Godi Paula Stradiņa muzejā

Latvijas Muzeju valsts pārvaldes priekšnieks Jānis Garjānis pasniedz P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktoram Kārlim Aronam muzeja akreditācijas apliecību

LZA prezidentu Jāni Stradiņu sveic Kārlis Arons

Akadēmiķi Jāni Stradiņu Veterinārārstu biedrības vārdā sveic biedrības valdes loceklis Gunārs Preinbergs un biedrības direktora palīdze Mairita Elbrete

Latvijas Medicīnas vēstures asociācijas viceprezidents Juris Salaks, LZA prezidents Jānis Stradiņš, Medicīnas vēstures muzeja direktors Kārlis Arons un Latvijas Medicīnas vēstures asociācijas viceprezidents Uldis Vikmanis

Vakar, 28.septembrī, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā bija pulcējušies šī nama ļaudis un medicīnas vēsturnieku saime. Iemesli tam veseli trīs un visnotaļ svarīgi. Visupirms Latvijas Muzeju valsts pārvaldes priekšnieks Jānis Garjāns P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktoram profesoram Kārlim Aronam pasniedza muzejam piešķirto akreditācijas apliecību.

"Katram muzejam tas ir pārbaudes brīdis," viņš sacīja. "Eksāmenu laiks." Pateicoties par muzeja darbinieku nopietno attieksmi pret šo eksāmenu, J.Garjāns vēlēja muzejam panākumus arī turpmākajos piecos gados. Saņemot akreditācijas apliecību, Kārlis Arons sacīja: "Mēs augām ar akreditāciju." Viņš sirsnīgi pateicās par akreditācijas apstiprināšanu un izteica arī gandarījumu, ka Latvija var lepoties ar muzeju likumu, kāda citām valstīm nav. Klātesošajiem tika parādīta īsfilmiņa par Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu akadēmiķi Jāni Stradiņu.

Latvijas Medicīnas vēsturnieku asociācijas prezidents LZA Dr.med.h.c. Kārlis Arons, pasniedzot Latvijas ZA prezidentam akadēmiķim Jānim Stradiņam Latvijas Medicīnas vēsturnieku asociācijas Goda prezidenta diplomu, uzsvēra, ka, viņaprāt, Jānis Stradiņš visupirms ir medicīnas vēsturnieks. Jaunievēlēto asociācijas goda prezidentu sveica arī asociācijas viceprezidenti profesori Uldis Vikmanis un Juris Salaks.

Pēc Latvijas Medicīnas vēsturnieku asociācijas Goda prezidenta diploma saņemšanas akadēmiķis Jānis Stradiņš sacīja, ka tas viņam bijis negaidīts pārsteigums: "Šādi mirkļi, no vienas puses, protams, ir ļoti aizkustinoši un patīkami, bet, no otras puses, arī apgrūtinoši un saīsina dzīvi," viņš teica. "Tas ir zināms paradokss, ka man šo nosaukumu piešķir. Protams, tas ir liels pagodinājums, bet es jau neesmu mediķis. Medicīnas vēsturnieks — varbūt. No agras bērnības esmu gājis līdzi tēvam, interesējies par medicīnas vēsturi. Bet par medicīnu pašu ne, un tēvs arī mani nespieda to darīt. Acīmredzot šis amats vai šis goda nosaukums man ir tēva dēļ. Otrs moments varbūt ir saistībā ar Zinātņu akadēmiju, jo Medicīnas vēstures muzejs pašos pirmsākumos, 1946.gadā, veidojās Zinātņu akadēmijas sastāvā. Un man ir gods šo Zinātņu akadēmiju vadīt. Varbūt tā ir zināma saistība starp šīm divām institūcijām. Mums ir laba sadarbība ar Medicīnas vēstures muzeju, mēs bieži rīkojam kopējus pasākumus. Muzejs ir izaudzis par ļoti skaistas kultūras un augsti attīstītas zinātnes iestādi. Un par to var pārliecināties, lasot medicīnas vēstures rakstu krājumus, ko Zinātnes padome, starp citu, ir atzinusi par zinātnisko darbu izdevumiem, uz kuru pamata var aizstāvēt disertācijas. Un trešais moments ir sadarbība starp Medicīnas vēstures asociāciju un Zinātņu vēstures asociāciju.

Medicīnas vēsturnieku zinātniskās biedrības sākums ir 1951.gada janvārī. Mans tēvs profesors Pauls Stradiņš uzrakstīja toreizējam veselības aizsardzības ministram Krausam vēstuli, ka jādibina medicīnas vēsturnieku biedrība. Pagāja apmēram trīs gadi, kopš tas tika izdarīts, un 1953.gada novembrī, pēc Staļina nāves, pirmo reizi Ministru kabinetā sanāca maza piecu sešu cilvēku grupa un formāli tika izveidota Medicīnas vēstures biedrība, par kuras pirmo priekšsēdētāju kļuva ministrs Krauss. Bet biedrība nedarbojās.

Vajadzēja atnākt Hruščova "atkusnim", lai pirmo reizi 1958. gada martā sanāktu uz pirmo sēdi . Tātad — dibināšanas periods bija septiņi gadi. Tagad es ieņemu to vietu, kuru kādreiz vajadzēja ieņemt manam tēvam. Jo viņš gan dibināja asociāciju, bet nekad nav bijis priekšsēdētājs. Tas varbūt ir tāds līnijas turpinājums. Tajā ziņā es uzskatu par aizkustinošu godu.

Bet tagad es priecājos par to, kā attīstās idejas, es priecājos par to, ka šodien muzejs ir akreditēts. Gada sākumā mēs apspriedām muzeja nākotni. Bija pulcējusies visa muzeja saime un aktīvi sprieda, ko vajadzētu darīt, ko pārveidot. Medicīnas vēsturnieku biedrība zināmā mērā ir tāds piedēklis pie muzeja, sabiedriskais aktīvs, kas palīdz virzīt idejas zinātniskā garā un dod arī idejas. Es ļoti priecājos par muzeja saimi, es ļoti priecājos par muzeja vadītājiem, par tā direktoru doktoru Aronu, par zinātnisko direktoru doktoru Salaku, par visiem pārējiem. Man šķiet, ka muzejs ir ļoti derīgs. Mēs tagad ieejam jaunā posmā — gēnu medicīnā. Bet šī ir arī tāda kultūras vieta.

Es gribētu novēlēt lielus panākumus muzejam. Es gribētu novēlēt, lai ir interese par medicīnu, par veselības lietām, par zinātnes lietām. Nupat runāja Valsts prezidente, kurai pasniedza Latvijas Universitātes goda doktora nosaukumu. Un viņa arī teica, ka viens no tiem momentiem, kas noteiks tālāko latviešu nācijas virzību, ir tas, vai tā pieņems moderno pasaules skatījumu, vai tā pieņems intelektuālās vērtības un zinātnes vērtības. Muzeji mums ir milzīga vērtība. Tādēļ ir prieks, ka šeit pulcējusies intelektuāla publika, kas šīs vērtības patiešām atzīst, kas atzīst muzeja vērtības, zināšanu vērtības, kas domā par medicīnu."

P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja zinātniskais direktors profesors Juris Salaks savukārt atvēra zinātnisko rakstu krājuma "Acta Medico Historica Rigensia" 5. sējumu.

Armīda Priedīte, "LV" korespondente

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"