Par Latvijas un Lietuvas robežlīguma izskatīšanu
Premjera Andra Bērziņa paziņojums, ka viņu "nedaudz pārsteigusi" Saeimas Ārlietu komisijas steiga Latvijas un Lietuvas jūras robežlīguma izskatīšanā, mani "ievērojami pārsteidz", jo tas liecina, ka premjeram nav zināms viņa vadītās valdības ārlietu ministra, arī viņa partijas biedra viedoklis šajā jautājumā, kurš Ārlietu komisijas sēdē pauda viedokli, ka robežlīgums jāvirza apstiprināšanai.
Vēlos vēlreiz atgādināt, ka robežlīguma tālāko izskatīšanu Ārlietu komisija saistīja ar Nolīguma par sadarbību zivsaimniecības jomā un līguma "Par ekonomisko sadarbību Baltijas jūras ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā" noslēgšanu ar Lietuvas Republiku.
Ārlietu komisija uz savu 27. septembra sēdi bija uzaicinājusi ārlietu ministru Induli Bērziņu un zemopības ministru Ati Slakteri, lai uzklausītu abu ministriju paveikto minēto līgumu noslēgšanā. Abas ministrijas nebija paveikušas prasīto — tika paskaidrots, ka Lietuvas puse ir gatava apspriest minētos līgumus tikai pēc robežlīguma parakstīšanas. Faktiski robežlīguma izskatīšana atradās turpat, kur pirms gada. Šajā situācija, atbalstot Ārlietu ministrijas viedokli, tika ierosināts, manuprāt, vieglprātīgs balsojums un pieciem komisijas deputātiem balsojot par, trijiem pret (to skaitā arī man), tika pieņemts lēmums atcelt komisijas pirms gada pieņemtos nosacījumus robežlīguma parakstīšanai un virzīt to galīgai ratifikācijai.
Uzskatu, ka robežlīguma tūlītēja ratifikācija pašreizējos apstākļos būtu iekšpolitiski un ārpolitiski tuvredzīga — kamēr nevaram panākt nedalītu atbalstu robežlīgumam savā valstī, tā apstiprināšana dos mazu labumu arī starptautiski.
Guntars Krasts, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs
2000. gada 28. septembrī