Ārzemju presē

Vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitung” vēsta: Latvijas valdība ir pieņēmusi lēmumu valstij piederošo “Ventspils naftas” daļu pārdot biržā. Valsts savu daļu, kas veido 38,6% un kuras biržas vērtība ir 120 miljoni eiru, tiecās pārdot kādam Krievijas naftas uzņēmumam. Taču lēmuma pieņemšanu aizkavēja dubults strīds – no vienas puses, cerot iegūt lielāku ietekmi, krievu puse jau vairāk nekā divus gadus boikotē naftas piegādi pa cauruļvadu līdz Ventspils ostai, kas uzņēmumu padara ekonomiskā ziņā mazāk atraktīvu, bet, no otras puses, lielākā akcionāra “Latvijas Naftas tranzīta” (LNT) īpašuma struktūra ir sarežģīta un, pateicoties šķietamajām firmām ārvalstīs, ļoti nepārskatāma.

•

Krievu “Regnum.ru’’ raksta, ka Igaunijas specdienesti apsūdz Krieviju šajā Baltijas valstī dzīvojošo krievu ietekmēšanā, ar nodomu realizēt savus iekšpolitiskos un ārpolitiskos mērķus. Šādu politiku īstenojot Krievijas prezidenta administrācija, Ārlietu ministrija un Krievijas Valsts dome. Aktivitāte esot manāmi pieaugusi pagājušajā gadā, kad izdarīti vairāki politiskie pasūtījumi organizācijām, kas apvieno Igaunijā dzīvojošos krievus (pretī solot naudas līdzekļus). Krieviski runājošie iedzīvotāji tiekot izmantoti, lai izceltu šo Baltijas valsti kā vietu, kur tiek atbalstīts fašisms un kur negatīvi izturas pret cittautiešiem, turklāt cenšoties krieviski runājošos sakūdīt pret Igaunijā īstenoto izglītības reformu.

•

ES portāls “EUobserver.com” vēsta, ka 10.jūlijā Luksemburga ar 56,52% iedzīvotāju balsu teikusi “jā” Eiropas konstitūcijai. Tagad Luksemburga kļuvusi par trīspadsmito valsti, kas ratificējusi šo dokumentu. Gandrīz visas Luksemburgas politiskās partijas atbalstījušas konstitucionālo līgumu, un deputātu palāta 28.jūnijā to pieņēmusi pirmajā lasījumā, uzsverot, ka otrais lasījums sekos trīs mēnešus vēlāk un tikai tad, ja referenduma rezultāts būs pozitīvs.

•

Poļu “Rzeczpospolita” raksta, ka Francijas un Nīderlandes “nē” ES konstitūcijai, kā arī Savienības budžetam veltītā sammita fiasko cirstās brūces ir pārāk dziļas, lai vienas mazas valstiņas atbalsts konstitūcijai tās varētu dziedēt. Lai izietu no krīzes, lielākajām Savienības valstīm būtu jāpārvar ekonomiskā stagnācija, bet kopienas svarīgākajās metropolēs pie varas būtu jānāk jaunai politiķu paaudzei.

•

Krievu “RIA Novosti”, rakstot par secinājumiem pēc terora aktiem Londonā, vēsta: Rietumos valdījusi pārliecība, ka teroristu organizācija “Al Qaeda” ir vismaz daļēji iznīcināta un sašķelta un tāpēc nav spējīga mērķtiecīgi uzbrukt. Tas uzsvērts kā ASV prezidenta Džordža Buša administrācijas panākums. Londona uzskatījusi, ka varēs ar teroristiem saprasties pēc šāda principa: “Jūs mūs neaiztiekat, un mēs pievērsim acis uz dažiem jūsu darbības aspektiem.” Pie šā paša principa pieturējušies daudzi Beļģijas, Dānijas un Nīderlandes politiskie un valsts darbinieki. Terorisms nesnaužot, pat neraugoties uz zaudējumiem. Rakstā uzsvērts, ka uzbrukumi Londonai nekādi nav saistīti ar tās izraudzīšanos par 2012.gada olimpisko spēļu mājvietu, bet gan ar G-8 sammitu.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem