Noziedznieka cirvis pret latviešu zemnieku

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents

Latvijas valsts arhīvā saglabājušies dokumenti ne tikai par tiem noziegumiem, kurus laika posmā pēc Otrā pasaules kara pret Latvijas iedzīvotājiem izdarījuši bruņotie varasvīri un PSRS militāristi (par tiem stāstīts iepriekšējās publikācijās), bet arī par tiem slepkavniekiem, kuri laupīšanas nolūkā Latvijā ieradās no dažādiem PSRS apgabaliem. Šajos apstākļos visneaizsargātākie bija latviešu zemnieki savās viensētās, kurās pēc uzbrucēju domām glabājās lielas bagātības. Tieši viņi visbiežāk kļuva par laupītāju un slepkavu upuriem. Netika žēlotas ne sievietes, ne bērni. Bet parasti nekādas lielas bagātības viensētās netika atrastas.
Latvijas milicijas darbinieki nevarēja apsargāt katru viensētu un novērst laupītāju uzbrukumus. Taču viņi paveica lielu darbu, lai daudzi zemnieku slepkavas neizvairītos no pelnītā soda.
Arī pēc daudziem gadiem šos dokumentus lasīt nav viegli. Taču šādiem noziegumiem tolaik nebija atsevišķs raksturs – dokumenti liecina, ka alkatīgo slepkavu cirvis izdzēsis daudzas latviešu zemnieku dzīvības.

LPSR iekšlietu ministra vietnieka A.Košeļeva
specziņojums par slepkavu un laupītāju grupas
likvidāciju Bauskas apriņķa Svitenes pagastā

LPSR iekšlietu ministra vietnieka A.Košeļeva specziņojums par slepkavu un laupītāju grupas likvidāciju Bauskas apriņķa Svitenes pagastā

Pilnīgi slepeni

Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētājam
biedram Lācim

Specziņojums

1945.gadā LPSR IeM (Iekšlietu ministrija) Bauskas apriņķa daļa saņēma ziņas par to, ka Bauskas apriņķa Svitenes (tekstā – Svetenes – J.R.) pagasta Mežazāļu mājās dzīvo Padomju armijas dezertieru grupa, pavisam seši cilvēki, kurus vada Aleksandrs Pētera dēls Bogdanovs. Grupas sastāvā ietilpa:
1. Aleksandrs Denisa dēls Andrjušenko, dzimis 1925.gadā Krasnodaras novadā;
2. Aleksandrs Dmitrija dēls Sļesarevs, dzimis 1913.gadā;
kā arī dezertieri Mihails Šurinovs un divi ar iesaukām “Grigorijs” un “Ivans”. Visiem iepriekš minētajiem dezertieriem apbruņojumā bija automāti, granātas, pistoles, un viņi Bauskas apriņķa teritorijā, nodarbodamies ar noziedzīgu darbību, izdarīja 4 slepkavības, 7 bruņotas laupīšanas un izvaroja 3 sievietes.
1945.gada jūnijā Latv.PSR IeM Bauskas apriņķa daļas veiktās operācijas rezultātā tika aizturēti un arestēti Andrjušenko, Sļesarevs un viņu atbalstītājas:
1) Marija Pāvela meita Voroncova, dzimusi 1907.gadā Ļeņingradas apgabalā;
2) Gaļina Pāvela meita Voroncova, dzimusi 1929.gadā Ļeņingradas apgabalā;
3) Antoņina Fjodora meita Bogdanova, dzimusi 1915.gadā Ļeņingradas apgabalā;
4) Aleksandra Vasilija meita Barabanova, dzimusi 1919.gadā Jaroslavas apgabalā.
Viņu aizturēšanas brīdī tika atrasts un izņemts un atdots cietušajiem liels mantu daudzumus.
Lieta par minētajiem laupītājiem tika pabeigta 1945.gadā. Veiktajā operācijā laupītājs ar iesauku “Ivans” tika nošauts, bet “Grigorijs”, būdams ievainots, kopā ar Šurinovu un A.Bogadanovu aizbēga. A.Bogdanovs tika atrasts kādā no Bauskas apriņķa Svitenes pagasta šķūņiem, aizturēts, bet pēc tam arestēts.
Lieta par Bogdanovu tālākai izmeklēšanai nodota Bauskas apriņķa prokuroram.

LPSR iekšlietu ministra vietnieks

3.ranga milicijas komisārs A.Košeļevs

1948.gada 9.februārī, Nr.7/2–297ps

LVA, 270.f., 1.s apr., 370.l., 59., 60.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā: lasīju, V.Lācis

LPSR iekšlietu ministra vietnieka A.Košeļeva
specziņojums par Silovu ģimenes
slepkavības atklāšanu

Pilnīgi slepeni

Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētājam
biedram Lācim

Specziņojums par Silovu ģimenes trīskāršās slepkavības atklāšanu
Latvijas PSR Daugavpils apriņķī

Naktī uz 1947.gada 12.aprīli Daugavpils apriņķa Līvānu pagasta Gasparu sādžā laupīšanas nolūkā tika izdarīta zvēriska slepkavība, nožņaudzot ģimeni, kurā bija trīs cilvēki:
1878.gadā dzimusī Zofija Augusta meita Silova;
1913.gadā dzimusī Marta Ivana meita Silova;
1932.gadā dzimušais Aloizs Romanovskis.
Noziedznieki pēc slepkavības, paņēmuši mantas un vērtslietas par kopējo summu 16 575 rubļi, aizbēga.
Daugavpils apriņķa kriminālmeklēšanas darbinieku veikto darbību rezultātā noziedznieki tika noskaidroti un sameklēti, viens Daugavpilī, bet divi pārējie – Rjazaņas apgabalā un BPSR Molodečno pilsētā. Viņi bija:
Aleksejs Vasilija dēls Sazorovs, dzimis 1924.gadā Rjazaņas apgabala Mihailovskas ciemā (..) krievs, bezpartijisks, ar 3 klašu izglītību, neprecējies, no zemniekiem, 1947.gada martā demobilizēts no Padomju armijas, bez noteiktas dzīvesvietas;
Ivans Andreja dēls Pjanovs, dzimis 1923.gadā Tulas apgabala Jablonovas sādžā, krievs, bezpartijisks, ar 5 klašu izglītību, no strādniekiem, 1947.gada martā demobilizēts no Padomju armijas, bez noteiktas dzīvesvietas;
Aleksandrs Vasilija dēls Gračevs, dzimis 1924.gadā Rjazaņas apgabala Oktjabrskas rajona Tomačevkas sādžā, krievs, bezpartijisks, ar 5 klašu izglītību, precējies, no zemniekiem, 1947.gada martā demobilizēts no Padomju armijas.
Visi apsūdzētie tiek saukti pie kriminālatbildības pēc KPFSR Kriminālkodeksa 59.–3.panta.
Lieta nodota Daugavpils apriņķa prokuroram.

LPSR iekšlietu ministra vietnieks

3.ranga milicijas komisārs A.Košeļevs

1948.gada 28.janvārī, Rīgā, Nr.7/2–235p.ps.

LVA, 270.f., 1.s apr., 370.l., 44., 45.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā: M.Plūdonis, V.Lācis. 2/II

LPSR iekšlietu ministra vietnieka A.Košeļeva
specziņojums par Otto Siliņa un viņa sievas
Minnas Liepiņas slepkavību

Pilnīgi slepeni

Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētājam
biedram Lācim

Specziņojums

Š.g. 9.martā IeM Jēkabpils apriņķa daļas kriminālmeklēšanas nodaļa no Elkšņu pagasta pilnvarotā pa telefonu saņēma ziņu par to, ka Lazdaru mājās nezināmi noziedznieki aplaupījuši un noslepkavojuši 1899.gadā dzimušo Otto Jura dēlu Siliņu un viņa sievu – 1888.gadā dzimušo Minnu Andreja meitu Liepiņu.
Pēc minētā ziņojuma saņemšanas uz notikuma vietu izbrauca IeM Jēkabpils apriņķa daļas kriminālmeklēšanas nodaļas darbinieki un vienlaikus palīdzības sniegšanai šajā lietā tika komandēts LPSR IeM Milicijas pārvaldes kriminālmeklēšanas daļas operatīvais pilnvarotais milicijas jaunākais leitnants Gendlers.
Apskatot notikuma vietu un līķus, tika konstatēts, ka pilsoņa Siliņa un viņa sievas nāve ir vardarbīga un iestājusies pēc sitienu izdarīšanas pa galvu (..). Notikuma vietā atrasti divi asiņaini cirvji. Noziedznieki paņēmuši lielu daudzumu mantu.
To noziedznieku meklēšanai, kuri bija izdarījuši šo noziegumu, tika orientēti Latvijas PSR apriņķi un viss Jēkabpils apriņķa IeM daļas operatīvais sastāvs.
9.martā no Ilūkstes apriņķa IeM daļas tika saņemta ziņa par to, ka Ilūkstes apriņķa Aknīstes pagasta teritorijā aizturēta Raisa Semjona meita Lukina, dzimusi 1927.gadā Veļikije Luku apgabalā, krieviete, bezpartijiska, bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās, ar lielu daudzumu mantu.
Pēc nogādāšanas Jēkabpils apriņķa IeM daļā nopratināšanā Lukina noliedza piedalīšanās faktu slepkavības izdarīšanā, lai aplaupītu Lazdaru mājas, taču zem savākto pierādījumu smaguma atzinās un norādīja uz savu līdzdalībnieku, kurš nekavējoties tika aizturēts Ilūkstes apriņķa teritorijā. Tas bija Mihails Jefima dēls Mitrjakovs, dzimis 1926.gadā Veļikije Luku apgabala Porečenskas rajonā, krievs, PSRS pilsonis, bezpartijisks, ar 7 klašu izglītību, bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās.
Izmeklēšanas procesā noskaidrots, ka Mihails Jefima dēls Mitrjakovs pēc zādzības izdarīšanas Veļikije Luku apgabala Porečenskas rajona Uspenskas ciema veikalā Nr.10 aizbēga un, slēpjoties no izmeklēšanas, š.g. 6.martā aizbrauca uz Latvijas PSR teritoriju. Pa ceļam vilcienā Maskava–Rīga iepazinās ar Raisu Semjona meitu Lukinu, kura ieteica aizbraukt kopā ar viņu un aplaupīt Lazdaru mājas Elkšņu pagastā.
7.martā apmēram pulksten 18 Lukina un Mitrjakovs ieradās Lazdaru mājās pilsoņa Siliņa saimniecībā. Ieejot mājā kā paziņas, jo Lukina pie viņiem bija strādājusi par kalponi, Mitrjakovs paķēra cirvi, kurš stāvēja pie plīts, iesita pilsonim Siliņam pa galvu. Siliņa sieva mēģināja aizbēgt no mājas, bet Lukina viņu saķēra aiz rokām, bet Mitrjakovs arī viņai iesita ar cirvi pa galvu.
Pēc izdarītās slepkavības Mitrjakovs kopā ar Lukinu savāca divus saiņus ar mantām un aizbēga, bet pirms aiziešanas noslepkavotā Siliņa līķi paslēpa zem gultas, bet viņa sievas līķi ienesa noliktavā un apsedza ar maisiem. Asins pēdas istabā nobēra ar pelniem un aplēja ar ūdeni.
Bez tam ir noskaidrots, ka Raisa Lukina 1948.gada naktī uz 12. janvāri aplaupīja Jēkabpils apriņķa Biržu pagasta Meizdanu mājas, kur paņēma lielu daudzumu mantu.
Mitrjakovs un Lukina ir arestēti un tiek saukti pie kriminālatbildības pēc PSRS Augstākās padomes Prezidija 1947.gada 4.jūnija dekrēta “Par pilsoņu personīgā īpašuma apsardzības pastiprināšanu” 2.panta 2.daļas.
Lietā izmeklēšanu veic Jēkabpils apriņķa IeM daļas kriminālmeklēšanas nodaļa.

LPSR iekšlietu ministra vietnieks

3.ranga milicijas komisārs A.Košeļevs

1948.gada 23.martā, Rīgā, Nr.7/2-729 ps

LVA, 270.f., 1.s.apr., 370.l., 116., 117.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā: V.Lācis.

LPSR iekšlietu ministra vietnieka A.Košeļeva
specziņojums par Mezā ģimenes
noslepkavošanu

Pilnīgi slepeni

Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētājam
biedram Lācim

Specziņojums par Mezā ģimenes
slepkavības atklāšanu Latvijas PSR
Madonas apriņķī

Papildus mūsu 1947.gada 13.novembra specziņojumam Nr.23/2-004045:
Naktī uz 1947.gada 20.oktobri Madonas apriņķa Saikavas pagasta Indrānu mājās laupīšanas nolūkā tika noslepkavota Mezā ģimene. Pēc izdarītās slepkavības noziedznieki paņēma mantas un aizbēga.
Veiktajā izmeklēšanā ir noskaidrots, ka šajās mājās 1947.gada septembrī un oktobrī dzīvoja darbinieks “kalps” Nikolajs Sapožņikovs, kurš, 1947.gada oktobra sākumā Indrānu mājās nozadzis šineli, aizbēga nezināmā virzienā.
1947.gada 19.oktobrī Sapožņikovu redzēja Madonas apriņķa Saikavas pagasta iedzīvotāji 4 kilometrus no Indrānu mājām, apģērbtu latviešu parauga zaļā šinelī.
Aizdomas par Mezā ģimenes noslepkavošanu krita uz Nikolaju Sapožņikovu, un 1947.gada 20.novembrī, pamatojoties uz savāktajiem pierādījumiem, tika izsludināta viņa meklēšana.
1948.gada janvārī pēc LPSR IeM Milicijas pārvaldes kriminālmeklēšanas daļas uzdevuma Tambovas apgabala Šuļginas rajonā tika aizturēts Nikolajs Feofana dēls Sapožņikovs, dzimis 1913.gadā Tambovas apgabala Šuļginas rajonā, krievs, bezpartijisks, ar vidējo tehnisko izglītību, pēc profesijas speciālists automehāniķis, un etapēts uz cietumu Nr.11 Madonā Latvijas PSR Madonas apriņķa IeM daļas kriminālmeklēšanas nodaļas rīcībā.
1948.gada 22.marta pratināšanā Sapožņikovs atzinās Madonas apriņķa Saikavas pagasta Indrānu māju iedzīvotāja Mezā ģimenes noslepkavošanā un liecināja, ka Mezā ģimeni viņš noslepkavoja, lai iegūtu vērtīgas mantas, jo Indrānu māju saimnieks Eduards Mezais viņam par darbu it kā pilnā mērā neesot samaksājis.
Sakarā ar to Sapožņikovs 1947.gada 19.oktobrī aizgājis uz Indrānu mājām, atradis šķūnī cirvi, apbruņojies ar to un sācis gaidīt, kad Eduards Mezais iznāks no mājām pagalmā.
Kad Eduards Mezais parādījās pagalmā, Sapožņikovs viņam vairākas reizes iesita ar cirvi, no šiem sitieniem Mezais nomira.
Pēc Eduarda Mezā noslepkavošanas Sapožņikovs iebruka dzīvoklī un tur ar cirvi noslepkavoja Mezā sievu un bērnus.
Pēc slepkavības Sapožņikovs, paņēmis vērtīgas mantas, aizgāja uz Pļaviņu staciju, no kurienes aizbrauca uz Tambovas apgabalu un tur paslēpās.
Sapožņikovs pratināšanās liecina, ka šo slepkavību laupīšanas nolūkā viņš esot izdarījis viens.
Mezā slepkavības izmeklēšanas materiāli tiek nodoti Madonas apriņķa prokuroram.

LPSR iekšlietu ministra vietnieks

3.ranga milicijas komisārs A.Košeļevs

1948.gada 16.aprīlī, Rīgā, Nr.7/2–968 ps

LVA, 270.f., 1.s.apr., 370.l., 140., 141.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā: V.Lācis

Turpinājums sekos