
Luksemburga saka “jā”
Pagājušās nedēļas nogalē, 10.jūlijā, Luksemburgas iedzīvotāji referendumā atbalstīja Eiropas Savienības (ES) konstitucionālo līgumu. Eiropas vadošās amatpersonas par notikušo paudušas atzinību un cer, ka šis balsojums atdzīvinās jau par mirušu nodēvēto dokumentu.
Luksemburgas premjers Žans Klods Junkers aicināja arī iedzīvotājus atbalstīt ES konstitūciju Foto: EPA/A.F.I. |
Pārliecinoši atbalsta
Luksemburgas vēlēšanu komisijas
mājaslapā pieejamie provizoriskie dati liecina, ka “jā”
konstitūcijai teikuši 56,52 procenti, bet pret svarīgo dokumentu
balsojuši 43,48 procenti. Tikai deviņos no teju 120 vēlēšanu
apgabaliem vairums iedzīvotāju konstitūcijai teikuši “nē”.
Pārējos – atbalstītāju bijis vairāk nekā noliedzēju.
Luksemburgas iedzīvotājiem referendumā bija jāatbild uz jautājumu
“Vai Jūs atbalstāt līgumu par konstitūciju Eiropai, kas
parakstīts Romā 2004.gada 29.okotbrī?”
Lielākās politiskās partijas, kas pārstāvētas parlamentā,
atbalsta Eiropas pamatlīgumu. Jau pirms referenduma parlaments
dokumentu bija atbalstījis pirmajā lasījumā. Tomēr politiķi
norādīja, ka pirms otrā lasījuma notiekošais referendums būs
izšķirošs. Ja tauta konstitūciju būtu noraidījusi, tas netiktu
ratificēts.
Premjers paliks
Šis bija pirmais referendums
Eiropas Savienības dalībvalstīs pēc negatīvajiem tautas
balsojumiem Francijā un Nīderlandē. Tā bija priecīga ziņa Eiropas
līderiem. Bija pamatotas bailes, ka arī Luksemburgā iedzīvotāji
varētu teikt nē.
Pozitīvais referendums ir laba ziņa arī Luksemburgas premjeram
Žanam Klodam Junkeram. Negatīva balsojuma gadījumā viņš bija
solījis atkāpties no amata. Bet tauta Ž.K.Junkeru ir iemīļojusi.
Premjera amatā viņš ir jau kopš 1995.gada un joprojām bauda lielu
tautas atbalstu. Dažos Luksemburgas preses izdevumos minēts, ka
tieši Ž.K.Junkera paziņojums par iespējamo atkāpšanos mudinājis
cilvēkus atbalstīt dokumentu.
Vai līgums izdzīvos?
Eiropas politiķi, apsveicot
balsojumu, norādījuši, ka Luksemburga iespējams atdzīvinājusi
Eiropas konstitucionālo līgumu. Tomēr Eiropas Parlamenta
eiroskeptiķu līderis Jens Pīters Bonde apgalvo, ka “Luksemburgas
iemīļotais premjers saņēmis tādu balsojumu, kādu vēlējies, bet
tas konstitūciju neatdzīvinās”.
Luksemburga ir 13.valsts, kas ratificējusi ES konstitūciju.
Visā Eiropā tiek diskutēts, vai Eiropas konstitūcija vēl ir
dzīvotspējīga. Vairāki politiķi teikuši, ka konstitūcija jau ir
mirusi. Pagaidām vēl turpināsies tās ratifikācijas process, bet
tā kā viena no svarīgākajām ES dalībvalstīm – Francija – šo
līgumu noraidījusi, tas var tikt pasludināts par mirušu.
Lai konstitucionālais līgums stātos spēkā, tas jāratificē visām
ES dalībvalstīm. Iesākumā ratifikācijas procesam bija atvēlēti
divi gadi. Pēc negatīvajiem referendumiem dalībvalstu līderi
vienojās ratifikācijai nepieciešamo laiku pagarināt. Saskaņā ar
pieņemto lēmumu dalībvalstīm konstitūcijas ratifikācijai atvēlēts
ilgāks laiks. Tagad katras valsts valdība var lemt, vai turpināt
ratifikācijas procesu tagad vai arī atlikt to uz vēlāku laiku.
Tas nozīmē, ka atcelti jebkādi laika limiti, kad konstitūcijai
būtu jāstājas spēkā. Valstīm dota pilnīga brīvība izlemšanai, kad
ratificēt ES pamatdokumentu. Rietumeiropas mediji ziņo, ka
valstīs, kur tauta noraidījusi ES konstitūciju, jautājums par
ratifikāciju atkārtoti netiks iekļauts politiskajā dienaskārtībā
līdz pat 2007.gada vidum. Šāds ES dalībvalstu vadītāju lēmums gan
medijiem, gan politiķiem visā Eiropā liek runāt par
“konstitūcijas iesaldēšanu”, proti, daļēju konstitūcijas
ratifikācijas atlikšanu. Atliek vien minēt, vai šāds solis
turpmāk nozīmēs svarīgā dokumenta lēnu nāvi vai arī tā vēlāku
stāšanos spēkā. Tomēr vairāku augstu amatpersonu izteikumi
netieši liecina, ka konstitūcija jau mirusi.
Pagaidām grūti pateikt, kurā valstī varētu notikt nākamais
referendums par konstitūcijas ratifikāciju. Lielbritānija,
Dānija, Portugāle, Polija un Īrija tūlīt pēc Francijas un
Nīderlandes negatīvajiem referendumiem paziņoja, ka pagaidām
referendumi šajās valstīs tiek atcelti. Arī Čehija, kura vēl
nebija izlēmusi, vai rīkot tautas nobalsošanu, paziņojusi, ka
pagaidām atturēsies no līguma ratifikācijas.
Ilze Sedliņa,
“LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv