Latvijas deputāti, iesaistoties kampaņā "Vispasaules aicinājums cīņai pret nabadzību"

Paužot atbalstu šogad aizsāktajai globālajai kampaņai “Vispasaules aicinājums cīņai pret nabadzību”, Nāciju Eiropas grupas Latvijas deputāti trešdien, 6.jūlijā, parakstījās uz kampaņas “Make poverty history” simbola – Baltā apsēja, kas šonedēļ tika apjozts Eiropas Parlamenta plenārsēdes zālei Strasbūrā. Pēc debatēm parlamentā Baltā apsēja ceļš ar deputātu parakstiem un ES prezidējošās valsts Lielbritānijas ārlietu sekretāra Džeka Strova gādību veda uz G-8 dalībvalstu sanāksmi Skotijā. Arī šajā G-8 sanāksmē viens no centrālajiem tematiem ir nabadzības mazināšana pasaulē, konkrēti – simtprocentīga nabadzīgāko pasaules valstu atbrīvošana no parādiem.
Parakstoties uz apsēja, Latvijas deputāti īpaši uzsvēra, ka svarīgākais ir tas, lai kampaņa nepaliktu tikai skaļa līdzjūtības demonstrācija. Ģirts Valdis Kristovskis atzīmēja: “Nabadzības problēma ir izšķiroša pasaules stabilitātei un nākotnei. Tieši tāpēc Eiropas Savienībai un citām pasaules attīstītajām valstīm ir nopietni jāpārvērtē līdzšinējā palīdzības politika, kas acīmredzami nav bijusi ļoti sekmīga. Ir jādomā par jauniem efektīvākiem veidiem, kā novērst dramatiski bezcerīgo situāciju ļoti lielā pasaules daļā. Jādomā, kā līdzvērtīgāk sadalīt ieguvumus, lai nabadzīgās valstis tām sniegtā palīdzības rezultātā varētu ne tikai neciest badu, bet arī nodrošināt elementāro medicīnisko palīdzību saviem cilvēkiem, attīstīt ekonomiku, izglītību, vides sakārošanu. Latvija nav bagāta valsts, taču arī mums savu iespēju robežās šajā palīdzībā jāiesaistās. Jautājums ir pārāk nopietns, lai Latvija būtu vienaldzīga.”
Nāciju Eiropas grupas deputāts Roberts Zīle, parakstoties uz Baltā apsēja, uzsvēra, ka viens no izšķirīgākajiem faktoriem, vai izdosies panākt nabadzības mazināšanu, ir jautājums par korupciju un šo nabadzīgo valstu valdību politisko gribu: “Nav nekāds noslēpums, ka politiskie režīmi, piemēram, daudzās Āfrikas valstīs, šo palīdzību vienkārši nozog. Pēc atsevišķu starptautisku institūciju aplēsēm, korupcija pēdējos gados šajās valstīs ir pieaugusi. Nav arī noslēpums, ka starptautiskā līmenī tiek lemts par atsevišķu režīmu vadītāju kontu iesaldēšanu iepriekšminēto iemeslu dēļ. Kamēr šajos reģionos nebūs salīdzinoši stabila biznesa vide, lai tur varētu ienākt arī privāta kapitāla nauda, tikmēr nekāds palīdzības apjoms šo nabadzību nevarēs novērst.” Kā uzsvēra R.Zīle, “pasaules attīstīto valstu līderi to labi apzinās, tāpēc, cerams, starptautiskajai sabiedrībai pietiks politiskās gribas un spēka ietekmēt nabadzīgo valstu valdošos režīmu sākt arī pašiem domāt par dramatiskajiem apstākļiem, kādos eksistē viņu iedzīvotāji.”
Latvijas deputāte Inese Vaidere pēc parakstīšanās uzsvēra: “Tirdzniecības barjeru un eksporta subsīdiju atcelšana, lai veicinātu nabadzīgo valstu konkurētspēju, ir cits ļoti svarīgs aspekts, par kuru jāvienojas industriāli attīstītajām valstīm, risinot nabadzības jautājumus. Tikai veicinot nabadzīgo valstu ekonomikas attīstību, būs iespējams panākt, ka šīs valstis pašas ilgtermiņā mazina samilzušās problēmas.” I. Vaidere piezīmēja: “Cīņai pret nabadzību ir ārkārtīgi liela, arī starptautiski pieaugoša nozīme. Nabadzība ir atzīta par vienu no jaunajiem draudiem pasaules drošībai, liekot veikt reformas arī ANO. Es ceru, ka Latvijas valdība saklausīs un atsauksies Eiropas Parlamenta aicinājumam atstāt nabadzību pagātnei un nopietni pievērsīsies Latvijas maznodrošināto un īpaši mūsu pensionāru dzīves uzlabošanai.”
“Globalizācijas rezultātā bagāto un nabadzīgo valstu pieaugošo atšķirību ignorēšana nav pieļaujama ļoti konkrētu iemeslu dēļ – tā novedīs pie pastiprinātiem terora draudiem, noziedzības palielināšanās, arī lielākas nekontrolētas migrācijas,” uzsvēris Guntars Krasts. “Un vienīgais veids, kā civilizēti novērst šos pieaugošos draudus, ir ciešāku attiecību veidošana, pārdomātas un efektīvas palīdzības sniegšana nabadzīgajām valstīm. Noziedzība, terors ir problēmas, kas ļoti tiešā veidā skar arī Latviju, un tāpēc mēs nedrīkstam būt vienaldzīgi. Līdzīgi kā savulaik Latvijai tika palīdzēts pārtapt no totalitāras valsts par demokrātisku sabiedrību, mums šajā atbalstā stabilas nākotnes vārdā ir jāiesaistās jau šodien.”

Iveta Bojāre, preses administratore EP Nāciju Eiropas grupā