Par atbalstu projektam lielākai izaugsmei un darbavietu radīšanai

Otrdien, 12.jūlijā, Ekonomikas un finanšu padome pieņēma Eiropas Komisijas trīs gadu Integrēto pamatnostādņu kopumu laika posmam no 2005.gada līdz 2008.gadam, lai veicinātu izaugsmi un darbavietu radīšanu Eiropā. Iesakot konkrētus prioritārus pasākumus, tajā noteikta vispusīga makroekonomikas, mikroekonomikas un nodarbinātības politikas stratēģija, lai uzlabotu Eiropas zemos izaugsmes rādītājus un nepietiekamo darbavietu radīšanu. Jaunajās integrētajās pamatnostādnēs tiek apvienoti divi galvenie no Līguma izrietošie instrumenti ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinēšanai, proti, vispārējās ekonomikas politikas pamatnostādnes un nodarbinātības pamatnostādnes. Ar tām ievieš vienkāršāku, mērķtiecīgāku un saskaņotāku Eiropas Savienības (ES) ekonomikas vadību, samazinot pamatnostādņu skaitu un pievēršoties galvenajiem pasākumiem izaugsmes un darbavietu radīšanai. Pamatnostādņu kopumā tiks sniegti norādījumi par valstu reformas programmām, ko dalībvalstis izveidos līdz 2005.gada 15.oktobrim.

“Es esmu ļoti gandarīts, ka dalībvalstis ir pilnībā atbalstījušas Eiropas Komisiju attiecībā uz prioritārajiem pasākumiem un jauno ekonomikas vadības struktūru, kas nepieciešama, lai radītu lielāku izaugsmi un vairāk darbavietu ES. Tagad mēs gaidām, kad šie labie nodomi tiks īstenoti konkrētos pasākumos un reformās ES un valstu līmenī,” teica Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu.

Integrētajās pamatnostādnēs, ko otrdien pieņēma, ir uzsvērts, ka dalībvalstīm un ES ir jāizmanto visas iespējas, lai integrēto pamatnostādņu ieviešanā iesaistītu reģiona un vietējās pašvaldības, darba devējus un darbiniekus, kā arī pilsonisko sabiedrību. Par šajā jomā panākto tiem jāziņo saskaņā ar Lisabonas stratēģijas ziņošanas kārtību.

Pamatojoties uz pamatnostādnēm, dalībvalstis līdz 2005. gada 15.oktobrim izstrādās valsts reformas programmas trim gadiem. Dalībvalstis katru rudeni vienotā Lisabonas stratēģijas progresa ziņojumā ziņos par reformas programmām. Eiropas Komisija katra gada janvārī analizēs šos ziņojumus ES ikgadējā progresa ziņojumā. Pamatojoties uz progresa ziņojumu, Eiropas Komisija nepieciešamības gadījumā ierosinās grozījumus integrētajām pamatnostādnēm. Lai iegūtu vairāk informācijas par jauno vadības struktūru, skatīt: MEMO/05/123.

Eiropas Komisija 2005.gada 2.februārī ierosināja jaunu posmu Lisabonas stratēģijā, koncentrējot Eiropas Savienības centienus uz diviem galvenajiem uzdevumiem, proti, izteiktāku un noturīgāku izaugsmi, kā arī uz to, lai radītu vairāk un labākas darbavietas. No tā brīža Eiropas Savienības iestādes jauno impulsu atjaunošanai īsteno konkrētos pasākumos. Eiropadome martā, kā arī Eiropas Parlaments un Eiropas darba devēji un darbinieki pilnībā atbalstīja Komisijas priekšlikumu par Lisabonas stratēģijas atjaunošanu un grozīšanu.

Lisabonas stratēģijas atjaunošanas svarīgs elements ir tās vadības struktūras pamatīga pārbaude, lai skaidrāk noteiktu attiecīgos pienākumus valstu un Kopienas līmenī nolūkā labāk saskaņot uzdevumus un kompetences. Tādēļ politikas pasākumi ir sadalīti komplementārās, bet atsevišķās darba kārtībās ES un dalībvalstu līmenī.

Līdz augustam Eiropas Komisija pēc Eiropadomes pieprasījuma iesniegs savu Kopienas Lisabonas programmu par visiem ES mēroga pasākumiem, kas papildina valstu programmas.

Izaugsmes un darbavietu integrētās pamatnostādnes (2005–2008)

Makroekonomikas pamatnostādnes

• Nodrošināt ekonomisko stabilitāti noturīgai izaugsmei.

• Nodrošināt saimniecisko un fiskālo noturību kā pamatu nodarbinātības pieaugumam.

• Veicināt uz izaugsmi un nodarbinātību orientētu un lietderīgu resursu piešķiršanu.

• Nodrošināt to, ka darba algas pieaugums veicina makroekonomisko stabilitāti un izaugsmi.

• Veicināt labāku saskanību starp makroekonomisko politiku un struktūrpolitiku.

• Veicināt dinamiskas un labi funkcionējošas ekonomikas un monetārās savienības izveidi.

Mikroekonomikas pamatnostādnes:

• Palielināt un uzlabot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, sevišķi privātajos uzņēmumos.

• Sekmēt visdažādāko novatorismu.

• Sekmēt informācijas un sakaru tehnoloģijas izplatību un lietderīgu izmantošanu un izveidot pilnīgi aptverošu informācijas sabiedrību.

• Nostiprināt tās rūpnieciskās bāzes konkurences priekšrocības.

• Veicināt resursu ilgstošu izmantošanu un stiprināt sinerģijas starp vides aizsardzību un izaugsmi.

• Paplašināt un padziļināt iekšējo tirgu.

• Nodrošināt atvērtus un konkurētspējīgus tirgus gan Eiropā, gan ārpus tās, izmantot globalizācijas labumus.

• Radīt konkurētspējīgāku uzņēmējdarbības vidi un mudināt uz privāto iniciatīvu, uzlabojot normatīvos aktus.

• Veicināt uzņēmējdarbībai raksturīgāku kultūru un radīt vidi, kas atbalsta mazos un vidējos uzņēmumus.

• Paplašināt, uzlabot un sasaistīt Eiropas infrastruktūru un pabeigt prioritāros pārrobežu projektus.

Nodarbinātības pamatnostādnes:

• Īstenot nodarbinātības politiku, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību, uzlabot darba kvalitāti un ražīgumu un pastiprināt sociālo un teritoriālo kohēziju.

• Veicināt dzīves cikla pieeju darbam.

• Nodrošināt aptverošus darba tirgus, uzlabot darba pievilcību un panākt, lai darbs atmaksājas darba meklētājiem, ieskaitot cilvēkus no nelabvēlīgām grupām, un neaktīvajām personām.

• Uzlabot darba tirgus vajadzību saskaņotību.

• Sekmēt elastību savienojumā ar darba drošību un mazināt darba tirgus segmentāciju, pienācīgi ņemot vērā sociālo partneru lomu.

• Nodrošināt nodarbinātībai pieņemamu darbaspēka izmaksu pieaugumu un algu noteikšanas mehānismus.

• Paplašināt un uzlabot ieguldījumus cilvēkkapitālā.

• Pielāgot izglītības un apmācības sistēmas jaunām konkurences prasībām.

Kaspars Kreics, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā