Izsēdināt no auto noziedznieku

1.jūlijā apritēja gads, kopš ieviesta soda punktu uzskaites sistēma autovadītājiem. Pārmaiņas satiksmes drošībā vērtē Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) direktora vietnieks Ivars Krauklis.

Ivars Krauklis: “Ja bērns regulāri bāž mutē rotaļu lāpstiņu, tad viņu var atturēt, vienīgi atņemot šo lāpstiņu. Ja cilvēks, kuram tiesības par braukšanu dzērumā jau ir atņemtas un sods piemērots, vēlreiz sēžas pie stūres reibumā, viņš tiešām ir bērna prātā.” Foto: Māris Kaparkalējs, „LV”

– Soda punktu sistēmas ieviešanas pamatmērķis bija uzlabot satiksmes drošību, mazināt lielo autoavārijās bojāgājušo cilvēku skaitu. Vai tas ir izdevies, ja skata ceļu negadījumu statistiku?

– Analizējot par 11 mēnešiem apkopoto statistiku, situācijas uzlabošanās ir skaidri redzama. Piemēram, bojāgājušo skaits ir samazinājies par 21 procentu, salīdzinot ar šo periodu 2003./2004. gadā. Tie nav tikai sausi skaitļi. Jau 10 procentu samazinājums bojāgājušo statistikā ir 50 reāli izglābtas dzīvības. Taču uzlabošanās panākta, ne tikai pateicoties soda punktu sistēmai, bet arī sociālajām kampaņām, diskusijām presē, kas bijušas daudz aktīvākas nekā iepriekš. Tas radījis gan sabiedrības interesi, gan licis tai padomāt, un tas ir pats svarīgākais.

– Cits būtisks soda punktu sistēmas ieviešanas mērķis bija vēršanās pret agresīvajiem braucējiem, autovadītājiem, kas pastāvīgi un ļaunprātīgi ignorē satiksmes noteikumus. Kā tas īstenojies praksē?

– Analizējot citu valstu pieredzi, soda punktu piemērošanas mehānismu centāmies veidot, tā lai no dalības satiksmē izslēgtu tikai tos, kas brauc bīstami, nevis vidējo autovadītāju. Rezultāts ir tāds, ka gada laikā 216 cilvēki savākuši maksimālo soda punktu skaitu, zaudējot tiesības braukt. Tie ir 0,03 procenti no kopējā autovadītāju skaita. Redzams, ka soda punktu sistēmas ietekme nav pārspīlēta, uz vidējo autovadītāju tā ir pat nedaudz par vāju. Bēdīgi, ka 56 no minētajiem 216 autovadītājiem ir cilvēki, kuru braukšanas stāžs nepārsniedz divus gadus un viņi jau zaudējuši tiesības, parādījuši sevi kā riska grupu. Taču viens no punktu sistēmas mērķiem ir identificēt tās un meklēt līdzekļus, kā cīnīties pret to. Tā esam apzinājuši arī citu riska grupu, par kuru agrāk sabiedrībā nerunāja, – cilvēki, kas brauc bez tiesībām un dzērumā.

– Vai tik tiešām trūkst likumīgu līdzekļu, kā vērsties pret šiem braucējiem?

– Efektīvu likumīgu līdzekļu tiešām nav. Par braukšanu bez tiesībām ir paredzēts sods no 30 līdz 300 latiem. Policija izdara visu, kas ir tās iespējās, – sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu un uzliek attiecīgo sodu –, bet ir cilvēki, kas gada laikā par braukšanu bez tiesībām aizturēti 20 reižu un pat nedomā sodu samaksāt. Rekordists gada laikā nav nomaksājis 4200 latu. Vienīgā parāda piedzīšanas iespēja, ir aprakstīt pārkāpēja mantu. Taču nereti izrādās, ka mašīna nepieder pārkāpējam un arī īpašuma, uz kuru varētu attiecināt piedziņu, nav. Problēma ir identificēta, Saeimā iesniegti priekšlikumi grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, lai to atrisinātu. Pirmais ierocis, kā vērsties pret braukšanu bez tiesībām, būtu mašīnas aizturēšana jau pirmajā pārkāpuma reizē līdz brīdim, kamēr tiek nomaksāts sods. Tas līdzētu, piemēram, gadījumos, kad mašīnu iegādājās jauniešu grupa, reģistrē uz kādas tantes vārda un bez bailēm par transportlīdzekļa atņemšanu to mierīgi lieto. Ja pārkāpējam nav ne vērā ņemamu īpašumu, ne legāla darba, valstij faktiski nav nekādu iespēju izsēdināt viņu no mašīnas un neļaut braukt.

– Likumdošana par braukšanu reibumā atkārtoti viena gada laikā paredz saukšanu pie kriminālatbildības.

– Tas līdz tikai gadījumos, kad notikusi braukšana reibumā. Turklāt, ja paskatāmies tiesu praksi, reāla brīvības atņemšana par šādiem pārkāpumiem tiek piespriesta ļoti, ļoti reti. Likumdošanas izmaiņās esam piedāvājuši piespiedu darbu piemērot kā administratīvo sodu. Runājot par daudz kritizēto ierosinājumu piemērot auto konfiskāciju, gribu skaidri pateikt, ka cita veida cīņai pret braukšanu reibumā bez tiesībām, nav. Ja bērns regulāri bāž mutē rotaļu lāpstiņu, tad viņu no tā atturēt var, vienīgi atņemtot lāpstiņu. Ja cilvēks, kuram tiesības par braukšanu dzērumā jau ir atņemtas un sods piemērots, vēlreiz sēžas pie stūres reibumā, viņš tiešām ir bērna prātā. Ir taču skaidrs, ka laikus atņemot mašīnas šādiem cilvēkiem, tiktu izglābtas daudzas dzīvības.

– Saistībā ar jūsu ierosinājumu minētajos gadījumos konfiscēt automašīnu jau izskanējušas bažas par sankcijām pret juridisko personu transportlīdzekļiem.

– Es šo jautājumu redzu kā darba devēja atbildību par to, ko dara viņa darbinieki. Pirmkārt, katra normāla uzņēmuma pienākums ir kontrolēt, lai visiem tajā strādājošajiem autovadītājiem būtu tiesībās. Ar to automātiski tiek izslēgta iespēja, ka kādu no uzņēmuma automašīnām konfiscēs. Otrkārt, normālam uzņēmumam ir jāpārbauda, vai visi autovadītāji izbrauc skaidrā prātā.

– Bažas saistībā ar konfiskāciju izteiktas arī par līzingā iegādātajām automašīnām, kas vēl nav kļuvušas par to lietotāju īpašumu.

– Konfiscējot auto līzinga ņēmējam, kurš vēl nav par to pilnībā samaksājis, nekādā gadījumā netiek noņemtas viņa kredītsaistības.
Iespējams, līzinga kompānijām būs sarežģītāk iekasēt ikmēneša maksājumus. Nevaram taču būt gatavi ziedot cilvēku dzīvības uz ceļiem, lai tām atvieglotu naudas piedzīšanu!

– Kāpēc, neraugoties uz argumentiem par nepieciešamību Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikt stingrākus sodus par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, atsevišķas tiesībsargājošas institūcijas pret tiem iebildušas?

– Pirmkārt, tā ir traģiskās situācijas pilnīga neizpratne. Otrkārt, diskusijās par šiem jautājumiem speciālisti ir daudz runājuši, ka tās varētu radīt juridiskas problēmas, bet par maz – kā tās neradīt. Jebkuram ierēdnim ir vieglāk pateikt, ka viens vai otrs likuma pants ir pret mūsu piedāvātajiem priekšlikumiem, nevis piedāvāt Saeimai, kas šajos likumos būtu jāmaina.

– 56 no 216 maksimālo soda punktu skaitu uzkrājušajiem autovadītājiem ir tādi, kuriem braukšanas stāžs mazāks par diviem gadiem. 700 jaunie autovadītāji aizturēti par braukšanu reibumā. Kāpēc tik daudz tiesības nesen ieguvušu cilvēku izdara pārkāpumus?

– Gados jauni vadītāji, kuri daudz pārkāpumu izdara nesen saņēmuši tiesības, ir viena no riska grupām visā pasaulē. Ne velti sociālās kampaņas satiksmes drošības uzlabošanai, sākot jau ar “Izglāb draugu!”, orientētas tieši uz jauniešiem. Paldies Dievam, šķiet, ka zināma sabiedrības daļa jau sasniegusi tādu izaugsmi, ka uz tiem, kas brauc dzērumā skatās nevis kā uz varoņiem, bet gan noziedzniekiem.

– Kāpēc, jūsuprāt, tieši Latvijā ir visbēdīgākā satiksmes negaidījumu statistika Eiropā?

– Pirmām kārtām tā ir bēdīgā vēsturiskā pieredze. Ja pašlaik satiksmes negadījumos iet bojā ap 500 cilvēku gadā, tad 90.gadu sākumā – vairāk par 900. Ņemot vērā, ka 90.gadu braucēju paaudze vēl nav nomainījusies, tad divkārtīgs uzlabojums pašlaik ir panākts, strādājot ar joprojām tiem pašiem cilvēkiem. Turklāt satiksmes intensitāte ir nesalīdzināmi pieaugusi, bet ceļu tīkls palicis tas pats vecais.

Uzziņai:

Pēdējos 11 mēnešos soda punktus ieguvuši 62 472 cilvēki jeb 8,5% no aktīvo autovadītāju skaita. 72 autovadītāji par izdarītajiem pārkāpumiem nav nomaksājuši soda naudu, kas pārsniedz 1 000 latu robežu. Līderis ir 1980.gadā dzimis vīrietis bez braukšanas tiesībām, kurš valstij ir parādā 4 130 latu. Visi 72 “rekordisti” kopā valstij nav samaksājuši 109 580 latu.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv