Latvijas zinātnieki strādā faraona kapenēs

Latvijas zinātnieki svētdien sekmīgi veikuši svarīgāko izpētes fāzi pasaules vecākajā akmens būvē – Džosera pakāpju piramīdā.

Mūsu zinātniskā ekspedīcija Ēģiptē jau ir piedalījusies vairāku faraonu laikmeta pieminekļu izpētē, piemēram, Karnakā, taču pašreizējā ekspedīcija ir līdz šim ievērojamākā, atgādina Ārzemju mākslas muzejs. 10.jūlijā ekspedīcijas dalībnieki sasniedza Džosera pakāpju piramīdas (Sakāra, Ēģiptē) kapeņu šahtas pamatni.
Latvijas zinātnieki arhitekta Bruno Deslandes vadībā, izmantojot fotogrametrijas metodi un trīsdimensionālu skeneri, veic detalizētus trīsdimensiju uzmērījumus vairākos piramīdas sektoros. Tie atrodas avārijas stāvoklī un draud sabrukt.
Pēc Ārzemju mākslas muzeja ziņām, lai sasniegtu šahtas pamatni, zinātniekiem bija jāšķērso sarežģīta, vairāku kilometru gara un strukturāli ievērojami bojātu galeriju sistēma. Šahtas pamatne ir 30 metru dziļumā zem virszemes līmeņa un tajā joprojām atrodas faraona Džosera granīta kapenes. Strādāšanas apstākļi tur ir apgrūtinoši, taču šis sagatavošanas darbs ir nepieciešams tālākai un plašākai šī prestižā kultūrvēstures pieminekļa izpētes, nostiprināšanas un restaurācijas darbu programmai. Saskaņā ar pagājušajā nedēļā parakstīto sadarbības līgumu Ēģiptes Senlietu augstākā padome minētās programmas koordināciju ir uzticējusi Latvijas zinātnieku grupai. Sadarbības līgums paredz arī Ēģiptes kultūras mantojuma dokumentēšanas speciālistu apmācību.
Ekspedīcijas sagatavošana ritēja vairāk nekā gadu. Tā bija iespējama, pateicoties ekspedīcijas patroneses Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, Ārzemju Mākslas muzeja un sponsoru atbalstam, kā arī ciešai sadarbībai ar Ēģiptes Senlietu augstāko padomi un Ēģiptes Kultūras ministriju.

Fakti:

Piramīda būvēta arhitekta Imhotepa vadībā ap 2700.gadu pirms mūsu ēras kā Ēģiptes faraonu 3.dinastijas valdnieka Džosera atdusas vieta. Tā ir pasaulē vecākā zināmā akmens būve.

“LV” informācija