Eiropas Savienības paplašināšanās veicinās drošību un labklājību reģionā

No 27. līdz 29. septembrim Latvijā oficiālā vizītē uzturas Somijas Republikas parlamenta spīkeres vadītā delegācija

Somijas Republikas parlamenta spīkere Rīta Osukainena Latvijas Republikas Saeimas tribīnē vakar, 28.septembrī, pl.10.05 Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Somijas Republikas parlamenta spīkere Rīta Osukainena:

Uzruna Saeimas sēdē 2000. gada 28. septembrī

Cienījamais priekšsēdētāja kungs!

Deputāti! Dāmas un kungi!

Mēs dzīvojam laikā, kad Eiropā notiek lielas vēsturiskas pārmaiņas. Eiropas Savienību gaida nozīmīgi iekšējie un ārējie izaicinājumi, kas paredz jauninājumus kā savienības struktūrā, tā arī tās politikā. Eiropas Savienība gatavojas uzņemt vairāk nekā desmit jaunas dalībvalstis no Viduseiropas un no Austrumeiropas. Somijas parlaments savos paziņojumos sakarā ar paplašināšanās jautājumiem ir atzīmējis, ka Eiropas Savienības paplašināšanai ir jābūt Somijas valsts Eiropas politikas prioritātei. Paplašināšana ir jāveic tā, lai tā neizjauktu Eiropas apvienošanas procesa 40 gadu laikā sasniegtos rezultātus. Tā Eiropas Savienības paplašināšanās veicinās stabilitāti, drošību un labklājību mūsu reģionā. Lai kļūtu par Eiropas Savienības loceklēm, kandidātvalstīm ir jāpārņem un jāievieš Eiropas Savienības likumdošana, tā sauktā acquis communautaire, ieskaitot Eiropas Savienības otrā un trešā pīlāra noteikumus par kopīgu ārējo un drošības politiku, kā arī policijas un kriminālās likumdošanas jautājumus. 1993. gadā Kopenhāgenā Eiropas Padomes sanāksmē tika noteikti priekšnosacījumi kandidātvalstu uzņemšanai Savienībā. Kandidātvalstīs, pirmkārt, ir jābūt stabiliem institūtiem, kuri garantē demokrātijas, tiesiskas valsts principu un cilvēktiesību ievērošanu, kā arī mazākumtautību aizsardzību.

Otrkārt, kandidātvalstīs ir jābūt funkcionējošai tirgus ekonomikai un tām ir reāli jāspēj izturēt gan konkurenci Eiropas iekšējā tirgū, gan arī jāpilda pienākumi, kurus uzliek dalība Savienībā, ieskaitot Savienības politiskās, ekonomiskās un monetārās prasības. Kandidātvalstīm pirms iestāšanās Eiropas Savienībā papildus ir jāatrisina visas domstarpības, kas varētu apdraudēt Eiropas Savienības kopumu un darbību. Šādas domstarpības ir, piemēram, strīdi par robežām un mazākumtautību problemātiskais stāvoklis. Somija šos kritērijus uzskata par neapšaubāmiem un obligātiem dalības priekšnosacījumiem.

Somija atbalsta Eiropas Savienības Komisijas paplašināšanās stratēģiju, kuras atskaites punkts ir tāds, ka dalībvalstis, pievienojoties Savienībai, saskaņo sabiedrisko tiesību institūtu. Pārejas laiks un objektīvi pamatota piekāpšanās atsevišķos jautājumos ir daļēji iespējama, kā tas jau ir bijis agrākajos pievienošanās līgumos. Bet izņēmumi no kopējiem noteikumiem kā tādi nav pieļaujami. Sabiedrisko tiesību institūta sakārtošana nacionālajā līmenī ir svarīgs un liels uzdevums, pie kura jums kā kandidātvalsts likumdevējiem ir daudz jāstrādā.

Ar likumdošanas atjaunošanu uz papīra vien nepietiek. Likuma pantiem ir jākļūst par reāli funkcionējošu likumdošanu, kuras noteikumi jālieto praksē kā ierēdņiem, tā arī pilsoņiem.

Eiropas kopienu dibināšanas pamatā bija doma par to, ka pakāpeniska ekonomiskā apvienošanās varētu radīt priekšnosacījumus, lai valstis tuvinātos arī politiski. Šī doma der arī mūsdienu paplašināšanās projektam. Dalībvalstis saprot, ka paplašināšanās nenozīmē tikai lielu ekonomisku slodzi dalībvalstīm, kaut gan ekonomisko nastu vai citus sarežģījumus nevajadzētu novērtēt par zemu.

Perspektīvā pēc paplašināšanās sekos nozīmīgas ekonomiskās priekšrocības. Iekšējā tirgus paplašināšanās pavērs jaunas iespējas kā uzņēmumiem, tā arī patērētājiem. Izskatot Eiropas Savienības paplašināšanās ietekmi un paplašināšanās stratēģiju, ir jāakcentē tas, ka šī paplašināšanās palielinās visas Eiropas Savienības ekonomiskās un sociālās attīstības potenciālu. Tādēļ kandidātvalstīm būtu jāpiedāvā pēc iespējas labvēlīgāki priekšnoteikumi, lai tās varētu integrēties Rietumeiropas ekonomiskajā sistēmā. Turklāt īpaša uzmanība ir jāpievērš tam, lai kandidātvalstis sasniegtu pietiekamu sociālo tiesību un vides normu līmeni.

Nedrīkst arī aizmirst par to dvēselisko un kultūras kapitālu, ko Eiropas Savienībai nodrošinās paplašināšanās. Paplašināšanās paredz Eiropas Savienības atjaunošanos iekšēji un arī no ārpuses. Starpvalstu konferencē dalībvalstis pašlaik apspriež nozīmīgas institucionālās pārmaiņas, kuras ir jāveic Eiropas Savienībā pirms nākamās paplašināšanās kārtas. Eiropas Padomes sanāksmē, kas notiks decembrī Nicā, tiks lemts arī par Komisijas sastāvu, Padomes balsu līdzsvarošanu un akcentēšanu, kā arī par vietu sadali Eiropas Parlamentā. Tādām valstīm kā mūsu valstis, kas ir cilvēku skaita ziņā nelielas, tas ir, mazām dalībvalstīm, ir ļoti svarīgi, kā mēs spēsim kontrolēt mūsu nacionālās intereses, Eiropas Savienībai pieņemot lēmumus. Somija pārrunās ir atbalstījusi principu, lai katrai dalībvalstij būtu savs komisārs, lai tiktu nodrošināts pietiekams balsu skaits Padomē un saglabāts pieņemams vietu skaits Eiropas Parlamentā. Mēs ticam, ka šie principi atbilst arī jūsu mērķiem.

Kā maza valodas izplatības reģiona un mazas valsts pārstāve, bet it sevišķi kā dzimtās valodas skolotāja es uzskatu par ļoti svarīgām tiesības Savienībā izmantot dzimto valodu kā oficiālo valodu. Eiropas Parlamenta darbība un lēmumu sagatavošana visās Savienības oficiālajās valodās ir mūsu pamattiesības. Tomēr Padomes darbā šajā ziņā var vēl daudz ko vēlēties. Valodu jautājums nav ietverts pašreizējā starpvalstu konferences darba kārtībā, taču, pateicoties lielajām dalībvalstīm, šis jautājums laiku pa laikam tiek izvirzīts.

Kā nacionālā parlamenta locekļus jūs droši vien nodarbina jautājums par likumdošanas varas nodošanu Eiropas Savienības institūcijām.

Dalībvalstu nacionālie parlamenti nav tieši pārstāvēti Eiropas Savienības institūcijās. Tiem ir iespēja kontrolēt un vadīt Eiropas Savienības darbību ar padomē strādājošo dalībvalstu valdību pārstāvju starpniecību. Šeit īpaši svarīga ir katras valsts konstitucionālā organizācija.

Eiropas Savienības pamatlīgumu izmaiņas, kā arī daži citi Eiropas Savienības galvenie lēmumi papildus ir jāapstiprina dalībvalstu parlamentos. Dalībvalstu nacionālo parlamentu Eiropas Savienības komisijas sadarbojas Eiropas Savienības komisiju konferences (tā sauktās COSAC) ietvaros, kas tiek rīkota divas reizes gadā.

Dalībvalstu nacionālo parlamentu statuss ir atšķirīgs. Daudzām vecajām dalībvalstīm ir diezgan vāja parlamentārā vadība. Latvijai iepriekš vajadzētu labi apdomāt šo jautājumu. Kad Somija gatavojās iestāties Savienībā, mēs paredzējām, ka Somijas parlamentam saglabāsies iespēja piedalīties Eiropas Savienības likumdošanas sagatavošanā. Esam veikuši mūsu konstitūcijā grozījumus, kas garantē parlamenta pilnvaru un pārraudzības tiesību saglabāšanu. Somijas parlamentam, pretēji daudzu citu dalībvalstu parlamentiem, ir reāla iespēja ar Somijas valdības viedokli ietekmēt Eiropas Savienības Padomi.

Somijas konstitūcija uzliek par pienākumu valdībai informēt parlamentu par lietu sagatavošanu Eiropas Savienībā. Valdībai ir arī jāuzklausa parlaments par Eiropas Savienībā izskatāmajiem piedāvājumiem, kā arī jāizskaidro un jāpamato savas darbības līnija dažādos Eiropas Savienības jautājumos. Saskaņā ar konstitūciju valdībai un atsevišķiem ministriem savā darbībā ir jābauda parlamenta uzticība. Šis parlamentārās atbildības princips attiecas arī uz valdības darbību Eiropas Savienībā, un praksē tas nozīmē to, ka parlamenta viedoklis nosaka Somijas darbības līniju. Parlamentā Eiropas Savienības lietu izskatīšana ir uzticēta komisijām. Parlamenta viedoklis Eiropas Savienības jautājumos tiek paziņots Lielajā komisijā, vai, ja jautājums skar Eiropas Savienības kopējo politiku vai drošības politiku, tas tiek izskatīts Ārlietu komisijā. Galvenais Lielās komisijas uzdevums ir parlamenta ietekmes un parlamentārās uzraudzības īstenošana Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanā.

Lielā komisija izskata divu veidu Savienības jautājumus — Eiropas Savienības likumdošanas iniciatīvas (direktīvu un dekrētu projekti), kas skar parlamenta kompetencē esošos jautājumus, kā arī citus ar Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanu saistītos jautājumus, par kuriem valdība ir uzskatījusi par nepieciešamu informēt parlamentu vai parlaments ir īpaši lūdzis šo jautājumu izskaidrošanu. Līdz ar to papildus Lielajai komisijai priekšlikums tiek nosūtīts izskatīšanai vienai vai vairākām komisijām, kuru kompetencē atrodas šī lieta. Šo komisiju uzdevums ir sniegt atsauksmes par jautājumu, lai Lielā komisija varētu to izskatīt. Nobeigumā Lielā komisija paziņo parlamenta viedokli par šo priekšlikumu.

Pirms katras Savienības Padomes sanāksmes valdības locekļi, kas tajā piedalās, skaidro Lielajai komisijai sanāksmē izskatāmos jautājumus un Somijas pārstāvju pozīciju Padomē.

Pirms sanāksmes arī premjerministrs sniedz paskaidrojumu Lielajā komisijā par Eiropas Padomes, tas ir, Eiropas Savienības galotņu sanāksmes, sagatavošanu un Somijas pozīciju. Lielā komisija saņem ziņojumu par sanāksmju gaitu un rezultātiem, kad tās jau ir pabeigtas.

Tāpat kā savā laikā Somijā, lēmumu par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai pieņem tauta. Ņemot vērā jūsu valsts vēsturi, ir saprotams, ka pastāv stipras bažas par iespējamu suverenitātes atkārtotu zaudēšanu. Ir svarīgi, lai jūs, parlamentārieši, tautas pārstāvji, informētu Latvijas tautu par to, kas notiek pārrunās par iestāšanos, un atklāti stāstītu par to, ko nozīmēs dalība ar visām tās labajām un sliktajām pusēm. Parlamenta, kas pārstāv tautu, patiesa un pārliecinoša piedalīšanās Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanā ir garantija tam, ka suverenitātes kodols tiks saglabāts pašu rokās.

Mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi tam, kādus soļus Latvija līdzās citām kandidātvalstīm ir spērusi iestāšanās sagatavošanā. Latvija ir attīstījusies ceļā uz sociālo tirgus ekonomiku. Kaut gan ir vēl daudz jādara nodarbinātības atbalstīšanai, sociālā dialoga paplašināšanai un nabadzības novēršanai.

Mēs ļoti pozitīvi vērtējam to, ka Latvija ir veikusi izmaiņas savā pilsonības likumā, apstiprinājusi jaunu valodas likumu un iesākusi Latvijas sabiedrības integrāciju veicinošu programmu. Eiropas Savienības un Latvijas savstarpējās pārrunas par dalību veiksmīgi tika sāktas pēc Helsinku Eiropas Padomes 1999.gada decembra lēmuma. Novēlu jums labu veiksmi iestāšanās sarunās, kuras dažkārt mēdz būt arī smagas.

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Somijas un Latvijas tautu saites sniedzas dziļi vēsturē. Somugru un baltu tautas vienmēr ir dzīvojušas kā kaimiņi. Dzīvojot pie vienas jūras, somi un latvieši vienmēr ir sadarbojušies.

Mēs paši bieži vien vairs neatceramies, ka Somijai un Latvijai ir bijusi kopīga vēsture jau no XVII gadsimta, kad esam bijuši daļa no Zviedrijas Karalistes. Ceru, ka pēc dažiem gadiem mēs sēdēsim pie kopīga galda, lemjot par Eiropas Savienības lietām.

Latvijai ir savdabīga un dzīvotspējīga kultūra. Vēstures gaitā latvieši vienmēr starptautiskajā dialogā ir sekojuši labākajām Eiropas tradīcijām. Būdama maza tauta, somi saprot savas valodas un kultūras mantojuma saglabāšanas nozīmi.

Esmu apmierināta ar to, ka starp mūsu valstu parlamentiem un parlamentāriešiem ir cieša un aktīva sadarbība. Labs paraugs ciešajiem kontaktiem ir bijušas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāju konferences. Astoņu priekšsēdētāju sanāksmes ir kļuvušas par svarīgu forumu, kurā līdzās citiem jautājumiem mēs varam apspriest mūsu parlamenta darba principu attīstību.

Cienījamie deputāti!

Somijas parlamenta delegācijas un savā vārdā vēlos pateikties jums, cienījamais priekšsēdētāja kungs, par sirsnīgo uzņemšanu jūsu skaistajā pilsētā, kura nākamgad svinēs savu 800 gadu jubileju. Novēlu jums panākumus. Liels paldies un arī turpmāk novēlu panākumus!