Vēl tikai mēnesis pārreģistrācijai

Atlicis vairs tikai mēnesis, lai Tieslietu ministrijā reģistrētās šķīrējtiesas iesniegtu pieteikumu reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā. Termiņš ir 15.augusts, un tās šķīrējtiesas, kuras to būs nokavējušas, savu darbību turpināt vairs nevarēs.

Kāda ir reģistrācijas kārtība

Kopš šā gada 1.aprīļa Uzņēmumu reģistrs saskaņā ar grozījumiem Civilprocesa likumā un pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem ir sācis pastāvīgo šķīrējtiesu reģistrāciju. Līdz šim likums paredzēja šķīrējtiesām par to izveidi tikai paziņot Tieslietu ministrijai, nenorādot iesniedzamo dokumentu skaitu un saturu.
Pieteikums par šķīrējtiesas reģistrāciju jāiesniedz līdz šā gada 15.augustam. Līdz šā gada 20.oktobrim laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tiks publicēts to šķīrējtiesu saraksts, kuras nav reģistrējušās šķīrējtiesu reģistrā. Pēc šā gada 30.septembra strīdu izšķiršana šķīrējtiesā, kas nebūs ierakstīta šķīrējtiesu reģistrā, netiks pieļauta. Gadījumā, ja līgumos būs ietverta klauzula par strīda izskatīšanu kādā šķīrējtiesā, kas nebūs pārreģistrējusies, pusēm būs jāvienojas par strīda nodošanu izšķiršanai citā šķīrējtiesā. Savukārt gadījumos, ja vienošanās netiks panākta, strīds būs jāizskata vispārējās instances tiesā.
Šķīrējtiesu reģistrācija dod iespēju jebkurai fiziskai vai juridiskai personai Uzņēmumu reģistrā uzzināt katras šķīrējtiesas reģistrācijas numuru, nosaukumu, šķīrējtiesas adresi, dibinātāju reģistrācijas numuru, valsti (ja dibinātājs ir ārvalsts juridiskā persona), juridisko formu, nosaukumu (firmu), datumu, kad reģistrēti grozījumi reglamentā, šķīrējtiesas darbības izbeigšanas faktu, kā arī iespēju jebkurai personai iepazīties ar katras šķīrējtiesas reglamentu.

Kādi dokumenti jāiesniedz

Lai reģistrētu jaunu šķīrējtiesu vai pārreģistrētu jau esošu, Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz pieteikums (veidlapa) šķīrējtiesas reģistrācijai. Tam pievienojams:
• dibinātāju lēmums par šķīrējtiesas izveidošanu (ja vēlas reģistrēt jaunu šķīrējtiesu) vai šķīrējtiesas reģistrāciju šķīrējtiesu reģistrā (ja vēlas pārreģistrēt jau esošu šķīrējtiesu);
• šķīrējtiesas reglaments, dokuments, kas apliecina šķīrējtiesas dibinātāja reģistrāciju un statusu, vai šāda dokumenta notariāli apliecināta kopija (ja šķīrējtiesas dibinātājs ir ārvalsts juridiskā persona);
• maksājumu apliecinošs dokuments par valsts nodevas samaksu.
Šķīrējtiesas reglamentā jānorāda:
• šķīrējtiesas nosaukums. Papildus šķīrējtiesas nosaukumam latviešu valodā reglamentā var norādīt šķīrējtiesas nosaukumu arī vienā vai vairākās svešvalodās;
• šķīrējtiesnešu iecelšanas, noraidīšanas un pilnvaru izbeigšanas kārtība;
• kārtība, kādā apliecināmi šķīrējtiesnešu paraksti uz nolēmuma;
• šķīrējtiesas procesa sagatavošanas kārtība;
• strīda izšķiršanas kārtība – procesuālie termiņi, to atjaunošanas vai pagarināšanas kārtība, pretprasības iesniegšanas kārtība, strīda izšķiršanas atlikšanas, šķīrējtiesas procesa apturēšanas kārtība un citi procesuāli jautājumi;
• dibinātāja nosaukums (firma).
Valsts nodeva par šķīrējtiesas ierakstīšanu šķīrējtiesu reģistrā ir simt latu, par reglamenta grozījumiem – desmit latu, par citu izmaiņu reģistrāciju šķīrējtiesu reģistrā – pieci lati. Par šķīrējtiesas darbības izbeigšanas ierakstīšanu šķīrējtiesu reģistrā maksājama valsts nodeva piecu latu apmērā, bet par reģistrācijas apliecības dublikāta izsniegšanu – divi lati.
Pieteikumu un citus dokumentus jaunas šķīrējtiesas reģistrācijai, kā arī līdz šim jau reģistrētas šķīrējtiesas pārreģistrācijai Uzņēmumu reģistrā var iesniegt Uzņēmumu reģistra Rīgas birojā Rīgā, Pērses ielā 2 personīgi vai nosūtīt pa pastu. Iesniegtos dokumentus Uzņēmumu reģistrā izskata septiņu dienu laikā.
Jāteic, diezgan bieži redzams, ka, sagatavojot šķīrējtiesu reglamentus, diemžēl nav ņemtas vērā izmaiņas Civilprocesa likumā. Kā būtiskas izmaiņas, kam būtu jāpievērš uzmanība, var minēt izmaiņas attiecībā uz šķīrējtiesai piekritīgām lietām un šķīrējtiesas nosaukuma veidošanu.

