Ministru kabineta rīkojums Nr.428

Rīgā 2005.gada 8.jūlijā (prot. Nr.38 23.§)

Par Koncepciju par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa — likvidācijas — izpildes institūciju

1.Atbalstīt Koncepcijas par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa— likvidācijas— izpildes institūciju (turpmāk — koncepcija) kopsavilkumā ietverto risinājuma 1.variantu.

2.Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3.Tieslietu ministrijai izstrādāt un tieslietu ministram četru mēnešu laikā iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:

3.1. piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likumprojektu;

3.2.likumprojektu par grozījumiem likumā “Par uzņēmumu un uzņēmēj­sabiedrību maksātnespēju”;

3.3. likumprojektu par grozījumiem likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”.

4.Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu koncepcijas īstenošanai 2006.gadā un turpmākajos gados izskatīt vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vidēja termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Ministru prezidenta vietā — veselības ministrs G.Bērziņš

Tieslietu ministre S.Āboltiņa

(Ministru kabineta

2005.gada 8.jūlija rīkojums Nr.428)

Koncepcijas

par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa — likvidācijas — izpildes institūciju

kopsavilkums

2005.gada 5.maijā Saeima trešajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Krimināllikumā”, kas turpmāk ļaus juridiskai personai piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus, ja noziedzīgais nodarījums ir izdarīts juridiskās personas interesēs un to ir izdarījusi fiziskā persona, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu, darboties tās uzdevumā vai pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai īstenodama kontroli juridiskās personas ietvaros, vai būdama juridiskās personas dienestā. Minētais likums nosaka, ka juridiskajai personai var noteikt vienu no piespiedu ietekmēšanas pamata līdzekļiem (likvidācija, tiesību ierobežošana, mantas konfiskācija un naudas piedziņa) un papildus var noteikt arī piespiedu ietekmēšanas papildu līdzekļus — mantas konfiskāciju un kaitējuma atlīdzināšanu. Likums “Grozījumi Krimināllikumā” stāsies spēkā vienlaikus ar Kriminālprocesa likumu — 2005.gada 1.oktobrī.

Pirms likuma “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanas 2004.gada 11.novembrī Saeima otrajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādāto likumu “Grozījumi Krimināllikumā”. Minētais likumprojekts tika virzīts izskatīšanai vienlaikus ar likumprojektu par grozījumiem Latvijas Sodu izpildes kodeksā. Tomēr atbalstītie priekšlikumi būtiski atšķīrās no projekta sākotnējās redakcijas, un šī iemesla dēļ Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija nolēma likumprojektu par grozījumiem Latvijas Sodu izpildes kodeksā tālāk nevirzīt.

Ir būtiski norādīt, ka Latvijas Sodu izpildes kodeksā nav paredzēta kārtība, kādā izpildāmi juridiskai personai piemērojamie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi. Lai nodrošinātu likuma “Grozījumi Krimināllikumā” īstenošanu, nepieciešams izstrādāt likumprojektu, kas nosaka juridiskai personai piemērojamo piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes kārtību. Lai izstrādātu šādu likumprojektu, ar tieslietu ministra 2004.gada 24.decembra rīkojumu
Nr.1–1/432 izveidota darba grupa.

Likumprojekta sekmīgas izstrādes nodrošināšanai ir nepieciešams pieņemt konceptuālu lēmumu par institūciju, kura būs atbildīga par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa juridiskai personai — likvidācijas (turpmāk — likvidācija) — izpildi.

1.variants

Noteikt valsts aģentūru “Maksātnespējas administrācija” (turpmāk — Maksātnespējas administrācija) par institūciju, kas atbildīga par likvidācijas izpildi.

Finanšu aprēķini

Finanšu aprēķini veikti, pamatojoties uz paredzamajām izmaksām, ja Maksātnespējas administrācijai uzdod veikt papildu funkciju — likvidācijas (kas piemērota ar tiesas spriedumu krimināllietā) izpildi, pieņemot, ka gada laikā likvidācija tiks piemērota piecās krimināllietās, turklāt tikai 30% gadījumu ir paredzams likvidācijas process, kurā juridiskajai personai būs līdzekļi, lai nokārtotu saistības pret darbiniekiem, valsti, kreditoriem, kā arī atlīdzinātu likvidatoru darbu. Aptuvenās izmaksas, kas saistītas ar likvidācijas izpildi, pirmajā gadā ir paredzamas ne mazāk kā 33128 latu apmērā. Taču funkcijas īstenošanai ir nepieciešami papildu finanšu līdzekļi no valsts budžeta dotācijām 20561 lata apmērā, jo darbinieku prasījumu un ar to saistīto nodokļu maksājumu segšana 12567 latu apmērā tiks nodrošināta esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Minētie aprēķini varētu būt attiecināmi uz likvidācijas piemērošanas pirmo gadu. Turpmākajos gados minētā piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas gadījumu skaits noteikti pieaugs. Līdz ar to būs nepieciešami papildu finanšu līdzekļi minētā pasākuma izpildei. Paredzamās izmaksas, kas atkarīgas no likvidācijas izpildes turpmākajos gados, būs iespējams aprēķināt tikai pēc piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likumprojekta izstrādes.

2.variants

Noteikt Valsts ieņēmumu dienestu par institūciju, kas atbildīga par likvi­dācijas izpildi.

Finanšu aprēķini

Finanšu aprēķini veikti, pamatojoties uz paredzamajām izmaksām, ja Valsts ieņēmumu dienestam uzdod veikt papildu funkciju — likvidācijas (kas piemērota ar tiesas spriedumu krimināllietā) izpildi, pieņemot, ka gada laikā likvidācija tiks piemērota piecās krimināllietās, turklāt tikai 30% gadījumu ir paredzams likvidācijas process, kurā juridiskajai personai būs līdzekļi, lai nokārtotu saistības pret darbiniekiem, valsti, kreditoriem, kā arī atlīdzinātu likvidatoru darbu.

Aptuvenās izmaksas, kas saistītas ar likvidācijas izpildi, pirmajā gadā ir paredzamas ne mazāk kā 63858 latu apmērā. Minētie aprēķini varētu būt attiecināmi uz likvidācijas piemērošanas pirmo gadu. Turpmākajos gados minētā piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas gadījumu skaits noteikti pieaugs. Līdz ar to likvidācijas izpildei būs nepieciešami papildu finanšu līdzekļi.

3.variants

Deleģēt likvidācijas izpildi zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

Finanšu aprēķini

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir norādījusi, ka ar likvidācijas izpildi saistītās izmaksas nav iespējams aprēķināt, jo līdz šim zvērināti tiesu izpildītāji līdzīgas funkcijas nav pildījuši un informācija par gadā prognozējamo likvidācijas piemērošanas gadījumu skaitu nav pietiekama, lai veiktu aprēķinus par likvidācijas izpildes izmaksām.

Šī iemesla dēļ darba grupai nav iespējams objektīvi izvērtēt šāda problēmas risinājuma varianta lietderību un pamatotību. Līdz ar to koncepcijā izvirzīto problēmas risināšanas variantu — likvidācijas izpildes deleģēšanu zvērinātiem tiesu izpildītājiem — nav iespējams izvērtēt no finanšu izmaksu aspekta.

Izvērtējot koncepcijā piedāvātos problēmas risinājumu variantus, konstatēts, ka 1.variants ir uzskatāms par optimālo — deleģējot likvidācijas izpildi Maksātnespējas administrācijai, ir paredzami mazāki izdevumi, nekā deleģējot minētās funkcijas izpildi kādai no pārējām koncepcijā minētajām institūcijām.

Tieslietu ministre S.Āboltiņa