Karstuma vilnis liek uzmanīties

Latviju ir pārņēmis karstuma vilnis, kas daudzus atpūtniekus vilina tuvāk ūdenim. Lai arī gaisa temperatūra visā Latvijā ir apmēram vienāda, to pašu nevar teikt par ūdens temperatūru.

Cilvēkam, kurš ūdenī ieiet, pakāpeniski aprodot ar ūdens temperatūras pazemināšanos dziļākā vietā, nekas slikts nevar notikt Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Ūdens temperatūras atšķiras

Pagājušajā nedēļā tika novērotas būtiskas ūdens temperatūras atšķirības Latvijas jūras peldvietās. 6.jūlijā Ventspils jūrmalā temperatūra bija +10 grādi pēc Celsija, turpretim Rīgas līcī – +20. Arī šīs nedēļas sākumā ūdens visur nav vienādi silts, lai gan gaisa temperatūra īpaši neatšķiras. Baltijas jūras piekrastē 11.jūlijā no rīta ūdens Liepājā bija sasilis līdz +12, bet Ventspilī līdz +9 grādiem, savukārt Rīgas līcī ūdens temperatūra sasniedza +19, +20 grādus pēc Celsija skalas. Kā ziņoja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā, Ventspilī un Liepājā jūras piekrastē ūdens temperatūra šīs nedēļas laikā varētu paaugstināties, jo gaidāms dienvidrietumu vējš, kas situāciju varētu būtiski mainīt.

Draudi veselībai

Kad gaisa temperatūra ir tik augsta kā pašlaik – līdz pat 30 grādiem –, cilvēki meklē veldzi pie jūras. Tomēr gaisa un ūdens temperatūras atšķirību dēļ jābūt uzmanīgiem. Saulē pārkarsis ķermenis ir jutīgāks, tāpēc var rasties veselības traucējumi.
Katastrofu medicīnas centra (KMC) vadītājs Mārtiņš Šics stāsta, ka cilvēkam, kurš ūdenī ieiet, pakāpeniski aprodot ar ūdens temperatūras pazemināšanos dziļākā vietā, nekas slikts nevarot notikt. Taču, lecot dziļumā, var gūt ne vien traumu, piemēram, atsitot galvu pret akmeni vai kādu citu cietu priekšmetu, bet arī īslaicīgi zaudēt samaņu, galvas smadzeņu asinsvadu sašaurināšanās dēļ. Atrodoties ūdenī, šāds stāvoklis var būt sevišķi bīstams. Situācijās, kad pārkarsis ķermenis strauji saskaras ar aukstu ūdeni, kājas var saraut krampji un iestāties šoks.
Ārsti atzīst, ka nav vispār pieņemtu normu, kas noteiktu, cik ilgi kāds var uzturēties atklātā saulē un cik dziļi pēc tam iet aukstā ūdenī.
“Primāri viss ir atkarīgs no katra cilvēka atbildības izjūtas. Katram jāzina un jājūt, cik tālu viņš var iet. Viens var būt trenēts, un tāpēc viņam briesmas nedraud, savukārt kāds cits, kas pieder pie kādas no riska grupām (sirds un asinsvadu slimnieks, mazs bērns, vecs cilvēks), var būt sevišķi apdraudēts,” teic Katastrofu medicīnas centra medicīnisko resursu daļas vadītāja Ruta Jakušonoka.

Karstums darba vietās

Tiem, kas darba dēļ netiek atpūtas vietās ūdens tuvumā un karstumā sēž telpās un strādā, ieteicams tās vēdināt un pašiem patērēt daudz šķidruma. R.Jakušonoka norāda, ka cilvēkiem, kas uzturas telpās un ir fiziski maz nodarbināti, pārkaršana draudot ļoti reti. Tā iespējama tikai tad, ja gaiss telpās ir mitrs, ja šīs telpas ir slikti vēdinātas un ja riskam pakļautie cilvēki slimo ar sirds un asinsvadu slimībām.
Meteorologi ziņo, ka karsts laiks saglabāšoties visu jūlija otro dekādi – no 11. līdz 20.jūlijam. Tāpēc mediķi aicina cilvēkus būt uzmanīgiem un padomāt par savu veselību.

Kate Rūķēna