Kādu nosaukumu izvēlēties

Civilprocesa likuma grozījumi paredz īpašus nosacījumus šķīrējtiesas nosaukuma izvēlē. Kā redzams no šķīrējtiesu saraksta, šķīrējtiesu nosaukumi mēdz būt diezgan ambiciozi. Piemēram, Tieslietu ministrijas mājas lapā publicētajā šķīrējtiesu sarakstā atrodama gan Augstākā šķīrējtiesa, gan Baltijas augstākā šķīrējtiesa. Jānorāda, ka visu šķīrējtiesu statuss ir vienāds. Neviena no tām nav augstāka par citu, šķīrējtiesas nosaukums nenorāda uz to hierarhiju un nedrīkst maldināt par šķīrējtiesas tiesisko statusu. Civilprocesa likuma grozījumi paredz, ka uz šķīrējtiesu nosaukumiem attiecas komersantiem noteiktie ierobežojumi. Tāpat paredzēts, ka nedrīkst būt šķīrējtiesas ar vienādiem nosaukumiem (līdzšinējā kārtība šādu varbūtību neizslēdza), kā arī nosaukumā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par šķīrējtiesas darbībai svarīgiem apstākļiem. Civilprocesa likuma pārejas noteikumos teikts, ka jaunizveidotās šķīrējtiesas nosaukumam skaidri un noteikti jāatšķiras no Tieslietu ministrijas sarakstā esošo šķīrējtiesu nosaukuma. Pirmtiesības uz šķīrējtiesas nosaukumu šķīrējtiesu reģistrā paredzētas tai šķīrējtiesai, kura ar šādu nosaukumu pirmā ierakstīta Tieslietu ministrijas sarakstā.

Ko neievēro

Jāpiebilst, ka diezgan bieži Uzņēmumu reģistrā tiek iesniegti neparakstīti reglamenti (šķīrējtiesas reglaments jāparaksta šķīrējtiesas dibinātājam) vai arī šķīrējtiesas reglamentā tiek piemirsts norādīt tieši šķīrējtiesas dibinātāja nosaukumu, kas cita starpā ir vieni no biežākajiem šķīrējtiesu reģistrācijas atlikšanas iemesliem.
Bez minētajām izmaiņām var minēt vēl atsevišķas nianses, kas bieži vien netiek pamanītas, izstrādājot reglamentus, un tādēļ kļūst par samērā biežiem šķīrējtiesu reģistrācijas atlikšanas iemesliem:
– šķīrējtiesas reglamentā tiek norādīts, ka šķīrējtiesa pēc prasītāja lūguma var pieņemt lēmumu par prasības nodrošināšanu, lai gan saskaņā ar Civilprocesa likuma grozījumiem šādu lēmumu drīkst pieņemt tikai valsts tiesa;
– termiņš atsauksmes sniegšanai šķīrējtiesas reglamentā tiek norādīts īsāks, nekā to paredz Civilprocesa likums, piemēram, piecas dienas, lai gan saskaņā ar Civilprocesa likuma 515.panta pirmo daļu tas nedrīkst būt īsāks par 15 dienām;
– labprātīgai sprieduma izpildei šķīrējtiesas reglamentā tiek noteikts termiņš, kas ir īsāks par piecām dienām, lai gan saskaņā ar Civilprocesa likuma 533.panta pirmo daļu tas nedrīkst būt īsāks par minētajām piecām dienām.

Uzziņai:

Kur iesniegt pieteikumu?
Pieteikumu un citus dokumentus jaunas šķīrējtiesas reģistrācijai, kā arī līdz šim jau reģistrētas šķīrējtiesas pārreģistrācijai Uzņēmumu reģistrā var iesniegt Uzņēmumu reģistra Rīgas birojā Rīgā, Pērses ielā 2 personīgi vai nosūtīt pa pastu. Iesniegtos dokumentus Uzņēmumu reģistrā izskata septiņu dienu laikā.

Cik maksā šķīrējtiesas pārreģistrācija?
Valsts nodeva par šķīrējtiesas ierakstīšanu šķīrējtiesu reģistrā ir simt latu, par reglamenta grozījumiem – desmit latu, par citu izmaiņu reģistrāciju šķīrējtiesu reģistrā – pieci lati. Par šķīrējtiesas darbības izbeigšanas ierakstīšanu šķīrējtiesu reģistrā maksājama valsts nodeva piecu latu apmērā, bet par reģistrācijas apliecības dublikāta izsniegšanu – divi lati.

Materiālus sagatavojusi
Kristīne Jermanova,
UR Nevalstisko organizāciju, masu informācijas līdzekļu un pārstāvniecību reģistrācijas nodaļas vadītāja