Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā

Izdarīt Atkritumu apsaimniekošanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.; 2004, 7., 10.nr.; 2005, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) veicināt atkritumu apsaimniekošanu, tajā skaitā dalītu vākšanu un atkārtotu izmantošanu, lai samazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu.”

2. Papildināt 7.pantu ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11) nosaka valsts nodevas likmi (latos) par licenci melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā un par licenci melno metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā, kā arī kārtību, kādā maksājama šī nodeva.”

3. Izslēgt 8.¹pantu.

4. Izteikt 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“9.pants. (1) Vietējās pašvaldības:

1) organizē sadzīves atkritumu, to skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem savā administratīvajā teritorijā;

2) pieņem lēmumus par jaunu sadzīves atkritumu pārstrādes objektu un poligonu izvietošanu savā administratīvajā teritorijā;

3) izdod saistošus noteikumus, kas reglamentē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā, savas administratīvās teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās, prasības atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai un uzglabāšanai, kā arī kārtību, kādā veicami maksājumi par šo atkritumu apsaimniekošanu;

4) pieņem lēmumus par jaunu bīstamo atkritumu pārstrādes objektu, to skaitā sadedzināšanas iekārtu un poligonu, izvietošanu savā administratīvajā teritorijā;

5) var ieguldīt līdzekļus atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidē un uzturēšanā atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas plāniem.”

5.10.¹pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “plānus” ar vārdiem “izņemot Rīgas pilsētu” un tekstu šādā redakcijā:

“Rīgas pilsētas pašvaldība organizē atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādāšanu savai administratīvajai teritorijai un pēc saskaņošanas ar Vides ministriju apstiprina to. Atkritumu apsaimniekošanas reģionālajos plānos nosaka atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežas.”;

papildināt ceturto daļu pēc vārda “Pašvaldības” ar vārdiem “ja nepieciešams”.

6. Papildināt likumu ar 11.¹ pantu šādā redakcijā:

“11.¹ pants. (1) Reģionālās vides pārvaldes pieņemto lēmumu attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas atļauju mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā.

(2) Ja saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas atļaujas nosacījumiem ir iespējams uzsākt vai turpināt tādu piesārņojošu darbību, kura var apdraudēt cilvēku dzīvību vai būtiski negatīvi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi, atļaujas nosacījumus var apstrīdēt jebkurā laikā, kamēr tā ir spēkā.

(3) Ja lēmums tiek apstrīdēts Vides pārraudzības valsts birojā šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā termiņā, attiecīgās atļaujas darbība netiek apturēta. Ja atļaujas darbības turpināšana var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, Vides pārraudzības valsts birojs pieņem lēmumu apturēt attiecīgās atļaujas darbību.

(4) Ja tiek apstrīdēts lēmums par tādas jau esošas iekārtas darbību, kurai nepieciešams pagarināt atkritumu apsaimniekošanas atļaujas termiņu vai vajadzīga cita veida atļauja, iekārtas darbība netiek apturēta, izņemot gadījumu, kad uzņēmuma darbība tiek apturēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(5) Vides pārraudzības valsts biroja pieņemto lēmumu var pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikums tiesai neaptur administratīvā akta darbību.”

7. Aizstāt 13.pantā vārdu “uzņēmumi” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “komercsabiedrības” (attiecīgā locījumā).

8. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

“15. pants. (1) Vietējā pašvaldība, ņemot vērā šā likuma 9.panta pirmās daļas 3.punktā minētos saistošos noteikumus, izvēlas komersantu, kurš veiks sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā, tādā kārtībā, kāda noteikta iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos, organizējot iepirkuma procedūru par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu noteiktā zonā. Pašvaldības var noteikt kopīgu pakalpojumu sniegšanas zonu, kurā ietilpst vairāku pašvaldību teritorija. Līgumu ar izraudzīto komersantu katra pašvaldība slēdz atsevišķi. Pašvaldība iekļauj darba uzdevumā arī prasības attiecībā uz pretendenta darbinieku kvalifikāciju, spēju veikt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un tehnisko vai finanšu nodrošinājumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas darbību veikšanai konkrētajā zonā. Pašvaldība iepirkuma komisijā iekļauj pārstāvi no attiecīgās Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes.

(2) Pašvaldība slēdz līgumu ar iepirkuma procedūras rezultātā izraudzīto sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, kurš saņēmis sadzīves atkritumu apsaimniekošanas atļauju.

(3) Līgumu starp pašvaldību un sadzīves atkritumu apsaimniekotāju slēdz uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem, un līguma termiņš nedrīkst pārsniegt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas atļaujas derīguma termiņu.

(4) Pašvaldība informē savas administratīvās teritorijas atkritumu radītājus par šīs teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās un par sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, ar kuru tā noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā.”

9. Papildināt 17.pantu ar vārdiem “atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem”.

10. 20.² pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) savas komercdarbības vai saimnieciskās darbības ietvaros ieved no citām valstīm vai izved uz citām valstīm elektriskās un elektroniskās iekārtas.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reģistrē Vides ministrijas pilnvarota iestāde vai elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju nodibināta personu apvienība, kura darbojas ne mazāk kā piecus gadus un kurai šo uzdevumu deleģējusi Vides ministrija. Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji sniedz Vides ministrijas pilnvarotajai iestādei vai minētajai personu apvienībai informāciju par Latvijas tirgū piedāvāto elektrisko un elektronisko iekārtu daudzumu, kategorijām, kā arī par savākto, atkārtoti izmantoto, pārstrādāto, reģenerēto un eksportēto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu daudzumu un kategorijām.”

11. 20.⁴ pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs var pats veikt šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus vai slēgt līgumu ar elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekotāju (komercsabiedrību, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju, organizē un koordinē elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu).”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “pieņem mājsaimniecības elektrisko vai elektronisko iekārtu atkritumus bez maksas” ar vārdiem “nodrošina mājsaimniecības elektrisko vai elektronisko iekārtu atkritumu pieņemšanu, neprasot par to samaksu”.

12. 20.⁵ pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs ir atbrīvojams no dabas resursu nodokļa par elektriskajām un elektroniskajām iekārtām saskaņā ar likumu “Par dabas resursu nodokli”, ja tas ir noslēdzis līgumu:

1) ar Vides ministriju par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un nodrošina elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu pieņemšanu atbilstoši šā likuma noteikumiem;

2) ar elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekotāju, kas savukārt noslēdzis līgumu ar Vides ministriju par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un nodrošina elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu pieņemšanu atbilstoši šā likuma noteikumiem.”;

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Līdz 2005.gada 13.augustam tirgū piedāvāto mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas sedz visi elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji.

(4) Līdz 2005.gada 13.augustam tirgū piedāvāto to elektrisko un elektronisko iekārtu, kuras nav uzskatāmas par mājsaimniecības elektriskajām vai elektroniskajām iekārtām, atkritumu apsaimniekošanas izmaksas sedz šo iekārtu lietotāji. Šo iekārtu ražotāji minēto atkritumu apsaimniekošanas izmaksas sedz, ja iekārtas tiek aizstātas ar jaunām identiskām iekārtām vai jaunām iekārtām, kuras veic līdzvērtīgas funkcijas.”

13. Papildināt pārejas noteikumu 10.punktu ar tekstu šādā redakcijā:

“Atkritumu apglabāšanai izgāztuvē nepieciešams saņemt atkritumu apglabāšanas atļauju. Izsniegtās atkritumu apglabāšanas atļaujas var pagarināt līdz izgāztuves slēgšanai.”

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 22.jūnijā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2005.gada 12.jūlijā