Latvija un Norvēģija tuvā mentalitātē un draudzībā

"Latvijas Vēstneša" ārpolitikas redaktors Jānis Ūdris Valsts prezidentes vizītes laikā 20. un 21. septembrī Norvēģijā:

Ojārs Kalniņš, Latvijas Institūta direktors, Latvijas oficiālās delegācijas loceklis, — "Latvijas Vēstnesim"

— Kāda, jūsuprāt, ir Valsts prezidentes valsts vizītes nozīme Latvijas tēla veidošanā Norvēģijā un pasaulē?

— Es domāju, tas noteikti nāk par labu Latvijas tēlam, ka mēs ar Latvijas Valsts prezidentes vizīti pievēršam Latvijai lielāku starptautisko uzmanību. Es uzskatu, mums tā ir liela priekšrocība, ka Latvijas Valsts prezidente šīs vizītes, tāpat kā citu savu vizīšu, laikā iegūst ļoti lielu sabiedrības un masu mediju uzmanību. Piemēram, jau drīz pēc ielidošanas Norvēģijā šejienes televīzija parādīja Latvijas Valsts prezidentes interviju. Arī man šis ir vērtīgs brauciens, jo arī es šeit esmu ticies ar nozīmīgiem cilvēkiem. Turpmāk es centīšos vēl vairāk sadarboties ar mūsu valsts vēstniecību, lai vēl plašāk izplatītu Norvēģijā informāciju par Latviju. Jo tas ir jādara visur.

— Kā Norvēģijas sabiedrība, jūsu vērojumā, ir informēta par Latviju salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm?

— Nupat es biju Zviedrijā un Dānijā un diemžēl sapratu, ka Ziemeļeiropas valstīs informācija par Latviju ir daudz pieticīgāka, nekā biju sagaidījis. To atzina arī paši zviedri un dāņi. Tātad arī šajās valstīs mums vēl daudz jāstrādā plašākai informācijas izplatīšanai par Latviju. Kaut arī šīs valstis ir mūsu draugi. Mums vairāk jāinformē šo valstu sabiedrība par to, kas ir Latvija un kāpēc ir vērts braukt uz Latviju. Tāpēc šāda mūsu Valsts prezidentes vizīte ir ļoti nozīmīga, jo tā uzreiz pievērš visas šīs valsts sabiedrības uzmanību Latvijai. Ja mēs šo uzmanību padziļināsim ar turpmāku informāciju un jaunām iniciatīvām, tad ir pamats domāt, ka norvēģi mūs un mūsu zemi paturēs apziņā.

— Kā jūs vērtējat Norvēģijas televīzijas interviju ar Latvijas Valsts prezidenti?

— Es domāju, prezidente ļoti labi pateica savu viedokli. Vienīgi mani satrauca tas, ka šis Norvēģijas televīzijas sižets tika sākts ar kadriem par leģionāru gājienu 16. martā. Jā, arī tā ir viena Latvijas realitātes epizode, taču man tomēr žēl, ka tieši šī epizode tika lietota Latvijas raksturošanai. Ir taču arī daudz citu dzīves aspektu, ko varētu rādīt, lai norvēģiem sniegtu reālu priekšstatu par Latviju.

— Protams, tā ir norvēģu televīzijas žurnālistu profesionālās gaumes lieta. Taču šajā kontekstā, manuprāt, bija vēl jo nozīmīgāk, ka Latvijas Valsts prezidente pēc tam norvēģiem sniedza objektīvu informāciju par Latviju.

— Jā, tas patiešām bija labi. Mūsu Valsts prezidente, es domāju, ir viena no tām personām, kas vislabāk var izskaidrot gan šo, gan citus notikumus Latvijā. Es domāju, vienmēr ir labi, ja jautājumi tiek atklāti izvirzīti un ja mums ir cilvēki, kas par tiem var runāt un uz šiem jautājumiem atbildēt.

Ainars Šlesers, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padomes priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas uzņēmēju delegācijas dalībnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Jūs esat sekmējis Norvēģijas investīciju ienākšanu Latvijā. Kā jūs no šī aspekta vērtējat Latvijas Valsts prezidentes valsts vizīti Norvēģijā?

— Es šo vizīti vērtēju kā ļoti veiksmīgu. Mūsu Valsts prezidente bija sava uzdevuma augstumos. Mūsu valsts delegācija tika pieņemta ļoti augstā līmeni, un viss šai vizītei bija arī ļoti labi sagatavots — gan no Latvijas, gan Norvēģijas puses. Tas ir ļoti pozitīvi. Viena no šīs vizītes lielākajām iespējām bija Latvijas reprezentēšana Norvēģijā, un mūsu Valsts prezidente to izdarīja ļoti veiksmīgi. Sekmīgi darbojās gan mūsu valsts oficiālā delegācija, kas pavadīja prezidenti, gan arī visi pārējie Latvijas pārstāvji. Tas ir ļoti nozīmīgi, jo Norvēģija Latvijā investē iespaidīgus līdzekļus. Kā dzirdējām, šie skaitļi sniedzas daudzos simtos miljonu dolāru, un projekta stadijā vēl ir daudzi jauni vērienīgi projekti.

Mans viedoklis ir, ka šīs vizītes laikā tika nostiprinātas jau esošās saites un, kā prezidente teica pēc iekāpšanas lidmašīnā atceļam, pēc šīs vizītes mūsu sadarbība ar Norvēģiju varētu turpināties jaunā kvalitātē. Es domāju, Norvēģija Latvijai var palīdzēt ne vien integrēties NATO, bet arī virzīties uz Eiropas Savienību. Neraugoties uz to, ka Norvēģija pati nav ES dalībvalsts. Norvēģijas biznesa struktūras ir pietiekami izplatītas Eiropā, un, es domāju, mums plašāk jāizmanto mūsu draugi, kas strādā Latvijā, un viņu saiknes. Nevajag no jauna izgudrot riteni, ja tas jau ir radīts. Un arī viss, kas paveikts šīs vizītes laikā, mums palīdzēs sekmīgāk strādāt ar citām valstīm.

Ņemot arī vērā gan mūsu prezidentes personības šarmu, gan viņas prasmi pasniegt lietas pozitīvā skatījumā, būtu lietderīgi rīkot iespējami biežāk šādas vizītes. Protams, apmeklējamās valstis jāizraugās mērķtiecīgi. Viena šāda valsts varētu būt Ukraina. Tāpat Lietuva kā kaimiņvalsts. Kopumā Latvijai vairāk jāizmanto tās Eiropas valstis, kuras mums var ko dot. Nav nozīmes braukt pa pasauli, lai vienkārši satiktos ar cilvēkiem. Ir valstis, ar kurām mums jau ir sadarbība un šo sadarbību iespējams veiksmīgi paplašināt un padziļināt. Prioritāte, manuprāt, liekama uz sadarbību ar valstīm, ar kurām Latvijai jau ir sadarbības iestrādes. Jo šī valsts vizīte, manuprāt, tik veiksmīgi izdevās arī tāpēc, ka Norvēģijai ir stratēģiska interese sadarboties ar Latviju un prezidentes vizītes pasākumos piedalījās daudzi cilvēki, kuriem ir ne vien liela politiskā ietekme Norvēģijā, bet kuri ir arī ļoti bagāti. Un sadarbība ar šādiem cilvēkiem mums ir patiešām vajadzīga.

Sols Bukingolts, SIA "InvestaSource" prezidents, Latvijas uzņēmēju delegācijas loceklis, — "Latvijas Vēstnesim"

— Kā jūs vērtējat Latvijas Valsts prezidentes valsts vizīti Norvēģijā?

— Vizīte bijusi ļoti rezultatīva un veiksmīga. Jo visas vadošās personas, ar kurām mums bija iespēja tikties, — gan Norvēģijas karalis un karaliene, gan premjerministrs un citi — ļoti augstu novērtēja Latvijas Valsts prezidenti gan kā savas valsts augstāko pārstāvi, gan arī kā personību. Ir ļoti svarīgi, lai valstu vadītāji tiekoties baudītu viens otra uzticību. Un es domāju, ka mūsu Valsts prezidente šajā vizītē parādīja ne vien Norvēģijai, bet visam Ziemeļvalstu reģionam, ka viņa ir spilgta valstiska personība. Viņa spoži pārstāvēja savu valsti, radot pilnīgu pārliecību, ka Latvija ir ārvalstu investīcijām droša vieta. Un tas, es domāju, ir galvenais šīs vizītes rezultāts. Gan domājot par Latvijas tautu, gan par Latvijas nākotni. Tāpēc ka Norvēģija ir viena no vissvarīgākajām valstīm — kapitāla eksportētājām. Norvēģijai ir lieli finansu līdzekļi, un viņi tos eksportē arī uz mūsu valsti. Tāpēc bija ļoti svarīgi norvēģiem parādīt, ka ir pareizi ieguldīt šos līdzekļus Latvijā un ka ir lietderīgi šos līdzekļus ieguldīt arī kopējā intelektuālā potenciāla veidošanā, apvienojot norvēģu mentalitāti ar mūsu mentalitāti Latvijā. Tieši šādai sadarbībai ir liela nākotne. Tas nav tikai "Rimi", tas nav tikai preču eksports un imports. Liela nākotne ir arī sadarbībai informācijas tehnoloģijā, medicīnā, tūrismā un, protams, ostu attīstīšanā. Par visiem šiem jautājumiem Valsts prezidentes vizītes laikā tika diskutēts ļoti, ļoti veiksmīgi.

Šobrīd, kad Latvijas Valsts prezidentes vizīte beidzas, es gribu teikt: paldies Dievam, ka mums ir tāda valsts augstākā persona, kas ar ārvalstu vadītājiem var runāt viņu valodā un viņu mentalitātē. Viņu visaugstākajā līmenī. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, un es vēlreiz saku: paldies Dievam, ka mums ir tāda prezidente, kas spēj tik ļoti augstā līmenī veikt šādu valsts vizīti. Man bija liels gods piedalīties šajā delegācijā kā Valsts prezidentes ārštata padomniekam ekonomikas jautājumos un būt kopā ar Valsts prezidenti tādā brīdī, kad tiek veikts reāls, ļoti nozīmīgs darbs, kas vairos Latvijas labklājību un Latvijas drošību.

— Latvijā plašsaziņas līdzekļi jūs rāda kā cilvēku, kurš mūsu valstī iesaistījis amerikāņu investīcijas. Pateicoties ASV un Latvijas tirdzniecības kameras aktīvajai darbībai (jūs esat tās viceprezidents), amerikāņu uzņēmēji investējuši Latvijā vairāk nekā 400 miljonus dolāru. Taču šīs vizītes laikā jūs veltījāt daudz prasmes un enerģijas, lai sekmētu norvēģu investīcijas Latvijā.

— Tam ir ļoti vienkāršs izskaidrojums. Šodienas darījumu pasaule ir ļoti globāla, un nebūtu loģiski, ja kapitāls Latvijā ienāktu tikai no vienas valsts vai vienas vietas. Galvenais ir strādāt globāli, jo pasaules lielākie uzņēmēji vēlas veidot savu biznesu, maksimāli nodrošinoties pret risku. Tāpēc ārvalstu investori cenšas ar dažādām valstīm strādāt kopīgi. Jā, es esmu no ASV, bet man ir arī partneri un labi draugi Norvēģijā, un mēs tagad centīsimies īstenot kādus kopīgus projektus Latvijā. Tas varētu būt Latvijas — Amerikas — Norvēģijas kopuzņēmums. Tas ir ļoti nozīmīgi, jo Amerika un arī Norvēģija ir ļoti bagātas valstis. Latvijai savukārt ir daudz vajadzību. Šajā situācijā mēs varam savienot visu šo trīs valstu intereses. Taču visaugstāk stādāmas valsts intereses, otrajā vietā liekamas komerciālās intereses — tādā gadījumā šis bizness attīstīsies sekmīgi. Angliski to būtu pareizi saukt par PPP —"Public Private Partnership".

— Sabiedrības un privātā biznesa sadarbības modelis.

— Jā, no tādas sadarbības iegūs gan valsts, gan privātuzņēmēji, gan ārvalstu investori, un tieši tas šobrīd ir ļoti vajadzīgs Latvijas ekonomikas attīstībai.

— Jūs esat dzimis Rīgā, taču ekonomisko izglītību ieguvāt un par sekmīgu uzņēmēju kļuvāt ASV.

— Jā, bet cilvēkam ir tikai viena dzimtene. Tā ir arī atbilde uz jūsu jautājumu. Man ir tikai viena dzimtene, un tā ir Latvija. Es mīlu Latviju, un ik reizi, kad man būs iespēja piedalīties procesā, kas nes labumu Latvijai, es to darīšu ar visu savu prasmi un visu sirdi

Viņa majestāte Norvēģijas karalis Haralds V, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Imants Freiberga kungs un Viņas majestāte karaliene Sonja Vīgelana parkā

Pirmais Latvijas Valsts prezidenti Norvēģijā sagaidīja Viņa majestātes karaļa Haralda V adjutants Ulfs Husebo

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Imants Freiberga kungs karaļa Haralda V un karalienes Sonjas pavadībā uzklausa Oslo mēra Pēra Ditleva–Simonsena paskaidrojumus pirms pastaigas pa Akerbriges tirdzniecības rajonu

Valsts prezidentes sagaidītāju vidū — arī latviete Ieva Žīgure, kas mācās Oslo glezniecības skolā, un Norvēģijas Ārlietu ministrijas speciālais padomnieks, bijušais Norvēģijas vēstnieks Latvijā Knuts Torasens

Foto: Jānis Ūdris, "LV".