Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 332
Rīgā 2000.gada 26.septembrī (prot. Nr.46, 6.§)
Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu
Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7.pantu
I. Vispārīgais jautājums
1. Šie noteikumi nosaka kvalitātes prasības Latvijas tirgū piedāvātajam benzīnam un dīzeļdegvielai, kas paredzēti iekšdedzes dzinēju ar dzirksteles aizdedzi un iekšdedzes dzinēju ar kompresijas aizdedzi darbināšanai, kā arī nosaka tirgus uzraudzības institūcijas, degvielas atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības kārtību.
II. Prasības benzīnam
2. Degvielas mazumtirdzniecības vietās, kur realizē benzīnu, norāda benzīna pētniecisko oktānskaitli (POS).
3. Benzīna pētniecisko oktānskaitli (POS) nosaka atbilstoši standartā LVS EN 25164 "Detonāciju rādītāju noteikšana motoru un aviācijas degvielām — pētnieciskā metode" noteiktajai metodei.
4. Benzīna motora oktānskaitli (MOS) nosaka atbilstoši standartā LVS EN 25163 "Detonāciju rādītāju noteikšana motoru un aviācijas degvielām — motora metode" noteiktajai metodei.
5. Svinu saturoša benzīna sastāvā esošie svina savienojumi, pārrēķināti tīra svina daudzumā, nedrīkst pārsniegt 0,15 g/l.
6. Svinu nesaturoša benzīna (turpmāk — bezsvina benzīns) sastāvā esošie svina savienojumi, pārrēķināti tīra svina daudzumā, nedrīkst pārsniegt 0,005 g/l.
7. Par bāzes metodi (pamatmetode konkrēta benzīna parametra noteikšanai) svina satura noteikšanai jebkura veida benzīnā izmanto standartā LVS EN 237 "Zemas svina koncentrācijas noteikšana ar atomabsorbcijas spektrometrijas metodi" noteikto metodi.
8. Latvijā atļauts realizēt tādu benzīnu, kas paredzēts iekšdedzes dzinēju ar dzirksteles aizdedzi darbināšanai, kuram:
8.1. vasaras periodā (no 1.maija līdz 30.septembrim) tvaika spiediens pēc Reida, ko nosaka atbilstoši standartā LVS EN 12 "Tvaika spiediena noteikšana pēc Reida" noteiktajai metodei, nepārsniedz 60 kPa;
8.2. destilācijas rādītāji, kurus nosaka atbilstoši standartā LVS EN ISO 3405 "Destilācijas parametru noteikšana" noteiktajai metodei, ir šādi:
8.2.1. iztvaikojušā benzīna daudzums 100 °C nav mazāks par 46 % no kopējā benzīna tilpuma;
8.2.2. iztvaikojušā benzīna daudzums 150 °C nav mazāks par 75 % no kopējā benzīna tilpuma;
8.3. ogļūdeņražu daudzums, ko nosaka, lietojot standartā LVS 1319 "Ogļūdeņražu noteikšana šķidrajos naftas produktos ar fluorescences rādītāju adsorbcijas metodi" noteikto metodi, ir šāds:
8.3.1. bezsvina benzīnam, kura pētnieciskais oktānskaitlis (POS) pārsniedz 95 un motora oktānskaitli (MOS) pārsniedz 85, alkēni (olefīni) nepārsniedz 18 % no kopējā benzīna tilpuma;
8.3.2. bezsvina benzīnam, kura pētnieciskais oktānskaitlis (POS) pārsniedz 91 un motora oktānskaitli (MOS) pārsniedz 81, alkēni (olefīni) nepārsniedz 21 % no kopējā benzīna tilpuma;
8.3.3. arēni nepārsniedz 42 % no kopējā benzīna tilpuma;
8.4. benzola saturs, ko nosaka, lietojot standartā LVS EN 12177 "Benzola satura noteikšana ar gāzu hromatogrāfijas metodi" noteikto metodi, nepārsniedz 1 % no kopējā benzīna tilpuma;
8.5. skābekļa saturs, ko nosaka, lietojot standartā LVS EN 1601 "Skābekļa savienojumu un kopējā skābekļa satura noteikšana organiskos savienojumos ar gāzu hromatogrāfijas metodi" noteikto metodi, nepārsniedz 2,7 % no kopējās skābekli saturošo ogļūdeņražu masas;
