ES konstitūcijas ratifikācijas process gandrīz apstājies

Sekojot Francijas un Nīderlandes negatīvajiem balsojumiem par Eiropas Savienības (ES) konstitūciju, dažas Savienības valstis izlēma atcelt gaidāmos referendumus.

ES līderi jūnijā notikušajā sammitā vienojās, ka nepieciešams “pārdomu brīdis”, un atcēla iepriekš noteikto konstitūcijas ratifikācijas galējo termiņu, kas bija paredzēts 2006.gada 1.novembrī, informē BBC. Tagad katras valsts valdība var lemt, vai turpināt ratifikācijas procesu tūlīt vai arī atlikt to uz vēlāku laiku.
Šobrīd konstitūciju ir ratificējušas 11 valstis – Spānija, Slovēnija, Austrija, Ungārija, Itālija, Kipra, Grieķija, Slovākija, Lietuva un Latvija. Vācijā un Beļģijā norisinās ratifikācijas process. Lai arī Luksemburgas tautas referendumā teiktais “jā” nav juridiski saistošs, bet tas tomēr nozīmē, ka, visticamāk, ES pamatdokuments šajā valstī tiks ratificēts. Divās valstīs – Francijā un Nīderlandē – konstitūcija ir noraidīta. Ko izlēmušas darīt pārējās ES valstis un kādi ir to apsvērumi?

Pozitīvāk noskaņotās - Portugāle un Polija

Referendums Portugālē bija gaidāms šā gada decembrī, bet tas tika atcelts uz nenoteiktu laiku. Pagājušajā gadā veiktās aptaujas rāda, ka konstitūcijai tika pausts spēcīgs atbalsts, kas gan pēdējā laikā esot strauji mazinājies, atstājot “par” balsotājiem vien dažu procentu pārsvaru. Nozīmīgākās politiskās partijas atbalsta konstitūcijas ratifikāciju. Tiek uzskatīts, ka arī Portugāles tauta ir visumā proeiropeiski noskaņota.
Polijā referendums bija paredzēts šā gada oktobrī, bet tas atcelts uz nenoteiktu laiku. Februārī veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka 64 procenti Polijas pilsoņu atbalsta konstitūcijas ratifikāciju. Tomēr Polijas premjers Mareks Belka paudis, ka, iespējams, ES pamatdokumenta ratifikācija Polijas parlamentā būtu pareizāka izvēle, ziņo BBC.

Īrija un Čehija: partijas “par”, tauta “pret”

Īrijā norisināsies referendums par konstitūciju, kas gan nenotiks, šogad kā plānots, bet ir pārcelts uz nākamo gadu. Īrijas premjerministrs Bertijs Aherns uzskata, ka referenduma atcelšana dos iespēju tautai labāk izskaidrot šī dokumenta saturu un nozīmi.
Neskatoties uz galveno politisko partiju spēcīgo atbalstu konstitūcijas ratifikācijai, aptaujas liecina, ka lielāka daļa īru grasās balsot pret ES pamatlikumu, proti, 35 procenti ir pret, bet 30 – par. Vēl trešdaļa iedzīvotāju nav izlēmuši.
Čehijā bija plānots noturēt juridiski saistošu referendumu, kura rīkošanas laiks vēl nav noteikts. Čehijas premjerministrs Jiri Paroubeks uzskata, ka referendums jāatceļ līdz 2006.gada beigām vai 2007.gada sākumam.
Tomēr jāņem vērā, ka šobrīd Čehijā vēl nav izstrādāts tiesību akts, kas pieļautu referenduma rīkošanu. Gadījumā, ja neizdosies to pieņemt, ES pamatdokuments būs jāapstiprina Čehijas parlamentam.
Vairums valdošo partiju Čehijā atbalsta konstitūciju, bet tauta ir noskaņota diezgan negatīvi. Jūnijā veiktās aptaujas liecina, ka 52 procenti balsotu pret konstitūcijas ratifikāciju. Tomēr arī “Pilsoņu partija”, kuras rindās ir Čehijas prezidents Vāclavs Klauss, uzskata, ka konstitūciju nevar atbalstīt, un tā centīsies panākt, lai konstitūcija būtu jāapstiprina parlamentā. Tas “Pilsoņu partijai” dotu iespēju noraidīt šo dokumentu.

Zaļš – valstis, kuras ratificējušas Eiropas konstitūciju; sarkans – valstis, kuras noraidījušas Eiropas konstitūciju; dzeltens – valstis, kuras nav ratificējušas Eiropas konstitūciju; pelēks – valstis, kuras neietilpst Eiropas Savienībā (Luksemburgā, Beļģijā un Vācijā ratifikācijas process vēl nav pilnībā pabeigts)

Lielbritānija un Dānija skeptiskas

Lielbritānija bija plānojusi noturēt referendumu kā viena no pēdējām valstīm 2006.gada pavasarī, bet kļuva par pirmo valsti, kas referendumu atcēla pēc Nīderlandes un Francijas negatīvā balsojuma. Kā jau tika gaidīts, Lielbritānijas izvēle atteikties no referenduma rīkošanas negatīvi ietekmēja konstitūcijas turpmāko likteni, jo citas valstis izlēma sekot Lielbritānijas paraugam.
Lielbritānija ir viena no visskeptiskāk noskaņotajām dalībvalstīm. Tai ir vairāki būtiski iebildumi pret konstitūciju, kas galvenokārt saistīti ar bailēm nodot pārāk lielu varu pārnacionālajai institūcijai.
Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs paudis, ka konstitūcijas ratifikācija nevar norisināties pirms mainās Francijas un Nīderlandes balsojuma rezultāti.
Dānija uz nenoteiktu laiku ir atcēlusi šā gada septembrī paredzēto referendumu, kura sagatavošanas darbi jau bija uzsākti. Arī dāņi tiek uzskatīti par skeptiski noskaņotiem ES pilsoņiem. Aptauju rezultāti liecina, ka “pret” balsot gatavojas 38 procenti iedzīvotāju, bet “par” – 34 procenti, informē BBC.

Zviedrijas un Somijas parlamenti nogaida

Somija ir paziņojusi, ka atliek konstitūcijas ratifikāciju parlamentā. Ratifikācijas process varētu turpināties, kad Francija un Nīderlande būs izlēmušas, ko darīt tālāk. Somijas amatpersonas vēlas arī konsultēties ar vēlētājiem pirms turpmāku lēmumu pieņemšanas.
Arī Zviedrijas parlaments ir atcēlis konstitūcijas ratifikāciju. Zviedrija ir paziņojusi, ka parlamenta balsojums nenotiks, pirms Francija un Nīderlande nebūs gatavas atkārtotam referendumam.

Igaunija, Beļģija un Vācija ratificēs

Igaunija ir šobrīd vienīgā no ratifikāciju neuzsākušajām valstīm, kas izlēmusi konstitūcijas ratifikāciju veikt iepriekš paredzētajā laikā. Tātad var gaidīt, ka Igaunijas parlaments ES pamatdokumentu apstiprinās līdz šī gada beigām.
Beļģija konstitūcijas ratifikācijas procesu uzsāka 17.jūnijā, t.i., tūdaļ pēc ES dalībvalstu vadītāju vienošanās par pauzi konstitūcijas ratificēšanā. Lai pabeigtu ratifikācijas procesu, ES pamatdokuments vēl jāapstiprina Beļģijas reģionālajās asamblejās.
Arī Vācijas parlamenta abas palātas ir nobalsojušas “par” konstitūciju, tā atspoguļojot tautas atbalstu šī dokumenta ratifikācijai. Aptauju rezultāti rāda, ka 59 procenti Vācijas pilsoņu konstitūciju atbalsta. Lai ratifikācijas procesu pabeigtu, nepieciešams prezidenta paraksts.
Tātad, neskatoties uz atsevišķu valstu centieniem uzturēt konstitūciju pie dzīvības, turpinot ratifikāciju, lielākā daļa ES dalībvalstu ir izvēlējušās referendumu un ratifikāciju atlikt uz nenoteiktu laiku. Kopumā var uzskatīt, ka šā gada laikā nenotiks nozīmīga virzība ES konstitūcijas apstiprināšanas procesā un tās nākotne būs tikpat neskaidra kā līdz šim.

Ieva Ušča