1991.gada 5.marta sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Sāksim darbu plenārsēdē. Vispirms pabeigsim tā jautājuma izskatīšanu, ar kuru mēs beidzām priekšpusdienas sēdi. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Mēs nepabeidzām likumprojekta 23.panta izskatīšanu. Deputāts Cilinskis ierosina svītrot šo pantu. Acīmredzot mums ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Vai vēl par 23.pantu kāds vēlējās izteikties? Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Tādā gadījumā es aicinātu deputātus, ja mēs balsojam, vispirms izslēgt šo pantu no deputātu statusa republikas līmenī, jo mēs saņemam deputātu naudu 200 rubļus mēnesī. Vietējo padomju deputāti nesaņem nekādu atalgojumu, par ko šeit runāja Cilinskis. Tad izrādīsies, ka mēs gribam diskreditēt vietējo padomju deputātus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Es atbalstu tieši Endziņa kunga teikto tēzi. Tikai viena lieta. Manuprāt, ja pagasta deputāts, kārtojot pagasta lietas, izbrauc no pagasta robežām uz rajonu, man ir priekšlikums rajona robežās atstāt apmaksu.

Otrs. Nevar būt bezmaksas braucieni, kā mēs tagad braucam. Likumā jāparedz, ka uzņēmumam tiek samaksāts. Deputāti pašlaik ir masveida parādība. Jāpadomā, kā darīt: vai pēc biļetēm, vai pēc maršruta lapas apmaksāt šos braucienus, vai tos apmaksātu vietējais budžets vai arī mūsu braucienus pēc tam apmaksātu šis budžets. Man ir priekšlikums izskatīt šo jautājumu.

J.Lagzdiņš: Varu paskaidrot, ka šim likumam pēdējā lasījumā tiks pievienots lēmums par kārtību, kādā stājas spēkā likums par vietējo padomju deputātu statusu. Ar šā lēmuma 2.punktu tiks uzdots Ministru padomei izstrādāt instrukciju par kārtību, kādā kompensēt Autotransporta ministrijai un attiecīgajiem autotransporta uzņēmumiem izdevumus, kas rodas sakarā ar deputātu pārvadāšanu bez maksas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Man šķiet, ka esošā norma būtu atstājama. Nevarētu būt tāda situācija, ka cilvēks strādā sabiedrisku darbu, un par to, ka viņš strādā, vēl piemaksā. Tas ir, man liekas, ārkārtīgi neloģiski.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Caune: Es domāju, ka šeit Cilinska priekšlikums ir galīgi nevietā. Man būtu ieteikums Cilinskim pārcelties uz Daugavpili un tad risināt šo jautājumu, kā braukt transportlīdzekļos. Viņš dzīvo Rīgā, viņam tas nav aktuāli.

Priekšsēdētājs: Tātad izskanējuši divi priekšlikumi. Cilinska priekšlikums ir svītrot. Citu deputātu priekšlikumi pārsvarā ir atstāt, kā ir. Deputāts Lagzdiņš paskaidro, ka lēmumā par piemērošanu tiks arī plašāk izskaidrots, kā tas notiks. Šeit ir runa par statusu, te diez vai var paredzēt visas grāmatvedības nianses.

Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Tomēr priekšlikums bija atstāt rajona ietvaros, neskatoties, vai tas pagasts vai pilsēta.

J.Lagzdiņš: Tātad trešajā lasījumā mēs atgriežamies pie tās redakcijas, kāda tika iesniegta pirmajam lasījumam. Tas ir Kides ierosinājums. Cik es saprotu, ja deputāts Kide šo ierosinājumu neatsauc, trešajam lasījumam tiks sagatavots šis priekšlikums, kā arī Autotransporta ministrijas un Finansu ministrijas izziņa.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kide arī parūpēsies, lai līdz trešajam lasījumam būtu viņam pieņemams formulējums. Es domāju, ka tādā gadījumā mēs varētu reģistrēties un nobalsot par, pret vai atturoties par Cilinska priekšlikumu. Reģistrēsimies. Rezultāts: 92 deputāti reģistrējušies.

Balsosim par deputāta Cilinska priekšlikumu svītrot 23.pantu. Rezultāts: par – 12, pret – 54, atturas – 18. Deputāta Cilinska priekšlikums nav pieņemts. Bet deputāts Cilinskis, protams, vienpersoniski var arī liegt sev šīs brīvbraukšanas iespējas.

24.pants.

J.Lagzdiņš: Nav priekšlikumu. Arī par turpmākiem pantiem pēc pirmā lasījuma priekšlikumi nav iesniegti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Vispār jau ir iesniegts par 24.pantu, bet arī ir noraidīts, tā šeit ir rakstīts. Es gan varbūt arī nepastāvu uz tādu redakciju, kādu iesniedzu, varbūt doma nav pareizi formulēta, bet man nav arī skaidra pašreizējā redakcija. Kas tās tādas par militārām apmācībām, vai tās ir PSRS, ASV vai Latvijas Republikas? Man īsti nav skaidrs, kas ir domāts šinī punktā.

J.Lagzdiņš: Tās ir militārās apmācības, uz kādām šobrīd reāli tiek iesaukti Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji. Tās ir militārās apmācības padomju armijā.

E.Cilinskis: Bet Latvijas Republikā nav neviena likuma, kurš regulētu, ka Latvijas Republikas iedzīvotājiem šādas apmācības būtu jāapmeklē. Nav paredzēts sods par neapmeklēšanu. Kādēļ šāds punkts ir vajadzīgs?

Mana redakcija bija tāda, ka deputāts savu pilnvaru laikā tiek atbrīvots no valsts un alternatīvā dienesta. Varbūt tas varētu būt kaut kas tuvāks tam, no kā deputāts atbrīvots. Varbūt nav precīzi uzrakstīts, bez šaubām. Bet tāds, manuprāt, punkts arī nav pieņemams.

J.Lagzdiņš: Mums nav likuma, kas regulētu valsts dienesta veikšanas kārtību. Attiecībā uz alternatīvo dienestu komisija ar balsu vairākumu izslēdza no attiecīgā panta redakcijas šādu atvieglinājumu vietējās padomes deputātiem. Ja jūs uzskatāt, ka tas ir tik svarīgs, mēs varam par to nobalsot.

Es šeit gribētu informēt kolēģus, ka likumā par Augstākās padomes deputāta statusu bija šāda redakcija. Arī šis likums ir izstrādāts pēc Neatkarības deklarācijas pasludināšanas, tātad arī uz to attiektos 4.maija Deklarācijas gars. Bet attiecīgā panta redakcija ir šāda: “Deputāts savu pilnvaru laikā tiek atbrīvots no iesaukšanas karadienestā, militārajās un pārbaudes apmācībās, kā arī alternatīvajā dienestā.” Es domāju, ka šo redakciju, kāda ir likumā par Augstākās padomes deputāta statusu, mēs varētu ņemt par pamatu. Diskusiju, ja tāda ir nepieciešama, šeit varētu izvērst tieši par šīm pozīcijām. Personiski es atbalstu plašākus atvieglojumus arī vietējo padomju deputātiem. Es lieku priekšā balsot par Cilinska iesniegto priekšlikumu.

E.Cilinskis: Principā piekristu tādai redakcijai, kā Lagzdiņa kungs teica, tikai nezinu, vai mēs varam balsot, mums tāda redakcija nav izdalīta. Varbūt nākamreiz?

Priekšsēdētājs: Varbūt mēs varam nebalsot un atstāt tādā redakcijā, bet, nepārprotami ņemot vērā, ka uz trešo lasījumu šis pants tiks papildināts, tas ir, formulējums būs analoģisks kā likumā par Latvijas Republikas tautas deputātiem. Ja kolēģi piekrīt, tad mēs varbūt bez balsošanas varētu iztikt, ņemot vērā, ka uz trešo lasījumu Lagzdiņa kungs un komisija varētu papildināt šo pantu. Nav iebildumu?

25.pants.

J.Lagzdiņš: Papildinājumi turpmākajos pantos nav iesniegti.

Priekšsēdētājs: Tātad turpmākajos pantos, līdz pat 30.pantam ieskaitot, nav papildinājumu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Es gribētu likt priekšā 26.pantā svītrot vārdus: “deputāti rajonā, kurā atrodas viņu vēlēšanu apgabals”. To vietā rakstīt: “deputātu nevar saukt pie kriminālatbildības”. Citādi iznāk stipri absurdi, ka deputātiem, kuri dzīvo savā vēlēšanu apgabalā, nevar, piemēram, dzīvokļus pārbaudīt, bet, ja deputāts dzīvo ārpusē, ja viņš nedzīvo savā rajonā, tad viņš nav aizsargāts. Līdz ar to viņu var medīt ar automašīnu. Tiklīdz viņš izbrauc ārpusē, viņu aiztur, apcietina un pārmeklē. Es ierosinu svītrot vārdus – “rajonā, republikas pilsētā, kuras teritorijā atrodas viņa vēlēšanu apgabals” – un attiecināt uz visu Latvijas Republikas teritoriju deputātu neaizskaramību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Zināma loģika kolēģa Eglāja priekšlikumā ir. Sākotnējā redakcijā bija šāds teksts, bet tādu redakciju, kāda ir iesniegta otrajam lasījumam, pilnībā atbalsta Latvijas Republikas Prokuratūra. Es uzskatu, ka šis jautājums būtu jāizlemj komisijas sēdē, jo tas ir ļoti nopietns.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Briņķe: Cienījamais Lagzdiņa kungs, cik man zināms, jūs esat saņēmuši Latvijas Republikas Prokuratūras priekšlikumu šajā sakarā. Jūs esat paspējuši iepazīties? Vai tikai neiznāks tā, ka šeit varbūt trešajā lasījumā mēs pilnīgi mainām koncepciju? Es domāju, ka šeit jāsaka savs vārds speciālistiem.

J.Lagzdiņš: Jā, es iepazīstināšu kolēģus ar iesniegtajiem priekšlikumiem.

I.Briņķe: Paldies.

J.Lagzdiņš: Attiecībā uz 26.panta 1.punktu Latvijas Republikas Prokuratūra pilnībā pievienojas šā panta redakcijai. Bet Prokuratūra ir iesniegusi likumdošanas iniciatīvas kārtībā papildinājumu 27.pantam un ierosina to papildināt ar vienu rindkopu, proti, “Padomes atteikumu var noprotestēt Latvijas Republikas ģenerālprokurors vai Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijā, kura pieņemtais lēmums ir galīgs.” Par šo jautājumu, godātā kolēģe Briņķe, nekādi priekšlikumi nav iesniegti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Es gribētu atbalstīt komisijas priekšlikumu 26.pantā. Doma par balsošanas nepieciešamību, attiecinot deputātu neaizskaramību uz visu republikas teritoriju, nebūtu pareiza. Tādus jautājumus ar balsošanu diez vai drīkst izšķirt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

F.Stroganovs: */2.pantā teikts: “personīgā transporta un bagāžas”. Bet ja deputāts brauc nevis ar savu personīgo transportu, bet ar valsts transportu, piemēram, taksometru?/

J.Lagzdiņš: */Tad tiek pārbaudīta./ Tādā gadījumā tiek pārbaudīta rokas bagāža vai kāda cita.

F.Stroganovs: Es saprotu.

J.Lagzdiņš: Pārbaudīta tiek visa bagāža, kas ir autobusos attiecīgajās novietnēs.

F.Stroganovs: Paldies. */Bet vai nebūtu labāk rakstīt: “transportu un bagāžu”, deputāts taču var pārvietoties ne tikai ar personīgo transportu. Es nezinu, iespējams, juridiski tas ir pretrunā ar kaut ko, bet pēc domas būtu labāk rakstīt: “transportu un bagāžu”, izlaižot vārdu “pesonīgo”./

J.Lagzdiņš: Gadījumā, ja deputāts brauks tālsatiksmes “Ikarusā” un būs attiecīga prokurora sankcija, nebūs nekādas nepieciešamības pārbaudīt visu attiecīgā “Ikarusa” bagāžas novietni. Neapšaubāmi, pārbaudīs viņa rokas bagāžu. Tā ka šeit, manuprāt, vārds “personisko” nebūtu izslēdzams.

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs, kā jūs piedāvājat balsot par šo 26.pantu?

J.Lagzdiņš: Reglaments paredz, ka jebkurā gadījumā, lai arī cik absurds būtu deputāta vai kāda cita priekšlikums, par to mums ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti, vai tie, kuri izteica savus priekšlikumus, pastāv uz nobalsošanu? Vai deputāti pastāv uz nobalsošanu?

V.Eglājs: Es tomēr gribētu nobalsot par šo jautājumu, jo man liekas absurdi, ka deputāta dzīvokli var pārbaudīt atkarībā no tā, vai viņš dzīvo savā rajonā vai ārpus tā, kā arī brīdī, kad viņš pāriet sava rajona robežai, viņu var apcietināt. Tas ir tāpat kā ar omoniešiem, kuri tiek apsargāti, bet, kad iznāk ārā, tad tikai ar ložmetējiem var braukt pa pilsētu.

Priekšsēdētājs: Tātad deputāts Eglājs pastāv uz savu priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par – 29, pret – 24, atturas – 20. Deputāta Eglāja priekšlikums nav pieņemts.

Vai pārējiem, 30.pantu ieskaitot, ir vēl kādi labojumi, pretenzijas, papildinājumi? Nav. Tādā gadījumā mēs varam balsot par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā, ņemot vērā tos papildinājumus un izmaiņas, kas izdarītas, un ar ierosinājumiem uz trešo lasījumu, kas jāizdara. Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Rezultāts: 67 – par, 3 – pret, 9 – atturas. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā.

Šodienas plenārsēdē paredzētais pēdējais darba kārtības jautājums ir par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Kriminālkodeksā un Kriminālprocesa kodeksā otrajā lasījumā.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Otrajam lasījumam tiek iesniegts 529.dokuments par grozījumiem un papildinājumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Kriminālkodeksā un Kriminālprocesa kodeksā. Jums ir izsniegts arī 530.dokuments, kur ir norādīti konkrētie iesniegtie priekšlikumi un to liktenis. Šinī sakarībā gribētu vispirms jūs informēt par to, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā līdz 166.7.pantam nekādu priekšlikumu nebija un ir saglabāta iepriekšējā redakcija.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, vai mēs jau varam sākt pieņemšanu pa pantiem? Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Blažēvičs: Endziņa kungs, es atbalstu jūsu priekšlikumus, taču kad mēs varētu visu Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar izmaiņām tomēr apkopot un izsniegt tām personām un iestādēm, kurām ar to jādarbojas?

A.Endziņš: Ir izveidota darba grupa, kuru vada Augstākās tiesas loceklis Kaksīša kungs, kurš atrodas šeit zālē. Tātad perspektīvā viss kodekss tiks pārstrādāts. Šodien izmaiņas tiek publicētas tikai “Ziņotājā”, bet šo visu apjomu laikam mūsu poligrāfiskās jaudas dēļ diez vai mēs varam un vai būs mērķtiecīgi publicēt. Tas neapšaubāmi ir sarežģīti, bet juristiem, juridiskajiem dienestiem ir jāseko līdzi izmaiņām, kādas tiks izdarītas, un jārīkojas tāpat kā mums. Lūk, kāds ir šis kontroleksemplārs ar visādām ielīmēm un tā tālāk. Bez tā pašreiz iztikt nevar.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Morozļi: */Sakiet, lūdzu, 1.pantā rakstīts: “Personu, kuras veic uzņēmējdarbību, atbildība par administratīvajiem pārkāpumiem ir tāda pati kā amatpersonām”. Te tiek paredzēts, ka viņi būs amatpersonas visos atbildības veidos, tai skaitā ne tikai administratīvās atbildības, bet arī kriminālatbildības gadījumos?/

A.Endziņš: */Te ir runa par administratīvo…/

G.Morozļi: */Bet kriminālatbildība?/

A.Endziņš: */Sakarā ar likumu par uzņēmējdarbību…/

G.Morozļi: */Amatpersonas…/

A.Endziņš: */…tās būs ne tikai amatpersonas, amatpersonas mēs visu laiku saistām tikai ar viena veida īpašumu – valsts īpašumu. Bet, ja tas ir privāts uzņēmums, tad te vairs nebūs amatpersona tādā nozīmē./

G.Morozļi: */Bet amatpersonas statuss būs vai nebūs?/

A.Endziņš: */Tie tiks pielīdzināti./

G.Morozļi: */Nebūs?/

A.Endziņš: */Būs./

G.Morozļi: */Būs?/

A.Endziņš: */Jā./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */161.pants./

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, pa pantiem mēs skatīsim atsevišķi.

A.Aleksejevs: */Man vienkārši bija jautājums./

Priekšsēdētājs: Tagad ir vispārēji jautājumi. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Buka: */Vai jums nešķiet, ka likumā par izmaiņu ierakstīšanu dominē administratīvās uzņēmuma vadīšanas metodes. Piemēram, 161.panta 6.punktā runa ir par kriminālatbildību, ja netiek izpildīts valsts pasūtījums vai pašvaldības pasūtījums, vai valsts pasūtījuma saistības. Tās ir administratīvās vadības metodes. Tās parādās arī dažos citos pantos. Kaut arī patiesībā noteikt zaudējumus tā ir jau tiesas funkcija. Šeit par zaudējumiem tirgus ekonomikai vispār nekas nav teikts. Ja uzņēmums ir patstāvīgs, tātad zaudējumi jānosaka tiesai un sodam jābūt nevis cietumam, ne soda naudai, bet nodarītā zaudējuma atlīdzināšanai./

A.Endziņš: */Jūs acīmredzot visu laiku pieturaties pie tā uzskata, ka pie mums pastāv tikai viena sistēma. Te runa pirmām kārtām ir par valsts pasūtījumu un valsts vai vietējās pašvaldības uzņēmumu saistībām. Runa ir par šo./

S.Buka: */Tad vienkārši ir jāiekļauj papildu labojumi, kuri būtu saistīti ar valsts sektora uzņēmumiem un pašvaldības uzņēmumiem./

Priekšsēdētājs: Tātad vispārējos jautājumus esam beiguši. Varam sākt apspriest pa pantiem.

A.Endziņš: Kā jau es teicu, Administratīvo pārkāpumu kodeksā līdz 166.6. priekšlikumi iesniegti nebija.

Priekšsēdētājs: Tātad līdz 166.6. priekšlikumu nav. Vai deputātiem nav priekšlikumu, pretenziju, labojumu, papildinājumu, jautājumu? Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Lūk, 166.pants: “Valsts pasūtījuma neizpildīšana”. Sakiet, lūdzu, kodeksā…/

A.Endziņš: */Mēs izskatām administratīvos…/

Priekšsēdētājs: Administratīvais kodekss.

A.Aleksejevs: */Jā, jā, jā. Pilnīgi pareizi./

A.Endziņš: */Bet mēs neesam tikuši līdz Kriminālkodeksam. Runa ir par Administratīvo pārkāpumu kodeksu./

Priekšsēdētājs: Administratīvo pārkāpumu kodeksā, 166.6. pantu ieskaitot, nav papildinājumu.

166.7.

A.Endziņš: Šeit ir mainīta redakcija atbilstoši tam, kā tika izteikti priekšlikumi plenārsēdē. Šī redakcija saskan arī ar priekšlikumu par formulējumu, ko saņēmām no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības. Būtība ir tā pati. Tā ka tas priekšlikums ir ņemts vērā. Bet šeit ir deputāta Špoģa kunga priekšlikums. Tas ir būtībā par sankcijas samazināšanu. Viņš liek priekšā naudas sodu līdz 500 rubļiem. Komisija tomēr uzskata, ka tas ir nopietns pārkāpums un ka jāatstāj tāda sankcija, kā ir. Šādu sankciju paredz arī priekšlikums, kas nāk no arodbiedrībām.

Priekšsēdētājs: Autoram vai kādam citam ir kādi iebildumi? Lūdzu, pirmais mikrofons.

F.Stroganovs: */Sakiet, lūdzu, lūk, šeit teikts: “rupjš nosacījumu pārkāpums…”/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

F.Stroganovs: */Atvainojiet. Kas tas par formulējumu – “rupjš”? Taču karsta ūdens nenodrošināšana dušas telpās – arī tas ir rupjš darba līguma pārkāpums, un ražošanas nenodrošināšana ar materiāliem – tā arī rupjš pārkāpums. Kā šo frāzi, formulējumu izskatīt juridiski?/

A.Endziņš: */Juridiski šis jautājums jāizlemj tiesai./

F.Stroganovs: */Pareizi./

A.Endziņš: */To var…/

F.Stroganovs: */Bet kāpēc tad mēs ierakstījām šo vārdu, kurš juridiski nav izskaidrojams, izmaiņās./

A.Endziņš: */Lieta tā, ka mums likumdošanā ļoti bieži izmanto tādu normu, tādu formulējumu kā “rupjš pārkāpums”. Bet to, cik tas ir tiesājams vai sodāms, izlemj katrā konkrētā gadījumā tiesa./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Vai paredzēts arī sods pretējai pusei? Uzņēmējs tiek ļoti bargi sodīts, pat līdz 5000 rubļu. Bet, ja viņa pakļautie nepilda darba līgumu, kādas soda sankcijas uzliek šiem cilvēkiem?

A.Endziņš: Arodbiedrības lika priekšā panta pirmajā daļā ierakstīt par darba devēja atteikšanos vest oficiālas sarunas. Es domāju, ka atsevišķos gadījumos varbūt tieši darba devējs ir ieinteresēts, lai būtu noslēgts koplīgums un lai pēc tam vēlākā periodā nevarētu tikt izvirzītas kaut kādas jaunas pretenzijas. Tāpēc mēs šo formulējumu par obligātu saistību ar darba devēju izslēdzām ārā.

Kādas sankcijas varētu būt? Te ir runa par kolektīvo atbildību. Skaidrs, ka šinī gadījumā var būt runa par darba devēju atbildību. No šā panta tā tas izriet. Vai jūs varat dot priekšlikumu, kādā veidā mēs varam paredzēt, kā, piemēram, rūpnīcas “VEF” darba kolektīvs tiek sodīts, lai kopumā sanāk tie 5000, vai katrs ar rubli vai 50 kapeikām? Es nestādos to, atklāti sakot, priekšā.

E.Kide: Tātad praktiski sankcijas ir vienpusējas.

A.Endziņš: Tāpēc ka lielāko tiesu pārkāpumi nāk tieši no administrācijas puses.

E.Kide: Arī no darba izpildītājiem ļoti daudzkas atkarīgs.

A.Endziņš: Darba izpildītājs vienmēr saistīts ar to, kā viņš tiek nodrošināts ar nepieciešamo materiālo bāzi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Saskaņā ar līguma normām par katru no koplīgumā pieņemtajām saistībām ir atbildīgais. Vai varēs šo sodu uzlikt tai personai, kura konkrēti ir atbildīga par attiecīgas konkrētas saistības neizpildīšanu, ja to klasificēs kā koplīguma rupju neizpildi? Vai arī atbildēs tikai tā persona, kura būs parakstījusi koplīgumu visumā, respektīvi, direktors?

A.Endziņš: No šā teksta izriet, ka konkrētā persona, kas ir vainīga. Bez šaubām, vaina ir jāpierāda.

A.Buls: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vēl ir kaut kas? Vai nepieciešams balsot par 166.7.? Liekas, ka ne, jo te bija vairāk jautājumu un izskaidrojumu nekā ierosinājumu.

166.8.

A.Endziņš: Priekšlikumu nebija.

I.Caune: Endziņa kungs, vai obligātā apdrošināšana pašreizējā posmā pastāv vai nepastāv? Lauksaimniecībā, cik es zinu, vairs nepastāv.

A.Endziņš: Pastāv, bet ļoti minimāli. Daudzās vietās laikam tā jau ir izslēgta.

I.Caune: Bet vai jūs nedomājat, ka tā ir vienkārši apzagšana, naudas izņemšana ar varu? Ja tā ir mana manta un es gribu, tad apdrošinu, ja ne, tad ne. Kas man var pavēlēt obligāti apdrošināt?

A.Endziņš: Mums vispirms laikam ir jāatceļ šāda obligāta mantas apdrošināšana.

I.Caune: Mans priekšlikums tomēr ir likt uz balsošanu. Deputātus lūdzu saprast, ka vajadzētu izbeigt strādāšanu ar piespiedu metodēm.

Priekšsēdētājs: Tātad ir ierosinājums izslēgt 166.8. Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Radionovs: */Es par 8.punktu, par apdrošināšanu. Tātad, biedri! Pieņemsim, uzņēmumam ir fondi 27–30 miljoni. Starp tiem ir ceļu objekti, kuri nekad netika apdrošināti. Pēc jūsu likuma mani kā vadītāju var piespiest apdrošināt visu īpašumu. Visi pamatfondi – tas ir īpašums. Es saprotu, apdrošināt var transportu, kaut kādu sastāvu, bet kāpēc apdrošināt nekustamo īpašumu. Tas ir likums, jūs man liksiet apdrošināt un uzliksiet man naudas sodu./

A.Endziņš: */Cik es saprotu, acīmredzot, obligātā valsts apdrošināšana pašlaik attiecas tikai un vienīgi uz valsts īpašumu, bet ne uz jūsējo./

G.Radionovs: */Es arī runāju par valsts īpašumu./

A.Endziņš: */Ko?/

G.Radionovs: */Mums visi uzņēmumi šodien ir valsts?/

A.Endziņš: */Šodien vēl jā./

G.Radionovs: */Jā. Tie vēl ilgi būs valsts. Minēšu piemērus. Vienai apvienībai ir 30 miljoni fondu, no tiem nekustamie – 20–25 miljoni. Kāpēc apdrošināt? Ar likumiem jūs mani piespiedīsit tos visus apdrošināt./

A.Endziņš: */Es atkārtoju to pašu, ko atbildēju iepriekšējam deputātam. Vispirms jāizlemj jautājums par obligāto apdrošināšanu vispār, bet ne… Ko nozīmē norma? Norma virzīta uz to, lai ar likumiem aizsargātu…./

G.Radionovs: */Jūs mani atvainojiet. Man ir karjeru iecirkņi, kurus apdrošināt man galīgi nav vajadzības. Tur nekas nekad negadīsies. Saprotat? Tas nozīmē vienkārši roku izgriešanu un naudas izspiešanu no uzņēmumiem. Vairāk es neko šeit neredzu./

Priekšsēdētājs: Kaksīša kungs laikam vēlējās teikt kaut ko.

A.Endziņš: */Es vēlreiz atkārtoju, ka pirmām kārtām jālikvidē pati tēze par to, ka vispār kaut kāds īpašums varētu tikt pakļauts obligātai apdrošināšanai. Tā var notikt tikai uz brīvprātības pamatiem. Ja šis jautājums tiek atrisināts, tad šī norma, dabīgi, būs lieka./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Kaksītis, Augstākās tiesas priekšsēdētāja pirmais vietnieks. Es esmu viens no autoriem un gribētu atgādināt, ka likuma par uzņēmējdarbību 27.panta pirmajā daļā tas ir noteikts ar likumu. Ja šodien šeit diskutējam par to, kā darīt, vajag vai nevajag, tā jau ir cita lieta, bet iepriekš pieņemtais likums to paredz. Likumā par uzņēmējdarbību ir teikts, ka likums nosaka uzņēmējdarbības obligātu apdrošināšanu. No tā mēs arī vadījāmies, izvirzot šo dispozīciju.

Priekšsēdētājs: Vai autori pieprasa, ka mums būtu jābalso par 166.8.panta izslēgšanu? Nē. Varam iet tālāk.

166.9. Komercnoslēpuma izpaušana.

A.Endziņš: Šeit bija deputāta Freimaņa priekšlikums, kurš pamatā ir ņemts vērā. Ir jauna redakcija, vai tā deputātus apmierina? Bet tas jau jums ir jāapspriež.

Priekšsēdētājs: Deputātu Freimani laikam apmierina, jo viņš nav klāt apspriešanā. Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Morozļi: */166.pants, 9.punkts: “Apzināta ar likumu aizsargātu ziņu izpaušana”. Vai mums ir šādu ziņu saraksts vai šeit jāorientējas pēc tā, kā tās ietekmē peļņu? Nu, piemēram, trīs cilvēkus “saīsināja”, darba intensitāti palielināja, saņēma peļņu. Šīs ziņas ir slepenas vai ne? Kā tas šeit tiks noteikts? Vai varbūt šeit paliks patvaļa, un tā varēs saukt pie atbildības un sodīt daudzus. Tas ir ļoti svarīgi. Kādas ziņas aizsargās likums? Vai būs tādu ziņu saraksts vai nebūs?/

A.Endziņš: */Es jums varu paskaidrot sekojošo. Pirmajā redakcijā mums pēc būtības tās bija ziņas, kuras par slepenām atzina uzņēmēji. Jā. Šī redakcija vairāk atbilst tam ierakstam, formulējumam, kāds ir likumā par uzņēmējdarbību. Šis jautājums jums bija jāuzdod vēl toreiz, kad mēs pieņēmām likumu par uzņēmējdarbību./

G.Morozļi: */Nedrīkst pieņemt sliktu likumu. Jebkurā laikā jācenšas to…/

A.Endziņš: */Atklāti runājot, šeit ir dažādas pieejas. Es nesen redzēju dažos materiālos, kā šis jautājums tiek risināts citās valstīs. Tur tas tiek saistīts ar komercnoslēpumu, ar to, ko par tādu uzskata pats uzņēmējs. Noslēpuma, kuru pats uzņēmējs atzinis par komercnoslēpumu, neizpaušana. Pirmajā lasījumā bija tāda redakcija. Šī redakcija, kā es jau teicu, tika apšaubīta, tika ierosināts precizēt šo pantu. Tika izteikts Freimaņa priekšlikums bez formulējuma principā, kaut gan, nē, bija viņa formulējums. Tūlīt es atradīšu precīzi./

G.Morozļi: */Acīmredzot, par to jāpadomā līdz trešajam lasījumam./

Priekšsēdētājs: Tātad uz trešo lasījumu tika ieteikts vēl precizēt šo pantu. Pārējie Administratīvo pārkāpumu kodeksā ietilpstošie labojumi ir vairāk vai mazāk redakcionāli un tehniski. Vai Endziņa kungam ir kādi labojumi?

A.Endziņš: Nebija.

Priekšsēdētājs: Nebija. Lai novilktu svītru un virzītos uz priekšu, varbūt nobalsosim pagaidām par visu likumprojektu kopumā, kā arī par grozījumiem. Bet atsevišķi tagad nobalsosim, lūk, par šo sadaļu “Par labojumiem, grozījumiem un papildinājumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Lūdzu balsošanas režīmu.

Balsojam tagad tikai par pirmo sadaļu “Par labojumiem, grozījumiem un papildinājumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Rezultāts: 56 – par, 2 – pret, 9 – atturas. Tātad esam akceptējuši otrajā lasījumā.

A.Endziņš: 161.1.pants. Šeit ir priekšlikums, ko izteica deputāts Špoģis, proti, papildināt dispozīciju analoģiski, kā tas ir pantā, kas paredz administratīvo atbildību par uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas. Tas ir ņemts vērā.

Priekšsēdētājs: Vai par 161.1.pantu kādam vēl ir iebildumi, labojumi? Nav.

161.2.pants.

A.Endziņš: Līdz 161.6.pantam neviens priekšlikums rakstveidā iesniegts nebija.

Priekšsēdētājs: Vai kolēģiem ir kādi iebildumi? Nav. 161.6.

A.Endziņš: Bija deputāta Kides priekšlikums atrunāt, ka atbildība neiestājas, ja uzņēmējs valsts pasūtījumu neizpilda no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ. Komisija domā, ka šāds precizējums nav nepieciešams, jo tas ir jautājums par laimi. Ja laimes nav, tad līdz ar to nekāda veida juridiska atbildība iestāties nevar. Pēc manām domām, tas nebūtu jānorāda.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Tādā gadījumā visi tie, kas pašlaik neizpilda valsts pasūtījumu (un tādu ir lielākā daļa), jāizlaiž caur tiesu, lai pēc tam atzītu, ka viņi nav bijuši vainīgi.

Otrais. Par šādu saistību neizpildi 1947. un 1948.gadā arī sēdināja. Vai tad tagad atkal? Turklāt tikai vadītāju, sovhoza direktoru vai kāda cita uzņēmuma vadītāju. Šodien ir tā sapinušies kopā no viņa atkarīgās rīcības rezultāti un no citiem atkarīgās rīcības rezultāti, ka te ir grūti atdalīt. Neviens arī nepilda pašlaik valsts pasūtījumu, tas ir pēc statistiskiem datiem. Es tomēr pieprasu, lai par šo labojumu balso!

A.Endziņš: Es atkārtoju vēlreiz. Lai varētu saukt pie kriminālatbildības kādu personu, kas ir paredzēts šeit, tad pirmām kārtām jābūt vairākkārtējai nepamatotai neizpildīšanai. Ir jāpierāda vaina. Tas ir krimināltiesību vispārējs princips.

E.Kide: Ja man ir kādi 50 pasūtījumi uz dažādām pusēm, tad es vienā dienā varu uzkrāt šos vairākkārt neizpildītos pasūtījumus, ja man ir vairāki klienti.

A.Endziņš: Šeit ir runa par valsts pasūtījumu. Ne par kādiem klientiem te nevar būt runas. Te ir runa par valsts pasūtījumu.

E.Kide: Bet vairākiem uzņēmumiem. Vairākiem valsts uzņēmumiem.

Priekšsēdētājs: Valsts pasūtījums ir kas cits.

A.Endziņš: Te ir runa par konkrētu uzņēmumu, uzņēmuma vadītāju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Morozļi: */161.6.pantā tomēr juridiski nebūs pareizi, ja paliks tā, kā rakstīts. Atbildēt var par tīšu vainu vai par neuzmanību. Bet vienkārši atbildēt nevar. Tātad šeit rakstīts: “atkārtota neizpildīšana”. Bet kā rezultātā ir neizpildīšana? Nav zināms. Tas līdzinās viduslaiku zemes nomai. Atdod un viss! Nē. Jābūt vainai. Tāpēc šeit jābūt, manuprāt, rakstītam: vai nu tīša neizpildīšana, vai neizpildīšana nevīžības dēļ. Lūk, tad no cilvēka var prasīt. Vienkārši par neizpildīšanu prasīt nevar, tā taču nemēdz būt./

A.Endziņš: */Nu, es jau atbildēju iepriekšējam deputātam Kides kungam. Kriminālā likumdošana paredz, ka var saukt ne tikai pie kriminālās, bet arī vispār pie juridiskās atbildības tikai tādā gadījumā, ja ir pierādīta vaina. Un tāpēc, teiksim, katrā konkrētā dispozīcijā jāieraksta, ka tas ir obligāti nepieciešams./

G.Morozļi: */Bet, pamatojoties uz to, kas šeit rakstīts, jebkuru neizpildītāju var ņemt un saukt pie atbildības./

A.Endziņš: */Kāpēc jebkuru? Te jau ir atkārtoti…/

G.Morozļi: */Nu, pat ja atkārtoti. Ja viņam elektrību atslēdza un neļauj viņam strādāt, par ko tad viņu saukt pie atbildības?/

A.Endziņš: */Nu, tāpēc es arī paskaidroju. Ja kāds atslēdza elektrību, tad viņa vainas te nav, un tādā gadījumā saukt viņu pie atbildības nedrīkst./

G.Morozļi: */Es domāju, ka labāk tomēr būs rakstīt: “tīšas vainas vai nolaidības dēļ”./

A.Endziņš: */Nu, tad mums tas jāieraksta daudzās normās…/

G.Morozļi: */Uz to arī pastāvu…/

A.Endziņš: */…vispārējais princips./

Priekšsēdētājs: Ir pilnīga iespēja trešajam lasījumam iesniegt rakstisku priekšlikumu vai papildinājumu labojumam. Tad mēs varēsim balsot jau par pilnīgi konkrētiem variantiem.

A.Endziņš: Varbūt palūgt vēl Niedres kungu?

Priekšsēdētājs: Tas tiešām ir krimināltiesību vispārējās daļas jautājums. Šie jautājumi ir diezgan sarežģīti. Te laikam komisijā tomēr bija jāizspriež. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Tā kā pasaules praksē laikam analoga likuma nav, izņemot staļiniskos laikus, vai jūs nevarētu mūs iepazīstināt ar to, kā skanēja analoģisks pants to laiku kodeksā, lai mēs nestrīdētos un netērētu tik daudz laika. Mēs formulējumu paņemsim no turienes. Nu, varbūt ierakstīsim mazāk gadu./

A.Endziņš: */Aleksejeva kungs, jūs mums esat liels vēstures speciālists./

A.Aleksejevs: */Nē, es diemžēl neesmu jurists, un tāpēc domāju, ka var paņemt no turienes un viss./

A.Endziņš: */Es jums varu tikai paskaidrot to, par ko jūs ļoti baidāties. Es zinu, ka starp saimnieciskajiem vadītājiem brīvajā pasaulē norit nikna cīņa par valsts pasūtījumu. Bet pie mums šis valsts pasūtījums izsauc alerģiju./

A.Aleksejevs: */Bet mēs neesam brīvie…/

A.Endziņš: */Bet šeit runa ir par tieši valsts uzņēmumiem. Attīstoties tirgus ekonomikai, pastāvot dažādām īpašuma formām, acīmredzot šis jautājums atkritīs pats no sevis. Es domāju, ka tā tieši būs konkurence. Un uzņēmumi…/

A.Aleksejevs: */Kāda konkurence?/

A.Endziņš: */Uzņēmumi cīnīsies par to, lai saņemtu valsts pasūtījumu./

A.Aleksejevs: */Viss skaidrs. Paldies./

A.Endziņš: */Tāpēc ka valsts pasūtījums atbrīvo jūs no nepieciešamības reklamēties, nevajag meklēt realizācijas tirgu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Vai viena valsts uzņēmuma pasūtījums otram valsts uzņēmumam arī uzskatāms par valsts pasūtījumu?

Priekšsēdētājs: Nav.

A.Endziņš: Nē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Caune: Sakiet, lūdzu, Endziņa kungs, kā jābūt noformētam šim valsts pasūtījumam un kas ir tiesīgs to dot, lai šeit piemērotu tos skaitliskos sodus, par kuriem mēs pirmo reizi visā darbības laikā esam vienisprātis ar Aleksejevu, ka tā nevar būt.

A.Endziņš: Tas ir saistīts ar likumu “Par uzņēmējdarbību”. Tas ir saistīts arī ar tiem ierakstiem, kas ir par valsts pasūtījumu šai likumā. Kur jūs bijāt tad, kad pieņēmāt likumu “Par uzņēmējdarbību”?

I.Caune: Varbūt es toreiz nebiju. Līdz šim bija tā: valsts pasūtījumu noteica, un tas bija jāpilda. Ražotāja piekrišanu neprasīja. Vai šeit saskaņojums ar ražotāju ir vajadzīgs vai nav?

A.Endziņš: Neapšaubāmi.

I.Caune: Man būtu priekšlikums svītrot šo punktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

F.Stroganovs: */Mani ļoti uztrauc šīs rindkopas otrā daļa: “valsts iepirkumu saistības”. Jo šie valsts iepirkumi ļoti daudziem jau ir pazīstami. Un, izmantojot šo formulējumu, iespējams no zemnieka klēts izgrābt sēklas graudus un atstāt viņu bez sēklas. Šajā pantā taču tiek ielikts pārtikas nodoklis./

A.Endziņš: */Cienījamais Stroganova kungs! Man jāatkārto tas pats, ko es teicu par valsts pasūtījumu. Valsts iepirkums acīmredzot būs izdevīgs, ja jūs būsit brīvais uzņēmējs un būsiet ieinteresēti savas produkcijas realizācijā. Bet, ja jūs saskatāt šeit tikai dzimtbūtniecisko iekārtu, tad es domāju, ka tieši no tā iepirkuma būs labums. Tam jābūt noregulētam dabīgā ceļā – kā tiek noformēts valsts pasūtījums, valsts iepirkums. Ražotājam atkrīt nepieciešamība meklēt realizācijas tirgu savai produkcijai. Lūk, uz ko tas ir virzīts. Bet mēs skatāmies visu laiku atpakaļ, uz vakardienu./

Priekšsēdētājs: Tātad ir jābalso par konkrētu priekšlikumu. Cik es saprotu, tad Caunes kungs pieprasa balsošanu. Par 161.6.panta izslēgšanu Niedres kungs vēlas dot komentāru. Lūdzu.

A.Niedre, Advokātu kolēģijas priekšsēdētājs: Es atvainojos par zināmu atkārtošanos. Pagājušajā reizē es arī par šo pašu tematu devu paskaidrojumus. Taču, ņemot vērā, ka ir gaidāma balsošana konkrēti par šo jautājumu, es gribēju tikai vēlreiz atgādināt, ka likuma “Par uzņēmējdarbību” 26.pantā ir ierakstīts: “Uzņēmējdarbības ekonomiskās regulēšanas līdzeklis ir arī valsts pasūtījums un iepirkums. Valsts un pašvaldību pasūtījumi ir obligāti attiecīgi valsts un pašvaldību uzņēmumiem.” Tālāk ir runāts par iepirkumu. Ja ir šāds pants, tad jārada mehānisms šā likuma izpildei. Lūk, tāpēc bija arī šāds priekšlikums. Es lūdzu ņemt to vērā.

Kas attiecas uz vainu, tad no projektā ievietotā teksta ir saprotams, ka šeit var būt kā tīša vaina, tā arī netīša vaina. Tas ir saprotams. Bez vainas nevar būt saukšanas pie atbildības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Caune: Cienījamie kolēģi! Es gribu oponēt jums visiem. Kad mēs pieņēmām to likumu, par ko bija runa, tas nebija saistīts ar īsto atbildību. Līdz šim bija tā: nu, uzdevums. Pēc tam izskatīja izpildkomiteja. Nu, nevar izpildīt, nevar. Bet šeit jau ir liela materiālā un pat kriminālatbildība. Es domāju, ka tas ir jāsvītro. Jāsaprot, ka ir jau arī citas sankcijas, kā iedarboties uz līguma neizpildi. Bet iet uz Staļina laikiem atpakaļ, to es nekādi nevaru saprast.

Priekšsēdētājs: Tātad deputāts Caune pastāv uz svītrošanu. Mums atliek balsot. Balsosim par deputāta Caunes priekšlikumu svītrot 161.6.pantu. Rezultāts: par – 40, pret – 13, atturas – 16. Vairākums ir par svītrošanu. Tātad otrajā lasījumā šis pants tiek svītrots. Vēl mums priekšā trešais lasījums. Lai aizstāvība meklē savus argumentus!

A.Endziņš: Šeit ir tas pats, kas bija Administratīvo pārkāpumu kodeksā, proti, kas ir komercnoslēpums. Šis formulējums ir analoģisks kā Administratīvo pārkāpumu kodeksā, jo šeit jau ir atkārtots.

Priekšsēdētājs: Mēs jau šo jautājumu konceptuāli esam izsprieduši vai nobalsojuši. Ir kaut kādi labojumi? Nav.

161.8. Negodīga konkurence.

A.Endziņš: Pie šā panta priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kiršteins: Šajā pantā ir teikts, ka “darbinieku pamudināšana ar uzspiešanas draudiem vai citādā veidā tajā pašā nolūkā”. Tātad draudi, lai izplata nepatiesas ziņas, bet nevis vispār draudi, jā, ja tie ir citi draudi, tad tur ir cits pants. Piemēram, draudi nosist uzņēmuma darbinieku.

A.Endziņš: Šeit ir tieši draudi. Lai ar draudu palīdzību uzspiestu nepatiesas ziņas.

A.Kiršteins: Tikai par ziņām? Labi.

Priekšsēdētājs: 161.9.pants.

A.Endziņš: Šeit ir virkne deputāta Bojāra priekšlikumu attiecībā uz sankcijām. Otrajā daļā viņa priekšlikums ir noraidīts. Ceturtajā rindkopā zemākais sods ir pieņemts no diviem gadiem. Vēl bija deputāta Freimaņa priekšlikums paredzēt, ka uzņēmējrīcības kvalificējumu nosaka tiesa. Bet visas krimināllietas šinī gadījumā izskata tiesa. Tātad šeit tāda atsauce nav nepieciešama, jo krimināllietas izskata tikai tiesa.

Priekšsēdētājs: Deputāts Freimanis arī neiebilst? Tātad 155.1.pants.

A.Endziņš: 155.1.pants. Šeit ir divi deputāta Špoģa priekšlikumi, kuru būtība ir saistīta ar sankciju mīkstināšanu. Komisija tomēr uzskatīja, ka jāsaglabā tāda sankcija, kāda ir. Pārkāpumi ir nopietni. Jau tā mēs esam savu dabu sabojājuši. Acīmredzot ir nepieciešamas nopietnas sankcijas.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Špoģis pastāv uz balsošanu? Nē. Tālākais par Kriminālkodeksu ir tehniski labojumi. 147.1.pants.

A.Endziņš: Vairāk arī konkrētu priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Jā, konkrētu priekšlikumu nav. Vai deputātiem par šo 4.punktu, par atsevišķu pantu izslēgšanu ir kādas piezīmes? Arī kriminālprocesā šeit ir tīri tehniski labojumi. Nav nekādu iebildumu.

Atsevišķi par katru Kriminālprocesa kodeksa labojumu nevajadzētu balsot. Es piedāvāju balsot par Latvijas Republikas likumu par grozījumiem Kriminālprocesa un Administratīvo pārkāpumu kodeksā kopumā, akceptējot otrajā lasījumā ar tām piebildēm un labojumiem, kurus mēs izdarījām otrā lasījuma laikā. Paldies Endziņa kungam par likumprojekta pieņemšanas vadīšanu.

Balsojam par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Rezultāts: 57 – par, 3 – pret, 8 – atturas. Mēs esam akceptējuši šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Līdz ar to mēs esam visu darba kārtību, kāda šodien bija paredzēta, izskatījuši, visus likumu un lēmumu projektus pieņēmuši. Vai deputātiem ir kādi paziņojumi?

Rīt pulksten 10.00 mēs atsākam darbu plenārsēdē. Ņemot vērā to deputātu skaitu, kas pašlaik piedalās plenārsēdē, mēs citus jautājumus diez vai varētu šodien atrisināt. Rīt pulksten 10.00 sākam ar Vislatvijas aptaujas rezultātiem un jautājumu par PSRS referendumu. Tālāk, kā darba kārtībā tika paredzēts.

Uz redzēšanos līdz rītdienai.

(Sēdes beigas)