas un veterināro dienestu un Valsts sanitāro inspekciju infekcijas slimību epidemioloģiskās un epizootoloģiskās uzraudzības un pārtikas drošības jautājumos; sagatavots informatīvs materiāls ārstniecības un vispārējās izglītības iestādēm par akūtām zarnu infekcijas slimībām un to profilakses pasākumiem u.c.
• Nodrošināta dalība starptautiskajās infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un profilakses programmās un projektos, t.sk.:
Sadarbība ar Pasaules Veselības organizāciju ( turpmāk - PVO)
PVO regulāri sniegti epidemioloģiskie dati par:
- poliomielīta/akūtās šļauganās paralīzes gadījumiem (ik nedēļu);
- vakcīnregulējamo infekcijas slimību gadījumiem (ik mēnesi par masalām un difteriju, par citām – reizi gadā);
- citām infekcijas slimībām, t.sk.: malāriju, zarnu infekcijas slimībām, vīrushepatītiem, ērču encefalītu, gripu u.c. (reizi gadā, atbilstoši PVO pieprasījumam);
- imunizācijas rādītājiem (vairākas reizes pēc pieprasījuma).
Piedalīšanās PVO projektos:
- Starptautisko medicīniski sanitāro noteikumu (SMSN) koordinācija;
- Poliomielīta likvidācijas sertifikācijas aktivitātes;
- Sadarbība pārtikas drošības jomā, PVO uzraudzības programmā pārtikas izraisīto infekciju kontrolei.
Dalība Eiropas Savienības (turpmāk –ES) epidemioloģiskās uzraudzības projektos atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam Nr. 2119/98/EC:
- ES Legionella infekcijas Eiropas epidemioloģiskās uzraudzības projektā (EWGLINET);
- ES Salmonella un E.coli 0157 Eiropas epidemioloģiskās uzraudzības projektā (ENTER – NET);
- ES difterijas starptautiskās uzraudzības projektā DIPNET (EC DG SANCO 122/SID/2001 );
- ES meningokoku infekcijas un citu, bakteriālos meningītus izraisošo, infekciju Eiropas epidemioloģiskās uzraudzības projektā (EU-IBIS);
- ES vakcīnregulējamo hepatītu (A un B hepatītu) epidemioloģiskās uzraudzības projektā (EUROHEPNET);
- Akūto augšējo elpceļu infekciju, t.sk. gripas, epidemioloģiskās un virusoloģiskās uzraudzības tīklā (EISS – European Influenza Surveillance Scheme);
- ES starptautiskajā seroepidemioloģijas projektā (ESEN2), kura ietvaros tika veikta antivielu klātbūtnes pret difteriju, garo klepu, masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu noteikšana 3029 Latvijas iedzīvotājiem. Programmas mērķis ir izvērtēt imunizācijas programmās ietverto vakcīnu ietekmi uz iedzīvotāju specifisko imunitāti pret vakcīnregulējamām infekcijas slimībām, lai prognozētu epidemioloģiskās situācijas attīstību un izstrādātu priekšlikumus imunizācijas taktikas pilnveidošanai un vakcīnregulējamo infekcijas slimību izplatības samazināšanai Eiropas kopienā;
- Eiropas intervences epidemioloģijas apmācības programmā (EPIET);
- EK 6. ietvara programmas „Globālās izmaiņas un ekosistēmas” integrētā projekta EDEN (Emerging Diseases in a Changing European Environment) apakšprojektā EDEN-TBD „Ērču pārnesto slimību pētījumi”;
- Kreicfelda – Jakoba slimības epidemioloģiskās uzraudzības projektā (EUROCJD);
- “Infekcijas slimību uzraudzības, informācijas apmaiņas un apmācības projektā Ziemeļeiropas valstīs” (EpiNorth);
- “Eiropas Tribīnē informācijas apmaiņai infekcijas slimību jomā” (EUROSURVEILLANCE).
Dalība PVO, ES un citu ārvalstu institūciju organizētos pasākumos (konferencēs, semināros u.c.):
- Pasaules Veselības organizācijas organizētās reģionālās konsultācijas par Starptautiskajiem medicīniski sanitārajiem noteikumiem (SMSN) Dānijā;
- Eiropas Komisijas organizēts darba seminārs par Starptautisko medicīniski sanitāro noteikumu jautājumiem Luksemburgā;
- Infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un kontroles tīkla (Network for the Epidemiological Surveillance and Control of Communicable Diseases) Epidemioloģiskās uzraudzības komponentes (ESCON) speciālistu sanāksme Dānijā;
- Dalība Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra oficiālās atklāšanas sanāksmē (European Centre of Disease Prevention and Control) un pirmajā centra vadības grupas sēdē Zviedrijā;
- Dalība nacionālo imunizācijas programmu, PVO, UNICEF un citu institūciju speciālistu TehNet projekta konsultatīvajā sanāksmē Turcijā;
- Pamata uzraudzības tīkla (BUT) tikšanās 10 jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm Zviedrijā;
- Enter – net (Salmonella, E.coli un Campylobacter uzraudzības tīkls) ikgadējā darba sanāksme Vācijā;
- Dalība Eiropas seroepidemioloģiskā tīkla (ESEN2– European Seroepidemiological Network) 2. darba sanāksmē Somijā;
- Eiropas seroepidemioloģiskās programmas ESEN2 (European Seroepidemiological Network) Difterijas/Pertusis 2. darba tikšanās Itālijā;
- Starptautiskās zinātniskās darba grupas sanāksme par ērču encefalīta jautājumiem (The International Scientific Working Group On Tick-Borne-Encephalitis) Austrijā;
- Legionelozes uzraudzības mācību kurss (“1st EWGLI training course”) legionelozes uzliesmojumu izmeklēšanā Lielbritānijā;
- Eiropas Kreicfelda – Jakoba slimības uzraudzības projekta (EUROCJD) ietvaros organizētā sanāksme Dānijā, u.c.
• Koordinēta un pārraudzīta Imunizācijas valsts programmas īstenošana. Nodrošināta statistiskajos pārskatos iekļauto datu vākšana par iedzīvotāju imunizāciju, apkopošana, apstrāde, analīze un izplatīšana. Reģistrēti un izmeklēti vakcīnu izraisīto komplikāciju gadījumi (2004. gadā epidemioloģiski izmeklēts 21 blakusparādību gadījums pēcvakcinācijas periodā). Veikta racionāla vakcīnu daudzuma plānošana, uzglabāšana un izsniegšana vakcinācijas iestādēm Imunizācijas programmas īstenošanai. Vakcīnu izsniegšanas biežums atbilst Pasaules Veselības organizācijas nostājai, ka vakcinācijas iestādē jābūt vakcīnu krājumam lietošanai ne ilgāk kā vienam mēnesim.
• Sniegti priekšlikumi un atzinumi normatīvo dokumentu izstrādei vai grozījumiem infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un profilakses pilnveidošanai, t.sk. sagatavoti priekšlikumi iekšējiem normatīvajiem aktiem - “Akūtu zarnu infekciju slimnieku mikrobioloģiskās izmeklēšanas kārtība” atbilstoši VM kārtībai “Kārtība, kādā veicami pasākumi akūto zarnu infekciju izplatīšanās novēršanai”, priekšlikumi grozījumiem MK 05.01.1999. noteikumos nr.7 “Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība”, priekšlikumi grozījumiem LM 02.08.2001. rīkojumā Nr.214 “Par kārtību, kādā veicama infekcijas slimību epidemioloģiskā uzraudzība”, iekļaujot infekcijas slimību standarta kritērijus (“gadījuma definīcijas”) atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam nr.2002/253/EC un 2003/534/ EC, izstrādāta vienota veidlapa SVA epidemiologiem “Kodiena, skrāpējuma, apsiekalošanas u.c. kontakta ar dzīvnieku gadījuma epidemioloģiskās izmeklēšanas protokols” u.c.
• Dalība dažādās starpnozaru darba grupās.

4.2. Vides veselības riska faktoru uzraudzība

• Realizēta dzeramā ūdens monitoringa programmas izpilde atbilstoši VM saskaņotajam plānam, sagatavota sabiedrībai un valsts institūcijām pieejama informācija par dzeramā ūdens kvalitātes monitoringa rezultātiem - apkopoti 2003.gada dzeramā ūdens kvalitātes rezultāti un sagatavots pārskats, koordinēta monitoringa īstenošana, sagatavoti atzinumi par īpašo normu piešķiršanu dzeramajam ūdenim (100 iesniegumi) u.c.
• Atbilstoši MK 1998.gada 11.augusta noteikumiem nr.300 “Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi”, realizēta peldvietu ūdens kvalitātes monitoringa programmas izpilde, sagatavota pieejama informācija sabiedrībai un valsts institūcijām par monitoringa rezultātiem. Peldvietu ūdens kvalitātes monitoringa ietvaros veikta monitoringa koordinēšana (plānošana, plānu saskaņošana, iegūto datu analīze), datu bāzes uzturēšana, ūdens paraugu laboratoriskā testēšana, sagatavots pārskats par peldvietu ūdens kvalitāti 2004. gada peldsezonā.
• Iekšzemes peldūdens kvalitātes monitorings (MK 12.03.2002. noteikumu Nr.118 “Par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti” 34.punkts.) līdzekļu trūkuma dēļ netika veikts.
• Sniegti normatīvajos aktos noteiktie pakalpojumi juridiskām un fiziskām personām:
- Licencēšana deratizācijas, dezinsekcijas un dezinfekcijas pakalpojumu sniegšanas jomā: notikušas 19 licencēšanas komisijas sēdes, izsniegtas 79 licences;
- Nodrošināta ekspertu pakalpojumu sniegšana, sagatavojot:
- atzinumus par vietas izvēli būvniecībai – 436;
- projektēšanas higiēniskos uzdevumus – 6514;
- atzinumus par projektiem – 2817;
- atzinumus par būves gatavību ekspluatācijai – 5480;
- atzinumus par objekta gatavību darbības uzsākšanai (turpināšanai) – 2890;
- objekta higiēniskos novērtējumus – 9378;
- atzinumus par testēšanas pārskatiem – 17490;
- produktu higiēniskos novērtējumus – 420 - importēto un 115 - Latvijā ražoto.
• Informētas valsts institūcijas lēmuma pieņemšanai vides veselības riska faktoru jomā - sagatavota informācija par ozonu, sēra dioksīdu, slāpekļa oksīdu atmosfēras gaisā: sniegti 16 atzinumi Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojam par rūpniecisko avāriju riska novēršanas programmām.
• Sniegta informācija ar vidi saistīto veselības traucējumu profilakses jomā sabiedrībai un nevalstiskajām organizācijām. Sagatavoti un ievietoti SVA interneta mājas lapā 7 informatīvi materiāli par aktuālām vides veselības problēmām.
• Izstrādāti priekšlikumi VM normatīvās bāzes pilnveidošanai vides veselības un higiēnas jautājumos:
- sagatavoti priekšlikumi MK noteikumiem “Par elektromagnētiskā starojuma pieļaujamiem lielumiem” un “Par higiēnas prasībām iekštelpu gaisa kvalitātei”;
- papildus sniegti 30 atzinumi par normatīvo aktu projektiem vides veselības jomā. Kā arī sagatavots iekšējā normatīvā akta projekts “Ieteikumi publisko pakalpojumu sniegšanai higiēniskās novērtēšanas jomā”.
• Dalība starpnozaru darba grupās:
- Veselības ministrijā - MK noteikumu “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība” grozījumu apspriešanā, MK noteikumu “Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi” grozījumu apspriešanā, piedalīšanās ar ziņojumiem Valsts sanitārās inspekcijas (turpmāk – VSI) informācijas dienās;
- Labklājības ministrijā - MK noteikumu “Darba aizsardzības prasības aizsardzībai pret vibrācijas radīto risku darba vidē” apspriešanā;
- Vides ministrijā - MK noteikumu par vides troksni un akustisko troksni dzīvojamā vidē izstrādē un apspriešanā, dalība Īpaši jūtīgo teritoriju apsaimniekošanas koordinācijas padomes sanāksmē, dalība Zilo karogu žūrijas sēdēs, izbraukuma sēdes;
- Darbs Standartizācijas tehniskajās komitejās – mikroklimats, akustika, mehāniskā vibrācija un triecieni, Darba vide (standartu projektu izskatīšana, standartu tulkošana, tulkojumu rediģēšana);
- Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā - par teritorijas plānojumos un detālplānojumos lietojamo apzīmējumu izstrādi;
- Izglītības un zinātnes ministrijā - grozījumu apspriešanā MK noteikumos “Bērnu nometņu organizēšanas kārtība”.
• Dalība semināros un konferencēs:
- Baltijas vides foruma seminārs ķīmisko vielu kontroles jomā;
- 3 semināri Vides ministrijā projekta “Nacionālā noturīgo organisko piesārņotāju ieviešanas plāna sagatavošana Stokholmas konvencijas ietvaros”;
- Konference “Latvijas vide un ilgtspējīga attīstība Eiropā”;
- Seminārs “ES ūdens apsaimniekošanas politika biogēna piesārņojuma samazināšanai un novēršanai ūdens tilpnēs”;
- Uzstāšanās Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijā ar ziņojumu par dzeramā ūdens kvalitātes monitoringa rezultātiem;
- Konference “Ūdens. Cilvēks. Vide.”, ar ziņojumu par vides monitoringu rezultātiem;
- Vides ministrijā seminārs par vides informācijas sistēmas uzlabošanu un vides informācijas un izglītības centra izveidošanu.
• Vides veselības daļas speciālisti piedalījušies 15 MK projektu atzinumu sniegšanā, sagatavojuši 262 atbildes vēstules, izstrādājuši 5 vēstules pēc pašu iniciatīvas, kā arī 312 informatīvas vēstules.

4.3. Ārkārtējās reaģēšanas pasākumu plānošana un piedalīšanās ārkārtas situāciju pārvaldīšanā

• Sakarā ar Agrīnās reaģēšanas un brīdināšanas sistēmas (EWRS) ieviešanas uzsākšanu ir izstrādāts un ar SVA 2004.gada 6.augusta rīkojumu nr.347 apstiprināts SVA speciālistu rīcības algoritms, saņemot elektronisku ziņojumu minētās sistēmas ietvaros, kā arī šim nolūkam izveidota speciāla e-pasta adrese. Tiek uzturēta informatīvā saikne ar atbildīgajām Eiropas Komisijas (EK) struktūrām un VM attiecībā uz minētajā sistēmā iesaistītajiem SVA speciālistiem;
• SVA organizēti 2 semināri ārkārtējo situāciju jomā:
1. 18.03.2004. seminārs “Bīstamo ķīmisko vielu iedarbība uz cilvēka veselību un preventīvie pasākumi ķīmiskā terorisma izraisītu ārkārtas situāciju pārvaldīšanā atbilstoši mūsdienu praksei”;
2. 21.-22.04.2004. EK seminārs par infekcijas slimību uzraudzības un ārkārtējās reaģēšanas pasākumu pārvaldīšanas jautājumiem (organizēts kopīgi ar VM).
Semināros piedalījās SVA, t.sk., filiāļu speciālisti, VM, kā arī dažādu iesaistīto nozaru ministriju un institūciju pārstāvji.
• Uzturēta informatīvā saikne ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (turpmāk – VUGD), Katastrofu medicīnas centru (turpmāk – KMC), Latvijas Infektoloģijas centru (turpmāk – LIC) par sadarbību ārkārtas situāciju gadījumos;
• Sniegta informācija dažādām institūcijām (piem., Vēstniecību un speciālo objektu apsardzes birojam u.c.) par SVA u.c. institūciju kompetenci iespējamu ārkārtas situāciju gadījumos (t.sk. sniegtas konsultācijas attiecībā uz reglamentējošiem normatīvajiem aktiem šajā jomā).

4.4. Sabiedrības veselības stratēģijas mērķu sasniegšanas monitoringa (SVS MSM) nodrošināšana

Pakāpeniski tiek uzsākta Sabiedrības veselības stratēģijas mērķu sasniegšanas monitoringa realizācija:
• apzinātas potenciālās sadarbības institūcijas un tajās pieejamā informācija SVS MSM veikšanai;
• uzsākta sabiedrības veselības indikatoru sistēmas izstrāde - ES Phare 2002 Twinning Light programmas projekta “Kapacitātes veidošana sabiedrības veselības un veselības veicināšanas institūcijās” ietvaros izstrādāts SVS MSM pilotmodelis. Tā rezultātā sagatavots un iesaistītajām institūcijām seminārā prezentēts pilotmonitoringa ziņojums, kurā definēta monitoringa ziņojumu struktūra, indikatori diviem Sabiedrības veselības stratēģijas mērķiem, kā arī veikta to analīze. Šis ziņojums iesniegts VM un ir publiski pieejams SVA interneta mājas lapā. Pilotmodelī piedāvātās un ziņojuma sagatavošanā izmantotās mērķu sasniegšanas novērtēšanas metodes nākotnē plānots piemērot, aprakstot citus Sabiedrības veselības stratēģijas mērķus un sabiedrības veselības problēmas;
• sniegti priekšlikumi VM par Sabiedrības veselības stratēģijas rīcības programmas monitoringa veikšanu saskaņā ar MK 09.03.2004. rīkojumu nr.150 “Par Sabiedrības veselības stratēģijas ieviešanas rīcības programmu 2004.-2010.gadam”;
• sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām sagatavots ziņojuma projekts par Sabiedrības veselības stratēģijas rīcības programmas ieviešanu 2004.gadā.

4.5. Laboratoriju darbība

SVA laboratorisko izmeklējumu funkciju nodrošina tās sastāvā esošās 3 centrālās laboratorijas (Mikrobioloģijas laboratorija, Ķīmijas laboratorija, Virusoloģijas izmeklējumu laboratorija) un 9 SVA teritoriālo struktūrvienību (filiāļu) laboratorijas.
• Mikrobioloģijas laboratorija nodrošinājusi izmeklējumu veikšanu par infekcijas slimību izraisītāju cirkulāciju vidē un atsevišķās iedzīvotāju grupās, kā arī piedalījusies vides veselības riska faktoru uzraudzības monitoringa programmu izpildē; veikusi izmeklējumus epidemioloģiskajos perēkļos, kompleksi nodrošinot kontakta personu, pārtikas un vides paraugu testēšanu infekcijas saslimšanu izraisītāju noteikšanai, pavisam veikti 59995 izmeklējumi.
• Ķīmijas laboratorija nodrošinājusi paraugu ķīmisko testēšanu dzeramā ūdens un peldvietu ūdens valsts monitoringa programmu ietvaros, kā arī izmeklējumus un mērījumus pēc valsts institūciju, kā Valsts Sanitārās inspekcijas, Sanitārās robežinspekcijas, un citu klientu pasūtījumiem (ūdens un pārtikas izmeklējumi, gaisa paraugu izmeklējumi darba un dzīvojamā vidē, fizikālie mērījumus darba un dzīvojamā vidē, plaša patēriņa preču izmeklējumi). 2004. gadā Ķīmijas laboratorija tika ieteikta kā Nacionālā references laboratorija Eiropas Savienības tīkla “EC European Network” ietvaros materiālu, kuri nonāk kontaktā ar pārtiku, testēšanas jomā.
• Virusoloģisko izmeklējumu jomā gada aktualitātes ir hepatīta C vīrusa izplatības un tā izraisīto slimību diagnostika, jauna enterovīrusa izdalīšana valsts teritorijā, vīrusu cilmes gastroenterītu uzliesmojumu atšifrēšana, elpceļu vīrusu izraisītās infekcijas populācijā un atsevišķās riska grupās, kā arī daži molekulārās epidemioloģijas jautājumi, kas risināti ar laboratoriskās izmeklēšanas metodēm. Virusoloģijas izmeklējumu laboratorija saņēmusi atkārtotu apstiprinājumu PVO Nacionālā references centra statusam un atbilstošu PVO akreditāciju.
• Laboratorijas piedalījušās starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas (SST) programmās.
• Laboratoriju darbība atbilst kvalitātes sistēmas LVS EN ISO/IEC 17025 standarta prasībām, un pakalpojumi klientiem tiek veikti ar augstu ticamības pakāpi. Izmeklējumu testēšana tiek veikta atbilstoši ISO standarta prasībām un starptautiski atzītām metodēm.
• Nodrošināta laboratorijas darbinieku kvalifikācijas paaugstināšana. Laboratoriju darbinieki piedalījušies vairākās starpnozaru darba grupās, zinātniskajās konferencēs un komisijās dažādu projektu ietvaros, papildinājuši zināšanas dažādos kursos un semināros gan Latvijā, gan ārzemēs, kā arī piedalījušies radio programmās un sagatavojuši vairākas publikācijas.

4.6. Mērķauditorijas informēšana par sabiedrības veselības aktualitātēm vides veselības un infekcijas slimību epidemioloģijas jomā

• 2004.gadā turpināta sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem (ziņu aģentūrām “LETA” un “BNS”, laikrakstiem “Diena”, “Neatkarīgā”, “Latvijas Avīze”, “Čas”, “Telegraf”, TV kanāliem LNT, TV5 un TV3, kā arī ar Latvijas Televīziju, SVA speciālisti regulāri piedalījušies arī Latvijas Radio raidījumos) un sabiedrībai sniegta informācija par SVA darbību infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un vides faktoru uzraudzības jomā. Iedzīvotāji regulāri informēti par SVA veikto monitoringu (gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa, ērču encefalīta un peldvietu ūdens kvalitātes monitoringa) rezultātiem. Visplašākā informācija sniegta par ērču encefalītu un tā profilaksi, lai brīdinātu iedzīvotājus par iespējamo risku augstās ērču izplatības dēļ.
• 2004.gadā pārveidots SVA Interneta mājas lapas: www.sva.lv dizains un paplašināts tajā pieejamais informācijas klāsts. Gada laikā SVA mājas lapā regulāri atjaunota informācija par infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības datiem, infekcijas slimību profilaksi, peldvietu ūdens kvalitātes un dzeramā ūdens kvalitātes monitoringu rezultātiem. Kopš SVA mājas lapas pārveidošanas tās apmeklētāju skaits ir palielinājies no vidēji 50 apmeklētājiem dienā līdz 100 – 120 apmeklētājiem darba dienās un vidēji 50 apmeklētājiem brīvdienās. Izmantojot SVA mājas lapā pieejamo “Jūs jautājat – mēs atbildam” programmu, saņemti vidēji 5 – 7 mājas lapas apmeklētāju jautājumi nedēļā. Lielākā daļa šo jautājumu bijuši par ceļotājiem nepieciešamo vakcināciju pret infekcijas slimībām, kā arī par bērnu vakcināciju.

4.7. Projektu un programmu izstrāde, projektu izpildes un pārraudzības veikšana*

• 2004.gadā SVA veiksmīgi realizēti un pabeigti divi projekti:
- SIDA (Zviedrijas institucionālās attīstības aģentūra) projekts “Ar piesārņojumu saistīto slimību uzraudzības sistēmas attīstīšana” – rezultātā izstrādātas rekomendācijas ar piesārņojumu saistīto slimību uzraudzības sistēmas attīstīšanai;
- ES Phare 2002.gada Twinning Light programmas projekts “Kapacitātes veidošana sabiedrības veselības un veselības veicināšanas institūcijās” – rezultātā izstrādāts pilotmodelis sabiedrības veselības stāvokļa novērtēšanai un ieteikumi Stratēģijas uzlabošanai.
• 2004.gadā uzsākti projekti:
- ES Phare 2002.gada Nacionālās programmas projekts “Vides monitorings”, kura mērķis ir SVA kapacitātes stiprināšana dzeramā ūdens monitoringa jomā. Projekta ietvaros paredzēta arī datorizētas informācijas sistēmas ieviešana un SVA speciālistu apmācība;
- ES Phare 2003.gada Nacionālās programmas projekts “Sabiedrības veselības aģentūras institucionālā stiprināšana” ar mērķi uzlabot SVA darbību infekcijas slimību uzraudzības jomā. Projekta ietvaros paredzēts uzlabot agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu (EWRS plāns), laboratoriju tehnisko kapacitāti u.c.
- Uzsākta Eiropas Komisijas finansētās 6. ietvara programmas virziena “Globālās izmaiņas un ekosistēmas” integrētā projekta EDEN (Emerging Diseases in a changing European Environment) apakšprojekta EDEN-TBD „Ērču pārnesto slimību pētījumi” ieviešana. Projekta mērķis ir ērču un to pārnesto slimību izpēte Eiropas Savienības valstīs.
* SVA speciālistu dalība Eiropas Komisijas atbalstītajos infekcijas slimību uzraudzības projektos (tīklos) aprakstīta 4.1. punktā “Dalība Eiropas Savienības (turpmāk –ES) epidemioloģiskās uzraudzības projektos atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam Nr. 2119/98/EC”.

4.8. Pārskata gadā notikušās būtiskākās pārmaiņas

Lai uzlabotu darba organizāciju, 2004.gada II ceturksnī tika veikta SVA struktūras optimizācija, kuras rezultātā tika izveidota Ārējo sakaru un projektu daļa un Metodiskās vadības un analīzes daļa. Palielinoties ūdens monitoringu veikšanas apjomam, Vides veselības daļas sastāvā tika iekļauts atsevišķs Vides veselības faktoru monitoringa un analīzes sektors. Lai nodrošinātu stingrāku kontroli un optimālāku iepirkumu veikšanu SVA vajadzībām atbilstoši LR 05.07.2001. likumam “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”, tika izveidota Iepirkumu daļa.
Ar 2004.gada 1.jūliju tika mainīta SVA vadības struktūra, likvidējot direktora vietnieka administratīvajos jautājumos amatu un direktora vietnieka ekonomikas jautājumos amatu, tādējādi apvienojot amatu pienākumus un izveidojot izpilddirektora amatu.
2004.gada IV ceturksnī Vides veselības daļas rutīnas funkcija (objektu higiēniskā novērtēšana) tika nodota SVA Rīgas filiālei.

5. Valsts investīciju programmas projektu plānoto uzdevumu izpilde
2004.gadā Valsts investīciju programmas projekti netika realizēti.

6. Pasākumi, kas vērsti uz darba optimizāciju, pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, izmaksu samazinājumu, pieejamības nodrošināšanu
2004.gadā nodrošināta ikmēneša finanšu plūsmas kontrole, veikta finanšu rādītāju analīze. Noteiktas prioritātes saimnieciskiem iepirkumiem un ieviesti limiti atsevišķiem izdevumiem. Optimizēts SVA filiāļu laboratoriju tīkls.
Saskaņā ar “Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu” tika atsavināti vairāki nekustamie īpašumi: Rīgā, A. Čaka ielā 147; Madonā, Parka ielā 4; Alūksnē, Rūpniecības ielā 4; Valkā, Kūru ielā 13; Dobelē, Brīvības ielā 23; Daugavpilī, Stacijas ielā 2; Saldū, Kapu ielā 7, līdz ar to netika pieļauti papildus izdevumi nekustamo īpašumu uzturēšanai.

7. Atsauksmes par SVA darbību
• SVA Konsultatīvās padomes vērtējums
Saskaņā ar v/a „Sabiedrības veselības aģentūra” Konsultatīvās padomes 2005.gada 18.janvāra sēdes protokolu Nr.1 SVA Konsultatīvā padome, izvērtējot SVA darbību atbilstoši SVA darbības un attīstības stratēģijai 2002. – 2006.gadam, Pārvaldes līgumam un SVA 2004.gada darbības pārskatā atspoguļotajiem darbības rezultātiem, kā arī tos raksturojošajiem kvantitatīviem un kvalitatīviem rādītājiem, sniedza SVA 2004.gada darbībai pozitīvu vērtējumu.

8. Iekšējās kontroles sistēmas novērtējums un pasākumi tās pilnveidošanai
SVA Iekšējā audita daļa Aģentūrā regulāri nodrošina iekšējās kontroles sistēmas neatkarīgu uzraudzību, iekšējās kontroles sistēmas pietiekamību un efektivitātes regulāru novērtēšanu, sniedz priekšlikumus par tās attīstību, norāda iespējamos riskus, lai garantētu drošu un efektīvu SVA funkciju realizāciju.
2004. gadā tika veikti 17 auditi, kuru rezultātā izstrādāti 29 ieteikumi par iekšējās kontroles novērtēšanas uzlabošanu (ieteikumi sniegti detalizētā veidā, atbilstoši auditā konstatētajiem faktiem, tie vērsti uz konkrētu nepilnību novēršanu, to prioritātes tika noteiktas, vadoties no ietekmes uz auditējamās sistēmas kontroles mehānismu). Ir uzlabota datu bāze par audita ieteikumu izpildi.
Iekšējā kontrole darbojas efektīvi. Plānotie uzlabojumi: veicot iekšējo kontroles novērtējumu, turpināt vadīties pēc sistēmu principa, izstrādāt un ieviest kvalitātes sistēmu, uzlabot ieteikumu izpildes kontroli.

9. Informācija par SVA sniegto publisko pakalpojumu izcenojumiem un izcenojumu izmaiņas prognoze nākamajam pārskata periodam
SVA publisko pakalpojumu izcenojumi tika izstrādāti atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 5.marta noteikumiem Nr.93 „Publisko pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika” un apstiprināti ar Veselības ministrijas 2004.gada 28.janvāra rīkojumu nr. 21 „Par valsts aģentūras „Sabiedrības veselības aģentūra” publiskajiem pakalpojumiem”. Sakarā ar ievērojamu laboratorisko materiālu cenu sadārdzinājumu, tarifu kāpumu, kā arī izmaiņām pakalpojumu struktūrā (atsevišķu pakalpojumu veidu izslēgšana, jaunu pakalpojumu iekļaušana) tika izstrādāts jauns publisko pakalpojumu izcenojumu projekts. SVA speciālisti prognozē, ka 2005. gada II pusgadā sniedzamo publisko pakalpojumu izcenojumi varētu pieaugt aptuveni par 30%.

1. tabula. Maksas pakalpojumi un citu pašu ieņēmumu veidu izcenojumi un ieņēmumi 2004.gadā, Ls

10. Finansējums un tā izlietojums
10.1. Valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi, īpašiem mērķiem paredzētie ieņēmumi un to izlietojums
2. tabula. Informācija par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu (apakšprogramma “Valsts higiēniskā un epidemioloģiskā uzraudzība”), Ls

3. tabula. Informācija par ES PHARE nacionālās programmas projektu ietvaros plānoto un faktiski izlietoto finansējumu, Ls

10.2. Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un to izlietojums*
Salīdzinot ar 2003.gadu, SVA pašu ieņēmumi ir pieauguši par 0,3 %, kas galvenokārt saistīts ar lielāku pieprasījumu pēc laboratorisko izmeklējumu un mērījumu veikšanas (piem., pēc ūdens paraugu testēšanas).
* Skatīt 9.punkta 1.tabulu.

10.3. SVA saņemtie ziedojumi un dāvinājumi, to izlietojums
5. tabula. V/a “Sabiedrības veselības aģentūra” saņemto ziedojumu un dāvinājumu izlietojums 2004.gadā, Ls

10.4. Līdzekļu ekonomija, kas panākta, uzlabojot darba efektivitāti
Uzlabojot darba efektivitāti un SVA materiāltehnisko bāzi, piemēram, ierīkojot IP telefonlīniju, nosakot limitus atsevišķiem izdevumiem, veicot autoparka optimizāciju u.c., panāktā izdevumu ekonomija 2004.gadā ir aptuveni Ls 31500.

11. Informācija par Valsts investīciju programmā ietverto projektu realizācijai piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu
Šādi projekti 2004.gadā netika realizēti.

12. Personāla izglītošana un kvalifikācijas paaugstināšana
2004.gadā paveiktais:
• izstrādāta SVA personāla profesionālās izaugsmes un karjeras attīstības koncepcija;
• izstrādāta brošūra par personālvadības jautājumiem un iekšējo darbību reglamentējošiem normatīviem dokumentiem;
• izstrādāta SVA darbinieku atbalsta un motivācijas programma, kuras mērķis ir palielināt un noturēt SVA darbinieku motivāciju;
• no SVA filiālēm pieņemti pārskati par medicīnas kadriem (veidlapa nr.17) un aptaujas lapas, apkopotie dati iesniegti Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūrā;
• pastāvīgi tiek uzturēta datu bāze par SVA darbinieku profesionālo kvalifikāciju;
• atbilstoši normatīvajiem dokumentiem pastāvīgi tiek uzturēta SVA darba aizsardzības sistēma;
• turpināts darbs pie SVA darbinieku ikgadējās novērtēšanas.
Personāla kvalifikācijas paaugstināšana:
2004.gadā SVA speciālisti apmeklējuši 258 seminārus un kursus, bijuši 511 iekšzemes komandējumos un 57 ārzemju komandējumos, kā arī piedalījušies apmācībās ārzemēs, piemēram, ES Phare 2002.gada Nacionālās programmas projekta Twinning Light Facility apakšprogrammas “Kapacitātes stiprināšana sabiedrības veselības un veselības veicināšanas institūcijās” ietvaros SVA sabiedrības veselības speciālisti ieguva pieredzi “Robert Koch Institut”, Berlīnē un “Landesinstitut fur den Offentlichen Gesundheitsdienst”, Bīlefeldē, Vācijā. Lai arī 2004.gadā tika samazināta SVA budžeta dotācija, kas ietekmēja darbinieku apmācībai paredzēto līdzekļu apjomu, turpināta SVA darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas koncepcijas realizācija.

13. Prognozes un plāni
13.1. Plānotie pasākumi pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai
2005.gadā plānots:
• Paplašināt sadarbību ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām, nodrošinot informācijas un pieredzes apmaiņu sabiedrības veselības jomā;
• Piedalīties valsts uzraudzības sistēmas stiprināšanā, lai nodrošinātu Eiropas Savienības prasībām atbilstošu sabiedrības veselības aizsardzību epidemioloģiskās drošības pasākumu, saimnieciskās vides faktoru, un publisko pakalpojumu sfērā;
• Izstrādāt un ieviest vienotu, labākajai ES praksei atbilstošu, automatizētu infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības datorsistēmu infekcijas slimību gadījumu uzskaitei, analīzei, agrīnai uzliesmojumu identifikācijai un informācijas izplatīšanai.

13.2. Plānotie pasākumi resursu lietderīgai un taupīgai izmantošanai un administrēšanas sistēmas uzlabošanai
2005.gadā tiks turpināta prioritāšu noteikšana iepirkumu veikšanai, kā arī pārskatīti un noteikti limiti atsevišķiem izdevumiem (piem., saimniecības un kancelejas preču iegādei u.c.). Tiks turpināts darbs pie SVA cilvēkresursu efektīvākas izmantošanas.

13.3. SVA finanšu saistības
2004.gadā netika pieļauts būtisks kreditoru parādu pieaugums. 2004.gada beigās palielinājusies avansu norēķinu summa, līdz ar to pieauguši kopējie debitoru parādi. Sakarā ar ievērojamu budžeta dotācijas samazinājumu, 2005.gada beigās iespējams kreditoru saistību pieaugums.

6.tabula. Norēķini par prasībām un piegādātājiem, Ls*



*neieskaitot norēķinus PHARE projektu ietvaros, VOAVA vakcīnas un pārmaksātos nodokļus.

14. Informācija par Valsts kontroles veiktajām pārbaudēm un to rezultātiem
2004.gadā Valsts kontroles pārbaudes SVA netika veiktas.

Direktora vietnieka medicīnas profilakses jautājumos p.i. G.Rozentāle

Direktora vietniece administratīvajos jautājumos D.Irbe
Direktora vietniece ārējās sadarbības un stratēģijas jautājumos L.Vancoviča
Ķīmijas laboratorijas vadītāja A.Selina
Mikrobioloģijas laboratorijas vadītājas p.i. I.Selga
Virusoloģijas izmeklējumu laboratorijas vadītāja V.Ī.Kalniņa

Valsts ieņēmumu dienesta informācija

Valsts ieņēmumu dienests paziņo, ka šādām personām ir anulēta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas reģistrācijas apliecība:

Saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 3.panta 82.daļu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona uzskatāma par izslēgtu no apliekamo personu reģistra, sākot ar dienu, kad Valsts ieņēmumu dienests ir publicējis laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par apliekamās personas reģistrācijas apliecības anulēšanu.

Saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 3.panta 82.daļu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona likvidācijas gadījumā uzskatāma par izslēgtu no apliekamo personu reģistra, sākot ar likvidācijas pabeigšanas dienu.

Paziņojums

Valsts ieņēmumu dienesta Kurzemes reģionālā iestāde paziņo, ka ir veikts nodokļu audits un pieņemts lēmums, kas uzliek par pienākumu šādam nodokļu maksātājam iemaksāt budžetā papildus noteiktos maksājumus:

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 13.daļu lēmums stājas spēkā paziņojuma publicēšanas.
Papildus aprēķinātās summas jāiemaksā budžetā 30 dienu laikā pēc paziņojuma publicēšanas.

Paziņojums

Valsts ieņēmumu dienesta Kurzemes reģionālās iestādes Muitas pārvalde paziņo, ka ir veikta pēcmuitošanas pārbaude un pieņemts lēmums pēcmuitošanas pārbaudes lietā, kas uzliek par pienākumu šādam nodokļu maksātājam iemaksāt budžetā papildus noteiktos maksājumus:

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 13.daļu lēmums stājas spēkā paziņojuma publicēšanas dienā.
Papildus aprēķinātās summas jāiemaksā budžetā 30 dienu laikā pēc paziņojuma publicēšanas.

Paziņojums

Pamatojoties uz likuma “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas vajadzībām” 1.panta ceturto daļu un likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” 5.pantu, Kultūras ministrija aicina RENATI DANCI GERARDI, pers. kods 14031940, un VITĀLIJU MĀRTIŅU DANCI, personas kods 19031936, līdz 2005.gada 25.jūlijam ierasties Latvijas Republikas Kultūras ministrijā, lai vienotos par taisnīgās atlīdzības apmēru par atsavināto īpašumu Rīga, Kuģu ielā 2, kadastra Nr.01000490090.