Ārzemju presē

Igauņu “Postimees”: Pēc Krievijas, Latvijas un Igaunijas robežlīgumu jautājumu nonākšanas strupceļā Krievija vēlas veidot tiešas attiecības ar Baltijas valstīm bez ES un NATO starpniecības.

•

Intervijā krievu “RIA Novosti” Mihails Jofe, kas ir Latvijā par kara noziegumiem notiesātā Vasilija Kononova advokāts, paziņoja, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa vilcinās ar kara veterāna sūdzības izskatīšanu pret Latvijas valsti. Viņš informēja, ka tiesa jau desmit mēnešus novilcinājusi šīs lietas izskatīšanu, bet nekādu formālu iebildumu sūdzības noraidīšanai nevarot būt.

•

Intervijā vācu “Die Welt” ES valūtas komisārs Hoakins Almunija izsakās par krīzi ES, Vācijas valdību, atlaidēm Lielbritānijai un benzīna cenām. Kā galveno ES konstitūcijas noraidīšanas iemeslu viņš min to, ka “daudzi eiropieši nav apmierināti ar pašreizējo ES. Viņi nav apmierināti ar ES institūcijām, ar savām nacionālajām valdībām, ekonomikas stāvokli un drošību savās pilsētās. Pilsoņi ir zaudējusi ticību – kā tagadnei, tā nākotnei. Un, ja viņiem rodas iespēja par to kādu sodīt, tad viņi šo iespēju izmanto.” Komisārs arī brīdina, ka pašreizējā naftas cena apdraud ekonomikas attīstību Eiropā. “Ja šāds cenu līmenis saglabāsies, ekonomikas attīstība Eiropā palēnināsies par 0,2%.”

•

ES portāls “EUobserver.com” vēsta: pasaules otra lielākā banka HSBC izsakās, ka dažas valstis varētu gūt labumu, atsakoties no eiras, un pieļauj, ka Itālija varētu būt pirmā kandidāte, kas atteiksies no Eiropas vienotās valūtas. HSBC ziņojums ar nosaukumu “Eiropas kodola sadilšana” pieļauj, ka Vācija, Nīderlande un Itālija ir cietušas no Eiropas monetārās politikas un varētu uzskatīt par nepieciešamu atstāt eiras zonu. Banka ar ziņojumu nākusi klajā ES finanšu ministru sanāksmē Briselē.

•

Poļu “Gazeta.pl” raksta, ka Krievijas valdība jautājumu par Beļģijai un Nīderlandei kādreiz piederējušo, taču Otrā pasaules kara laikā vispirms nacistu, bet pēc tam Padomju armijas konfiscēto kultūras vērtību atdošanu, varētu izskatīt pozitīvi, jo tā, saprotams, būtu labās politiskās gribas izpausme. Savukārt Polija saspīlēto attiecību dēļ ar Krieviju uz to cerēt nevarot.

•

Krievu “RIA Novosti’’ raksta, ka uzbrukumam Londonai ir spilgti antiglobāls konteksts. Raksta autors uzsver, ka islāma ekspansija ir vairāk ideoloģiska nekā reliģiska. Savā starpā sacenšoties arī specdienesti, kas kļūst arvien patstāvīgāki. Agrāk divu politisko sistēmu konkurence izpaudusies to militāro struktūru spējā izrādīt pretestību, bet pašreiz globālā konkurence starp civilizācijām galvenokārt tiek īstenota ar dažādu struktūru (finanšu, sabiedrisko, reliģisko, noziedzīgo) palīdzību. No tā rodoties reģionāli, savstarpēji nesaistīti konflikti, no kuriem redzamākie ir saistīti ar starptautisko terorismu. Tikai likvidējot globālo monopolismu un nodrošinot mazajām valstīm iespēju tikt pie progresu veicinošām lētām un mūsdienīgām tehnoloģijām, būšot iespējams iznīcināt terorismu kā globālu problēmu.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem