Terorisms. Ilūzijas par drošību grūst

Līdztekus Londonā notikušo terora aktu seku likvidācijai un cietušo apzināšanai top skaidrs, ka augstākais, uz ko pašlaik sabiedrība var cerēt, ir sprādzienu rīkotāju notveršana, nevis starptautiskā terorisma izskaušana, ko šādos gadījumos sola attīstīto valstu līderi.

Skotlendjarda darbinieki pēc 7.jūlija terora aktiem pilsētas sabiedriskajā transportā vēro situāciju Londonas centrā Foto: EPA/A.F.I.

Vismaz 52 bojāgājušie un ap 700 ievainoto, no kuriem 69 veselības stāvoklis ir smags, bet 15 – kritisks. Tāda bija līdz otrdienas pēcpusdienai plašākai sabiedrībai pieejamā informācija par 7.jūlijā Lielbritānijas galvaspilsētas sabiedriskajā transportā – metro un pilsētas autobusā – sarīkoto sprādzienu upuriem. Paralēli notiek seku likvidācijas darbi Londonas metro pazemē, kur, kā skaidro glābšanas dienestu darbinieki, paveras neiedomājams haoss. Daudzi joprojām tiek uzskatīti par bez vēsts pazudušiem, bet viņu piederīgie izmisīgi cenšas iegūt kādu informāciju par tuviniekiem. Tikmēr par terora aktu rīkotājiem izskan atšķirīgi viedokļi – sākot ar vietējo islāma radikāļu grupējumu vainošanu notikušajā un beidzot ar starptautiskā teroristu grupējuma “Al Qaeda” atzīšanu par eksploziju organizētājiem. Pēdējai no versijām par labu runā britu policijas pirmdien izskanējušais aicinājums iedzīvotājiem atgriezties darbā, lai pierādītu minētā teroristu grupējuma spridzinātājiem, ka viņi nav spējuši iebiedēt Lielbritānijas galvaspilsētu. “Londona ir atvērta biznesam,” paudis policijas pārstāvis. “Ja mēs to nedarīsim, teroristi būs uzvarējuši, un mēs to nevēlamies.” Savukārt citu Eiropas valstu pretterorisma speciālisti plašsaziņas līdzekļiem norādījuši, ka eksploziju rīkošanā britu galvaspilsētā varētu būt vainojama pagaidām nezināma vietējā teroristu šūniņa, kura ieguvusi militāras izcelsmes sprāgstvielas vai nu kontrabandas ceļā, piemēram, no Balkāniem, vai uz vietas no armijas aprindām. Londonas policija gan pagaidām to neapstiprina, vien atzīst, ka izmantotas spēcīgas eksplozīvas vielas un to svars nav pārsniedzis 4,5 kilogramus.
Sprādzienu “vietējās izcelsmes” iespējamību apcer arī amerikāņu izdevums “Christian Science Monitor”, paužot, ka, par spīti rietumvalstīs gūtajai izglītībai, daudzi jaunieši Eiropā pieslienas radikāliem islāma virzieniem, ignorējot vecākās paaudzes Eiropas musulmaņu salīdzinoši miermīlīgo nostāju ticības jautājumu kontekstā.
Paralēli uzmundrinošiem aicinājumiem un politisko līderu solījumiem teroristus sakaut, drošības speciālisti, kā lasāms presē, atzīst: ja spridzinātāji tiks atklāti, tie var būt ļoti bīstami. Radikālo islāmistu instrukcijas teroristiem šādos gadījumos liek nepadoties gūstā, bet izdarīt pašnāvību, nogalinot iespējami vairāk cilvēku. Iekšlietu ministrs Čārlzs Klārks atzīst: “Vissvarīgākais ir atrast cilvēkus, kuri sarīkoja uzbrukums. Kad tas būs izdarīts, cilvēki jutīsies drošāk.” Savukārt viņa Vācijas kolēģis Oto Šilijs oficiāli brīdina, ka starptautiskie teroristu tīkli joprojām ir neskarti un uzbrukumu draudi saglabājas. Aicinot atturēties no pārmērīgas reakcijas uz Londonā notikušo, taču saglabāt modrību, O.Šilijs laikrakstam “Bild am Sonntag” skaidro: “Esmu pastāvīgi brīdinājis no ilūzijas, ka draudi varētu būt beigušies.” Pat pastiprināti drošības pasākumi vien nespēšot novērst teroristu uzbrukums nākotnē.

Londonas metro uzspridzinātais vilciens. Policija atgādina, ka starp sprādzieniem, kas ceturtdien satricināja Londonu, bija tikai dažas sekundes Foto: EPA/A.F.I.

Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks par terora aktiem Londonā un to ietekmi uz Latviju:

– Drošības dienestu sniegtā informācija par ceturtdien Londonā notikušo ir salīdzinoši skopa. Par ko tas varētu liecināt?

– Kopš terora aktiem Londonā ir pagājis maz laika, turklāt tie notika vairākos objektos. Daļa sprādzienu notika metro tuneļos, kas papildus apgrūtina apstākļu noskaidrošanu. Lai pilnībā novērtētu notikušo, nepieciešams liela apjoma darbs, tāpēc pašreiz ir grūti iegūt pilnīgu pārskatu.
Jāatzīmē, ka liela daļa jau esošās informācijas netiek izpausta izmeklēšanas interesēs.
Šāda situācija varētu saglabāties tik ilgi, kamēr netiks noskaidroti visi notikuma apstākļi vai arī tiesībsargājošās iestādes nepieņems lēmumu izmeklēšanas interesēs publiskot papildu informāciju.

– Ko varam spriest par upuru skaitu, ja zināms, ka daudzi cietušie vēl nav atrasti?

– Pašlaik oficiāla informācija ir par 54 bojāgājušajiem, bet, iespējams, ka šis skaitlis vēl palielināsies.

– Vairākkārt izskanējis apgalvojums, ka britu drošības dienesti terora aktiem Londonā bijuši maksimāli sagatavoti. Vai tam var piekrist?

– Acīmredzot britu drošības dienesti darīja visu iespējamo, izejot no tās informācijas, kas bija viņu rīcībā. Jāatzīmē, ka par valsts sagatavotības līmeni kopumā liecina arī savlaicīgā un profesionālā seku likvidēšana.

– Kādi ir Londonā notikušie terora akti, ja salīdzina ar pērn Madridē notikušajiem? Vai tie liecina par vienu rokrakstu, kas varētu atbilst Al Qaeda darbības stilam?

– Šie notikumi zināmā mērā ir līdzīgi. Turklāt pie tāda secinājuma ir nonākuši arī vairāki autoritatīvi eksperti pretterorisma jomā. Tomēr par vienu rokrakstu pagaidām vēl ir pāragri spriest – to varēs novērtēt tikai pēc izmeklēšanas beigām.

– Ik pēc katra plašāka terora akta valstu līderi sola maksimāli vērsties pret terorismu un uzvarēt to. Vai šādu sabiedrību nomierinošu solījumu vietā nav laiks pateikt, ka eiropiešiem, to skaitā Latvijas iedzīvotājiem, ar terorismu jārēķinās kā ar pastāvīgu reālu draudu? Kāds vispār ir labākais vēstījums sabiedrībai pēc nupat notikušā terora akta?

– Līdzās solījumiem cīnīties ar terorismu allaž ticis uzsvērts, ka potenciāli draudi pastāv vienmēr, un ar tiem ir jārēķinās. Terorisma draudu iespējamība pieaug, kad parādās to stimulējoši apstākļi. Šādu draudu realizācijas iespējamība Latvijā šobrīd ir minimāla, tāpēc reālu iemeslu sabiedrības satraukumam pagaidām nav.

– Kā Londonā notikušais atsaucas uz sabiedrības drošību Latvijā? Kā uz to reaģē un turpmāk reaģēs Latvijas drošības struktūras?

– Mūsu darbs notiek plānveidīgi, valstī funkcionē speciāla pretterorisma sistēma, tiek veikts pastāvīgs un nepārtraukts terorisma draudu monitorings, kura rezultātā tiek īstenoti attiecīgi pasākumi.
Mēs rūpīgi analizējam notikumus Londonā, esam aktivizējuši sakarus ar partnerdienestiem Lielbritānijā un pieņemam nepieciešamos mērus atbilstoši pienākošajai informācijai. Par atsevišķiem drošības pasākumiem, piemēram, par vairāku vēstniecību apsardzes pastiprināšanu, mēs jau informējām iepriekš. Visi nepieciešamie šāda veida pasākumi tiek veikti nepārtraukti.