Ārzemju presē

ES portāls “EUobserver.com” vēsta: Krievija un Igaunija 18. maijā parakstīja jauno teritoriālo un jūras robežlīgumu. 20.jūnijā Igaunijas parlaments to ratificēja, bet nedēļu vēlāk Krievijas Ārlietu ministrija vienošanos principā anulēja uz nezināmu laiku un ar neprognozējamu iznākumu. Krievu prese ziņoja, ka pilnīgi visa vaina jāuzņemas igauņiem, kas dokumentam pēc tā apstiprināšanas pievienoja neakceptējamu paziņojumu. Taču tā nav taisnība. Igauņi nepārrakstīja līgumu. Viņi tikai izmantoja ratifikācijas likuma formulējumu.

•

Vācu “Berliner Zeitung”: Luksemburgas iedzīvotāji ar pārliecinošu balsu vairākumu referendumā nobalsoja par ES konstitūciju. Lai arī cik maza būtu Luksemburga, tās balsojuma rezultāta simboliskais spēks ir liels. Ja atgriezīsies ticība un atbalsts Eiropai, arī Dānija, Polija, Īrija un Lielbritānija varētu uzdrošināties atkal darba kārtībā iekļaut atliktos referendumus.

•

Austriešu “Der Standard” raksta, ka luksemburgiešu “jā” ES konstitūcijai apsveikuši gandrīz visi vadošie Eiropas politiķi. Piemēram, Austrijas kanclers Volfgangs Šisels sacījis, ka “referenduma rezultāts ir uzmundrinošs signāls. Daža laba lielā dalībvalsts var mācīties no Luksemburgas optimistisku attieksmi pret Eiropu”. Savukārt Vācijas kanclers Šrēders teicis, ka referenduma rezultāts esot “aicinājums eiropiešiem ātrāk meklēt kopīgu ceļu kā pārvarēt pašreizējo krīzi”. Francijas Ārlietu ministrijas paziņojumā īpaši uzsvērti Luksemburgas premjerministra Žana Kloda Junkera nopelni.

•

Poļu “Rzeczpospolita”: Mūs nedrīkst maldināt nomierinošā atziņa, ka mēs starptautiskajam terorismam neesam tik interesanti kā Lielbritānija, ka līdz ar militāro vienību izvešanu no Irākas mēs vairs neatradīsimies uz iespējamās terorisma ofensīvas līnijas. Šādi secinājumi var izrādīties ļoti maldīgi. Labāk būtu sagatavoties dažādām iespējām. Jāveido integrēta civilā un militārā, ārējā un iekšējā nacionālās drošības sistēma.

•

Vācu “Der Spiegel”: Tikai pirmajā mirklī notikumi Londonā šķiet līdzīgi iepriekšējiem terora aktiem. Taču šoreiz teroristiem nav izdevies iebiedēt iedzīvotājus. Noziedznieki iedzīvotāju reakciju bija novērtējuši nepareizi. Viņi gribēja sašķelt britus, lai panāktu militāro vienību izvešanu no Irākas un Afganistānas, jo pēc uzbrukumiem Madridē viņu aprēķins izdevās. Taču briti sapulcējās ap premjeru Toniju Blēru, kuru pirms tam asi kritizēja par ciešo sadarbību ar prezidentu Bušu. Iespējams, ka šī ir pirmā lielākā islamiskā terora iniciatoru sakāve – daudz ļaunāka nekā zaudējumi, kurus nodarīja Buša un Blēra cīņa pret Taliban un Al-Qaida.

•

Krievu “Pravda.ru’’: Kamēr visa uzmanība tika pievērsta Londonai, arī Turcijā notika vairāki sprādzieni, kas prasīja daudzu cilvēku dzīvības. Teroristiskie grupējumi paziņojuši, ka arī turpmāk apdraudēs tūristu apmeklētos rajonus, jo pēdējie dodot Turcijas varas iestādēm līdzekļus, kurus tās izmanto cīņā pret kurdiem.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem