Saeima ir pieņēmusi un

Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atlīdzība — maksājums no valsts vai pašvaldības budžeta, kas sedz zemes īpašnieka neiegūto mantisko labumu, kuru zemes īpašnieks nevar iegūt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu
(turpmāk — aizsargājamās teritorijas) aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ;

2) līdzvērtīgi zemesgabali — zemesgabali, kuru lietošanas mērķis un veids ir vienāds un kuru vērtība, ko nosaka atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, neatšķiras vairāk kā par 20 procentiem.

2.pants. Likuma darbības joma

Likums paredz nosacījumus, ar kādiem piešķirama kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem valsts un pašvaldību izveidotajās aizsargājamās teritorijās, un šīs kompensācijas piešķiršanas kārtību.

3.pants. Kompensācijas veidi

(1)Par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās piešķiramā kompensācija iedalāma šādos veidos:

1) atlīdzība;

2) aizsargājamā teritorijā esoša zemesgabala maiņa pret līdzvērtīgu valsts vai pašvaldības zemesgabalu (turpmāk — zemes maiņa).

(2)Par zaudējumiem, kas radušies lauksaimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ Eiropas Kopienas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000), normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var piešķirt atbalsta maksājumus no attiecīgo Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

4.pants. Zemes īpašnieku tiesības uz kompensāciju

Zemes īpašniekam šajā likumā noteiktajos gadījumos ir tiesības uz kompensāciju no:

1) valsts — par saimnieciskās darbības ierobežojumiem valsts izveidotajās aizsargājamās teritorijās;

2) pašvaldības — par saimnieciskās darbības ierobežojumiem attiecīgās pašvaldības izveidotajā aizsargājamā teritorijā.

II nodaļa

Kompensācijas piešķiršanas nosacījumi

5.pants. Kompensācijas piešķiršanas vispārīgie nosacījumi

(1)Tiesības prasīt kompensāciju ir zemes īpašniekam, kura īpašuma tiesības uz zemi nostiprinātas zemesgrāmatā.

(2)Ja zemes īpašums pieder vairākiem īpašniekiem, kompensāciju prasa tikai visi kopīpašnieki, savstarpēji vienojoties.

(3)Zemes īpašniekam attiecībā uz konkrētu zemesgabalu, kuram noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, var piešķirt tikai vienu no šajā likumā noteiktajiem kompensācijas veidiem — atlīdzību vai zemes maiņu.

(4)Kompensāciju nepiešķir tiešās un pastarpinātās pārvaldes institūcijām un valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām.

(5)Zemes īpašnieka kompensācijas pieprasījumu izskata pēc tam, kad ir samaksāts nekustamā īpašuma nodoklis. Ja zemes īpašniekam uzlikti naudas sodi par pārkāpumiem vides jomā, kā arī ja viņa vainas dēļ videi un mežam nodarīti zaudējumi, šā zemes īpašnieka kompensācijas pieprasījumu izskata tikai tad, kad viņš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir samaksājis šos naudas sodus un atlīdzinājis videi un mežam nodarītos zaudējumus.

(6)Zemes īpašnieks var saņemt atlīdzību tikai tādā apmērā, kādā to nesedz viņam jau piešķirtie citi valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības maksājumi, kas tieši vai netieši paredzēti par tiem pašiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, par kuriem šajā likumā paredzēta atlīdzība.

6.pants. Tiesības prasīt atlīdzību par mež­saimnieciskās darbības ierobežojumiem

(1)Zemes īpašniekam ir tiesības prasīt atlīdzību par šādiem aizsargājamo teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajiem mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem:

1) jebkādas mežsaimnieciskās darbības aizliegums visa kalendāra gada laikā;

2) galvenās cirtes (izņemot kailcirtes) aizliegums visa kalendāra gada laikā;

3) kopšanas cirtes aizliegums visa kalendāra gada laikā.

(2)Tiesības prasīt atlīdzību par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu ir zemes īpašniekam, ja šā panta pirmajā daļā minētie ierobežojumi ir noteikti pēc zemes iegūšanas īpašumā.

7.pants. Tiesības prasīt zemes maiņu

(1)Zemes īpašnieks var prasīt zemes maiņu, ja:

1) viņam ir atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, kas iekļauta dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā;

2) pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas šī zeme tiek iekļauta dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā.

(2)Ja zeme vai tās daļa iekļauta dabas liegumā, kas iedalīts funkcionālajās zonās, zemes īpašnieks var prasīt zemes maiņu tikai tad, ja šī zeme vai tās daļa atrodas dabas lieguma stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā.

(3)Zemes īpašnieks var prasīt tikai aizsargājamā teritorijā esoša konkrētā zemesgabala daļas maiņu, kurai ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un kura atbilst šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem.

(4)Zemes īpašnieks var prasīt zemes maiņu, ja maināmais zemesgabals nav ieķīlāts vai apgrūtināts ar izpirkuma tiesībām.

III nodaļa

Atlīdzības apmēra novērtēšana un atlīdzības piešķiršanas kārtība

8.pants. Par atlīdzības piešķiršanu atbildīgās institūcijas

Atlīdzības piešķiršanu atbilstoši savai kompetencei organizē šādas atbildīgās institūcijas:

1) Dabas aizsardzības pārvalde, ja tiesības uz atlīdzību saskaņā ar šo likumu piešķir valsts;

2) pašvaldība vai tās noteikta atbildīgā institūcija, ja tiesības uz atlīdzību saskaņā ar šo likumu piešķir pašvaldība.

9.pants. Iesniegums atlīdzības saņemšanai

(1)Lai saņemtu atlīdzību, zemes īpašnieks atbildīgajai institūcijai iesniedz iesniegumu, kurā norāda zemesgabala atrašanās vietu un zemes kadastra apzīmējumu un kuram pievieno zemes īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu — zemesgrāmatas apliecības kopiju; ja šī kopija nav notariāli apliecināta, — uzrāda oriģinālu.

(2)Ja iesniegums atlīdzības saņemšanai ir pamatots, atbildīgā institūcija pieņem lēmumu par tā atbalstīšanu.

10.pants. Par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem piešķiramās atlīdzības apmēra novērtēšana

(1)Pēc tam kad atbildīgā institūcija ir pieņēmusi lēmumu par atlīdzības pieprasījuma atbalstīšanu, tā pieaicina ekspertus, kuri novērtē atlīdzības apmēru (turpmāk — eksperts). Izdevumus, kas saistīti ar atlīdzības apmēra novērtēšanu, sedz par atlīdzības piešķiršanu atbildīgā institūcija.

(2)Par ekspertu var būt fiziskā vai juridiskā persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta kā meža inventarizācijas veicējs.

(3)Atlīdzības apmēru novērtē eksperti. Atlīdzības apmēra novērtēšanas kārtību un metodiku nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Atlīdzības piešķiršana un izmaksa

(1)Lēmumu par atlīdzības piešķiršanu zemes īpašniekam pieņem atbildīgā institūcija.

(2)Atlīdzību par šā likuma 6.panta pirmajā daļā noteikto mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu attiecīgajā mežaudzē aprēķina un piešķir vienu reizi.

(3) Atbildīgā institūcija atlīdzību zemes īpašniekiem no valsts budžetā vai pašvaldības budžetā šiem mērķiem paredzētajiem līdzekļiem izmaksā un izmaksu reģistrē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos.

IV nodaļa

Zemes maiņa

12.pants. Par zemes maiņu atbildīgās institūcijas

Zemes maiņu savas kompetences ietvaros organizē šādas atbildīgās institūcijas:

1) Valsts zemes dienests, ja tiesības uz zemes maiņu saskaņā ar šo likumu piešķir valsts;

2) pašvaldība vai tās noteikta atbildīgā institūcija, ja tiesības uz zemes maiņu saskaņā ar šo likumu piešķir pašvaldība.

13.pants. Zemes maiņas iesniegums

(1)Zemes maiņas procedūras uzsākšanas pamats ir zemes īpašnieka iesniegums atbildīgajai institūcijai, kurā viņš norāda zemesgabala atrašanās vietu un zemes kadastra apzīmējumu. Iesniegumam zemes īpašnieks pievieno maināmā zemesgabala īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu — zemesgrāmatas apliecības kopiju; ja šī kopija nav notariāli apliecināta, — uzrāda oriģinālu. Iesniegumā zemes īpašnieks var norādīt vēlamos zemes maiņas variantus.

(2)Ja zemes maiņas iesniegums ir pamatots, atbildīgā institūcija pieņem lēmumu par zemes maiņas variantu apzināšanu un zemes īpašnieka norādīto maiņas variantu izvērtēšanu, ja viņš tādus ir norādījis.

14.pants. Zemes maiņas principi

(1)Zemes īpašnieks izraugās zemes maiņas variantus no speciāla publiski pieejama Maiņas zemes reģistra, ja tiesības uz zemes maiņu saskaņā ar šo likumu piešķir valsts.

(2)Zemes īpašnieks izraugās zemes maiņas variantus no pašvaldībai piederošās vai piekrītošās zemes, kas atrodas attiecīgās pašvaldības teritorijā, ja tiesības uz zemes maiņu saskaņā ar šo likumu piešķir pašvaldība.

(3)Maiņas zemesgabalu piešķiršanas priekš­rocības tiesības nosaka Ministru kabinets.

15.pants. Maiņas zemes reģistrs

(1)Maiņas zemes reģistra izveidošanas, šajā reģistrā iekļaujamo zemesgabalu izvēles kritērijus un ieskaitīšanas kārtību, kā arī reģistrā iekļauto zemesgabalu apsaimniekošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2)Maiņas zemes reģistra turētājs ir Valsts zemes dienests.

(3)Maiņas zemes reģistrā iekļaujami valsts īpašumā esoši zemesgabali, kas ierakstīti zemesgrāmatā.

(4)Maiņas zemes reģistrā neiekļauj zemesgabalus, kuri atrodas:

1) īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, izņemot to neitrālās zonas;

2) mikroliegumos;

3) īpaši aizsargājamos meža iecirkņos;

4) meža biotopos, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem izveidojami mikroliegumi;

5) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā;

6) nekustamo kultūras pieminekļu teritorijā un to aizsardzības zonās.

16.pants. Zemes maiņas variantu saskaņošana ar zemes īpašnieku

(1)Atbildīgā institūcija divu mēnešu laikā apzina iespējamos zemes maiņas variantus, kā arī izvērtē zemes īpašnieka norādītos vēlamos zemes maiņas variantus, ja viņš tādus ir norādījis, un informē zemes īpašnieku par iespējamiem zemes maiņas variantiem. Ja nav iespējams atbalstīt nevienu no zemes īpašnieka norādītajiem zemes maiņas variantiem, atbildīgā institūcija piedāvā citus līdzvērtīgus zemes maiņas variantus. Līdzvērtīgu zemesgabalu izvēles kritērijus nosaka Ministru kabinets.

(2)Zemes īpašnieks mēneša laikā rakstveidā paziņo atbildīgajai institūcijai, ka viņš piekrīt kādam no piedāvātajiem zemes maiņas variantiem vai ka viņu neapmierina neviens no piedāvātajiem zemes maiņas variantiem.

(3)Ja zemes īpašnieku neapmierina neviens no piedāvātajiem zemes maiņas variantiem, viņš var prasīt, lai zemes maiņu aizstāj ar atlīdzību, ja tā paredzēta šā likuma 6.pantā minētajos gadījumos.

(4)Ja zemes īpašnieku neapmierina neviens no piedāvātajiem zemes maiņas variantiem, Valsts zemes dienests par šo zemes īpašnieka lēmumu informē Dabas aizsardzības pārvaldi.

17.pants. Maināmā zemesgabala un izraudzītā zemesgabala vērtības noteikšana

(1)Maināmā zemesgabala vērtības un izraudzītā zemesgabala vērtības noteikšanu organizē atbildīgā institūcija. Izdevumus, kas saistīti ar minēto vērtību noteikšanu, sedz no valsts vai attiecīgās pašvaldības budžeta.

(2)Maināmā zemesgabala vērtību un izraudzītā zemesgabala vērtību nosaka atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, ņemot vērā valsts un pašvaldību institūciju sniegto informāciju par maināmo zemesgabalu un izraudzīto zemesgabalu, kura ietekmē to vērtību. Nosakot maināmā zemesgabala vērtību, neņem vērā tās samazinājumu saistībā ar aizsargājamo teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem.

(3)Ja zemes īpašnieks nepiekrīt atbildīgās institūcijas noteiktajai viņam piederošā maināmā zemesgabala vērtībai, uz zemes īpašnieka pieteikuma pamata attiecīgā zemesgabala vērtību nosaka tiesa.

18.pants. Maināmo zemesgabalu robežu uzmērīšana un reģistrācija

(1)Ja zemes īpašnieks izvēlas tikai daļu no maiņai piedāvātā zemesgabala, atbildīgā institūcija organizē zemes īpašnieka izraudzītā zemesgabala robežu uzmērīšanu (turpmāk — uzmērīšana). Ar uzmērīšanu saistītos izdevumus sedz no valsts vai attiecīgās pašvaldības budžeta.

(2)Uzmērītos zemesgabalus reģistrē Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā.

19.pants. Zemes maiņas līgums

(1)Pēc tam kad ir veikta uzmērīšana, atbildīgā institūcija sagatavo zemes maiņas līgumu. Zemes maiņas līgumā iekļaujamas civiltiesiskās saistības attiecībā uz konkrēto zemesgabalu, kuras noteiktas pirms līguma slēgšanas un kuras ir jāievēro zemes īpašniekam.

(2)Zemes maiņas līgumu slēdz maināmā zemesgabala īpašnieks un attiecīgā valsts vai pašvaldības institūcija, kuras īpašumā vai tiesiskajā valdījumā ir izraudzītais zemesgabals. Zemes maiņas līgums stājas spēkā šā likuma 20.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

(3)Pēc šā panta otrajā daļā minētā līguma noslēgšanas līdz brīdim, kad šā likuma 20.panta pirmajā daļā minētā atbildīgā institūcija pieņem lēmumu par zemesgabala atsavināšanu un zemes maiņu, maināmajos zemesgabalos ir aizliegta saimnieciskā darbība, izņemot ugunsgrēku ierobežošanu, dzēšanu un darbības, kas saistītas ar kaitēkļu un slimību apkarošanu un izplatīšanās apturēšanu, vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanu.

20.pants. Lēmums par zemes īpašnieka izraudzītā zemesgabala atsavināšanu un zemes maiņu

(1)Lēmumu par zemes īpašnieka izraudzītā zemesgabala atsavināšanu un zemes maiņu pieņem:

1) Ministru kabinets, ja zemes īpašnieka izraudzītais zemesgabals pieder valstij;

2) attiecīgā pašvaldība, ja zemes īpašnieka izraudzītais zemesgabals pieder vai piekrīt pašvaldībai.

(2)Atbildīgā institūcija sagatavo šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma projektu un kopā ar zemes maiņai nepieciešamajiem dokumentiem iesniedz institūcijai, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīga par šā lēmuma tālākvirzīšanu izskatīšanai šā panta pirmajā daļā minētajā institūcijā. Par lēmuma virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā ir atbildīga Tieslietu ministrija.

(3)Ja saskaņā ar šā panta pirmo daļu pieņemts lēmums par zemes īpašnieka izraudzītā zemesgabala atsavināšanu un zemes maiņu, zemes maiņas līgums ir spēkā ar dienu, kad stājas spēkā šā panta pirmajā daļā minētais lēmums.

(4)Attiecīgā institūcija savu lēmumu par zemes īpašnieka izraudzītā zemesgabala atsavināšanu un zemes maiņu nosūta maināmā zemesgabala īpašniekam, Valsts zemes dienestam, attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei un aizsargājamās teritorijas administrācijai, ja tāda ir izveidota.

(5)Ja saskaņā ar šā panta pirmo daļu pieņemts lēmums neatsavināt zemes īpašnieka izraudzīto zemesgabalu un neapstiprināt zemes maiņas līgumu, zemes maiņas procedūru izbeidz un zemes īpašnieks var prasīt zemes maiņas aizstāšanu ar atlīdzību, ja tā paredzēta šā likuma 6.pantā minētajos gadījumos.

21.pants. Maināmā zemesgabala un zemes īpašnieka izraudzītā zemesgabala vērtību starpības segšana

Ja maināmā zemesgabala vērtība 20procentu robežās atšķiras no zemes īpašnieka izraudzītā zemesgabala vērtības, pēc zemes maiņas līguma spēkā stāšanās starpību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sedz naudā tā puse, kura ieguvusi vērtīgāko zemesgabalu.

22.pants. Zemes maiņas rezultātā iegūto zemesgabalu īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā

(1) Zemes maiņā iesaistītās puses ir atbrīvotas no valsts nodevas par zemes maiņas rezultātā iegūto zemesgabalu īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.

(2) Zemes īpašnieks zemes maiņas rezultātā iegūto valstij piederošo vai pašvaldībai piederošo vai piekrītošo zemesgabalu ieraksta zemesgrāmatā uz sava vārda, pamatojoties uz šā likuma 20.panta pirmajā daļā minēto lēmumu par zemesgabala atsavināšanu un zemes maiņu.

Pārejas noteikums

Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 10.panta trešajā daļā, 11.panta trešajā daļā, 14.panta trešajā daļā, 15.panta pirmajā daļā, 16.panta pirmajā daļā un 21.pantā minētos noteikumus.

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 30.jūnijā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2005.gada 12.jūlijā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.