8.6. skābekli saturošo ogļūdeņražu daudzums, kurus nosaka, lietojot standartā LVS EN 1601 noteikto metodi, ir šāds:
8.6.1. metilspirts nepārsniedz 3 % no kopējā benzīna tilpuma (metanolu saturošiem benzīniem pievieno stabilizatorus);
8.6.2. etilspirts nepārsniedz 7 % no kopējā benzīna tilpuma (ja nepieciešams, etilspirtu saturošiem benzīniem pievieno stabilizatorus);
8.6.3. izopropilspirts nepārsniedz 10 % no kopējā benzīna tilpuma;
8.6.4. trešējais butilspirts nepārsniedz 7 % no kopējā benzīna tilpuma;
8.6.5. izobutilspirts nepārsniedz 10 % no kopējā benzīna tilpuma;
8.6.6. ēteri ar pieciem un vairāk oglekļa atomiem nepārsniedz 15 % no kopējā benzīna tilpuma;
8.6.7. citi skābekli saturošie ogļūdeņraži (citi monospirti, kuru galīgais destilācijas punkts nav augstāks, kā noteikts citos normatīvajos aktos vai degvielu ražojošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) (turpmāk — uzņēmums) standartos) nepārsniedz 10 % no kopējā benzīna tilpuma;
8.7. sēra saturs, ko nosaka, lietojot standartā LVS EN ISO 14596 "Sēra satura noteikšana — viļņu garuma dispersīvā rentgenfluorescences spektroskopijas metode" noteikto metodi, nepārsniedz 150 mg/kg.
III. Prasības dīzeļdegvielai
9. Latvijā atļauts realizēt tādu dīzeļdegvielu, kas paredzēta iekšdedzes dzinēju ar kompresijas aizdedzi darbināšanai un atbilst Latvijas Preču kombinētās nomenklatūras kodam 271000660, un kurai:
9.1. cetānskaitlis, ko nosaka, lietojot standartā LVS EN ISO 5165 "Dīzeļdegvielas uzliesmošanas kvalitātes noteikšanas metode" noteikto metodi, nav mazāks par 51;
9.2. blīvums 15 °C, ko nosaka, lietojot standartā LVS EN ISO 3675 "Blīvuma vai relatīvā blīvuma noteikšana laboratorijā — aerometra metode" noteikto metodi, nepārsniedz 845 kg/m3;
9.3. 95 % destilācijas punkts, ko nosaka, lietojot standartā LVS EN ISO 3405 noteikto metodi, nepārsniedz 360 °C;
9.4. policikliskie arēni, ko nosaka, lietojot standartā LVS 391 "Aromātisko ogļūdeņražu noteikšana vidējos destilātos — augstas precizitātes šķidrumu hromatogrāfijas metode ar refraktīvā rādītāja noteikšanu" noteikto metodi, nepārsniedz 11 % no masas;
9.5. sēra saturs, ko nosaka, lietojot standartā LVS EN ISO 14596 noteikto metodi, nepārsniedz 350 mg/kg.
10. Dīzeļdegvielā, kuru paredzēts izmantot lauksaimniecības traktortehnikā, sēra saturs, ko nosaka atbilstoši standartā LVS EN ISO 14596 noteiktajai metodei, nedrīkst pārsniegt 2000 mg/kg no dīzeļdegvielas masas.
IV. Benzīna un dīzeļdegvielas
atbilstības novērtēšana
11. Benzīna un dīzeļdegvielas (turpmāk — degviela) importētājs un akcīzes preču noliktavas naftas produktiem turētājs apliecina degvielas atbilstību šo noteikumu prasībām ar:
11.1. Ministru kabineta pilnvarotas kompetentas sertifikācijas institūcijas atbilstības sertifikātu, kas izsniegts, pamatojoties uz testēšanas laboratoriju testēšanas pārskatiem (izsniegti saskaņā ar LVS EN 45001 "Vispārējās prasības testēšanas laboratoriju darbībai" standarta prasībām);
11.2. ārvalstīs izsniegtu atbilstības novērtēšanas apliecinājumu un apstiprinājumu, kas atzīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
12. Atbilstības sertifikātu vai ārvalstīs izsniegtu atbilstības novērtēšanas apliecinājumu un apstiprinājumu var saņemt arī citi uzņēmumi, kuri iesaistīti degvielas apritē.
13. Degvielas atbilstības novērtēšanai nepieciešamie paraugi tiek ņemti atbilstoši standartā LVS ISO 3710 "Ar roku vadāma paraugu noņemšana" noteiktajām prasībām.
14. Visus ar degvielas atbilstības novērtēšanu saistītos izdevumus sedz degvielas īpašnieks vai valdītājs.
V. Degvielas tirgus uzraudzība
15. Degvielas tirgus uzraudzību veic Valsts ieņēmumu dienests un citas valsts institūcijas (turpmāk — degvielas aprites uzraudzības institūcijas) savas kompetences ietvaros.
16. Degvielas aprites uzraudzības institūcijas, kuras savas kompetences ietvaros saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic degvielas tirgus uzraudzību, reizi mēnesī sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par konstatētajiem pārkāpumiem. Ja Valsts ieņēmumu dienestam degvielas tirgus uzraudzības nodrošināšanai nepieciešama papildu informācija, tā sniedzama pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska pieprasījuma.
17. Degvielas importētājs, ražotājs, vairumtirgotājs vai mazumtirgotājs pēc degvielas aprites uzraudzības institūcijas pieprasījuma uzrāda degvielas atbilstību apliecinošus dokumentus.
18. Visus ar degvielas atbilstības uzraudzību saistītos izdevumus sedz no uzraudzību veikušo institūciju līdzekļiem, bet, ja konstatēts, ka degviela neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, minētos izdevumus sedz attiecīgais degvielas īpašnieks vai valdītājs.
19. Ja degviela neatbilst šo noteikumu prasībām, attiecīgie uzņēmumi piecu darbdienu laikā pēc rēķina saņemšanas sedz degvielas aprites uzraudzības institūciju pārbaudē izņemtās degvielas atbilstības novērtēšanas izdevumus.
20. Degvielas importētājs, ražotājs, vairumtirgotājs vai mazumtirgotājs ir atbildīgs par šajos noteikumos minēto prasību ievērošanu.
21. Šo noteikumu prasībām neatbilstošas degvielas glabāšanas, transportēšanas un iznīcināšanas (pārstrādes) izdevumus sedz degvielas īpašnieks vai valdītājs.
22. Uzņēmumi, kuri realizē šo noteikumu 10.punktā minēto dīzeļdegvielu, nodrošina tās atsevišķu glabāšanu, uzskaiti un realizāciju. Minētie uzņēmumi ir atbildīgi par šīs dīzeļdegvielas realizāciju izmantošanai tikai lauksaimniecības traktortehnikā.
VI. Pārejas jautājumi
23. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.
24. Šo noteikumu 8.1., 8.3., 8.5., 8.6., 8.7., 9.1. un 9.4.apakšpunkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.
25. Šo noteikumu 8.4.apakšpunktā noteiktā prasība attiecībā uz pieļaujamo benzola saturu jebkura veida benzīnā stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri. Līdz 2004.gada 1.janvārim pieļaujamais benzola saturs jebkura veida benzīnā nedrīkst pārsniegt 5 % no benzīna tilpuma.
26. Šo noteikumu 9.5.apakšpunktā noteiktā prasība attiecībā uz pieļaujamo sēra daudzumu dīzeļdegvielā stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri. Līdz 2004.gada 1.janvārim pieļaujamais sēra saturs dīzeļdegvielā nedrīkst pārsniegt 500 mg/kg no dīzeļdegvielas masas.
Ministru prezidents A.Bērziņš
Ekonomikas ministrs A.Kalvītis
Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri, bet par atsevišķu punktu spēkā stāšanos — skat. Pārējas jautājumus.