Publiskie pārskati

Latvijas Republikas Finanšu ministrija

Gada publiskais pārskats

2004

Rīga

SATURS

PRIEKŠVĀRDS

MINISTRIJAS JURIDISKAIS STATUSS, STRUKTŪRA UN BŪTISKĀKĀS PĀRMAIŅAS

MINISTRIJAS FUNKCIJAS, UZDEVUMI UN KOMPETENCE

MINISTRIJAS GALVENIE UZDEVUMI

MINISTRIJAS DARBĪBAS REZULTĀTI – PROGRAMMU REZULTATĪVO RĀDĪTĀJU IZPILDE

MINISTRIJAS PADOTĪBĀ ESOŠĀS IESTĀDES UN KAPITĀLSABIEDRĪBAS, KURĀS FINANŠU MINISTRIJA IR VALSTS KAPITĀLA DAĻU TURĒTĀJA

FINANSĒJUMS UN IZLIETOJUMS

PERSONĀLA IZGLĪTOŠANA UN KVALIFIKĀCIJAS PAAUGSTINĀŠANA

INFORMĀCIJA PAR VALSTS BUDŽETA LĪDZEKĻU IZLIETOJUMU

PRIEKŠVĀRDS

Nododam jūsu vērtēšanai Finanšu ministrijas publisko pārskatu par 2004.gadu, kurā informējam par ministrijas darbības uzdevumiem, svarīgākajiem 2004.gada pasākumiem un paveiktajiem darbiem.

2004.gads Latvijas vēsturē ieies kā mūsu valsts iestāšanās Eiropas Savienībā gads. Tas nozīmēja pāreju no kandidātvalsts statusa un iestāšanās sarunu vešanas uz pilnvērtīgu dalību ES lēmumu pieņemšanā.

Arī Finanšu ministrijai 2004.gada 1.maijā nosacīti beidzās viens darba posms un sākās cits. Lai Latvija būtu gatava jau no pirmās dienas darboties kā cienījama un spēcīga ES dalībvalsts, bija jāveic ļoti liels sagatavošanās darbs, turklāt ne tikai normatīvo aktu saskaņošanas darbs. Tā, piemēram, kardināli mainījās muitas darbība, tai bija jāsāk strādāt pilnīgi citos apstākļos un pēc citām prasībām. Lai arī tas nebija viegls uzdevums, Finanšu ministrijas padotībā esošais Valsts ieņēmumu dienests to paveica. Gada otrajā pusē mēs jau aktīvi piedalījāmies lēmumu pieņemšanā Eiropas Savienībā, aizstāvot Latvijas nacionālās intereses.

Finanšu ministrija ir arī vadošā iestāde Latvijā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu apguves sistēmā. Tā kā sistēma bija pavisam jauna, esam priecīgi un lepni, ka jau gada vidū tika uzsākta pirmo struktūrfondu projektu realizācija un mēs esam saņēmusi atzinīgu vērtējumu arī no Eiropas Komisijas.

Kopumā Latvijā pērn turpinājās strauja ekonomiskā izaugsme. Iekšzemes kopprodukta pieaugums 2004.gada bija 8,5%, un viens no priekšnosacījumiem šai straujai izaugsmei ir ari valdības un Finanšu ministrijas īstenotā stingrā fiskālā politika. Finanšu ministrija izstrādāja budžetu, kas iekļāvās Māstrihtas kritēriju prasībās, taču mēs to spējām izpildīt vēl labāk, lielā mērā pateicoties Valsts ieņēmumu dienesta darbībai un tā nodrošinātajiem budžeta ieņēmumiem. Gadu beidzot, valsts kopbudžeta deficīts bija tikai 1,1% no iekšzemes kopprodukta.

Lai paveiktu visus šos darbus, Finanšu ministrija ir attiecīgi pilnveidojusi savu struktūru. Tā ir arī atteikusies no neraksturīgām funkcijām - 2004.gada tika likvidēts Satiksmes birojs, un tā funkcijas nodotas sabiedriskajai organizācijai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, kā tas ir parasts ES praksē.

Finanšu ministrija arī turpmāk aktīvi un kvalitatīvi strādās gan pie Latvijas iekšējo jautājumu risināšanas, gan arī pārstāvot Latvijas intereses Eiropas Savienībā. Mūsu mērķis ir bagāta, ekonomiski attīstīta valsts, kurā labi jūtas ikviens tās iedzīvotājs.

Valsts sekretāre Valentīna Andrējeva

MINISTRIJAS JURIDISKAIS STATUSS, STRUKTŪRA UN BŪTISKĀKĀS PĀRMAIŅAS

2004.gadā Finanšu ministrijas (FM) darbību reglamentēja Valsts pārvaldes iekārtas likums un Ministru kabineta (MK) 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.239 “Finanšu ministrijas nolikums”. Atbilstoši Finanšu ministrijas nolikumam ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē, kas ietver valsts un pašvaldību budžeta, īstermiņa un ilgtermiņa finanšu politikas, grāmatvedības politikas, nodokļu politikas, muitas darbības politikas, valsts sektora darba samaksas politikas un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu koordinācijas un izmantošanas politikas apakšnozares.

2004.gadā ir notikušas pārmaiņas gan ministrijas padotības iestādēs, gan ministrijas centrālajā aparātā.

Finanšu ministrijas padotības iestādēs

Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 20.augusta rīkojumu Nr.583 “Par Satiksmes biroja likvidāciju” likvidēts Finanšu ministrijas padotībā esošais Satiksmes birojs.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2003.gada 24.oktobra rīkojumu Nr.665“Par valsts pārvaldes iestādes “Centrālā finanšu un kontraktu vienība” reorganizāciju un valsts aģentūras “Centrālā finanšu un līgumu aģentūra” izveidi””, Finanšu ministrijas padotībā esošā valsts pārvaldes iestāde “Centrālā finanšu un kontraktu vienība” ir reorganizēta un ar 2004.gada 1.janvāri izveidota valsts aģentūra “Centrālā finanšu un līgumu aģentūra”.

Valsts akciju sabiedrībās un valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2004.gada 22.septembra rīkojumu Nr.644 “Par statūtsabiedrības valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” pieteikšanu ierakstīšanai komercreģistrā kā valsts kapitālsabiedrību”, statūtsabiedrība valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” 2004.gada 1.oktobrī reģistrēta Latvijas Republikas komercreģistrā kā valsts kapitālsabiedrība – valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2004.gada 5.oktobra rīkojumu Nr.728 “Par statūtsabiedrības valsts akciju sabiedrības “Latvijas Loto” pieteikšanu ierakstīšanai komercreģistrā kā valsts kapitālsabiedrību”, statūtsabiedrība valsts akciju sabiedrība “Latvijas Loto” ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2004. gada 15.oktobra lēmumu ir ierakstīta komercreģistrā kā valsts kapitālsabiedrība – valsts akciju sabiedrība “Latvijas Loto”.

Pamatojoties uz BO VSIA “Nams” 2004.gada 26.jūlija dalībnieku sapulces lēmumu un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2004.gada 29.jūlija lēmumu, BO VSIA “Nams” izslēgts no uzņēmumu reģistra un valsts kapitālsabiedrība - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Nams – FM” - ierakstīta komercreģistrā.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra rīkojumu Nr.937 “Par valsts kapitāla daļu turētāju maksātnespējīgajā akciju sabiedrībā “Jelgavas siltumtīklu uzņēmums”” Finanšu ministrija ir iecelta par maksātnespējīgās akciju sabiedrības “Jelgavas siltumtīklu uzņēmums” valsts kapitāla daļu turētāju.

Finanšu ministrijas centrālajā aparātā

Ar 2004.gada 5.janvāri Eiropas integrācijas departamentam mainīts nosaukums Eiropas Savienības un starptautisko lietu departaments un izveidota Eiropas Savienības lietu nodaļaun Starptautisko finanšu organizāciju nodaļa (FM 2004.gada 5.janvāra rīkojums Nr.1-p);

Ar 2004.gada 15.martu reorganizēts Eiropas Savienības fondu departaments, izveidojot šādu struktūru (FM 2004.gada 8.marta rīkojums Nr.31-p);

• Eiropas reģionālā un attīstības fonda (ERAF), Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Virzības daļas (ELVGF) un Zivsaimniecības vadības finanšu instrumentu (ZVFI) nodaļa;

• Eiropas Sociālā fonda nodaļa;

• Informācijas un publicitātes nodaļa;

• Uzraudzības un izvērtēšanas nodaļa;

• Kontroles un plānošanas nodaļa;

• ES Kohēzijas politikas nodaļa.

Ar 2004.gada 1.aprīli reorganizēts Projektu vērtēšanas departaments, izveidojot šādu struktūru (FM 2004.gada 1.aprīļa rīkojums Nr. 12-p):

• Projektu īstenošanas uzraudzības nodaļa;

• Plānošanas un kontroles nodaļa.

Ar 2004.gada 12.maiju Muitas likumdošanas departamenta Nomenklatūras un klasifikācijas nodaļai mainīts nosaukums Muitas nodokļa (tarifa) un kvotu politikas koordinācijas nodaļa (FM 2004.gada 12.maija rīkojums Nr.77-p).

Ar 2004.gada 1.septembri izveidots Informātikas projektu vadības un attīstības departaments(FM 2004.gada 1.septembra rīkojums Nr.152-p).

Ar 2004.gada 1.decembri reorganizēta Iekšējā audita departamenta Eiropas Savienības finansēto programmu un projektu auditu nodaļa un uz tās bāzes izveidota Eiropas Savienības finansēto programmu un projektu auditu nodaļa un Eiropas Savienības finansēto programmu sistēmu novērtējuma nodaļa(FM 2004.gada 1.decembra rīkojums Nr.207-p; 01.12.04.).

Finanšu ministrijas struktūra (shēma)

 

 

FINANŠU MINISTRIJAS FUNKCIJAS, UZDEVUMI UN KOMPETENCE

Ministrijas funkcijas:

* izstrādāt finanšu politiku;

* organizēt un koordinēt finanšu politikas īstenošanu;

* veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija:

* izstrādā un īsteno politiku valsts budžeta un finanšu vadības, muitas, nodokļu un nodevu sistēmas, valsts un pašvaldību iepirkumu, komercdarbības atbalsta kontroles, iekšējā audita, valsts sektorā strādājošo darba samaksas un grāmatvedības jomā;

* nodrošina vienotu principu ievērošanu budžeta vadībā, izstrādājot un ieviešot vienotu valsts un pašvaldību budžeta sastādīšanas un izpildes metodoloģiju;

* sniedz tiešās pārvaldes iestādēm un atvasinātajām publiskajām personām metodisku palīdzību ar budžeta izstrādi un izpildi saistītajos jautājumos;

* plānojot valsts budžetu, sagatavo valsts budžeta sadaļas par dotācijām un mērķdotācijām pašvaldībām, izvērtē pašvaldību apstiprināto budžetu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un analizē pašvaldību budžetu izpildes rādītājus, kā arī veic pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinus un sagatavo Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības domstarpību un vienošanās protokola projektu;

* izstrādā valsts ilgtermiņa, īstermiņa un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju un valsts budžeta prognozes fiskālās politikas pamatojumu;

* koordinē komercsabiedrību iesniegumu par muitas nodokļa atcelšanu un kvotu piemērošanu, kā arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu Eiropas Komisijā (EK) iesniegto iesniegumu noraidījumu tālāku virzību;

* izveido, ievieš, koordinē, uztur un aktualizē vienotu valsts budžeta finansētajās institūcijās strādājošo darba samaksas uzskaites sistēmu;

* koordinē ārvalstu finanšu palīdzības resursu piesaistīšanu (saņemšanu) un to izmantošanas pārraudzību;

* veic Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas vadību;

* izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus;

* sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem;

* ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus;

* nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja;

* sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta;

* atbilstoši kompetencei pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās;

* valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai;

* veic funkciju izpildes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs;

* normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādē un īstenošanā;

* informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas ar nevalstiskajām organizācijām lēmuma pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē.

MINISTRIJAS GALVENIE UZDEVUMI

Ministrijas uzdevumu izpildi nodrošina tās struktūrvienības – departamenti. Kopīgu jautājumu izpildei tiek veidotas padomes, komisijas un darba grupas.

2004.gadā Finanšu ministrijai tika izvirzīti šādi uzdevumi:

Budžeta un finanšu vadība un fiskālā politika

* Nodrošināt valsts politikas īstenošanu budžeta un finanšu vadības jautājumos.

* Izstrādāt un pilnveidot budžeta un finanšu vadības metodoloģiju.

* Nodrošināt valsts un pašvaldību budžetu izstrādi atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

* Analizēt valsts tautsaimniecības attīstību un valsts fiskālo politiku, nodrošinot makroekonomisko rādītāju un nodokļu ieņēmumu īstermiņa un vidēja termiņa prognožu sagatavošanu.

* Izstrādāt, pilnveidot un analizēt valsts sektora darba samaksas politiku.

* Organizēt un koordinēt Latvijas Republikas dalību Eiropas Kopienas pašu resursu sistēmā.

Nodokļu politika

* Pilnveidot valsts nodokļus un nodevas kopīgi reglamentējošos tiesību aktus, lai izveidotu neitrālu un stabilu nodokļu un nodevu sistēmu atbilstoši valsts ekonomiskajām un fiskālajām interesēm.

* Pilnveidot tiešo nodokļu likumus atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) principiem tiešo nodokļu jomā un attīstītās tirgus ekonomikas prasībām, kā arī saskaņot tos ar Eiropas Savienības līguma prasībām, t.sk. Eiropas Savienības direktīvu tiešo nodokļu jomā.

* Pilnveidot netiešo nodokļu likumus un saskaņot tos ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem (acquis communautaire) un Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) prasībām.

* Uzlabot uzņēmējdarbības vidi, turpinot uzsākto nodokļu likmju samazināšanu, neradot konkurenci izkropļojošus apstākļus uzņēmējdarbībā un izvairoties no biežas nodokļus regulējošo normatīvo aktu grozīšanas.

Muitas likumdošana

* Izstrādāt normatīvo aktu projektus muitas jomā.

* Izvērtēt Eiropas Savienībā un starptautiskajās organizācijās, kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika, pieņemtās muitas tiesību aktu normas un, ja nepieciešams, to ieviešanai izstrādāt tiesību aktu projektus.

* Iepazīties ar Eiropas Kopienu tiesā izskatītajām un izskatāmajām lietām muitas jomā un apkopot tās, lai nodrošinātu ES Muitas tiesību aktu pareizu interpretāciju.

* Sadarbībā ar attiecīgo nozaru ekspertiem izvērtēt Eiropas Savienības dalībvalstu iesniegumus par muitas nodokļa atcelšanu un kvotu piemērošanu.

* Sagatavot priekšlikumus muitas nodokļa atcelšanas un kvotu piemērošanas regulēšanai.

Komercdarbības atbalsta kontroles politika

* Izstrādāt nepieciešamos tiesību aktu grozījumus, lai nodrošinātu komercdarbības atbalsta kontroles sistēmas efektīvu funkcionēšanu Latvijā pēc pievienošanās Eiropas Savienībai.

* Sagatavot gadskārtējos pārskatus par Latvijas Republikā sniegto atbalstu rūpniecībai un citiem sektoriem iesniegšanai Eiropas Komisijai un notifikācijas par subsīdijām iesniegšanai Pasaules Tirdzniecības organizācijai.

* Līdz 2004.gada 1.maijam:

- veikt Valsts atbalsta uzraudzības komisijas sekretariāta funkcijas;

- pieteikt Eiropas Komisijā individuālos atbalsta projektus un atbalsta programmas, kurus apstiprinājusi Valsts atbalsta uzraudzības komisija un kurus Latvija vēlas turpināt īstenot pēc pievienošanās Eiropas Savienībai.

* Pēc 2004.gada 1.maija:

- veikt valsts un pašvaldību institūciju plānoto atbalsta pasākumu pieteikumu sākotnējo izvērtēšanu;

- nodrošināt pieteikumu nosūtīšanu Eiropas Komisijai.

Iekšējā audita sistēmas darbība un koordinācija

* Sistemātiski izvērtēt ministrijas, kā arī saskaņā ar Finanšu ministrijas 2003.gada 21.februāra rīkojumu Nr.146 “Par iekšējā audita sistēmas darbību ministrijā” noteikto padotības iestāžu iekšējās kontroles sistēmas, sniegt valsts sekretāram šo sistēmu novērtējumu, ieteikt nepieciešamos uzlabojumus un uzraudzīt šo ieteikumu ieviešanu.

* Sistemātiski izvērtēt Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansēto PHARE un ISPA programmu un projektu iekšējās kontroles sistēmas, sniegt valsts sekretāram šo sistēmu novērtējumu, ieteikt nepieciešamos uzlabojumus un uzraudzīt šo ieteikumu ieviešanu.

* Nodrošināt iekšējā audita vispārēju koordināciju, iekšējā audita vispārīgo noteikumu un ieteikumu izstrādi, vienotas iekšējā audita metodikas izstrādi un aktualizāciju, kā arī salīdzinošo pārbaužu veikšanu.

* Nodrošināt Iekšējā audita padomes sekretariāta funkciju izpildi.

* Nodrošināt informācijas apriti ar Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroju (OLAF) un veikt nepieciešamos koordinācijas uzdevumus šajā jomā.

Grāmatvedība, finanšu pārskati un to revīzija

* Izstrādāt tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus grāmatvedības, pārskatu un to revīzijas jomā un saskaņot tos ar Eiropas Kopienas tiesībām un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, veicināt Starptautiskajos grāmatvedības (finanšu pārskatu) standartos ieteikto metožu ieviešanu normatīvajos aktos.

* Apkopot un analizēt Eiropas Savienības direktīvas un Eiropas Komisijas sagatavotos dokumentus grāmatvedības, pārskatu un to revīzijas jomā, lai iegūtu informāciju par grāmatvedības un revīzijas politikas attīstības tendencēm Eiropas Savienībā.

* Sadarboties ar valsts pārvaldes, pašvaldību, ārvalstu un starptautiskajām institūcijām un sabiedriskajām organizācijām un sekmēt grāmatvedību, pārskatu un to revīziju reglamentējošos normatīvajos aktos izvirzīto prasību ieviešanu praksē.

* Koordinēt valstisko uzraudzību pār Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas darbības atbilstību likuma “Par zvērinātiem revidentiem” prasībām, kā arī nodrošināt ar valstisko uzraudzību saistīto dokumentu apriti un uzglabāšanu.

* Sadarboties ar Grāmatvedības padomi, kā arī organizēt un koordinēt tās darbību.

Eiropas Savienības pirmsstrukturālo fondu administrēšana un ārvalstu finanšu palīdzības divpusējo un daudzpusējo programmu sagatavošana atbilstoši palīdzības sniedzēju noteikumiem

* Nodrošināt starpvalstu vienošanos un citu normatīvo aktu nacionālajai atbildīgajai amatpersonai (NAA) noteikto funkciju izpildes koordinēšanu.

* Nodrošināt nacionālā koordinatora ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos (National Aid Co-ordinator - NAC) funkcijas un nodrošināt ministrijām un citām institūcijām NAC noteikto uzdevumu izpildes uzraudzību.

* Izskatīt un sagatavot atzinumus par iesniegtajiem likumu, noteikumu, rīkojumu un citu normatīvo aktu projektiem, kas reglamentē ES pirmsiestāšanās finanšu instrumentu (PHARE, ISPA, SAPARD) un finanšu instrumenta “Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai” vadību, uzraudzību un administrēšanu, kā arī piedalīties ministrijai uzdoto normatīvo aktu projektu izstrādē par Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instrumentu (PHARE, ISPA, SAPARD) un finanšu instrumenta “Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai” ieviešanas administrēšanu.

* Nodrošināt ISPA koordinatora funkciju izpildi.

* Nodrošināt ES pirmsiestāšanās finanšu instrumentu PHARE un ISPA paplašinātās decentralizētās ieviešanas sistēmas (EDIS) projektu ieviešanas administratīvo un tehnisko vadību, tajā skaitā – projektu ieviešanas kontroli un īstenošanas uzraudzību.

* Organizēt un/vai piedalīties pasākumos saistībā ar Eiropas Ekonomikas zonas daudzpusējā finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības sistēmu izveidošanu.

* Piedalīties Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda garantijas izdevumu daļas kompetentās iestādes funkciju izpildes nodrošināšanā.

Eiropas Savienības Kohēzijas fonda vadošās iestādes funkciju izpilde

* Izstrādāt tiesību aktu projektus par Kohēzijas fonda projektu vadības, uzraudzības un kontroles sistēmas izveidošanu.

* Izveidot un uzturēt Kohēzijas fonda projektu vienotās informācijas sistēmu.

* Izvērtēt Kohēzijas fonda projektu pieteikumus un uzraudzīt to īstenošanu.

Eiropas Savienības struktūrfondu vadošās iestādes funkciju izpilde

* Izstrādāt tiesību aktu projektus par Eiropas Savienības struktūrfondu vadības, uzraudzības un kontroles izveidošanu, izstrādāt dokumentu, kas nosaka atbildības sadalījumu valsts iekšējā finanšu kontroles sistēmā un uzsākt darbu pie datorizētās informācijas sistēmas veidošanas ES struktūrfondu uzraudzības nodrošināšanai.

* Pārbaudīt ES struktūrfondu programmu noslēguma izdevumu deklarācijas saskaņā ar Starptautiskajiem revīzijas standartiem.

* Pārbaudīt vadības un kontroles sistēmas, analizējot jau notikušās pārbaudes, un, ja nepieciešams, veikt papildu pārbaudes izlases veidā.

* Pēc pārbaudēm sagatavot un nosūtīt Eiropas Komisijai atzinumu par iepriekšējo gadu laikā veikto kontroļu rezultātiem, par noslēguma maksājuma pieprasījuma atbilstību un par to, ka noslēguma izdevumu deklarācijās minētās finansiālās darbības ir likumīgas un atbilstošas.

* Nodrošināt struktūrfondu vadības komunikācijas stratēģijas un struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju Cilvēkresursu attīstības plāna īstenošanu.

Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansēto projektu, struktūrfondu un EQUAL programmas finanšu līdzekļu izmantošanas kontrole

* Veikt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (KF) finansētu projektu, struktūrfondu un EQUAL programmas noslēguma izdevumu deklarāciju neatkarīgu pārbaudi saskaņā ar Starptautiskajiem revīzijas standartiem, lai gūtu pārliecību par deklarēto izdevumu likumību un atbilstību noslēgto Finanšu memorandu vai Eiropas Komisijas lēmumu prasībām.

* Pārbaudīt vadības un kontroles sistēmu, analizējot iepriekšējo gadu laikā veiktās pārbaudes, un, ja nepieciešams, veikt papildus deklarēto izdevumu pārbaudes izlases veidā.

* Sagatavot ziņojumus par veiktajām pārbaudēm un atzinumus par noslēguma izdevumu deklarācijām iesniegšanai Eiropas Komisijā.

Pilnvērtīga dalība Eiropas Savienībā

* Uzraudzīt iestāšanās ES sarunās uzņemto saistību izpildi.

* Nodrošināt Latvijas Republikas normatīvo aktu atbilstību jaunajiem ES normatīvajiem aktiem un Tiesas spriedumu noteiktajai ES tiesību aktu interpretācijai ministrijas kompetences jomā.

* Uzturēt Valsts izpildes pasākumu paziņošanas datu bāzi par ES tiesību ieviešanu ministrijas kompetences sfērās.

* Koordinēt un nodrošināt Latvijas Republikas nacionālo pozīciju un instrukciju izstrādi par ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem.

* Nodrošināt Latvijas Republikas pilnvērtīgu pārstāvniecību ES institūcijās un ministrijas vadības dalību augsta līmeņa sanāksmēs ES ekonomiskās politikas koordinācijas ietvaros.

* Koordinēt valsts pārvaldes iestāžu dalību Eiropas Komisijas tehniskās palīdzības informācijas apmaiņas biroja TAIEX organizētajos pasākumos.

* Nodrošināt Latvijas Republikas normatīvo aktu tulkošanu atbilstoši ministrijas kompetencei.

* Sagatavot ziņojumu par ministrijas dalību Eiropas Kopienas programmās.

* Organizēt ministrijas kompetencē esošas ārvalstu divpusējās un daudzpusējās sadarbības aktivitātes par aktuālajiem ES finanšu politikas jautājumiem.

* Koordinēt ārvalstu finanšu palīdzības divpusējo un daudzpusējo programmu sagatavošanu.

* Organizēt finanšu ministra kā Ministru kabineta pilnvarnieka Pasaules Bankā (PB) un tās grupas institūcijās, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā funkciju izpildi.

* Nodrošināt ministrijas iesaistīšanos Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikā.

* Nodrošināt nacionālā koordinatora Twinning projektu jautājumos funkciju izpildi.

Sadarbība ar starptautiskajām finanšu organizācijām

* Nodrošināt Latvijas Republikas sadarbību ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF).

* Sadarbojoties ar SVF Ziemeļu-Baltijas valstu biroju, piedalīties Ziemeļu-Baltijas valstu kopējā viedokļa izstrādē par SVF izpilddirektoru valdē izskatāmajiem jautājumiem.

* Nodrošināt Latvijas Republikas sadarbību ar Pasaules Banku.

* Līdzdarboties SVF un PB Ziemeļu-Baltijas Monetārās un finanšu komiteju sanāksmēs.

* Nodrošināt Latvijas Republikas sadarbību ar Eiropas Investīciju banku (EIB).

* Līdzdarboties EIB Investīciju programmu komitejas un Eiropas-Vidusjūras investīciju un partnerības programmas komitejas sanāksmēs.

* Nodrošināt Latvijas Republikas sadarbību ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB).

* Nodrošināt sadarbību ar ERAB Somijas-Norvēģijas-Latvijas valstu biroju par Latvijai svarīgajiem ERAB izpilddirektoru valdē izskatāmajiem jautājumiem.

* Nodrošināt Latvijas Republikas sadarbību ar Eiropas Padomes Attīstības banku (EPAB).

* Izstrādāt normatīvo aktu projektus saistībā ar Latvijas Republikas līdzdalību starptautiskajās finanšu organizācijās.

Valsts investīciju programma

* Izvērtēt Valsts investīciju programmas projektus.

* Izstrādāt normatīvo aktu projektus un norādījumus Valsts investīciju projektu sagatavošanā, izskatīšanā, ieviešanā un uzraudzībā.

Informātikas sektora uzdevumi

* Izstrādāt un ieviest Eiropas Savienības Strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta (ISPA) un Kohēzijas fonda projektu vienotās informācijas sistēmu (PVIS) papildinājumus.

* Izstrādāt un ieviest Eiropas Savienības Struktūrfondu vadības informācijas sistēmas (SFVIS) papildinājumus, ietverot projekta līmeni.

* Izmantot mySAP datu noliktavas BW un stratēģiskā menedžmenta SEM moduli valsts budžeta plānošanas sistēmā, nodrošināt sistēmas pieejamību Finanšu ministrijā un citās ministrijās.

* Izstrādāt un ieviest Finanšu ministrijas Struktūrfondu vadības komiteju dokumentu glabātuvi.

* Informācijas sistēmu serverus migrēt uz jaunāko programmatūru.

* Izstrādāt un ieviest Ārvalstu palīdzības uzraudzības sistēmas papildinājumus.

* Modernizēt datortehniku atbilstoši programmu/sistēmas prasībām.

Komunikācija ar sabiedrību

* Informēt sabiedrību ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību par Finanšu ministrijas aktualitātēm, viedokli un veiktajiem darbiem.

* Sniegt sabiedrībai plašu informāciju par ministrijas atbildībā esošajām jomām, īpaši saistībā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

* Uzturēt un regulāri atjaunot internetā ministrijas mājas lapu.

* Veicināt ministrijas iekšējo komunikāciju.

Administratīvi saimnieciskie uzdevumi

* Nodrošināt ministrijas centrālā aparāta izpildāmo valsts budžeta programmu un apakšprogrammu projektu izstrādi un ministrijas resora kopbudžeta sagatavošanu, kā arī ministrijas centrālā aparāta izpildāmo valsts budžeta programmu un apakšprogrammu īstenošanu.

* Nodrošināt alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa marku savlaicīgu pasūtīšanu un saņemšanu.

* Veikt ministrijas centrālā aparāta grāmatvedības uzskaiti un kārtošanu, centrālā aparāta un ministrijas resora grāmatvedības pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu noteiktajā kārtībā un termiņos.

* Organizēt ministrijas lietvedības darbu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un nodrošināt operatīvu dokumentu virzību.

* Organizēt ministrijas centrālā aparāta saimniecisko darbību, materiālo resursu iegādi un pakalpojumu saņemšanu saskaņā ar likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” prasībām.

MINISTRIJAS DARBĪBAS REZULTĀTI – PROGRAMMU REZULTATĪVO RĀDĪTĀJU IZPILDE

Finanšu ministrija nodrošina Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.989 “Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu programmu un apakšprogrammu rezultatīvie rādītāji 2004.gadam” Finanšu ministrijas programmas 30.00.00 “Finansiālās un fiskālās politikas veidošana un valsts budžeta izstrāde” ietvaros plānoto rezultatīvo rādītāju, kā arī ministrijas rīcības plāna 2004.gada uzdevumu izpildi.

Budžeta un finanšu vadība, fiskālā politika

Valsts budžeta plānošana

Atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību tika sagatavots likumprojekts “Par valsts budžetu 2005.gadam”, lai nodrošinātu valsts politikas īstenošanu ar finansiālām metodēm (likums pieņemts Saeimā 2004.gada 20.decembrī).

Ņemot vērā valsts ekonomisko stāvokli un ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtos priekšlikumus, izstrādāti divi likumprojekti “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam””, kuros grozīti budžeta ieņēmumi un izdevumi (pirmie grozījumi likumā pieņemti Saeimā 2004.gada 26.augustā, otrie grozījumi likumā pieņemti Saeimā 2004.gada 16.decembrī).

Atbilstoši “Grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”” sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts “Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta programmu un apakšprogrammu rezultatīvie rādītāji 2004.gadam” (MK noteikumi Nr.989 pieņemti 2004.gada 30.novembrī).

Sagatavoti grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra sēdes protokollēmumā “Par budžeta projektā saglabāto finansējumu ministriju un citu institūciju kapitālajiem izdevumiem” (MK 2004.gada 16.jūlija sēdes protokols Nr.41 8.§).

Lai nodrošinātu efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu atbilstoši Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda standartiem, sagatavoti Ministru kabineta noteikumu projekti par budžetu ieņēmumu, izdevumu, finansēšanas un valsts parāda uzskaites klasifikācijām (izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē 2004.gada 9.decembrī).

Tiesību aktu projektu izstrāde

2004.gadā ir izstrādāti tiesību aktu projekti, tajā skaitā:

• likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (likums pieņemts Saeimā 2004.gada 20.decembrī). Tādā veidā ir nodrošināts tiesisks pamats valsts budžeta un pašvaldību budžetu izstrādāšanas, apstiprināšanas un izpildes kārtībai un atbildībai budžeta procesā;

• Finanšu ministrijas kārtības projekts “Par valsts pamatbudžeta aizdevumu un atmaksājamo aizdevumu apmēra plānošanas kārtību likumā par valsts budžetu”, lai nodrošinātu valsts fiskālās politikas ievērošanu un vienotas kārtības piemērošanu valsts pamatbudžeta aizdevumu un atmaksājamo aizdevumu plānošanā un valsts budžeta aizdevumu un aizdevumu atmaksas saraksta sagatavošanu ministriju, pašvaldību, pasākumu un projektu līmenī (FM kārtība Nr.4 apstiprināta 2004.gada 14.decembrī);

Izstrādāti Ministru kabineta noteikumu projekti:

• “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.219 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi”” (MK noteikumi Nr.990 pieņemti 2004.gada 30.novembrī). Tiek novērstas atsevišķu normu pretrunas Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.219 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi” ar spēkā esošo likumu normām, kā arī precizētas vai papildinātas atsevišķas normas, novēršot neskaidrības to piemērošanas gadījumos;

• “Kārtība, kādā Finanšu ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par budžeta programmas “Finansējums Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” līdzekļu pārdali 2004.gadā”, kas nosaka kārtību, kādā Finanšu ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par budžeta apakšprogrammas “Finansējums Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” līdzekļu pārdali 2004.gadā” (MK noteikumi Nr.336 pieņemti 2004.gada 20.aprīlī);

• “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumos Nr.573 “Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokli, nodokļa pamatparāda palielinājumu un ar nodokli saistīto nokavējuma naudu un soda naudu ieskaita budžetā” nosaka kārtību, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi tiek ieskaitīti nodokļa maksātāja dzīves vietas pašvaldības budžetā un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā (MK noteikumi Nr.1066 pieņemti 2004.gada 28.decembrī). Šādi grozījumi tiek izstrādāti katru gadu, attiecīgi nosakot katras pašvaldības īpatsvara koeficientu kopējos valstī iekasētajos nodokļa ieņēmumos no nodokļa maksātāju taksācijas gada ienākumiem pirms diviem gadiem;

• “Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2005.gadā” nosaka katrai pašvaldībai aprēķināto no finanšu izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju vai finanšu izlīdzināšanas fondā veicamās iemaksas un kārtību, kādā tiek veiktas iemaksas finanšu izlīdzināšanas fondā un izmaksāta dotācija no tā, kā arī finanšu nepieciešamību katrā pašvaldībā, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa prognozi (MK noteikumi Nr.1065 pieņemti 2004.gada 28.decembrī).

Pārskata gadā tika izstrādāts informatīvais ziņojums “Par Valsts kases darbības rezultātiem valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā”, izskatīts un pieņemts zināšanai Ministru Kabinetā 2004.gada 28.septembrī. Tā tiek nodrošināta fondēto pensiju shēmas darbības rezultātu par 2003.gadu izvērtēšana un priekšlikumu izstrāde par Valsts kases turpmāko darbību pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā.

2004.gada laikā ir sniegti 1464 atzinumi par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu sagatavotajiem tiesību aktu projektiem.

Valsts tautsaimniecības attīstības un valsts fiskālās politikas analīze, nodrošinot makroekonomisko rādītāju un nodokļu ieņēmumu īstermiņa un vidēja termiņa prognožu sagatavošanu

Lai nodrošinātu sabiedrības informēšanu par jautājumiem, kas saistīti ar tautsaimniecības analīzi un valsts budžeta izpildi, 2004.gadā tika sagatavots izdevums “Pocket Budget 2004”, reizi mēnesī tika sagatavots materiāls “Valsts budžeta apskats” (latviešu un angļu valodā) un reizi ceturksnī tika sagatavots materiāls “Par tautsaimniecības attīstību un valsts budžeta izpildes gaitu” (abi materiāli ir pieejami internetā Finanšu ministrijas mājas lapā).

Lai informētu valdību par valsts budžeta izpildes gaitu, reizi ceturksnī tika sagatavots un Ministru kabinetā iesniegts ziņojums par valsts budžeta izpildes gaitu.

Saskaņā ar Padomes 1997.gada 7.jūlija Regulu Nr.1466/97 katrai ES dalībvalstij, kas nav eiras zonas dalībnieces, daudzpusējas uzraudzības nolūkiem Padomei un Komisijai regulāros intervālos jāiesniedz Konverģences programma, kurā sniedz informāciju par ekonomisko attīstību, vidēja termiņa fiskālas politikas mērķiem un attīstības scenāriju, plānoto monetāro politiku. Īpaša uzmanība programmā tiek pievērsta budžeta jautājumiem. Konverģences programma ir pamatdokuments fiskālās uzraudzības procesā Eiropas Savienībā. 2004. gada maijā Latvijas Republika, iegūstot pilntiesīgas dalībvalsts statusu, iesniedza savu pirmo Konverģences programmu, decembrī tika sagatavota atjaunotā Konverģences programmā.

Valsts sektora darba samaksas politikas izstrāde, pilnveidošana un analīze

Valsts sektora darba samaksas politikas jomā izstrādāti šādi Ministru kabineta noteikumu projekti:

• “Noteikumi par vienoto darba samaksas uzskaites sistēmu no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem” paredz kārtību, kādā Finanšu ministrija uztur, pilnveido un aktualizē vienoto darba samaksas uzskaites sistēmu no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kā arī kārtību, kādā valsts institūcijas veic datu uzskaiti un sniedz informāciju Finanšu ministrijai (MK noteikumi Nr.62 pieņemti 2004.gada 3.februārī);

• “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 7.janvāra noteikumos Nr.1 “Noteikumi par Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojumu, reprezentācijas un braukšanas naudu”” paredz ministru algu piesaisti Centrālās statistikas pārvaldes noteiktajai valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējai darba samaksai ar koeficientiem (MK noteikumi Nr.296 pieņemti 2004.gada 13.aprīlī). Līdz ar to turpmāk Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojums nebūs konstants, jo tiks pārrēķināts ik gadu pēc valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba algas apmēra publicēšanas Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā;

• “Noteikumi par darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansējamo institūciju ārstniecības personām un sociālā darba speciālistiem” nosaka valstī vienotus darba samaksas noteikšanas principus ārstniecības personām un sociālā darba speciālistiem no valsts budžeta finansējamās institūcijās (budžeta iestādes, valsts aģentūras, no budžeta finansētie uzņēmumi) (MK noteikumi Nr.804 pieņemti 2004.gada 28.septembrī);

• “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.217 “Noteikumi par darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem”” paredz svītrot no Ministru kabineta noteikumiem Nr.217 normas, kas attiecas uz ārstniecības personām un sociālā darba speciālistiem, jo ir pieņemti jauni Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumi Nr.804, kas regulē darba samaksas jautājumus ārstniecības personām un sociāla darba speciālistiem (MK noteikumi Nr.805 pieņemti 2004.gada 28.septembrī);

• “Noteikumi par ierēdņu un tiešās pārvaldes iestāžu darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un ierēdņu pabalstiem” nosaka darba samaksas sistēmu tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņiem un darbiniekiem (MK noteikumi Nr.959 pieņemti 2004.gada 23.novembrī);

• “Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi” nosaka darba samaksas sistēmu prokuratūras un tiesu darbiniekiem (MK noteikumi Nr.960 pieņemti 2004.gada 23.novembrī);

• “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.217 “Noteikumi par darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem”” paaugstina valsts budžeta finansējamo iestāžu darbinieku mēneša darba algu diapazonu augstākās robežas (MK noteikumi Nr.961 pieņemti 2004.gada 23.novembrī);

• “Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 2.jūnija noteikumos Nr.213 “Noteikumi par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas legalizācijas novēršanas dienesta darbinieku darba samaksas sistēmu”” paaugstina dienesta darbinieku mēneša darba algu diapazonu (MK noteikumi Nr.1045 pieņemti 2004.gada 21.decembrī).

Uzsākta Ministru kabineta noteikumu projekta izstrāde par vienoto darba samaksas sistēmu valsts sektorā strādājošajiem. Noteikumu projekts paredz jaunu darba samaksas sistēmu, kas turpmāk ļaus salīdzināt valsts sektora un privātā sektora amatus un tuvināt valsts sektorā strādājošo darbinieku atalgojumu privātā sektorā strādājošo atalgojumam, lai sasniegtu 75 – 80% no privātā sektora atalgojuma attiecīgajos amatos.

Eiropas Kopienas pašu resursu sistēmas koordinācija

No 2004.gada 1.maija tika uzsākta mēneša iemaksu veikšana Eiropas Kopienas budžetā, lai izpildītu saistības, kuras Latvijas Republika uzņēmusies, iestājoties Eiropas Savienībā.

Lai noteiktu nepieciešamos uzdevumus Eiropas Kopienas pašu resursu sistēmas funkcionēšanas nodrošināšanai un atbildības sadalījumu starp valsts iestādēm minēto uzdevumu izpildei, tika izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Eiropas Kopienas pašu resursu sistēmas funkcionēšanas kārtība” (MK noteikumi Nr.163 pieņemti 2004.gada 23.martā).

Lai nodrošinātu Latvijas Republikas iemaksu Eiropas Kopienas budžetā administrēšanu un nepieciešamās informācijas (prognozes, ziņojumi, pārskati, u.c.) iesniegšanu Eiropas Komisijai, tika izstrādāta un ar 2004.gada 28.aprīļa rīkojumu Nr.396 apstiprināta Finanšu ministrijas kārtība “Latvijas iemaksu Eiropas Kopienas budžetā administrēšanas procedūru izpildes kārtība”.

Eiropas Kopienas pašu resursu sistēmas darbības ietvaros no 27. - 30.janvārim organizēta Eiropas Komisijas kontroles vizīte Latvijā, lai pārbaudītu Finanšu ministrijas sagatavoto pievienotās vērtības nodokļa resursa bāzes pārskatu par 2001.gadu.

No 28.novembra līdz 7.decembrim organizēta Eiropas Revīzijas palātas vizīte, kuras mērķis bija veikt tradicionālo pašu resursu maksājumu noteikšanas un uzskaites revīziju, kā arī pārbaudīt šo jomu regulējošo Latvijas Republikas nacionālo tiesību aktu atbilstību Eiropas Savienības prasībām.

Latvijas Republika pārstāvēta divās Padomdevējas komitejas Kopienas pašu resursu jautājumos sanāksmēs:

– 2004.gada 20.aprīlī - Padomdevējas komitejas Kopienas pašu resursu jautājumos 131. sanāksmē, kuras mērķis bija prognožu atjaunošana par pašu resursu iemaksām, kas izmantotas Eiropas Savienības 2004.gada budžeta veidošanā, un 2005.gada pašu resursu iemaksu prognožu paziņošana un saskaņošana ar Eiropas Komisijas veiktajām prognozēm;

– 2004.gada 21.oktobrī - Padomdevējas komitejas Kopienas pašu resursu jautājumos 60. sanāksmē par pievienotās vērtības nodokļa resursa bāzes pārskatu aprēķinu veikšanu un ziņojumu sastādīšanu.

Nodokļu politika

Nodokļu politikas jomā 2004.gadā tika turpināts darbs pie Ministru kabinetā 2003.gadā apstiprinātā politikas dokumentā “Pamatnostādnes nodokļu un nodevu sistēmas attīstībā” noteikto uzdevumu izpildes, kura mērķis ir noteikt nodokļu politikas turpmākās attīstības virzienus īstermiņā un vidējā termiņā (pamatnostādnes apstiprinātas ar MK 2003.gada 10.jūnija rīkojumu Nr.380).

Nodokļu un nodevu sistēma

Nodokļu sistēmas pilnveidošanas gaitā 2004.gadā tika sagatavoti priekšlikumi grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” (likums pieņemts Saeimā 2004.gada 31.martā un stājās spēkā 2004.gada 1.maijā), ar kuriem:

– tika nodrošināta tiesiskā regulējuma noteikšana attiecībā uz nodokļu administrēšanas funkcijām saistībā ar Latvijas Republikas iestāšanos Eiropas Savienībā – informācijas apmaiņa ar citu dalībvalstu nodokļu administrācijām un nodokļu prasījumu piedziņa citas dalībvalsts labā un Eiropas Savienības budžetam. Tādējādi tika nodrošināta atbilstība ES Direktīvu 76/308/EEC, 2001/44/EC prasībām par savstarpējo palīdzību nodokļu prasījumu piedziņā un ES Direktīvu 77/799/EEC, 79/1070/EEC, 2003/93/EC prasībām par savstarpējo palīdzību tiešo nodokļu un dažu akcīzes nodokļu jomā, kā arī nodokļu piemērošanā apdrošināšanas prēmijām;

– precizēta pastāvīgās pārstāvniecības definīcija saskaņā ar starptautiski atzītiem principiem;

– pagarināts normas, kas paredz nokavētajam valsts budžetā ieskaitāmajam nodokļa maksājumam un iedzīvotāju nodokļa maksājumam iepriekš aprēķinātās nokavējuma naudas, soda naudas, kā arī pamatparāda palielinājuma naudas dzēšanu, ja noteiktā periodā tiek samaksāts pamatparāds, darbības laiks.

Tika sagatavots arī projekts grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”, lai nodrošinātu Padomes Direktīvas 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli noteikumu ieviešanu Latvijas Republikā.

Pamatojoties uz informatīvajā ziņojumā “Priekšlikumi nelegālās nodarbinātības samazināšanai finanšu uzraudzības un nodokļu politikas jomā” ierosinātajiem risinājumiem nodarbinātības tiesisko aspektu kontroles uzlabošanai (ziņojums MK apstiprināts 2004.gada 3.augustā), 2004.gadā ir sagatavots projekts grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (MK apstiprināti 2005.gada 4.janvārī) un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu projekts, kura redakcijas saskaņošana turpinājās līdz 2004.gada beigām un kurš paredz pastiprināt administratīvo atbildību par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.pantā noteiktajiem pārkāpumiem.

Lai noregulētu kārtību, kādā valsts ieguldījumiem komercsabiedrību kapitālā tiek noteiktas un izmaksātas dividendes, izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa un citi maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu” (MK noteikumi Nr.996 pieņemti 2004.gada 30.novembrī), kas nodrošina likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 3.panta pirmajā daļā dotā uzdevuma izpildi - valsts kontrolētajām kapitālsabiedrībām nosakot minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, kā arī paredz vienotu valsts budžetā iemaksājamās peļņas daļas un citu maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu noteikšanas un budžetā ieskaitīšanas kārtību.

Izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 20.augusta noteikumos Nr.294 “Noteikumi par īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādu kapitalizācijas rezultātā iegūto kapitāla daļu realizācijas ieņēmumu sadali”” (izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2004.gada 16.decembrī), kas paredz tehniskus grozījumus, ievērojot speciālo budžetu iekļaušanu valsts pamatbudžetā.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

2004.gadā ir sagatavots likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, ar kuru likuma normas precizētas atbilstoši Eiropas Savienības Direktīvas 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs prasībām, paredzot neieturēt nodokli no procentu maksājumiem un samaksas par intelektuālo īpašumu, ko kapitālsabiedrība izmaksā citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentam. Izdarītie grozījumi nodrošina arī Eiropas Savienības dalībvalstu rezidentu nediskriminēšanu nodokļu uzlikšanas nolūkos attiecībā uz zaudēto parādu norakstīšanu, zaudējumu pārnešanu uzņēmumu grupā, apdrošināšanas prēmiju maksājumiem citām Eiropas Savienības dalībvalstu apdrošināšanas sabiedrībām.

Tāpat, pamatojoties uz Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra sēdē apstiprināto informatīvo ziņojumu “Par neatgūto debitoru parādu norakstīšanas iespējām uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām”, sagatavoti un pieņemti likuma grozījumi, ar kuriem mainīta zaudēto debitoru parādu norakstīšanas kārtība, atļaujot norakstīt pusi no zaudēto debitoru parādu summas, ja uzņēmumam - debitoram ir uzsākta bankrota procedūra, bet atlikušo zaudēto debitoru parādu summu atļaujot norakstīt pēc minētā debitora bankrota procedūras pabeigšanas. Šo kārtību attiecina uz zaudētajiem debitoru parādiem, kuri radušies pēc 2004.gada 1.janvāra. Likuma grozījumi nosaka, ka ar nodokli netiek aplikts bezpeļņas organizācijas darbības laikā uzkrātais ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem, izņemot ja minētās summas izmaksātas kapitālsabiedrības dalībniekiem bezpeļņas organizācijas reorganizācijas vai likvidācijas dēļ. Minētās kapitālsabiedrības nodokli pašas nemaksā, bet katrs dalībnieks par minētās atlīdzības izmaksāto daļu maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli (likums pieņemts Saeimā 2004.gada 20.decembrī, stājās spēkā 2005.gada 1.janvārī).

Ir izstrādāti divi Ministru kabineta noteikumu projekti:

• “Lēmuma pieņemšanas kārtība par ienākuma nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības attīstības projekta atbilstību īpaši atbalstāmās teritorijas attīstības programmai” (MK noteikumi Nr.65 pieņemti 2004.gada 3.februārī). Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par uzņēmumu ienākuma nodokļa vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja, kurš ir reģistrēts un darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmajā teritorijā, saimnieciskās darbības attīstības projekta atbilstību īpaši atbalstāmās teritorijas attīstības programmai;

• “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumos Nr.319 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”” (MK noteikumi Nr.326 pieņemti 2004.gada 20.aprīlī). Noteikumos precizēts regulējums attiecībā uz kārtību, kādā piemērojamas likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normas, kurās noteikts, ka nodoklis netiek ieturēts no dividendēm, kas tiek izmaksātas sabiedrībai – citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentam, ja šim rezidentam vismaz divus gadus (līdz dividenžu izmaksas dienai ieskaitot) nepārtraukti pieder ne mazāk kā 25 procenti kapitāla un balsošanas tiesību sabiedrībā, kura izmaksā dividendes, kā arī to likuma normu piemērošanas kārtība, kuras saistītas ar apliekamā ienākuma koriģēšanu par procentu maksājumiem. Precizētas arī atsauces uz citiem normatīvajiem aktiem, kuros veikti grozījumi.

Izstrādāts informatīvais ziņojums “Esošās nodokļu atvieglojumu sistēmas (likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un citos likumos noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu) izvērtējums” (ziņojums MK apstiprināts 2004.gada 30.novembrī), kurā izvērtēta esošo nodokļu atvieglojumu sistēma un konstatēts, ka daļa no esošajiem nodokļu stimuliem ir mazefektīvi un nesasniedz izvirzīto mērķi. Lai veicinātu investīciju piesaisti, ir piedāvāts izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot nodokļa atvieglojumu investīcijām jaunās ražošanas iekārtās un tehnoloģijās, palielinot nolietojuma koeficientu līdz 1,5. Līdz ar pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas kārtības maiņu vienlaikus paredzēts no likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izslēgt 17.¹pantu “Nodokļa atlaide par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem ieguldījumiem” un atcelt nodokļa atlaidi uzņēmumiem, kas kā darbaspēku izmanto notiesātos (likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 19.pants).

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Pārskata gadā izstrādāts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (likums Saeimā pieņemts 2004.gada 20.decembrī, stājās spēkā 2005.gada 1.janvārī). Grozījumi likumā ietver neapliekamā minimuma apmēra un nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām apmēra pārskatīšanas kārtības regulējumu. Tāpat tie maina nodokļa summas proporciju ieskaitīšanai budžetā, paredzot, ka 73% tiek ieskaitīti maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā un 27% valsts pamatbudžetā. Likums paredz, ka ar nodokli neapliek: stipendijas, kuras izmaksā biedrības un nodibinājumi (arī sabiedriskā labuma organizācijas); kompensāciju par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu denacionalizēta nama īrniekam un palīdzības summu gada neapliekamā minimuma apmērā, ko fiziskā persona saņem no sabiedriskā labuma organizācijas, budžeta finansētas institūcijas, labdarības vai filantropiskas organizācijas. Atsevišķas likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normas saskaņotas ar Eiropas Savienības prasībām nodrošināt brīvu personu, kapitāla un pakalpojumu kustību.

Ir izstrādāti trīs Ministru kabineta noteikumu projekti:

• “Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokli, nodokļa pamatparāda palielinājumu un ar nodokli saistīto nokavējuma naudu un soda naudu ieskaita budžetā” (MK noteikumi Nr.573 pieņemti 2004.gada 29.jūnijā) paredz saglabāt līdzšinējo nodokļa ieņēmumu ieskaitīšanas kārtību budžetā, sadalot tos atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 26.panta pirmajai daļai. Attiecībā uz pašvaldībām, ar kurām Finanšu ministrija ir noslēgusi līgumu par nodokļa iekasēšanas īpašo kārtību, ir noteikts, ka minēto pašvaldību administratīvajā teritorijā dzīvojošie nodokļa maksātāji un darba devēji, kuri atrodas minēto pašvaldību administratīvajā teritorijā, nodokļa pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudas summu, kā arī nodokļu revīzijā aprēķināto nodokļa pamatparādu kopā ar pamatparāda palielinājumu, nokavējuma naudu un soda naudu, kas attiecas uz šo nodokļa pamatparādu, ieskaita tieši pašvaldības budžetā;

• “Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumos Nr.112 “Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis”” (MK noteikumi Nr.765 pieņemti 2004.gada 31.augustā) sagatavoti, lai šajos noteikumos iestrādātu valdības atbalstīto risinājumu, kas bija ierosināts ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par priekšlikumiem darba devēja segto izdevumu darbinieku izglītībai iespējamo izslēgšanu no ienākumiem, kurus neapliek ar algas nodokli” (apstiprināts MK 2004.gada 29.jūnijā). Ar minētajiem noteikumu grozījumiem darba devējiem tiek atļauts neiekļaut darbinieka ienākumos, kas apliekami ar algas nodokli, darba devēja segto mācību maksu un atmaksāto studiju kredīta pamatsummu visu studiju virzienu doktorantūrā studējošajiem, kā arī bakalaura, visu līmeņu profesionālo studiju programmās un maģistrantūrā studējošajiem dabaszinātņu un matemātikas tematiskajā grupā un inženierzinātņu un tehnoloģiju izglītības tematiskajā grupā. Minētais nodokļu stimuls ir ieviests, lai atbalstītu inženierzinātņu specialitātē studējošos, tādējādi nodrošinot iespēju attīstīt Latvijā augsto tehnoloģiju nozares un veicināt Latvijas ekonomikas konkurētspēju. Paredzēts, ka tas tiks piemērots līdz 2009.gadam;

• “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumos Nr.357 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”” (MK noteikumi Nr.1027 pieņemti 2004.gada 21.decembrī) precizē regulējumu attiecība uz attaisnoto izdevumu normu piemērošanu par izdevumiem, kas radušies saistībā ar autora darba radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu.

Ir fondi un starptautiskās izglītības un sadarbības programmas, no kuriem izmaksātās stipendijas tiek atbrīvotas no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, saraksts 2004.gadā ir papildināts ar atklāto sabiedrisko fondu “Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonds”, kā arī ar augstākās izglītības programmu “Erasmus Mundus” un “TEMPUS III” (MK 2004.gada 20.oktobra rīkojums Nr.776 “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 8.augusta rīkojumā Nr.385 “Par fondiem un starptautiskajām izglītības un sadarbības programmām””).

Izstrādāts informatīvais ziņojums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām optimizēšanas iespējām” (ziņojums apstiprināts MK 2004.gada 18.maijā). Informatīvajā ziņojumā piedāvāts risinājums palielināt neapliekamo minimumu pakāpeniski sešu gadu laikā, sasniedzot pusi no valstī noteiktās minimālās darba algas mēnesī : 2005.gadā – 26 lati mēnesī, 2006.gadā – 32 lati mēnesī, 2007.gadā – 40 lati mēnesī, 2008.gadā – 50 lati mēnesī, 2009.gadā – 60 lati mēnesī, 2010.gadā – 70 lati mēnesī, kā arī palielināt nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām.

Starptautisko līgumu piemērošanas nodrošināšana

Lai, pamatojoties uz starptautiski atzītiem standartiem, sakārtotu starptautisko nodokļu uzlikšanas jautājumus, kā arī radītu ārvalstu investīcijām labvēlīgu vidi un izveidotu priekšnosacījumus Latvijas uzņēmumu investīcijām otrā līgumslēdzējā valstī, ir izstrādāti šādi tiesību akti:

• likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” (likums pieņemts Saeimā 2004.gada 18.februārī);

• likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” (likums pieņemts Saeimā 2004.gada 22.aprīlī);

• likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” (likums pieņemts Saeimā 2004.gada 14.oktobrī);

• likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Luksemburgas Lielhercogistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” (likums pieņemts Saeimā 2004.gada 3.novembrī);

• Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par grozījumiem Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās papildu protokolā” (MK 2004.gada 9.jūnija rīkojums Nr.414).

Saistībā ar Latvijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai tika izstrādāts likumprojekts “Par Līgumu par Protokola par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitātēm izpildīšanu Latvijas Republikā” un apstiprināts Saeimā “Līgums par Protokola par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitātēm izpildīšanu Latvijas Republikā”, kas regulē Eiropas Kopienu atbrīvošanu no nodokļiem un nodevām Latvijas Republikas teritorijā (likums pieņemts Saeimā 2004.gada 29.aprīlī).

Pēc Latvijas Republikas un Gruzijas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem parakstīšanas tā iesniegta ratificēšanai Saeimā. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Gruzijas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” pieņemts Saeimā 2005.gada 3.martā.

Lai nodibinātu likumīgu pamatu nodokļu informācijas apmaiņai ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm par uzkrājumu ienākumu, kā to paredz Padomes 2003.gada 3.jūnija Direktīva 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli, līdz ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” tika izstrādāti 14 Ministru kabineta rīkojumu projekti:

• “Par vēstuļu apmaiņas ceļā noslēgto vienošanos starp Latvijas Republiku un Gērnsiju par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli un pagaidu piemērošanu saistībā ar to” (MK 2004.gada 13.aprīļa rīkojums Nr.280);

• “Par vēstuļu apmaiņas ceļā noslēgto vienošanos starp Latvijas Republiku un Džersiju par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli un pagaidu piemērošanu saistībā ar to” (MK 2004.gada 13.aprīļa rīkojums Nr.281);

• “Par vēstuļu apmaiņas ceļā noslēgto vienošanos starp Latvijas Republiku un Menas salu par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli un pagaidu piemērošanu saistībā ar to” (MK 2004.gada 13.aprīļa rīkojums Nr.282);

• “Par vēstuļu apmaiņas ceļā noslēdzamo Vienošanos starp Nīderlandes Karalisti un Latvijas Republiku attiecībā uz Arubu par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli un tās pagaidu piemērošanu” (MK 2004.gada 1.jūnija rīkojums Nr.375);

• “Par vēstuļu apmaiņas ceļā noslēdzamo Vienošanos starp Nīderlandes Karalisti un Latvijas Republiku attiecībā uz Nīderlandes Antiļu salām par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli un  tās pagaidu piemērošanu” (MK 2004.gada 1.jūnija rīkojums Nr.376);

• “Par saprašanās memorandu, kas pievienots Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko nodrošina pasākumus, kuri ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kas noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” (MK 2004.gada 21.oktobra rīkojums Nr.835);

• “Par Saprašanās memorandu starp Eiropas Kopienu, Austrijas Republiku, Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Francijas Republiku, Grieķijas Republiku, Igaunijas Republiku, Itālijas Republiku, Īriju, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovākijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Somijas Republiku, Spānijas Karalisti, Ungārijas Republiku, Vācijas Federatīvo Republiku, Zviedrijas Karalisti un Andoras Firstisti” (MK 2004.gada 2.novembra rīkojums Nr.837);

• “Par Saprašanās memorandu starp Eiropas Kopienu, Austrijas Republiku, Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Francijas Republiku, Grieķijas Republiku, Igaunijas Republiku, Itālijas Republiku, Īriju, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovākijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Somijas Republiku, Spānijas Karalisti, Ungārijas Republiku, Vācijas Federatīvo Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lihtenšteinas Firstisti” (MK 2004.gada 30.novembra rīkojums Nr.932);

• “Par Saprašanās memorandu starp Eiropas Kopienu,  Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Sanmarīno Republiku” (MK 2004.gada 30.novembra rīkojums Nr.933);

• “Par Vienošanos starp Angiljas valdību un Latvijas Republikas valdību par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” (MK 2004.gada 14.decembra rīkojums Nr.981);

• “Par Vienošanos starp Kaimanu Salām un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” (MK 2004.gada 14.decembra rīkojums Nr.982);

• “Par Vienošanos starp Britu Virdžīnu Salu valdību un Latvijas Republikas valdību par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” (MK 2004.gada 14.decembra rīkojums Nr.983);

• “Par Vienošanos starp Tērksu un Kaikosu Salām un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” (MK 2004.gada 14.decembra rīkojums Nr.984);

• “Par Vienošanos starp Apvienotās Karalistes aizjūras teritoriju Montserratu un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” (MK 2004.gada 14.decembra rīkojums Nr.1001).

Lai nodrošinātu likuma “Par nodokļiem un nodevām” noteikumu izpildi par nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā, ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumos Nr.150 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā”” (MK noteikumi Nr.771 pieņemti 2004.gada 7.septembrī).

Lai izpildītu saistības, kuras Latvija ir uzņēmusies iestājoties ES, Latvijas valdība ir nolēmusi pievienoties ES daudzpusējai konvencijai “Par Konvenciju par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas pievienošanos Konvencijai par divkāršas nodokļu uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociētu uzņēmumu peļņas pareizu sadali ar tās grozījumiem, kas izdarīti ar 1995.gada 21.decembra Konvenciju un 1999. gada 25.maija Protokolu” (MK 2004.gada 24.novembra rīkojums Nr. 907).

Nekustamā īpašuma nodoklis

Izstrādāts informatīvais ziņojums “Par esošo situāciju nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā un problēmām uz kadastrālo vērtību balstītas nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtības ieviešanai”, kurā apzinātas un definētas problēmas un pasākumi, kas veicami, lai nodrošinātu pāreju uz vienotu nekustamā īpašuma nodokļa bāzi – kadastrālo vērtību gan zemei, gan ēkām likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredzētajā termiņā, t.i., ar 2007.gada 1.janvāri (ziņojums apstiprināts MK 2004.gada 30.novembrī).

Lai nodrošinātu nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes sagatavošanai nepieciešamās informācijas savlaicīgu apmaiņu starp Valsts zemes dienestu, pašvaldībām un valsts institūcijām, īstenojot likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredzēto pāreju uz nodokļa aprēķināšanu pēc kadastrālās vērtības visiem nekustamajiem īpašumiem, 2004.gadā ir izstrādāts grozījumu projekts Ministru kabineta 2002.gada 7.maija noteikumos Nr.180 “Noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi un saskaņošanu ar pašvaldībām”.

Pievienotās vērtības nodoklis

Likumam “Par pievienotās vērtības nodokli” 2004.gadā tika izstrādāti pieci grozījumu projekti.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” nosaka, ka likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 7.panta pirmā daļa tiek papildināta ar 11.punktu. Minētā norma paredz, ka pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likme ir piemērojama starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, arī pārvadājumiem uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja pasažieris šķērso Latvijas Republikas robežu ar vilcienu, autobusu, lidmašīnu vai kuģi (likums pieņemts Saeimā 2004.gada 26.februārī, stājās spēkā 1.aprīlī).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” ir saistīts ar pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtību darījumiem Eiropas Savienības teritorijā un Latvijas iekšējā tirgū saskaņā ar Sesto direktīvu (likums pieņemts Saeimā 2004.gada 11.martā, stājās spēkā 2004.gada 1.maijā). Šis likums nosaka, ka pievienotās vērtības nodokļa 5 procentu likme ir piemērojama apbedīšanas pakalpojumiem, ieejas maksai sporta pasākumos un kinoizrādēs (izņemot erotiska un pornogrāfiskas kinoizrādes), plašsaziņas līdzekļiem vai to abonentmaksai (izņemot erotiskus un pornogrāfiskus izdevumus, kā arī izdevumus, kuru saturiskā ievirze ir reklāmas vai komercsludinājumu publicēšana), kā arī komerciālās televīzijas un komerciālā radio abonentmaksai.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nosaka, ka likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 26.pants tika papildināts ar jaunu astoto daļu, kas saistīta ar reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā (likums pieņemts Saeimā 2004.gada 7.aprīlī, stājās spēkā 2004.gada 1.maijā). Minētā norma izvirza obligātu prasību citas Eiropas Savienības dalībvalsts personai reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ja tā iekšzemē veic preču piegādi vai preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā neatkarīgi no šī darījuma vērtības, ja vien likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 26.pantā nav noteikts citādi. Šī prasība nav attiecināma uz tām citas Eiropas Savienības dalībvalsts personām, kuras neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienības teritorijā. Tā kā no 2004.gada 1.maija dabas resursu nodoklis vairs netiek aprēķināts un maksāts uz robežas, tad dabas resursu nodokli ir nepieciešams izslēgt no preču importa darījuma ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās vērtības un preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā vērtības.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nosaka, ka pievienotās vērtības nodoklis nav piemērojams siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem līdz 2005.gada 30.jūnijam (likums pieņemts Saeimā 2004.gada 11.novembrī, stājās spēkā 2005.gada 1.janvārī).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” precizē atsevišķas Eiropas Padomes 1977.gada 17.maija Sestās Direktīvas (77/388/EEK) par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – pievienotās vērtības nodokļa kopējo sistēmu: vienota aprēķina bāze (turpmāk – Sestā Direktīva) normas par darījumiem Eiropas Savienības teritorijā, lai izvairītos no atšķirīgas normas interpretācijas (likums pieņemts Saeimā 2004.gada 20.decembrī, stājās spēkā 2005.gada 1.janvārī). Šajā likumā ir ietvertas normas, kas nosaka gāzes un elektroenerģijas piegādes vietu. Minētajā likumā tika precizēts 6.² panta 5.punkts, nosakot, ka pievienotās vērtības nodokļa 5 procentu likmes ir piemērojama ne tikai grāmatu piegādēm, bet arī kartogrāfisko izdevumu piegādēm. Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 6.²pants tika papildināts ar jaunu 14.punktu, kas turpmāk noteiks pievienotās vērtības nodokļa 5 procentu likme piemērošanu arī iekšzemes sabiedriskā transporta pakalpojumiem. Šajā likumā grozītas tās likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normas, kas attiecas uz priekšnodokļa atskaitīšanu un budžetā maksājamā pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanas kārtību. Līdz ar to turpmāk pievienotās vērtības nodokļa rēķinos norādītās pievienotās vērtības nodokļa summas par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem ir atskaitāmas pēc preču vai pakalpojuma un pievienotās vērtības nodokļa rēķina saņemšanas vai pēc pievienotās vērtības nodokļa rēķinā norādītās pievienotās vērtības nodokļa summas samaksas avansā.

2004.gadā tika izstrādāti 11 Ministru kabineta noteikumu projekti:

• “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju” (MK noteikumi Nr.29 pieņemti 2004.gada 13.janvārī) tika izstrādāti, pamatojoties uz pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtību pēc 2004.gada 1.maija. Šie noteikumi nosaka par taksācijas periodu iesniedzamās pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas un tās pielikumu veidlapu paraugus;

• “Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis piemērojams preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām un starptautisko organizāciju pārstāvniecībām Latvijas Republikā un ar šīm pārstāvniecībām saistītām personām, Eiropas Kopienas institūcijām, Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), tās dalībvalstu bruņotajiem spēkiem un to sastāvā ietilpstošajām personām, un kārtība, kādā minētajām personām atmaksājams akcīzes nodoklis” (MK noteikumi Nr.290 pieņemti 2004.gada 13.aprīlī) izdoti saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 7.panta pirmās daļas 6.punktā minēto pilnvarojumu Šajos noteikumos noteikta kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis un akcīzes nodoklis piemērojams Latvijas Republikā reģistrētām Eiropas Kopienas institūcijām saskaņā ar Protokolu par Eiropas Kopienas privilēģijām un imunitātēm, kā arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), NATO dalībvalstu bruņotajiem spēkiem, kas uzturas Latvijas Republikā, un to sastāvā ietilpstošajām personām;

• “Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis piemērojams darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām” (MK noteikumi Nr.292 pieņemti 2004.gada 13.aprīlī) nosaka, ka īpašā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtība darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām būs piemērojama šo preču tirdzniecībā starp Latvijas personām un citu dalībvalstu, kā arī trešo valstu un trešo teritoriju personām. Šie noteikumi paredz, ka lietotu mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu tirgotāji varēs pievienotās vērtības nodokli aprēķināt no starpības starp šo preču pārdošanas vērtību un iepirkuma vērtību, pārdodot ne tikai tās preces, kuras iepirktas no fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, bet arī no juridiskajām personām, kuras veic tikai ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamus darījumus, preces, kas iepirktas. Šī kārtība ir piemērojama arī pamatlīdzekļiem, kas bijuši to juridisko personu lietošanā, kuras veic tikai ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamus darījumus, un kas iepirkti no personām, kas nav reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. Tirgotāji piemēros īpašo pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtību, pārdodot paša importētās, kā arī no mākslas darbu autoriem un autortiesību pārņēmējiem iepirktās preces;

• “Kārtība, kādā trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām fiziskajām personām atmaksājams pievienotās vērtības nodoklis par Latvijas Republikā iegādātajām precēm, kuras tiek izvestas no Eiropas Savienības teritorijas, licences izsniegšanas kārtība un kārtība, kādā licencētā persona un veikals norēķinās savstarpēji un ar valsts budžetu” (MK noteikumi Nr.293 pieņemti 2004.gada 13.aprīlī) nosaka pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtību trešajās valstīs un trešajās teritorijās reģistrētām fiziskajām personām par Latvijas Republikā iegādātajām precēm, kuras tiek izvestas no Eiropas Savienības teritorijas, kā arī kārtību, kādā licencēšanas komisija izsniedz licenci pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai, un kā persona, kas saņēmusi šo licenci, ir tiesīga noformēt īpaša parauga čeku par iegādātajām precēm un norēķināties savstarpēji un ar valsts budžetu;

• “Kārtība, kādā atmaksājams pievienotās vērtības nodoklis citu Eiropas Savienības dalībvalstu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajām personām un trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajām personām” (MK noteikumi Nr.313 pieņemti 2004.gada 15.aprīlī) nosaka kārtību, kādā pievienotās vērtības nodoklis atmaksājams citu Eiropas Savienības dalībvalstu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajām personām un Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētām personām, sākot ar 2004.gada 1.maiju. Šie noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Padomes 1979.gada 6.decembra Astotās Direktīvas (79/1072/EEK) par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautām personām, kas nav reģistrētas valsts teritorijā, un Padomes 1986.gada 17.novembra Trīspadsmitās Direktīvas (86/560/EEK) par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā, normām;

• “Kārtība, kādā aprēķināms un maksājams pievienotās vērtības nodoklis par elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā” nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā elektroniski sniegto pakalpojumu sniedzēja Eiropas Savienības teritorijā, ja minētā persona sniedz šos pakalpojumus neapliekamajai personai (MK noteikumi Nr.331 pieņemti 2004.gada 15.aprīlī). Šie noteikumi paredz arī kārtību, kādā elektroniski sniegto pakalpojumu deklarācijas tiek iesniegtas Valsts ieņēmumu dienestā un šo deklarāciju iesniegšanas termiņus;

• “Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis piemērojams neapliekamās personas veiktajai jauna transportlīdzekļa piegādei Eiropas Savienības teritorijā” (MK noteikumi Nr.366 pieņemti 2004.gada 20.aprīlī) nosaka kārtību, kādā ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamā persona piemēro pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi jauna transportlīdzekļa piegādei jebkurai citas Eiropas Savienības dalībvalsts personai, kā arī iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā dokumentus pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai no valsts budžeta;

• “Pievienotās vērtības nodokļa nodrošinājuma apjoma noteikšanas, tā iesniegšanas, piemērošanas un samazināšanas kārtība” (MK noteikumi Nr.391 pieņemti 2004.gada 22.aprīlī, stājās spēkā ar 2004.gada 1.maiju) nosaka, ka persona, kura ir atbildīga par muitas parāda nomaksu, iesniedz nodrošinājumu par iespējamo pievienotās vērtības nodokļa parādu, ja preces tiek ievestas no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām un tām tiek piemērots muitas galvojums saskaņā ar Kopienas muitas kodeksu). Šajos noteikumos ir minēts, kādos gadījumos ir nepieciešams pievienotās vērtības nodokļa nodrošinājums un kādos gadījums tas nav piemērojams, kā arī tiek precizēts nodrošinājuma apjoms un tā samazināšanas kārtība. Šajos noteikumos tika sagatavoti grozījumi, lai pagarinātu vispārējā galvojuma apliecību derīgumu termiņu, kas izsniegtas līdz 2004.gada 1.maijam, (pieņemti MK 2004.gada 21.decembrī, stājās spēkā 2005.gada 1.janvārī).

• “Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” reglamentē likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtību (MK noteikumi Nr.427 pieņemti 2004.gada 22.aprīlī, stājās spēkā ar 2004.gada 1.maiju);

• “Kārtība, kādā sniedz un pārbauda informāciju par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu ietvaros un pieņem lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa iekļaušanu projektu attiecināmajās izmaksās” (MK noteikumi Nr.782 pieņemti 2004.gada 7.sptembrī, stājās spēkā 2004.gada 29.septembrī). Šajos noteikumos noteikta pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtība Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētajiem projektiem.

Akcīzes nodoklis

2004.gadā likumā “Par akcīzes nodokli” trīs reizes izdarīti grozījumi.

Ar “Grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli””, kas pieņemti Saeimā 2004.gada 18.martā (stājās spēkā 2004.gada 1.maijā), paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem, lai saskaņotu Latvijas republikas nacionālos tiesību aktus ar ES Direktīvas 2003/96/EC prasībām.

Ar “Grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli””, kas pieņemti Saeimā 2004.gada 29.aprīlī (stājās spēkā 2004.gada 1.maijā), precizētas likuma pārejas noteikumu prasības par akcīzes nodokļa starpības aprēķināšanu un samaksu attiecībā uz atsevišķiem naftas produktu veidiem saistībā ar akcīzes nodokļa pārrēķinu naftas produktu krājumiem uz 2004.gada 1.maiju.

Ar “Grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli””, kas pieņemti Saeimā 2004.gada 20.decembrī (stājās spēkā 2005.gada 1.janvārī), paaugstināta akcīzes nodokļa likme naftas produktiem atbilstoši Direktīvā 2004/74/EK, kas groza Direktīvu 2003/96/EK noteiktajam, kā arī precizētas normas, kas atļauj veikt noteiktas darbības ar akcīzes precēm ne tikai akcīzes preču noliktavās, bet arī brīvajās zonās un brīvajās noliktavās, un normas, kas atbrīvo no akcīzes nodokļa akcīzes preces, kuras piegādā patēriņam uz kuģiem un gaisa kuģiem.

2004.gadā tika izstrādāti 11 Ministru kabineta noteikumu projekti:

• “Kārtība, kādā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumus” (MK noteikumi Nr.170 pieņemti 2004.gada 25.martā). Noteikumi nosaka kārtību, kādā akcīzes nodokļa atbrīvojumu piemēro, ja persona, kurai piegādā alkoholiskos dzērienus, ir saņēmusi patērētāju atļauju. Patērētāja atļaujā iekļaujamās ziņas nosaka patērētāja atļaujas saņemšanai Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamos dokumentus, kā arī, atļaujas anulēšanas iespējamos iemeslus;

• “Kārtība, kādā no nodokļa atbrīvo atsevišķus tabakas izstrādājumus” (MK noteikumi Nr.173 pieņemti 2004.gada 25.martā). Noteikumi nosaka kārtību, kādā ar akcīzes nodokli neapliek denaturētus tabakas izstrādājumus un tabakas izstrādājumus, kurus izmanto tabakas izstrādājumu kvalitātes noteikšanai, ja nodokļu maksātājs par minētajiem tabakas izstrādājumiem Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz atbilstības novērtēšanu apliecinošu dokumentu, kuru ir izsniegusi Eiropas Komisijas sarakstā iekļauta Eiropas Savienības dalībvalsts kompetenta institūcija;

• “Kārtība, kādā atmaksājams akcīzes nodoklis naftas produktiem, ja degvieleļļu, tās aizstājējproduktus un komponentus izmanto par kurināmo” (MK noteikumi Nr.213 pieņemti 2004.gada 30.martā). Noteikumi nosaka kārtību, kādā komersantiem atmaksā akcīzes nodokli par degvieleļļu, tās aizstājējproduktiem un komponentiem, kurus izmanto par kurināmo siltuma ražošanai telpu apkurei un karstā ūdens sagatavošanai;

• “Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarāciju veidlapām” (MK noteikumi Nr.214 pieņemti 2004.gada 30.martā). Noteikumi nosaka akcīzes nodokļa deklarāciju veidlapu paraugus. Tiek paredzēti pieci deklarāciju paraugi - naftas produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem (arī alus), tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem dzērieniem un kafijai;

• “Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo akcīzes preces, kuras fiziskā persona ieved savam patēriņam Latvijas Republikā no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm” (MK noteikumi Nr.227 pieņemti 2004.gada 1.aprīlī). Noteikumi nosaka kārtību, kādā no nodokļa ir atbrīvotas akcīzes preces, kurus fiziskās personas pašas ieved savam patēriņam Latvijas Republikā no citām dalībvalstīm;

• “Kārtība, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājams akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu (gāzeļļu)” (MK noteikumi Nr.247 pieņemti 2004.gada 6.aprīlī). Noteikumi nosaka kārtību, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksās akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu (gāzeļļu), kas izlietota lauksaimniecībā izmantotās zemes (tai skaitā kultivētu ganību un pļavu) apstrādei;

• “Kārtība, kādā atmaksā akcīzes nodokli par akcīzes precēm, kuras izved no Latvijas Republikas uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm” (MK noteikumi Nr.356 pieņemti 2004.gada 20.aprīlī). Noteikumi nosaka kārtību, kādā no nodokļa atbrīvos akcīzes preces, kuras fiziskās personas pašas izved savam patēriņam no Latvijas Republikā uz citām dalībvalstīm;

• “Kārtība, kādā atsevišķiem naftas produktiem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa” (MK noteikumi Nr.359 pieņemti 2004.gada 20.aprīlī). Noteikumi nosaka kārtību, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo naftas produktus, kurus piegādā un izmanto atbilstoši likuma “Par akcīzes nodokli” 18.panta pirmajai daļai:

– citiem mērķiem, nevis par degvielu vai kurināmo;

– lidmašīnās un citos gaisa satiksmes transportlīdzekļos, kuri netiek izmantoti privātai atpūtai un izklaidei;

– kuģos un citos peldlīdzekļos, kuri netiek izmantoti privātai atpūtai un izklaidei;

– elektroenerģijas ražošanai vai kombinētās iekārtās, kas ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju;

– ķīmiskās apstrādes procesā, pievienojot koksam, kuru izmanto par kurināmo;

• “Biodegvielas aprites un atbilstošā akcīzes nodokļa administrēšanas kārtība” (MK noteikumi Nr.432 pieņemti 2004.gada 27.aprīlī). Noteikumi nosaka aprites un attiecīgā akcīzes nodokļa administrēšanas kārtību svinu nesaturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem, kuriem ir pievienots etilspirts, kas iegūts no lauksaimniecības izejvielām un kas ir dehidrēts un denaturēts, kā arī biodīzeļdegvielai, kas pilnībā iegūta no rapša sēklu eļļām;

• “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumos Nr.359 “Kārtība, kādā atsevišķiem naftas produktiem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa”” (MK noteikumi Nr.518 pieņemti 2004.gada 1.jūnijā). Noteikumi ir izstrādāti, lai vienkāršotu prasības tiem uzņēmumiem, kas veic darbības ar naftas produktiem, kurus izmanto citiem mērķiem, nevis par degvielu vai kurināmo. Noteikumi paredz, ka uzņēmumi, kas piegādā naftas produktus ķīmiskās rūpniecības vajadzībām jau fasētā veidā (līdz pat 1000 litriem), var šos produktus glabāt ne tikai noteiktās deklarētās stacionārās tvertnēs, bet arī cita veida tvertnēs, konteineros, slēgtās tilpnēs, mucās un līdzīgā fasējumā;

• “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumos Nr.215 “Akcīzes preču pavaddokumentu aprites un kontroles kārtība”” (MK noteikumi Nr. 937 pieņemti 2004.gada 16.novembrī). Noteikumos ir precizētas atsevišķas normas gan pēc pašu pieredzes, gan pēc ārvalstu nodokļu ekspertu ieteikumiem un Latvijas komersantu priekšlikumiem. Ir precizētas normas, kas nosaka, ka, saņemot akcīzes preces no citām dalībvalstīm, pirms uzsākt darbības ar minētajām precēm, vienmēr ir jāapstiprina pavaddokuments, kas var aizkavēt vai radīt uzņēmuma saimnieciskās darbības pārtraukumus pašā akcīzes preču noliktavā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 14.oktobra sēdes protokolu Nr.54 38.§ un 2004.gada 27.janvāra sēdes protokola Nr.4 6.§ sagatavots un Ministru kabinetā iesniegts informatīvais ziņojums “Par iespēju ieviest Latvijā nacionālo nodokli alum ar absolūtā spirta saturu virs 7 tilpumprocentiem un par priekšlikumiem par akcīzes nodokļa piemērošanu mazajām alus darītavām un cukuru saturošo bezalkoholisko dzērienu ražotājiem”. Atbilstoši Ministru prezidenta 2004.gada 8.jūlija rezolūcijai informatīvais ziņojums nosūtīts zināšanai visiem Ministru kabineta locekļiem un personām, kas Ministru kabineta sēdē piedalās ar padomdevēja tiesībām.

Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis

Izstrādāts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”” (likums pieņemts Saeimā 2004.gada 22.aprīlī, stājas spēkā 2005.gada 1.maijā). Likums tika papildināts ar pārejas noteikumiem, kas paredz par tiem transportlīdzekļiem, kuri ievesti izlaišanai brīvam apgrozījumam Latvijas Republikā no ārvalstīm līdz 2004.gada 30.aprīlim, nodokli nemaksāt, ja par minētajiem transportlīdzekļiem samaksāts akcīzes nodoklis saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli”.

Izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Vieglo automobiļu un motociklu nodokļa maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība” (MK noteikumi Nr.228 pieņemti 2004.gada 1.aprīlī). Noteikumi nosaka kārtību, kādā maksā, iekasē un administrē vieglo automobiļu un motociklu nodokli. Noteikumos paredzēts, ka fiziskās un juridiskās personas, uz kuru vārda saskaņā ar likumu “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” Latvijā tiek reģistrēti vieglie automobiļi vai motocikli, aprēķina un samaksā nodokli kredītiestādēs vai Ceļu satiksmes drošības direkcijas kasēs pirms vieglā automobiļa vai motocikla reģistrācijas Ceļu satiksmes drošības direkcijā.

Nodokļu likumu piemērošanas nodrošināšana

Lai sakārtotu uzņēmējdarbības vidi un veicinātu nodokļu labprātīgu nomaksu ir sagatavoti 488 finanšu ministra lēmumi par nokavēto nodokļu maksājumiem aprēķinātās pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas dzēšanu, ja ir veikta nodokļa pamatparāda nomaksa (atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” pārejas noteikumu 51.punktam).

Lai veicinātu iedzīvotāju interešu apmierināšanu sociālās palīdzības sniegšanā, izglītības, kultūras, sporta un citās likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un likumā “Par humānās palīdzības sūtījumiem” noteikto jomu atbalstīšanā:

• ir izstrādāti “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 10.jūlija noteikumos Nr.315 “Kārtība, kādā sabiedriskajām organizācijām (fondiem) un reliģiskajām organizācijām tiek izsniegtas vai atsauktas atļaujas saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi (MK noteikumi Nr.538 pieņemti 2004.gada 15.jūnijā);

• ir izskatīta 871 sabiedrisko un reliģisko organizāciju lieta, no tām:

– 298 organizācijām izsniegtas atļaujas saņemt ziedojumus, ziedotājiem piemērojot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus;

– 469 organizācijām pagarināts iepriekšējos gados izsniegto atļauju saņemt ziedojumus, ziedotājiem piemērojot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus, derīguma termiņš 2004.gadam;

– 92 organizācijām izsniegtas atļaujas saņemt humānās palīdzības sūtījumus;

– sagatavoti 12 lēmumi par atteikumu pagarināt atļauju derīguma termiņus 2004.gadam, ziedotājiem piemērojot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20.pantu.

Lai sniegtu valsts atbalstu izglītībai un zinātnei, saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reģistrēti 18 sabiedrisko organizāciju stipendiju nolikumi.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 13.janvāra noteikumiem Nr.33 “Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis piemērojams ārvalstu finanšu palīdzības sūtījumiem, preču piegādēm un pakalpojumiem”:

– izskatīti 376 iesniegumi par pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanu;

– izskatīti 353 iesniegumi par pievienotās vērtības nodokļa 0 % likmes piemērošanu ārvalstu finanšu palīdzības sūtījumiem, preču piegādēm un pakalpojumiem;

– sagatavoti 17 atzinumi par importēto preču vērtības atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa.

Muitas likumdošana

2004.gada prioritātes:

• muitas likumdošanas analīze un izpēte saistībā ar Eiropas Savienības regulām muitas jomā;

• nacionālo tiesību aktu projektu muitas jomā izstrāde un virzīšana pieņemšanai;

• nacionālo pozīciju un instrukciju izstrāde Eiropas Savienības tiesību aktu projektiem muitas jomā;

• atzinumu sniegšana par Eiropas Savienības normatīvo aktu projektiem.

Pārskata gadā izstrādāti šādi normatīvo aktu projekti:

Likumprojekti:

• Muitas likums regulē nacionālās kompetences jautājumus muitas lietās pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Likums nosaka VID par administrējošo institūciju muitas lietās, regulē jautājumus par personas apskates izdarīšanas kārtību, muitas kontroles zonu noteikšanu, muitas brokeriem, beznodokļu veikalu darbības pamatprincipus u.c (likums pieņemts Saeimā 2004.gada 18.martā);

• “Par Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3.pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II Konvencija)” izpilda ES Acquis Communautaire (likums pieņemts Saeimā 2004.gada 22 aprīlī);

• “Par Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3.pantu, par informācijas tehnoloģijas izmantošanu muitas vajadzībām (CIS konvencija), Līgumu par Konvencijas, kas izstrādāta, ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību K3.pantu, par informācijas tehnoloģijas izmantošanu muitas vajadzībām, iepriekšēju piemērošanu starp noteiktām Eiropas Savienības dalībvalstīm un Protokolu, kas izstrādāts, ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību K3.pantu, par Eiropas Kopienu tiesas sniegto Konvencijas par informācijas tehnoloģijas izmantošanu muitas vajadzībām interpretāciju, pieņemot prejudiciālus lēmumus – Paziņojumu par vienlaicīgu Konvencijas par informācijas tehnoloģijas izmantošanu muitas vajadzībām pieņemšanu un Protokolu par Eiropas Kopienu tiesas sniegto šīs Konvencijas interpretāciju, pieņemot prejudiciālus lēmumus – Paziņojumu, kas sniegts saskaņā ar 2.pantu” izpilda ES Acquis Communautaire (likums pieņemts Saeimā 2004.gada 29.aprīlī).

Izstrādāti šādi Ministru kabineta noteikumu projekti:

• “Noteikumi par muitas iestāžu pakalpojumu valsts nodevu” nosaka nodevas likmes saskaņā ar ES regulās doto pilnvarojumu (MK noteikumi Nr.868 pieņemti 2004.gada 19.oktobrī);

• “Muitas nodokļa atcelšanas un kvotu konsultatīvās padomes nolikums” nosaka Muitas nodokļa atcelšanas un kvotu konsultatīvās padomes izveidi, kuras mērķis ir koordinēt komercsabiedrību iesniegumu par muitas nodokļa atcelšanu un kvotu piemērošanu un citu Eiropas Savienības dalībvalstu Eiropas Komisijā iesniegto iesniegumu noraidījumu tālāku virzību (MK noteikumi Nr.878 pieņemti 2004.gada 19.oktobrī);

• “Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 2.jūlija noteikumos 246 “Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas”” saistīti ar Latvijas iestāšanos ES un attiecīgu robežšķērsošanas vietu maiņu (MK noteikumi Nr.445 pieņemti 2004.gada 27.oktobrī).

2004.gadā tika nodrošināta dalība:

– darba grupā par skaidras naudas deklarēšanas, šķērsojot valsts robežu, normatīvo aktu izstrādi (FM 2004.gada 27.septembra rīkojums Nr.808 );

– darba grupā par kontrabandas jēdziena precizēšanu Krimināllikumā (FM 2004.gada 16.augusta rīkojums Nr.731);

– intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumu darba grupā (Ministru prezidenta 2003.gada 30.oktobra rīkojums Nr.495);

– Tulkošanas un Terminoloģijas centra Muitas terminoloģijas darba grupā;

– Eiropas Kopienas līguma 133.panta komitejas darba grupā, kas nodarbojas ar ES kopējo ārējās tirdzniecības politiku;

– darba grupā Pasaules Tirdzniecības organizācijas Konsultatīvā padomē;

– darba grupā Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejā (MK 2004.gada 16.jūnija rīkojums Nr.433);

– darba grupā Muitas nodokļa atcelšanas un kvotu konsultatīvā padomē (FM 2004.gada 26.oktobra rīkojums Nr.913);

– “133.panta komitejas darba grupā” ( EM 2004.gada 18.marta rīkojums Nr.104);

– darba grupā Tērauda, tekstila un netekstila preču importa licencēšanas komisijā;

– Ekonomikas ministrijas izveidotā darba grupa par valsts atbalsta eksporta darījumu finansēšanā koncepcijas projekta izstrādi;

– Vides ministrijas izveidotajā darba grupā par jaunu Ministru kabineta noteikumu par radiometrisko kontroli uz valsts robežas izstrādi.

Muitas normatīvo aktu piemērošanas jautājumos sniegtas 405 konsultācijas un par tiesību aktu projektiem tika sniegti 100 atzinumi, divas reizes sagatavota informācija muitas nodokļa jomā EUROSTAT un PTO datu bāzēm.

Tika organizēti semināri par muitas likumdošanu uzņēmējiem un muitas pārstāvjiem.

Tika sagatavoti Eiropas Savienības Muitas kodeksa un Eiropas Savienības Muitas kodeksa ieviešanas noteikumu konsolidētie teksti latviešu valodā, kā arī uzsākts Eiropas Kopienu tiesas prakses apkopojums. Minētā informācija ir publiski pieejama internetā Finanšu ministrijas mājas lapā.

Komercdarbības atbalsta kontroles politika

2004.gada 1.aprīlī Saeima pieņēma grozījumus Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, kas stājās spēkā 2004.gada 1.maijā. Likuma grozījumi nosaka nacionālās kompetences jautājumus komercdarbības atbalsta kontroles jomā, kā arī nacionālās procedūras, kas obligāti ievērojamas potenciālajiem atbalsta sniedzējiem.

Ar likuma grozījumiem tika izbeigta arī nacionālās atbalsta kontroles uzraudzības institūcijas – Valsts atbalsta uzraudzības komisijas – darbība, jo Eiropas Savienības ietvaros Eiropas Komisija veic komercdarbībai sniegtā un plānotā atbalsta uzraudzību saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesībām.

2004.gada martā – aprīlī tika pieņemti grozījumi arī citos likumos un Ministru kabineta noteikumos, lai grozītu tajos iekļauto atsauci uz Valsts atbalsta uzraudzības komisiju, kuras darbība līdz ar pievienošanos Eiropas Savienībai Latvijā tika izbeigta.

2004.gada augustā Eiropas Komisijai nosūtīts precizētais pārskats par 2000 - 2003.gadā Latvijā sniegto atbalstu rūpniecībai un citiem sektoriem.

Notifikācija par subsīdijām, kas tika sagatavota iesniegšanai Pasaules Tirdzniecības organizācijā, 2004.gada 8.decembrī noteiktajā kārtībā tika nosūtīta Ekonomikas ministrijai.

2004.gadā līdz 1.maijam notika piecas Valsts atbalsta uzraudzības komisijas sēdes, tika nodrošināta komisijas sēdē izskatāmo materiālu un lēmumu projektu savlaicīga nosūtīšana komisijas locekļiem.

2004.gada janvārī Latvija Eiropas Komisijai pieteica trīs jaunus esošā atbalsta pasākumus, martā divus, bet aprīlī vienu. Visi Latvijas iesniegtie spēkā esošo atbalsta pasākumu pieteikumi, kurus Latvija vēlējās turpināt īstenot arī pēc pievienošanās Eiropas Savienībai, tika apstiprināti no Eiropas Komisijā. Pēdējo lēmumu no Eiropas Komisijas Latvija saņēma 2004.gada jūlijā.

Pēc 2004.gada 1.maija Eiropas Komisijā iesniegti trīs pieteikumi un nosūtīta viena kopsavilkuma informācija par plānoto atbalstu atbilstoši Komisijas regulas prasībām. Tāpat nodrošināta informācijas apmaiņa starp Eiropas Komisiju un Latvijas atbildīgo institūciju par iesniegto pieteikumu.

Organizētas tikšanās ar Eiropas Komisijas Konkurences direktorāta speciālistiem, lai skaidrotu atbalsta esamību vai neesamību konkrētos gadījumos, kā arī piemērojamās atbalsta kontroles normas ja, plānotais pasākums tiek kvalificēts kā komercdarbības atbalsts.

Valsts administrācijas skolā (25-30 cilvēki grupā, kas bija plaši apmeklētas) tika nolasītas divas lekcijas par komercdarbības atbalsta kontroles jautājumiem. Pieaugošā interese par lekcijām skaidrojama ar to, ka Latvijā ir pieejami Eiropas Savienības fondu līdzekļi un institūcijas ir iesaistītas vai nu to izlietošanas administrēšanā, vai arī pieejamā finansējuma piešķiršanas un izlietošanas kontrolē.

2004.gada jūlijā pilnībā atjaunota informācija internetā Finanšu ministrijas mājas lapā par komercdarbības atbalsta kontroles jautājumiem.

Eiropas Savienības pirmsstrukturālo fondu (PHARE, ISPA, SAPARD) administrēšana un ārvalstu finanšu palīdzības divpusējo un daudzpusējo programmu sagatavošana atbilstoši palīdzības sniedzēju noteikumiem

Tā kā Latvija 2004.gada 1.maijā uzņemta Eiropas Savienībā, Latvijai vairs nav pieejami ES pirmsstrukturālo fondu līdzekļi, savukārt jau piešķirto līdzekļu apguve turpināsies līdz 2006.gadam. Līdz ar to samazinājies uzdevumu skaits, kas saistīts ar ES pirmsiestāšanās finanšu instrumentu administrēšanas funkciju izpildi.

Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijai ir kļuvuši pieejami Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi un Eiropas Ekonomikas zonas daudzpusējā finanšu instrumenta, un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzekļi. Līdz ar to kopš 2004.gada ministrijas darbinieki:

– organizē un/vai piedalās pasākumos saistībā ar Eiropas Ekonomikas zonas daudzpusējā finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības sistēmu izveidošanu;

– piedalās Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantijas izdevumu daļas kompetentās iestādes funkciju izpildes nodrošināšanā.

Nacionālā koordinatora ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos funkciju izpilde

Nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos atbild par PHARE un finanšu instrumenta “Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai” (Transition Facility) nacionālo programmu sagatavošanu, uzraudzību un starpposmu izvērtēšanu un to koordināciju ar citiem Eiropas Savienības finanšu instrumentiem.

Laika posmā starp pievienošanās dienu un 2006.gada beigām Eiropas Savienība piešķir jaunajām dalībvalstīm, tai skaitā Latvijai, pagaidu finansiālo palīdzību “Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai”. Tādejādi ir uzsākts darbs pie finanšu instrumenta “Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai” administrēšanas.

ES finanšu instrumenta “Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai” (Transition Facility) 2004. gada programma

2004.gadā tika sagatavota un apstiprināta Eiropas Savienības finanšu instrumenta “Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai” (Transition Facility) 2004.gada programma. Programmā iekļauti projekti par kopējo summulīdzfinansēšanai no Eiropas Komisijas līdzekļiem 6 679 100 eiru apmērā.

2004.gada nogalē tika uzsākta arī Eiropas Savienības finanšu instrumenta “Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai” 2005. gada programmas sagatavošana.

ES PHARE programmas uzraudzības nodrošināšana

– 2004.gada 21.janvārī organizēta PHARE Vienotā uzraudzības komiteja;

– PHARE Vienotās uzraudzības komitejas vajadzībām sagatavots Ieviešanas statusa ziņojums par PHARE programmas ieviešanas progresu 2004.gadā;

– 2004.gada aprīlī – oktobrī organizētas 30 PHARE apakškomiteju sanāksmes un izskatīti 30 vecāko nozares amatpersonu iesniegtie PHARE programmas uzraudzības ziņojumi;

– ņemot vērā Eiropas Komisijas prasības par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas organizēšanu PHARE un “Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai” (Transition Facility) programmām, izstrādāts “Rīcības plāns par uzraudzību un izvērtēšanu Latvijā” (Action Plan for Monitoring and Evaluation in Latvia).

Divpusējās ārvalstu finanšu palīdzības reģistrācija

Laikā no 2004.gada 1.janvāra – 31.decembrim saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 12.jūnija noteikumiem Nr.242 “Divpusējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu reģistrācijas kārtība” uzturētajā Ārvalstu palīdzības uzraudzības sistēmā reģistrēti 79 divpusējās ārvalstu finanšu palīdzības projekti. Pamatojoties uz noslēgto vienošanos ar Latvijas Banku, tai tika nosūtīti 12 mēneša pārskati par reģistrētajiem ārvalstu finanšu palīdzības projektiem.

Tiesību aktu projektu izstrāde

Lai nodrošinātu sekmīgu ES pirmsstrukturālo fondu vadības, uzraudzības un administrēšanas sistēmu 2004.gadā tika izstrādāti šādu tiesību aktu projekti:

PHARE programmas administrēšanas ietvaros

• Nacionālā fonda apraksts PHARE finansēto programmu ietvaros (nacionālā atbildīgā amatpersona apstiprināja 2004.gada 5.janvārī);

• Finanšu ministrijas rīkojuma projekts “Par kārtību, kādā informē nacionālo atbildīgo amatpersonu par Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instrumenta PHARE programmas finansēto projektu administratīvo, finanšu un tehnisko vadību” (FM 2004.gada 16.februāra rīkojums Nr.95);

• Finanšu ministrijas rīkojuma projekts “Par kārtību, kādā ziņo par iespējamo krāpšanas gadījumu” (FM 2004.gada 17.februāra rīkojums Nr.99);

• Finanšu ministrijas rīkojuma projekts “Par grozījumiem Finanšu ministrijas 2002.gada 5.jūlija rīkojumā Nr.656 “Par Eiropas Komisijas finansēto PHARE programmu pārskatu formām un to iesniegšanas kārtību” (FM 2004.gada 21.aprīļa rīkojums Nr.367);

• Finanšu ministrijas rīkojuma projekts “Par grozījumiem Finanšu ministrijas 2002.gada 5.jūlija rīkojumā Nr.656 “Par Eiropas Komisijas finansēto PHARE programmu pārskatu formām un to iesniegšanas kārtību” (FM 2004.gada 5.jūlija rīkojums Nr.620);

ISPA administrēšanas ietvaros

• Finanšu ministrijas rīkojuma projekts “Par kārtību, kādā tiek nodrošināta risku vadības procesa ieviešana ISPA projektu īstenošanas procesā” (FM 2004.gada 13.februāra rīkojums Nr.92);

• Finanšu līguma projekts “Par ISPA projektu īstenošanu ar Vides ministrijas starpniecību” un “Par ISPA projektu īstenošanu ar Vides ministrijas starpniecību” (2004.gada 2.februāra Finanšu līgums);

• Nacionālā fonda apraksts ISPA finansēto projektu ietvaros (nacionālā atbildīgā amatpersona apstiprināja 2004.gada 1.martā);

• Finanšu ministrijas rīkojuma projekts “Par Kohēzijas fonda projekta Nr.2001/LV/16/P/PA/006 “Tehniskā palīdzība paplašinātās decentralizētās ieviešanas sistēmas (EDIS) ieviešanai ISPA pārvaldei Latvijā” pabeigšanu” (FM 2004.gada 7.jūlija rīkojums Nr.626);

Programmas “Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai” administrēšanas ietvaros

• Finanšu ministrijas rīkojuma projekts “Par nacionālās atbildīgās amatpersonas apstiprināšanu “Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai” programmai” (FM 2004.gada 22.novembra rīkojums Nr.1057);

• Finanšu ministrijas rīkojuma projekts “Par “Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai” programmas atbildīgās amatpersonas apstiprināšanu Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai” (FM 2004.gada 24.novembra rīkojums Nr.1096);

• Finanšu ministrijas rīkojuma projekts “Par “Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai” programmas atbildīgās amatpersonas apstiprināšanu Sabiedrības integrācijas fondam” (FM 2004.gada 24.novembra rīkojums Nr.1097);

Eiropas Savienības ELVGF garantijas izdevumu daļas kompetentās iestādes funkciju izpildes nodrošināšanā

• Finanšu ministrijas rīkojuma projekts “Par Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda garantijas izdevumu daļas kompetentās iestādes funkciju nodrošināšanu” (FM 2004.gada 14.aprīļa rīkojums Nr.320);

• Sadarbības līgums par kārtību, kādā starp Finanšu ministriju (kā kompetento iestādi) un Lauku atbalsta dienestu (kā maksājumu aģentūru) administrējama Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda garantiju izdevumu daļa” (2004.gada 13.septembra Sadarbības līgums).

Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2002.gada 1.februāra rīkojumu Nr.106 “Par kārtību, kādā Finanšu ministrijā veido, uztur un aktualizē ISPA procedūru rokasgrāmatu” 2004.gada 25.februārī tika aktualizēta ISPA procedūru rokasgrāmata.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2002.gada 23.aprīļa rīkojumu Nr.384 “Par kārtību, kādā Finanšu ministrijā veido, uztur un aktualizē SAPARD procedūru rokasgrāmatu” 2004.gada 2.aprīlī tika aktualizēta SAPARD procedūru rokasgrāmata.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2002.gada 11.oktobra rīkojumu Nr.1001 “Par PHARE procedūru rokasgrāmatas sagatavošanu un aktualizēšanu Finanšu ministrijā” 2004.gadā rokasgrāmata tika aktualizēta divas reizes - 25.februārī un 28.septembrī.

Izskatīti un sniegti atzinumi par uzraudzības ziņojumu materiāliem Vienotās uzraudzības komitejas 2004.gada 21.janvāra sēdei, PHARE uzraudzības apakškomitejas 29.-30. aprīļa un 12.-13. oktobra sēdēm un SAPARD uzraudzības apakškomitejas 2.jūnija sēdei.

2004.gada februārī tika uzsākta PHARE EDIS IV fāzes īstenošana, kuras ietvaros veikts Eiropas Komisijas organizētais atbilstības izvērtējuma audits, lai izvērtētu PHARE programmu ieviešanai Latvijā izveidoto paplašinātās decentralizētās ieviešanas sistēmu (EDIS). 2004.gada maijā no Eiropas Komisijas tika saņemts EDIS IV fāzes gala ziņojums.

Nodrošināta PHARE administrēšanā iesaistīto institūciju plānu apkopošana par ziņojumā konstatēto trūkumu novēršanai un apkopoto plānu nosūtīšana Eiropas Komisijai 2004.gada jūnijā.

2004.gada 30.jūlijā Eiropas Komisijā tika pieņemts lēmums 2004/VII/30 “Par PHARE ietvaros paredzētās palīdzības vadības nodošanu Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai un Sabiedrības integrācijas fondam Latvijas Republikā”.

Veikta EK lēmumā 2004/VII/30 noteikto viena, divu, triju, sešu mēnešu un viena gada rekomendāciju ieviešanas rezultātu apkopošana PHARE administrēšanā iesaistītajās institūcijās un ieteikumu par rekomendāciju ieviešanu nosūtīšana Eiropas Komisijai.

2004.gadā sagatavoti un iesniegti izskatīšanai šādi pārskati:

Pārskata veids	Skaits
ISPA administrēšanas ietvaros
Mēneša pārskats par projekta ieviešanas gaitu	12
Mēneša naudas plūsmas prognozes	12
Noslēguma izdevumu deklarācija, noslēguma ziņojums un pieteikums noslēguma maksājumam	1
Projekta uzraudzības lapas ISPA Uzraudzības komitejai	2
Ceturkšņa pārskats Eiropas Komisijas delegācijai (EKD) par apstiprinātajām atkāpēm no standarta nosacījumiem ISPA projektiem	2 (pamatojoties uz EKD 10.05.2004. vēstuli Nr.557 pārskats vairs nav jāiesniedz)
PHARE administrēšanas ietvaros
Pārskats EKD par PHARE programmu progresu	12
Pārskats NAA par veiktajiem pasākumiem saistībā ar PHARE administrēšanu un PHARE EDIS projekta ieviešanas administratīvo un tehnisko vadību	10
Divu mēnešu perioda pārskats EKD par apstiprinātajām atkāpēm no standarta nosacījumiem PHARE projektiem	6
Ceturkšņa pārskats EKD par apstiprinātajām atkāpēm no standarta nosacījumiem PHARE projektiem	3

Eiropas Savienības Kohēzijas fonda vadošās iestādes funkciju izpilde

No 2004.gada 1.maija ISPA finansēto projektu administrēšanā notika pāreja uz Kohēzijas fonda finansēto projektu administrēšanu. Līdz ar to 2004.gadā tika veikta ISPA projektu pieteikumu izvērtēšana, ISPA projektu finanšu plānošana valsts budžeta sagatavošanai un to īstenošanas uzraudzība atbilstoši nacionālās atbildīgās amatpersonas kompetencei. Attiecībā uz Kohēzijas fonda jautājumiem tika veikta Kohēzijas fonda vadošās iestādes funkciju izpilde, tajā skaitā arī Kohēzijas fonda projektu pieteikumu izvērtēšana un to īstenošanas uzraudzība atbilstoši Kohēzijas fonda vadošās iestādes kompetencei.

2004.gadā tika izvērtēti 12 Kohēzijas fonda finansēto projektu pieteikumi, no tiem Eiropas Komisija ir apstiprinājusi desmit – trīs transporta nozares projektus un septiņus vides nozares projektus, bet divus projektus Eiropas Komisija turpina izvērtēt. Kopumā 2004.gadā notika 35 Eiropas Komisijā apstiprināto projektu uzraudzība.

 

 

Tā kā viena no Eiropas Komisijas prasībām projektu uzraudzības izpildei ir uzraudzības komitejas sanāksmju organizēšana, tad 2004.gadā notika divas ISPA uzraudzības komitejas un viena Kohēzijas fonda uzraudzības komitejas sanāksme. Kohēzijas fonda uzraudzības komitejas 2004.gada 20.oktobra sanāksmē tika apstiprināts Kohēzijas fonda uzraudzības komitejas nolikums. Nolikums nosaka uzraudzības komitejas darbības pamatprincipus un kārtību, kādā tiek veikta uzraudzība Kohēzijas fonda projektu īstenošanai, lai nodrošinātu to atbilstību Latvijas Republikas un Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām tiesību normām.

Tika izskatīti 525 ISPA un Kohēzijas fonda projektu mēneša progresa ziņojumi un šo projektu naudas plūsmas, veikta viena projekta avansa maksājuma pieprasījuma dokumentu pārbaude, kā arī izskatīti trīs ISPA projektu finanšu memorandu grozījumu projekti un tie iesniegti apstiprināšanai Ministru kabinetā. Tika izskatīti arī nozaru ministriju sagatavotie dokumenti uzraudzības komitejai.

2004.gadā tika izveidota un uzturēta Kohēzijas fonda projektu vienotās informācijas sistēma, kas nodrošina Kohēzijas fonda projektu vadībā iesaistīto institūciju darba koordināciju, īstenojot un uzraugot attiecīgās nozares projektus. Informācijas un publicitātes jomā internetā Eiropas Savienības fondu mājas lapā tika izveidota sadaļa par Kohēzijas fondu. Minētā sadaļa regulāri tika aktualizēta, nodrošinot jaunākās informācijas pieejamību.

Kohēzijas fonda līdzekļu administratīvās vadības nodrošināšanai tika izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par kārtību, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno un uzrauga no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem finansētos projektus” (MK noteikumi Nr.298 pieņemti 2004.gada 13.aprīlī). MK noteikumi nosaka visu iesaistīto institūciju pienākumus un tiesības no Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēto vides un transporta infrastruktūras un tehniskās palīdzības projektu sagatavošanā, apstiprināšanā, īstenošanā un uzraudzībā (finanšu kontrolē un auditā).

Detalizēta funkciju sadale starp vadošo iestādi, maksājumu iestādi un starpniekinstitūciju ir noteikta 2004.gada 14.jūlija Līgumā par kārtību, kādā īsteno un uzrauga no Kohēzijas fonda līdzekļiem finansētos transporta infrastruktūras un tehniskās palīdzības projektus un 2004.gada 16.jūlija Līgumā par kārtību, kādā īsteno un uzrauga no Kohēzijas fonda līdzekļiem finansētos vides infrastruktūras un tehniskās palīdzības projektus.

Kohēzijas fonda vadošās iestādes funkciju īstenošanai un Kohēzijas fonda vadības un kontroles sistēmas izveidei ir sagatavotas šādas ar Finanšu ministrijas rīkojumu apstiprinātas kārtības:

• Finanšu ministrijas 2004.gada 6.maija rīkojums Nr.435 “Par Kohēzijas fonda vadošās iestādes funkciju izpildes nodrošināšanu” ar grozījumu, kas veikts ar Finanšu ministrijas 2004.gada 11.jūnija rīkojumu Nr.554 “Par grozījumu Finanšu ministrijas 2004.gada 6.maija rīkojumā Nr.435 “Par Kohēzijas fonda vadošās iestādes funkciju izpildes nodrošināšanu””;

• Finanšu ministrijas 2004.gada 14.maija rīkojums Nr.460 “Par kārtību, kādā Finanšu ministrija sagatavo savstarpējo līgumu starp vadošo iestādi, maksājumu iestādi un starpniekinstitūciju par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansēto projektu īstenošanu un uzraudzību un veic grozījumus šajā līgumā”;

• Finanšu ministrijas 2004.gada 26.maija rīkojums Nr.487“Par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu finansēto projektu sagatavošanas, apstiprināšanas, īstenošanas un uzraudzības posmu plūsmas shēmu (audit trail) veidošanas kārtību”;

• Finanšu ministrijas 2004.gada 27.maija rīkojums Nr.490 “Par Kohēzijas fonda projektu pieteikumiem”;

• Finanšu ministrijas 2004.gada 3.jūnija rīkojums Nr.517 “Par kārtību, kādā vadošā iestāde veic no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēto projektu maksājumu dokumentu pārbaudi”;

• Finanšu ministrijas 2004.gada 4.jūnija rīkojums Nr.530 “Par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vienotās informācijas sistēmas lietotāja tiesību piešķiršanas un anulēšanas kārtību”;

• Finanšu ministrijas 2004.gada 4.jūnija rīkojums Nr.533 “Par Kohēzijas fonda rokasgrāmatas veidošanas, uzturēšanas un aktualizēšanas kārtību Finanšu ministrijā”;

• Finanšu ministrijas 2004.gada 14.jūnija rīkojums Nr.562 “Par kārtību, kādā plāno un veic no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēta projekta noslēguma izdevumu deklarācijas neatkarīgu pārbaudi un sagatavo atzinumu”;

• Finanšu ministrijas 2004.gada 12.jūlija rīkojums Nr.639 “Par pamatprincipiem no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēto projektu izdevumu izlases pārbaudei”;

• Finanšu ministrijas 2004.gada 12.jūlija rīkojums Nr.640 “Par kārtību, kādā sniedzamas ziņas par konstatētajām neatbilstībām un pārkāpumiem no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēto projektu īstenošanā”;

• Finanšu ministrijas 2004.gada 13.augusta rīkojums Nr.709 “Par kārtību, kādā vadošajā iestādē tiek nodrošināts risku vadības process Kohēzijas fonda projektu īstenošanā”;

• Finanšu ministrijas 2004.gada 13.augusta rīkojums Nr.710 “Par kārtību, kādā Projektu vērtēšanas departaments sniedz Iekšējā audita departamentam ziņas par konstatētajām neatbilstībām un pārkāpumiem Kohēzijas fonda projektu īstenošanā”;

• Finanšu ministrijas 2004.gada 18.augusta rīkojums Nr.715 “Par no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēto projektu pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu vadošajā iestādē un maksājumu iestādē”;

• Finanšu ministrijas 2004.gada 31.augusta rīkojums Nr.742 “Par kārtību, kādā vadošā iestāde veic no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēto projektu izdevumu deklarāciju pielikumu pārbaudi”;

• Finanšu ministrijas 2004.gada 31.augusta rīkojums Nr.743 “Par kārtību, kādā vadošā iestāde veic Kohēzijas fonda vadības un kontroles sistēmas uzraudzību”;

• Finanšu ministrijas 2004.gada 3.septembra rīkojums Nr.755 “Par kārtību, kādā veicamas pārbaudes no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēta projekta īstenošanas vietā”.

Lai nodrošinātu Kohēzijas fonda administrēšanas sistēmas pilnveidošanu, 2004.gadā izstrādāti šādi kārtību projekti:

• “Kārtība, kādā veic grozījumus finanšu memorandā vai Eiropas Komisijas lēmumā”;

• “Kārtība, kādā ievada datus Kohēzijas fonda projektu vienotajā informācijas sistēmā”;

• “Kārtība, kādā veic uzraudzības komitejā identificēto trūkumu novēršanu”;

• “Kārtība, kādā Finanšu ministrijā sagatavo Kohēzijas fonda vadības un kontroles ziņojumu”.

Kopumā Kohēzijas fonda vadība notiek atbilstoši vadības un kontroles sistēmai, jo 2004.gada 6.decembrī, to saskaņojot ar Eiropas Komisiju, tika apliecināta Latvijā Kohēzijas fonda vadībā iesaistīto institūciju izveidotā vadības un kontroles sistēmas atbilstība Eiropas Komisijas prasībām.

2004.gada beigās tika pieņemts lēmums par nepieciešamību izstrādāt likumprojektu par Kohēzijas fondu. Likumprojekta mērķis būtu izveidot efektīvu un caurskatāmu Kohēzijas fonda līdzekļu izmantošanas kārtību.

2004.gada beigās tika sagatavots grozījumu projekts Eiropas Komisijā 2003.gada 19.decembrī apstiprinātajam Kohēzijas fonda ietvara dokumentam. Kohēzijas fonda ietvara dokuments nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā izmanto Kohēzijas fonda līdzekļus projektu finansēšanai vides un transporta nozarē, ietverot indikatīvo projektu sarakstu, gan 2004. - 2006.gada finansējuma saņemšanai, gan 2007.- 2013.gada finansējuma saņemšanai.

Valsts investīciju programma

Pārskata gadā sadarbībā ar Ekonomikas ministriju tika izstrādātas pamatnostādnes “VIP pieteikums 2005.-2009.gadam” (politikas plānošanas dokuments), “VIP pa nozarēm 2005.-2009.gads”, kā arī sagatavots ziņojums par valsts investīcijām.

Vienlaikus 258 Valsts investīciju programmas projektiem ir izvērtēti ieviešanas plāni, kā arī izvērtēti 446 pārskati par Valsts investīciju programmas projektu īstenošanas gaitu.

Eiropas Savienības struktūrfondu vadošās iestādes funkciju izpilde

 

ES struktūrfondu vadošā iestāde nodrošina struktūrfondu vadības un kontroles sistēmu darbību, organizē struktūrfondu uzraudzības un vadības komiteju darbu, informē sabiedrību un potenciālos projektu pieteicējus par struktūrfondu apguves gaitu un projektu īstenošanas iespējām, nodrošina atbilstīgu audita posmu izsekojamību visos administratīvajos līmeņos, nodrošina struktūrfondu izlietojuma uzraudzību un uztur vienotas projektu informācijas sistēmas darbību, kā arī sadarbojas ar Eiropas Komisiju.

Ministru kabineta noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadību

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 10.septembra rīkojuma Nr.573 “Par uzdevumiem Eiropas Savienības struktūrfondu vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmas ieviešanai” 13.punktu 2004.gadā tika izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadību” (MK noteikumi Nr.200 pieņemti 2004.gada 30.martā).

Finanšu ministrijas rīkojumi, lai nodrošinātu vadošās iestādes uzdevumu izpildi

2004.gadā sagatavots 51 Finanšu ministrijas rīkojums saistībā ar struktūrfondu vadību. Rīkojumi elektroniski pieejami internetā ES fondu mājas lapas www.esfondi.lv sadaļā “Saistošie dokumenti” (“LR tiesību akti”).

Priekšlikumi par ES struktūrfondu vadības nodrošināšanai nepieciešamo dokumentu juridiskā statusa maiņu

2004.gada 30.novembrī tika izveidota Juridiskā darba grupa, kurā pārstāvētas Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija un Valsts kanceleja, darba grupu vadīja Finanšu ministrijas pārstāvis. Darba grupas uzdevums bija identificēt esošās tiesiskās problēmas struktūrfondu vadības sistēmā Latvijā un piedāvāt iespējamos risinājumus. Pēc Finanšu ministrijas konsultācijām ar Tieslietu ministriju un Valsts kanceleju tika identificētas galvenās problēmas, kuru risināšanai 2004.gada beigās uzsākta ES struktūrfondu vadības likumprojekta izstrāde.

Līgumu projekti starp struktūrfondu vadošo iestādi (Finanšu ministrija) un maksājumu iestādi (Valsts kase); struktūrfondu vadošo iestādi un otrā līmeņa starpniekinstitūcijām

No 2004.gada jūnija līdz augustam notika Finanšu ministrijas un Valsts kases līguma projekta izstrāde. Finanšu ministrija ar Valsts kasi noslēdza līgumu 2004.gada 20.augustā. Līgums nosaka Finanšu ministrijas un Valsts kases savstarpējās tiesības un pienākumus ES struktūrfondu finansēto pasākumu vadības nodrošināšanai.

Laika posmā no 2004.gada aprīļa līdz jūlijam tika izstrādāti līgumu projekti, kurus slēdz Finanšu ministrija un otrā līmeņa starpniekinstitūcija: Lauku atbalsta dienests (LAD), Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), Profesionālās izglītības attīstības aģentūra (PIAA), Centrālo finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Līguma projektu izstrādes gaitā notika vairākas darba sanāksmes ar minēto aģentūru pārstāvjiem, lai saskaņotu izstrādātos līguma projektus. Finanšu ministrija noslēdza līgumus ar otrā līmeņa starpniekinstitūcijām:

– Sadarbības līgums ar Lauku atbalsta dienestu (noslēgts 2004.gada 30.aprīlī);

– Sadarbības līgums ar Nodarbinātības valsts aģentūru (noslēgts 2004.gada 16.jūlijā);

– Sadarbības līgums ar Profesionālās izglītības attīstības aģentūru (noslēgts 16.07.2004.gada 16.jūlijā);

– Sadarbības līgums ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (noslēgts 2004.gada 22.aprīlī) (par vienotā programmdokumenta aktivitātes 1.2.1. vadību) un 2004.gada 21.jūlijā.

Līgumi nosaka Finanšu ministrijas un otrā līmeņa starpniekinstitūciju savstarpējās tiesības un pienākumus ES struktūrfondu finansēto pasākumu vadības nodrošināšanai, kā arī ES Vadības informācijas sistēmas izmantošanas nosacījumus.

Struktūrfondu vadības komiteju sanāksmes

2004.gada laikā ir organizētas 37 struktūrfondu vadības komiteju sanāksmes – deviņas Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) vadības komitejas (ERAF VK) sanāksmes, desmit Eiropas Sociālā fonda (ESF) vadības komitejas (ESF VK) sanāksmes, kā arī deviņas Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta (ZVFI) vadības komitejas (ZVFI VK) sanāksmes. Fondu vadības komiteju galvenais uzdevums ir koordinēt attiecīgā fonda ieviešanu, nodrošinot starpnozaru koordināciju un apstiprinot fonda ieviešanas dokumentāciju.

2004.gadā organizētajās deviņās ELVGF vadības komiteju (ELVGF VK) sanāksmēs nodrošināta to sekretariāta funkciju veikšana, kā arī sagatavots vadošās iestādes viedoklis par vadības komitejā izskatāmiem dokumentiem – atklātu projektu konkursu vadlīnijām, projektu pieteikumu veidlapām, projektu sarakstiem, standartlīgumiem. ELVGF VK 2004.gadā apstiprināja astoņas atklāta projektu konkursa vadlīnijas, to ietvaros saskaņoti 65 apstiprināto projektu saraksti, atbalstot 1159 projektu īstenošanu ELVGF līdzfinansēto pasākumu ietvaros.

2004.gadā organizētajās deviņās ZVFI vadības komitejas sanāksmēs tika nodrošināta vadības komitejas darba norise, kā arī izskatīts un sagatavots vadošās iestādes viedoklis par vadības komitejas darba dokumentiem. ZVFI VK 2004.gadā apstiprinātas septiņas atklātu projektu konkursu vadlīnijas un to ietvaros saskaņoti 25 projektu saraksti, atbalstot 91 ZVFI līdzfinansēta projekta īstenošanu.

Kopumā 2004.gada laikā fondu vadības komiteju sanāksmes tika sasauktas vidēji reizi mēnesī, starplaikā starp sanāksmēm svarīgākos lēmumus virzot pieņemšanai rakstiskas procedūras veidā. Fondu vadības komiteju darba apjomu un darba grafiku var ilustrēt šādi:

 

1.attēls

2.attēls

ESF VK 2004.gadā organizētajās desmit sanāksmēs saskaņoja astoņas struktūrfonda nacionālās programmas un divas struktūrfonda nacionālās programmas 5. prioritātes ietvaros, septiņas grantu shēmas, un divpadsmit atklātu konkursu projektu vadlīnijas, kā arī atklātu konkursu projektu pieteikumu veidlapu un vienu apstiprināto projektu sarakstu. Papildus iepriekšminētajiem dokumentiem ESF VK izskatīja un akceptēja arī standartlīgumu veidlapas struktūrfonda nacionālo programmu, atklāta konkursa projektu un grantu shēmu gadījumos.

3.attēls (norādīti tie kalendārie mēneši, kuros notikušas ELVGF VK sanāksmes, kurās saskaņoti projektu saraksti)

 

4.attēls (norādīti tie kalendārie mēneši, kurās notikušas ZVFI VK sanāksmes, kurās apstiprināti atklāta konkursa projektu saraksti)

Struktūrfondu uzraudzības komitejas (UK) sanāksmes

UK norises datums	Veiktās darbības un pieņemtie lēmumi
04.02.2004.	1.Izskata UK nolikumu; 2. Saskaņo programmas papildinājuma projektu.
14.05.2004.	1. Apstiprina grozījumus UK nolikumā; 2. Apstiprina tehniskus grozījumus programmas papildinājuma projekta 4.prioritātes ietvaros; 3. Apstiprina Vienotā programmdokumenta (VPD) projektu specifiskos vērtēšanas kritērijus.
30.06.2004.	1. Apstiprina UK nolikumu; 2. Apstiprina grozījumus UK nolikumā; 3. Apstiprina programmas papildinājumu 4. Apstiprina VPD projektu specifiskos vērtēšanas kritērijus.
11.11.2004.	1. Apstiprina tehnisku grozījumu VPD 4. prioritātes ietvaros; 2. Apstiprina grozījumus programmas papildinājumā; 3. Apstiprina VPD projektu specifiskos vērtēšanas kritērijus; 4. Pieņem zināšanai Informatīvo ziņojumu par ES struktūrfondu uzraudzības rādītāju sistēmu; 5. Saskaņo ES struktūrfondu uzraudzības un izvērtēšanas plānu; 6. Saskaņo ES struktūrfondu vadības komunikācijas stratēģiju 2004. – 2008. gadam; 7. Pieņem zināšanai ES struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju Cilvēkresursu attīstības plānu.

ES struktūrfondu vadības informācijas sistēma (VIS)

Lai organizētu, uzraudzītu un kontrolētu struktūrfondu ieviešanas procesu, no projekta iesniegšanas līdz pēdējo maksājumu veikšanas un noteikto rezultātu sasniegšanas brīdim, sākot no 2003.gada rudens notiek darbs pie VIS izstrādes, kas ir uz informācijas tehnoloģijām balstīts uzraudzības instruments.

Lai noteiktu datu ievadi VIS, apkopojot VIS lietotāju ierosinājumus, tika izstrādāts VIS lietotāju rokasgrāmatas projekts.

– No 2004.gada 8.jūnija - 11.jūnijam notika VIS pirmās versijas apmācības. Apmācības notika katrai struktūrfondu vadībā iesaistītajai institūcijai atsevišķi, un katru institūciju Vadošā iestāde iepazīstināja ar VIS funkcionalitāti.

– 2004.gada septembrī - novembrī notika VIS otrās versijas funkcionalitātes akcepttestēšana, kuras laikā tika konstatētas VIS kļūdas un neprecizitātes, kā arī tika izstrādāti priekšlikumi, lai optimizētu VIS darbību. Akcepttestēšanā piedalījās visas astoņas struktūrfondu ieviešanas institūcijas.

– 2004.gada novembrī izstrādāta VIS lomu sistēma. VIS nosaka ES struktūrfondu vadības informācijas sistēmas lietotāju piekļuves tiesību sistēmu, uzsākts darbs pie VIS pārskatiem sadarbībā ar FM Informātikas departamentu Microsoft SQL Report vidē. Paralēli VIS pārskatu izstrādei notiek pārskatu testēšana datu bāzes vidē.

– 2004.gada decembrī  notika visu otrā līmeņa starpniekinstitūciju un grantu shēmu apsaimniekotāju apmācības par VIS lietošanu un datu ievadi.

Izskatītas un apstiprinātas izdevumu deklarācijas

Izskatītas divas Lauku atbalsta dienesta 2004.gada 26.oktobrī iesniegtās izdevumu deklarācijas. Pārbaudītas, apstiprinātas un maksājumu iestādei 2004.gada 27.oktobrī iesniegtas divas Lauku atbalsta dienesta izdevumu deklarācijas par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda virzības daļas un Zivsaimniecības vadības finanšu instrumenta ietvaros veiktajiem izdevumiem.

Izskatīta Centrālās finanšu un līgumu aģentūras 2004.gada 22.oktobrī iesniegtā izdevumu deklarācija. Pārbaudīta, apstiprināta un maksājumu iestādei 2004.gada 27.oktobrī iesniegtā Centrālās finanšu un līgumu aģentūras izdevumu deklarācija par Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros veiktajiem izdevumiem.

ES struktūrfondu vadības komunikācijas stratēģija 2004.- 2008.gadam

2004.gadā ir izstrādāta, struktūrfondu komunikācijas vadības grupā saskaņota un struktūrfondu uzraudzības komitejā apstiprināta ES struktūrfondu vadības komunikācijas stratēģija 2004.- 2008.gadam Stratēģija ir izstrādāta struktūrfondu projektu pieteikumu iesniegšanas un īstenošanas fāzei 2004. - 2008.gadam un programmas izvērtējumam pēc projektu īstenošanas. Stratēģija definē komunikācijas kopīgos mērķus un uzdevumus minētajam laika posmam, nosaka struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju atbildības un kompetenču sadalījumu un koordinācijas mehānismu, kā arī nosaka nepieciešamo rīcību – publicitātes pasākumu plānu komunikācijas uzdevumu izpildei. Stratēģijā ietverts arī struktūrfondu krīzes komunikācijas rīcības plāns, par kuru visām struktūrfondu vadībā iesaistītajām institūcijām 2004.gada augustā tika rīkoti apmācības semināri.

Saskaņā ar stratēģijā noteiktajiem informācijas un publicitātes pasākumiem 2004.gadā nodrošināta regulāra informācija plašsaziņas līdzekļiem par aktualitātēm struktūrfondu apguvē, t.sk. par struktūrfondu vadības komiteju un uzraudzības komitejas lēmumiem:

– organizētas preses konferences (2004.gada 2.jūnijs - Latvijas reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem organizēta preses konference “ES struktūrfondu apguve Latvijā. Aktualitātes”; 2004.gada 12.jūlijs - Latvijas nacionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem organizēta preses konference “Noslēgts līgums par pirmā Eiropas Savienības strukturālā fonda līdzfinansēta projekta īstenošanu”; 2004.gada 12.novembris - Latvijas nacionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem organizēta preses konference pēc struktūrfondu uzraudzības komitejas sanāksmes “Latvija aktīvi uzsākusi struktūrfondu apguvi”);

– nodrošinātas atbildes uz specifiskiem mediju uzdotiem jautājumiem, pēc plašsaziņas līdzekļu pieprasījuma organizētas intervijas ar amatpersonām par aktuāliem ar struktūrfondu ieviešanu saistītiem jautājumiem un sniegti amatpersonu komentāri.

Izdoti informatīvie materiāli:

– brošūra “Vizuālās identitātes vadlīnijas publicitātes pasākumu īstenošanai ES struktūrfondu vadībā iesaistītajām institūcijām un struktūrfondu finansējuma saņēmējiem”, tirāža - 10 000, latviešu valodā, izplatītas struktūrfondu vadībā iesaistītajām institūcijām un finansējuma saņēmējiem;

– brošūra “Eiropas Savienības struktūrfondi Latvijai”, tirāža – 14 000, latviešu valodā, izplatītas vietējām pašvaldībām un bibliotēkām;

– informatīvs materiāls “PVN piemērošana ES struktūrfondu līdzfinansētos projektos” (finansējuma saņēmējiem pieejama ES struktūrfondu astoņās ieviešanas institūcijās).

2004.gadā sadarbībā ar pirmā un otrā līmeņa starpniekinstitūcijām un grantu shēmu apsaimniekotājiem ir izveidots vienots informācijas tīkls starp struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju mājas lapām, nodrošinot nepieciešamās saites ES fondu mājas lapā www.esfondi.lv. Mājas lapa tiek regulāri aktualizēta, ievietojot jaunāko informāciju, dokumentāciju projektu pieteicējiem, kā arī atbildot uz elektroniski iesniegtajiem jautājumiem.

Sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru 2004.gada jūnijā un jūlijā novadīts semināru cikls četros plānošanas reģionos (Kurzemes, Vidzemes, Latgales un Rīgas apgabala reģions) par struktūrfondiem pašvaldībām, kā arī daudz izglītojošu semināru dažādām auditorijām par vispārīgiem struktūrfondu vadības jautājumiem.

Sagatavoti un valdībā izskatīti 13 informatīvie ziņojumi Ministru kabinetam par Latvijas gatavību Eiropas Savienības finanšu resursu apguvei un pēc pieprasījuma sagatavota informācija Saeimas Eiropas lietu komisijai.

Aktualizēts ES struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju Cilvēkresursu attīstības plāns

2004.gada 11.novembrī struktūrfondu uzraudzības komitejā tika pieņemts zināšanai precizēts un papildināts ES struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju Cilvēkresursu attīstības plāns un uzsākta plāna 2.daļas “Darbinieku pieņemšana, motivācija, apmācība un attīstība” 2.3.sadaļas “Apmācība un attīstība” un 3.daļas “Ieviešana un uzraudzība” ieviešana.

Struktūrfondu konsultatīvā darba grupa

Pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas 2004.gada maijā tika izveidota struktūrfondu konsultatīvā darba grupa, lai veidotu dialogu starp struktūrfondu vadībā iesaistītajām institūcijām un struktūrfondu finansējuma saņēmējiem. Tajā tika nominēti pārstāvji no Latvijas Pašvaldību savienības, Nevalstisko organizāciju centra, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu konfederācijas, Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Zivsaimnieku asociācijas, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības, Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas, Latvijas Komercbanku asociācijas u.c. Darba grupas piecas sanāksmes tika sasauktas laikā no maija līdz oktobrim.

Sabiedriskās domas pētījums

Sadarbībā ar Apvienoto nāciju attīstības programmu projekta “Atbalsts ES struktūrfondu ieviešanai: komunikācijas stiprināšana” ietvaros 2004.gada decembrī tika veikts sabiedriskās domas pētījums “Sabiedrības informētība par ES struktūrfondu līdzekļu apguvi Latvijā”. Pētījuma mērķis bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju informētību par struktūrfondu apguves gaitu Latvijā un procesa vērtējumu. Pētījuma rezultāti rāda, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jeb 63% ir informēti par struktūrfondu līdzekļu pieejamību Latvijai.

 

Finansējuma saņēmēju mērķa grupās (augstākā un vidējā līmeņa vadītāji, lauksaimnieki un individuālie uzņēmēji) par Latvijai pieejamajiem struktūrfondiem ir informēti vairāk nekā 80% aptaujāto.

Vērtējot struktūrfondu apguves uzsākšanu Latvijā, 34% aptaujāto to atzīst par sekmīgu, 33% drīzāk par nesekmīgu, bet 33% atturējās sniegt konkrētu vērtējumu.

Izvērtējot paredzamo struktūrfondu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības attīstību kopumā, 2/3 aptaujas dalībnieku (66%) uzskata, ka iespaids būs pozitīvs. Turpretī tikai 13% uzskata, ka struktūrfondiem nav nekādas ietekmes ne uz tautsaimniecību, ne uz sabiedrības attīstību, bet 6% atzīst, ka ietekme varētu būt kopumā negatīva.

Par četrām prioritārākajām jomām, kurās nākotnē būtu jāiegulda struktūrfondu līdzekļi, tiek atzītas nodarbinātības veicināšana (67%), lauksaimniecības atbalstīšana (65%), izglītības attīstības projekti (53%) un ceļu un transporta sistēmas sakārtošana (52%).

Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansēto projektu, struktūrfondu un EQUAL programmas finanšu līdzekļu izmantošanas kontrole

Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansētu projektu, struktūrfondu un EQUAL programmas finanšu līdzekļu izmantošanas kontrole tiek veikta, nodrošinot Eiropas Savienības piešķirto finanšu līdzekļu efektīvu un pareizu izlietošanu, kā arī nevainojamu finanšu vadības principu ievērošanu.

2004.gadā tika sagatavota un pilnveidota metodika finanšu kontroles jomā:

• “Finanšu kontroles departamenta ES finansēto programmu un projektu finanšu līdzekļu noslēgumu izdevumu deklarācijas pārbaudes veikšanas kārtība” (apstiprināta 2004.gada 5.februārī);

• “Kārtība, kādā plāno un veic no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēta projekta noslēguma izdevumu deklarācijas neatkarīgu pārbaudi un sagatavo atzinumu” (FM 2004.gada 14.jūnija rīkojums Nr.562);

• “Kārtība, kādā plāno un veic no Eiropas Savienības struktūrfondu noslēguma izdevumu deklarācijas neatkarīgu pārbaudi un sagatavo atzinumu” (FM 2004.gada 21.septembra rīkojums Nr.786).

Pārskata gadā tika izstrādāti noslēguma izdevumu deklarāciju pārbaudes plāni un veiktas sākotnējās pārbaudes šādiem Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansētiem projektiem:

• projekts Nr.2001/LV/16/P/PA/006 “Tehniskā palīdzība paplašinātās decentralizētās ieviešanas sistēmas (EDIS) ieviešanai ISPA pārvaldei Latvijā”;

• projekts Nr.2000/LV/16/P/PT/001 “Via Baltika autoceļa uzlabošana (Paneiropas koridors I) no 13,0 km (Gauja) līdz 21,2 km (Lilaste) Latvijā”.

Pilnvērtīga dalība Eiropas Savienībā

Atbilstoši ministrijas kompetencei tika uzraudzīta un veicināta uzņemto saistību izpilde ES likumdošanas pārņemšanas un institūciju stiprināšanas jomā.

Uzraudzīta Latvijas Republikas normatīvo aktu atbilstība Tiesas spriedumu noteiktajai ES tiesību aktu interpretācijai un nodrošināta nepieciešamā rīcība jauno ES normatīvo aktu ieviešanai.

Regulāri tika aktualizēta informācija Valsts izpildes pasākumu paziņošanas sistēmā.

Izstrādātas Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas un instrukcijas par ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem.

Tika nodrošināta ministrijas vadības dalība 51 augsta līmeņa sanāksmē ES ekonomiskās politikas koordinācijas ietvaros un ministrijas pārstāvju dalība ES Padomes darba grupās un komitejās.

Nodrošināta TAIEX organizēto pasākumu koordinācija valsts pārvaldes iestādēm.

Nodrošināta Latvijas Republikas tiesību aktu tulkošana angļu valodā.

Sagatavots ziņojums par ministrijas dalību Eiropas Kopienas programmās Fiscalis 2003 – 2004 un Customs 2007.

Tika apkopota informācija par ministrijas struktūrvienību un padotībā esošo iestāžu sadarbības aktualitātēm ar ārvalstīm.

Ārvalstu finanšu palīdzības divpusējo un daudzpusējo programmu ietvaros tika:

– īstenoti 7 projekti un papildus iesniegti 8 projekti Latvijas un Nīderlandes sadarbības ietvaros;

– īstenoti 11 īstermiņa tehniskās palīdzības projekti Latvijas un Zviedrijas Karalistes sadarbības ietvaros;

– noslēgts sadarbības līgums 2004. - 2006.gadam starp Beļģijas Flāmu kopienu un Latvijas Republiku.

Pārskata gadā organizēta 9.Ziemeļu un Baltijas jūras valstu finanšu ministru konference Rīgā 2004.gada 27.-28.maijā. Pasākumā piedalījās Dānijas, Igaunijas, Islandes Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Zviedrijas, Somijas un Vācijas finanšu ministri un Finanšu ministriju augstākās amatpersonas.

Izskatīti jautājumi un koordinēta rīcība saistībā ar ministrijas kompetencē esošajiem Pasaules Tirdzniecības organizācijas jautājumiem.

Nodrošināta nacionālā koordinatora Twinning projektu jautājumos pienākumu veikšana.

Kopš EDIS akreditācijas piešķiršanas 2004.gada 30.jūlijā, tiek nodrošināta Twinning un Twinning Light projektu koordinācija. Īstenota Twinning un Twinning Light projektu ieviešanas uzraudzība, kvalitātes kontrole un finanšu vadība. Nodrošināta informācijas apmaiņa starp saņēmējinstitūciju, dalībvalstīm, Eiropas Komisiju un citām Twinning projektos iesaistītajām pusēm.

Sadarbība ar starptautiskām finanšu organizācijām

Pārskata gadā tika nodrošināta sadarbība ar Starptautisko Valūtas fondu un Pasaules Banku. Tika turpināta intensīva sadarbība ar abu organizāciju Ziemeļu-Baltijas valstu birojiem. Tika sagatavots Latvijas viedoklis par Ziemeļu-Baltijas valstu izstrādātajiem dokumentiem un oficiālajām runām par SVF un PB darbību.

Nodrošināta Latvijas Republikas delegācijas līdzdalība SVF/PB pavasara un pilnvaroto gadskārtējās sanāksmēs Vašingtonā.

Nodrošināta līdzdalība SVF Ziemeļu-Baltijas Monetārās un finanšu komitejas sanāksmēs, kurās tika apspriests un sagatavots Ziemeļu-Baltijas valstu viedoklis svarīgākajos SVF darbības jautājumos.

Nodrošināta līdzdalība PB Ziemeļu-Baltijas komitejas sanāksmēs, kurās tika apspriests un sagatavots Ziemeļu-Baltijas valstu viedoklis svarīgākajos PB grupas institūciju darbības jautājumos. Nodrošināta Latvijas piedalīšanās PB pilnvaroto balsojumos.

Nodrošināta līdzdalība EIB, ERAB un EPAB regulārajās sanāksmēs un koordinēta Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestāžu sadarbība ar minētām institūcijām.

Grāmatvedība, finanšu pārskati un to revīzija

Lai nodrošinātu kvalitatīvāku un salīdzināmāku finanšu pārskatu sagatavošanu un obligāti piemērojamos Latvijas grāmatvedības standartus, sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem un kārtību, kādā sagatavojami naudas plūsmas pārskati un pašu kapitāla izmaiņu pārskati” (MK noteikumi Nr.728 pieņemti 2004.gada 24.augustā).

Lai noteiktu likumā paredzēto valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Komisijas, citu starptautisko institūciju finansiālā atbalsta, ziedojumu un dāvinājumu naudā vai natūrā atspoguļošanu finanšu pārskatos, sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts “Par saņemtā valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas komisijas, citu starptautisko institūciju finansiālā atbalsta, ziedojumu un dāvinājumu naudā vai natūrā atspoguļošanu finanšu pārskatos” (MK noteikumi Nr.537 pieņemti 2004.gada 15.jūnijā).

Lai noteiktu kārtību, kādā pretendenti iesniegs pieteikumu un citus dokumentus zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu kārtošanai un zvērinātu revidentu komercdarbības licences saņemšanai, sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā iesniedzami pieteikumi un citi dokumenti zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu kārtošanai un zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences saņemšanai” (MK noteikumi Nr.525 pieņemti 2004.gada 8.jūnijā).

Lai noteiktu politisko organizāciju (partiju) un to apvienību gada pārskata struktūru, apjomu, saturu, sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību, sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par politisko organizāciju (partiju) un to apvienību gada pārskatiem” (MK noteikumi Nr.591 pieņemti 2004.gada 13.jūlijā).

Lai precizētu Ministru kabineta 2003.gada 5.augusta noteikumus “Grāmatvedības padomes nolikums” pamatojoties uz Tieslietu ministrijas izteikto priekšlikumu svītrot nosacījumu par Latvijas grāmatvedības standartu projekta nosūtīšanu saskaņošanai Tieslietu ministrijai pirms to pieņemšanas, izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 5.augusta noteikumos Nr.437 “Grāmatvedības padomes nolikums”” (MK noteikumi Nr.431 pieņemti 2004.gada 27.aprīlī).

Lai precizētu kases operāciju uzskaites noteikumus individuālajiem komersantiem, individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 45 000 latu, citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību un kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, kā arī ņemtu vērā Latvijas Komercbanku asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienības ierosinājumus, sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.584 “Kases operāciju uzskaites noteikumi”” (MK noteikumi Nr.172 pieņemti 2004.gada 25.martā, stājas spēkā ar 2004.gada 1.aprīli).

Darbinieki regulāri piedalījās ES institūciju – Eiropas Komisijas komitejās (Grāmatvedību Regulējošā komiteja un Revīzijas komiteja) un Eiropas Padomes darba grupās - sanāksmēs un darba grupās, kurās tiek analizēti tiesību aktu projekti, Eiropas Komisijas un citu institūciju sagatavotie dokumenti grāmatvedības, pārskatu un to revīzijas jomā (2004.gada laikā ierosināti grozījumi Direktīvā par gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligāto revīziju un grozījumiem Padomes 78/660/EEC un 83/349/EEC Direktīvās un Direktīvas projektu, ar ko groza Padomes direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK attiecībā uz noteiktu veidu uzņēmējsabiedrību gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem), iegūstot informāciju par grāmatvedības un revīzijas politikas attīstības tendencēm ES).

Lai sekmētu grāmatvedību, pārskatu un to revīziju reglamentējošos normatīvajos aktos izvirzīto prasību ieviešanu praksē, sniegta metodoloģiska palīdzība valsts pārvaldes, pašvaldību, ārvalstu un starptautiskajām institūcijām un sabiedriskajām organizācijām, sagatavoti atzinumi par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem.

Apkopoti un analizēti ar Eiropas Komisijas regulām Nr.707/2004, Nr.2086/2004, Nr.2236/2004, Nr.2237/2004 un Nr.2238/2004 pieņemtie starptautiskie grāmatvedības standarti (turpmāk – SGS), ar kuriem groza ar Eiropas Komisijas regulu Nr.1725/2003 pieņemtos SGS. Eiropas Komisijas pieņemtie SGS grozījumi apkopoti tabulā, kura pieejama internetā Finanšu ministrijas mājas lapā.

Lai nodrošinātu likuma “Par zvērinātiem revidentiem” 37.pantā noteikto pārraudzību pār Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju, Finanšu ministrijas pārstāvji piedalījās 35 Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas kopsapulcēs, valdes sēdēs un komisiju sēdēs, kā arī izskatīja Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas dokumentus, kas nepieciešami pārraudzības nodrošināšanai.

Lai nodrošinātu “Grāmatvedības padomes nolikumā” noteikto padomes darbību, tika organizētas 12 sēdes. Grāmatvedības padome 2004.gadā strādāja pie Latvijas grāmatvedības standartu projektiem “Notikumi pēc bilances datuma”, lai noteiktu kārtību, kādā uzņēmums atspoguļo notikumus, kas kļuvuši zināmi laikā starp pārskata gada beigām un datumu, ar kuru finanšu pārskats uzskatāms par apstiprinātu publiskošanai un “Grāmatvedības politikas maiņa, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un iepriekšējo periodu kļūdas”, lai noteiktu grāmatvedības politikas izvēles un maiņas kritērijus, kā arī grāmatvedības politikas maiņas, grāmatvedības aplēšu izmaiņu un iepriekšējo periodu kļūdu labojumu uzskaiti grāmatvedībā un uzrādīšanu finanšu pārskatos. Minētos standartus paredz noteikt kā obligāti piemērojamus, sagatavojot komersanta, uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības gada pārskatus un konsolidētos gada pārskatus. Grāmatvedības padome uzsāka darbu arī pie Latvijas grāmatvedības standartu projektiem “Ieņēmumi”, “Ilgtermiņa līgumi”, “Pamatlīdzekļi”, “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi”.

Iekšējais audits

2004.gadā bija plānots veikt 45 auditus.

1.tabula

2004.gadā veiktie auditi

Nr. p.k.	Audita numurs	Auditējamā sistēma	Audita nosaukums	Dienu skaits
				Plānots	Faktiski
Auditi atbilstoši gada audita plānam
1.	M – 3C – 04/1	Personāla vadība	Darbinieku mācību, kvalifikācijas celšanas plānošana un kontrole Finanšu ministrijas Centrālajā aparātā	20	19
2.	M – 07C– 04/2	Informācijas tehnoloģijas	Datortehnikas un programmatūras apkope un modernizācija Finanšu ministrijas Centrālajā aparātā	20	25
3.	P – 16D – 04/6	Fizisko personu datu aizsardzība	Fizisko personu datu aizsardzība Valsts proves uzraudzības inspekcijā	20	23
4.	IU – 16B– 04/7	Fizisko personu datu aizsardzība	Fizisko personu datu aizsardzība Iepirkumu uzraudzības birojā	20	24
5.	S – 16E – 04/9	Finanšu vadība	Naudas līdzekļu, saistību un materiālo vērtību inventarizācijas audits Satiksmes birojā	74	44
6.	I – 16C– 04/10	Fizisko personu datu aizsardzība	Fizisko personu datu aizsardzība Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā	20	23
7.	M – 4A– 04/22	Fizisko personu datu aizsardzība	Fizisko personu datu aizsardzība Finanšu ministrijas Centrālajā aparātā	50	50
8.	IU– 16B–04/25	Finanšu vadība	Personāla atalgojumu plānošana un kontrole Iepirkumu uzraudzības birojā	20	20
9.	M – 2D –04/27	Finanšu vadība	Naudas līdzekļi (banka, avansa norēķini) Finanšu ministrijas Centrālajā aparātā	40	40
10.	P– 06A– 04/33	Dokumentu reģistrācija	Dokumentācijas aprite, reģistrācija un kontrole, arhīvu vadība Valsts proves uzraudzības inspekcijā	20	20
11.	C– 16A– 04/32	Fizisko personu datu aizsardzība	Fizisko personu datu aizsardzība Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā	20	20
12.	I – 16C– 04/31	Personāla vadība	Darbinieku pieņemšana un atlases kārtība, konkursa noteikumi Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā	20	20
13.	M– 4A– 04/34	Komercdarbības atbalsts	Komercdarbības atbalsta kontrole Finanšu ministrijas Centrālajā aparātā	40	40
14.	M–02C– 04/38	Finanšu vadība	Pārskata gada inventarizācija Finanšu ministrijas Centrālajā aparātā	35	15
15.	C– 16A– 04/43	Finanšu vadība	Pārskata gada inventarizācija Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā	15	15
16.	P– 16D– 04/44	Finanšu vadība	Pārskata gada inventarizācija Valsts proves uzraudzības inspekcijā	15	15
17.	I– 16C – 04/45	Finanšu vadība	Pārskata gada inventarizācija Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā	15	2
18.	IU–16B– 04/39	Finanšu vadība	Pārskata gada inventarizācija Iepirkumu uzraudzības birojā	15	15

2004.gadā no plānotajiem 18 auditiem Finanšu ministrijā un tās padotības iestādēs uz 2004.gada 31.decembri ir noslēgti 17 auditi. Sakarā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas faktiskās atrašanās vietas maiņas dēļ, audits “Pārskata gada inventarizācija” ir uzsākts 2004.gada decembrī.

2.tabula

2004.gadā veikto Eiropas Savienības finansēto programmu un projektu auditi Finanšu ministrijā un apvienotie auditi

Nr. p.k.	Audita numurs	Auditējamā sistēma	Audita nosaukums	Dienu skaits
				Plānots	Faktiski
Veiktie auditi atbilstoši gada audita plānam
1.	C-17A-04/3	PHARE programmas CBC LE2000 projektu audits	PHARE programmas CBC 2000 projekta LE0004/0 013 “Dziednieciskās izglītības programma” audits	60	50
2.	C-17A-04/4	PHARE programmas ACCESS 2000 projektu audits	PHARE programmas ACCESS 2000 projekta audits Finanšu ministrijas Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā	60	55
3.	C-17A-04/5	PHARE programmas ACCESS 2000 projektu audits	PHARE programmas Access 2000 projekta “ES direktīvu prasību par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu ieviešanas veicināšana Latvijas pašvaldībās” audits	60	43
4.	M-18B-04/8	ISPA projektu pieteikumu izvērtēšana Finanšu ministrijā	ISPA projektu pieteikumu uzraudzības un kontroles audits	50	30
5.	M-19B-04/11	ES Strukturālo fondu uzraudzība un koordinācija	Veselības ministrijas Pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas audits par gatavību darbam ar ES struktūrfondiem	20	20
6.	M-19B-04/12	ES Strukturālo fondu uzraudzība un koordinācija	Kultūras ministrijas Pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas audits par gatavību darbam ar ES struktūrfondiem	20	20
7.	M-19B-04/13	ES Strukturālo fondu uzraudzība un koordinācija	Satiksmes ministrijas Pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas audits par gatavību darbam ar ES struktūrfondiem	20	20
8.	M-19B-04/14	ES Strukturālo fondu uzraudzība un koordinācija	Zemkopības ministrijas Pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas audits par gatavību darbam ar ES struktūrfondiem	20	18
9.	M-19B-04/15	ES Strukturālo fondu uzraudzība un koordinācija	Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas audits par gatavību darbam ar ES struktūrfondiem	20	14
10.	M-19B-04/16	ES Strukturālo fondu uzraudzība un koordinācija	Valsts kancelejas Pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas audits par gatavību darbam ar ES struktūrfondiem	20	15
11.	M-19B-04/17	ES Strukturālo fondu uzraudzība un koordinācija	Labklājības ministrijas Pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas audits par gatavību darbam ar ES struktūrfondiem	20	18
12.	M-19B-04/18	ES Strukturālo fondu uzraudzība un koordinācija	Vides ministrijas Pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas audits par gatavību darbam ar ES struktūrfondiem	20	12
13.	M-19B-04/19	ES Strukturālo fondu uzraudzība un koordinācija	Ekonomikas ministrijas Pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas audits par gatavību darbam ar ES struktūrfondiem	20	10
14.	M-19B-04/20	ES Strukturālo fondu uzraudzība un koordinācija	Izglītības un zinātnes ministrijas Pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas audits par gatavību darbam ar ES struktūrfondiem	20	10
15.	VIDM-21B-04/21	ISPA projektu maksājumu sistēma VIDM	ISPA projektu maksājumu sistēmas pārejas uz Kohēzijas fondu maksājumu sistēmas audits Vides ministrijā	60	63
16.	SM-20B-04/23	ISPA projektu maksājumu sistēma SM	ISPA projektu maksājumu sistēmas pārejas uz Kohēzijas fondu maksājumu sistēmas audits Satiksmes ministrijā	60	65
17.	SM-18A-04/24	Kohēzijas vispārējais novērtējums	ISPA pārejas uz Kohēzijas fondu Satiksmes ministrijā audits	65	45
18.	VIDM-18A-04/26	Kohēzijas vispārējais novērtējums	ISPA pārejas uz Kohēzijas fondu Vides ministrijā audits	65	56
19.	C-17A-04/28	PHARE programmas ACCESS 2000 projektu audits	PHARE nacionālās programmas projekta LE01.03.01 pakalpojumu līguma LE01.03.01/0004 “Politikas dokumenta par sociālo dialogu izstrāde un pilotprojektu ieviešana” (CFLA, LM)	60	61
20.	C-17A-04/29	PHARE programmas ACCESS 2000 projektu audits	PHARE nacionālās programmas Twinning projekta LV/2002/IB/JH-03 “Policijas analītiskā darba uzlabošana operatīvajā un stratēģiskajā līmenī” un Twinning Light projekta LV/2002/IB/JH-07TL “Kapacitātes stiprināšana Eiropola konvencijas un pakārtoto dokumentu sagatavošanai, ratifikācijai un to tālāka ieviešana” (CFLA, IeM)	60	87
21.	C-17A-04/30	PHARE programmas ACCESS 2000 projektu audits	PHARE programmas projekta LV/2002/IB/SO-04TL Twinning Ligt “Sabiedrības veselības un veselības veicināšanas aģentūru kapacitātes veidošana” (CFLA, VM)	60	59
22.	SIF-22B-04/35	PHARE finansēto projektu maksājumu sagatavošana un kontrole	PHARE finansēto projektu maksājumu sagatavošanas un kontroles audits	50	35
23.	C-17B-04/36	PHARE programmas ACCESS 2000 projektu audits	PHARE nacionālās programmas LE2001EKS apakšprojekta LE0105.01/003 “Jēkabpils kokapstrādes uzņēmējdarbības parks” (CFLA, RAPLM, JPD)	80	66
24.	SF-1.2.1.-04/37	ES strukturālo fondu izlases veida pārbaudes	SF maksājuma pieprasījuma un izdevumu deklarācijas pārbaude projektam (CFLA, SM)	10	50
25.	PH-17A-04/40	PHARE programmas ACCESS 2001 projektu audits	PHARE programmas LE01.09 Twinning līguma LE01.09.02 “Pretradācijas aizsardzības uzlabošana attiecībā uz medicīnisko apstarošanu” (CFLA, VM)	60	50
26.	PH-17A-04/41	PHARE programmas ACCESS 2001 projektu audits	PHARE programmas CBC LE2001 projekta LE01.07/SPF/0021 “Atpūtas zonu attīstība Rojas pašvaldībā” (CFLA, Roja)	60	40
27.	PH-17A-04/42	PHARE programmas ACCESS 2001 projektu audits	PHARE programmas CBC LE2001 Nr.LE01.07/GS/0009 “Dabas un kultūras vērtību aizsardzība Talsu un Liepājas rajonā” (CFLA)	60	42

Uz 2004.gada 30.decembri noslēgti ir visi 27 plānotie auditi.

Viedoklis par iekšējās kontroles sistēmu

2004.gadā ir izanalizētas, novērtētas un pārbaudītas ministrijas un, atbilstoši Finanšu ministrijas 2003.gada 21.februāra rīkojumā Nr.146 “Par Iekšējā audita sistēmas darbību ministrijā” noteiktajam arī ministrijas padotībā esošo iestāžu iekšējās kontroles sistēmas.

Ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs tika auditētas tādas sistēmas kā darbinieku mācību, kvalifikācijas celšanas plānošana un kontrole, datortehnikas un programmatūras apkope un modernizācija, fizisko personu datu aizsardzība, naudas līdzekļu, saistību un materiālo vērtību inventarizācija, personāla atalgojumu plānošana un kontrole, naudas līdzekļi (banka, avansa norēķini), dokumentācijas aprite, reģistrācija un kontrole, arhīvu vadība, darbinieku pieņemšanas un atlases kārtība, konkursa noteikumi, komercdarbības atbalsta kontrole, kā arī pārskata gada inventarizācija.

Kopumā var secināt, ka:

– Finanšu ministrijas Centrālā aparātā auditējamās sistēmās iekšējā kontrole ir izveidota un darbojas pietiekami efektīvi, lai gan atsevišķās sistēmās iekšējās kontroles procedūras ir pilnveidojamas;

– Valsts proves uzraudzības inspekcijā auditējamās fizisko personu datu aizsardzības, dokumentācijas aprites, reģistrācijas un kontroles, arhīvu vadības un pārskata gada inventarizācijas sistēmās iekšējā kontrole ir izveidota un darbojas pietiekami efektīvi, lai gan atsevišķas iekšējās kontroles procedūras ir pilnveidojamas;

– Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas auditējamās fizisko personu datu aizsardzības, darbinieku pieņemšanas un atlases kārtības, konkursu noteikumu sistēmās iekšējā kontrole ir izveidota un darbojas pietiekami efektīvi, lai gan atsevišķas iekšējās kontroles procedūras ir pilnveidojamas;

– Satiksmes birojā izveidotā naudas līdzekļu, saistību un materiālo vērtību iekšējā kontroles sistēma kopumā darbojas, tomēr tajā ir atsevišķas nepilnības;

– Iepirkumu uzraudzības birojā izveidotās fizisko personu datu aizsardzības, personāla atalgojumu plānošanas un kontroles, kā arī pārskata gada inventarizācijas sistēmās iekšējā kontrole ir izveidota un darbojas pietiekami efektīvi, lai gan atsevišķas iekšējās kontroles procedūras ir pilnveidojamas.

Lai pilnveidotu iekšējās kontroles procedūras, auditu rezultātā izstrādāti ieteikumi, kas ir saskaņoti ar auditējamo iestāžu vai struktūrvienību vadītājiem.

Par veikto auditu rezultātiem ir iesniegti ziņojumi valsts sekretāram.

Audita plāna izpilde

Pārskata gadā no 45 plānotiem auditiem ir noslēgti 44 auditi. Pārskata periodā auditiem bija plānotas 1694 dienas, bet faktiski auditiem tika atvēlētas 1482 dienas. Pārskata gadā tika noslēgti 7 iepriekšējā gada auditi.

3.tabula

Iekšējā audita 2004.gada plāna izpilde

Auditiem paredzētās dienas pārskata gadā		Plānotie auditi /no tiem noslēgti	Plānā neparedzētie auditi/no tiem noslēgti	Iepriekšējā pārskata gadā nenoslēgti auditi /no tiem noslēgti pārskata gadā	Komentāri
Plānots	Faktiski
479	428	18/17	0/0	4/4	Ministrijas sistēmu iekšējā audita nodaļa
1 215	1 054	27/27	0/0	3/3	ES finansēto programmu un projektu auditu nodaļa
KOPĀ:
1 694	1 482	45/44	0/0	7/7	-

Būtiskākie auditā konstatētie fakti un ieteikumi

Ministrijas sistēmas

Pēc 2004.gadā Ministrijas sistēmas iekšējā audita nodaļas veiktajiem auditiem kopumā var secināt, ka auditējamās sistēmās iekšējā kontrole ir izveidota un darbojas pietiekami efektīvi, tomēr ir konstatēti vairāki nozīmīgi fakti un attiecīgi arī ir izteikti ieteikumi, lai uzlabotu sistēmu darbību.

Fizisko personu datu aizsardzības auditā tika konstatēts, ka Finanšu ministrijā, Iepirkumu uzraudzības birojā, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā, Valsts proves uzraudzības inspekcijā un Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā nav izstrādāti iekšējo datu apstrādes sistēmu aizsardzības noteikumi, kas paredzētu: personas datu apstrādes mērķus un apstrādes līdzekļus; informācijas pareizības pārbaudes kārtību un kontroles metodes; kārtību, kādā sistēmas pārzinis sniedz informāciju darbiniekiem par personas datiem un labojumiem; darbinieku pienākumus, tiesības un atbildību personas datu apstrādes jomā.

Datortehnikas un programmatūras apkopes un modernizācijas auditā Finanšu ministrijā tika konstatēts:

– nav izstrādāta datortehnikas un programmatūras apkopes, profilakses un modernizācijas darbu uzskaites un kontroles kārtība. Tika sniegts ieteikums – izskatīt nepieciešamību izstrādāt un apstiprināt šādu kārtību.

– nav nodrošināta pietiekama kontrole par noslēgto līgumu ar apkalpes servisiem par datortehnikas apkopi nosacījumu izpildi. Tika sniegts ieteikums – pastiprināt kontroli par noslēgtajiem līgumiem ar apkalpes firmām.

Naudas līdzekļu, saistību un materiālo vērtību inventarizācijas auditā Satiksmes birojā tika konstatēts:

– atbilstoši “Latvijas Republikas Satiksmes biroja padomes revīzijas komisijas nolikumam” Satiksmes biroja izveidotajai revīzijas komisijai jāveic regulāra Satiksmes biroja finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstības pārbaude, kas ne vienmēr tiek darīts;

– Satiksmes birojā netiek veiktas regulāras regresa lietu inventarizācijas, tādēļ grāmatvedības uzskaite par regresa lietām ir neprecīza.

ES finansēto programmu un projektu iekšējo auditu sistēmas

Veicot PHARE projektu iekšējos auditus, tika konstatēts, ka kopumā projekti ir īstenoti saskaņā ar parakstīto Finanšu memorandu, izstrādāto Vadlīniju un noslēgto līgumu noteikumiem, iekšējās kontroles sistēmas ir izveidotas un darbojas.

Veicot Pirmā līmeņa starpniekinstitūciju (PLS) auditus par gatavību darbam ar Eiropas Savienības Struktūrfondiem, nozaru ministrijās ir konstatēts, ka PLS ir veikti vairāki pasākumi struktūrfondu īstenošanas nodrošināšanai, bet audita veikšanas laikā gandrīz visu ministriju Pirmā līmeņa starpniekinstitūcijās ir nepilnības un trūkumi, kas var kavēt darbu ar struktūrfondu īstenošanu.

Veikto auditu rezultātā visu auditēto ministriju Pirmā līmeņa starpniekinstitūcijām tika ieteikts novērst visus konstatētos pārkāpumus, un saskaņā ar izstrādātajiem audita ieteikumu novēršanas grafikiem gandrīz visas nepilnības ir novērstas un par to ir ziņots Vadošajai iestādei.

Veicot ISPA pārejas uz Kohēzijas fondu auditus Satiksmes ministrijā un Vides ministrijā, ir konstatēts, ka kopumā ministrijās ir izveidota iekšējās kontroles sistēma un tā darbojas, ir izstrādāti procedūru projekti, kas nosaka Kohēzijas fonda projektu īstenošanu, maksājumu, vadības, ziņojumu sistēmu, tomēr atsevišķi uzlabojumi izstrādātajās procedūrās ir nepieciešami, īpaši attiecībā uz veicamajām vadības kontrolēm iepirkumu un maksājumu procesā.

Kopsavilkums par kopējo iekšējā audita ieteikumu skaitu

2004.gadā ir izteikti 253 ieteikumi, no kuriem 135 – augstas prioritātes, 108 – vidējas un 10 – zemas prioritātes. No visiem ieteikumiem pārskata periodā ir ieviesti 165 ieteikumi. Tāpat ir izteikti 18 ieteikumi, kuru ieviešanas termiņš ir 2005.gads. Pārskata gadā ir ieviesti 29 ieteikumi, kuri sniegti 2003.gadā.

Sadarbība ar EK

Finanšu ministrijas un EK ekspertu sadarbībā 2004.gada pirmajā pusē ir organizēti šādi valsts pārvaldes iekšējiem auditoriem paredzētie apmācību pasākumi:

– seminārs “Iekšējais audits profesionāļiem” – 2004.gada 26.maijā;

– seminārs iekšējiem auditoriem, kontrolieriem un finanšu vadītājiem – 2004.gada 10. un 11.maijā.

Sadarbība ar Datu valsts inspekciju (DVI)

Ņemot vērā, ka no 2004.gada 1.aprīļa tika uzsākta auditoru akreditācija saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 29.panta trešās daļas 6.punktu un Ministru kabineta 2004.gada 13.janvāra noteikumiem Nr.25 “Kārtība, kādā akreditē personu, kas vēlas veikt sistēmu auditu valsts un pašvaldību institūciju personas datu apstrādes sistēmās”, DVI organizēja mācību semināru iekšējiem auditoriem “Personas datu apstrādes sistēmu audits”, kas norisinājās 23. un 30.martā (atkārtoti 20.aprīlī, 12.,18., 25.maijā).

Valsts kontrole

2004. gadā Valsts kontrole, veicot ministrijas gada pārskata revīziju, izvērtēja Iekšējā audita departamenta darbu un piemēroto metodiku. Iekšējā audita departaments ir iesniedzis plānus un pārskatus Valsts kontrolē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Izveidotajā datu bāzē “Valsts kontroles ieteikumi” tiek reģistrēti visi Finanšu ministrijā saņemtie Valsts kontroles revīzijas atzinumi un kolēģijas lēmumi. Saņemtajiem revīzijas atzinumiem un kolēģijas lēmumiem tiek piešķirts identifikācijas numurs, tiek reģistrēti ieteikumi, kā arī atbildīgie par ieteikumu ieviešanu. Ja Valsts kontroles sniegtie ieteikumi attiecas uz Finanšu ministriju vai tās padotībā esošajām iestādēm, tiek veikta ieteikumu ieviešanas kontrole.

Iekšējā audita koordinācijas un metodikas jomā paveiktais

Iekšējā audita metodika

Saskaņā ar Iekšējā audita likumu un Ministru kabineta 2003.gada 10.jūnija noteikumiem Nr.306 “Kārtība, kādā iestādē veic auditu” Finanšu ministrija ir atbildīga par iekšējā audita vispārējo koordināciju.

2004.gada pirmajā pusē šajā jomā izpildīti šādi uzdevumi.

Izstrādāta:

• kārtība “Par ES Kohēzijas fonda līdzekļu finansēto projektu sagatavošanas, apstiprināšanas un uzraudzības posmu plūsmas shēmu (audit trail) veidošanu” (FM 2004.gada 26.maija rīkojums Nr.487);

• “Kārtība, kādā sniedzamas ziņas par konstatētajām neatbilstībām un pārkāpumiem palīdzības īstenošanai” (FM 2004.gada 7.jūnija rīkojums Nr.546);

• “Pamatprincipi no ES Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēto projektu izdevumu izlases pārbaudei” (FM 2004.gada 12.jūlija rīkojums Nr.639);

• “Kārtība, kādā veicama darbu, piegāžu, pakalpojumu un deklarēto izdevumu atbilstības pārbaudes projektu īstenošanas vietās” (FM 2004.gada 12.augusta rīkojums Nr.707);

• “Kārtība, kādā veicamas izlases pārbaudes projektu īstenošanas vietās” (FM 2004.gada 16.augusta rīkojums Nr.712);

• Finanšu ministrijas ieteikumi Nr.1 “Salīdzinošās pārbaudes veikšana” (apstiprināti 2004.gada 30.martā);

• “Kārtība, kādā Iekšējā audita departamentā veic sākotnējo pārbaudi par ziņojumu iespējamās krāpšanas gadījumā” (apstiprināta 2004.gada 2.martā);

• “Kārtība, kādā veic struktūrfondu finansēto projektu struktūrfondu pieprasījuma un maksājumu izdevumu atbilstības pārbaudi” (apstiprināta 2004.gada 11.martā);

• “Kārtība, kādā veic struktūrfondu administrēšanā konstatēto neatbilstību reģistrēšanu datu bāzē un informācijas nosūtīšanu Krāpšanas apkarošanas birojam un EK” (apstiprināta 2004.gada 15.martā).

Sagatavoti pārskati EK “Kohēzijas fonda ieviešanas sistēmas apraksts” un “Ziņojumā par Kohēzijas fonda/ISPA projektos veiktajām pārbaudēm” ietvaros izstrādātas plūsmu shēmas:

• “Kohēzijas fonda projektu posmu apkopotā plūsmas shēma”;

• “Struktūrfondu projektu posmu apkopotā plūsmas shēma”.

Darbinieki piedalījušies riska vadības procesa novērtēšanā Kohēzijas fonda un Strukturālo fondu projektos, kā arī Otrā līmeņa starpniekinstitūciju akreditācijas procesa rezultātu izvērtēšanā un ieteikumu ieviešanas procesa uzraudzībā.

Iekšējā audita struktūrvienību vadītāju mēneša sanāksmes

Katra mēneša pēdējā piektdienā tika organizētas visu ministriju iekšējā audita struktūrvienību vadītāju tikšanās. Sanāksmju laikā vadītājiem ir iespēja apspriest iekšējā audita darbā svarīgu jautājumu risinājumus, darba metodes, dalīties pieredzē, kā arī izteikt priekšlikumus par nākamajās sanāksmēs iekļaujamajām tēmām. Parasti šo sanāksmju norises vieta ir Finanšu ministrija, tomēr katrai ministrijai ir iespēja uzņemties šā pasākuma organizēšanu savā iestādē. Pārskati par galvenajiem apspriestajiem jautājumiem tiek ievietoti internetā Finanšu ministrijas mājas lapā.

Salīdzinošās pārbaudes sistēma

Laikā no 2000. līdz 2004.gadam salīdzinošās pārbaudes ir veiktas visās ministrijās un Valsts kancelejā. Ņemot vērā to, ka salīdzinošo pārbaužu veikšanas process tika uzsākts 2001.gadā, ir nodrošināta salīdzinošo pārbaužu veikšana visās ministrijās atbilstoši Iekšējā audita likuma 13.panta 4.sadaļas prasībām, kas nosaka, ka Finanšu ministrija ir atbildīga par iekšējā audita vispārējo koordināciju un pilnvarota reizi divos gados veikt katras ministrijas iekšējā audita struktūrvienības darba salīdzinošo pārbaudi. Par katru veikto pārbaudi tika sagatavots ziņojums un iesniegts attiecīgās ministrijas valsts sekretāram.

2004.gadā tika uzsākta salīdzinošo pārbaužu otrā kārta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Aizsardzības, Tieslietu, Vides un Zemkopības ministrijā.

Iekšējā audita padomes sekretariāta funkcijas nodrošināšana

Ar Ministru kabineta 2004.gada 3.marta rīkojumu Nr.136 ir apstiprināts Iekšējā audita padomes sastāvs, kurā darbu 2004.gada pirmajā pusē uzsāka pieci apstiprinātie padomes locekļi. Laikā no apstiprināšanas dienas ir notikušas trīs padomes sēdes, un to darba kārtībā tika apspriesti jautājumi par iekšējo auditoru mācību un sertifikācijas procesu, iekšējā audita sistēmas darbību valsts pārvaldē 2003.gadā un Finanšu ministrijas sagatavotā Iekšējā audita struktūrvienību darbības pārskata apstiprināšanu.

Pēc Iekšējā audita padomes iepazīšanās ar ministriju un iestāžu iesniegtajiem 2003.gada iekšējā audita darbības pārskatiem, tika sagatavoti atzinumi ar vērtējumu par konkrētās ministrijas vai iestādes iekšējā audita struktūrvienības darbības atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī sniegti ieteikumi darbības uzlabošanai un pilnveidošanai.

Informātikas sektora darbība

Pārskata gadā tika izstrādāta Eiropas Savienības strukturālo fondu vadības informācijas sistēmas otrā versija (SFVIS).

Izstrādāta Eiropas Savienības Strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta (ISPA) un Kohēzijas fonda projektu vienotā informācijas sistēma (PVIS).

Tika veikta ES Struktūrfondu un ISPA/Kohēzijas fonda IS funkcionālo un drošības prasību testēšana.

Izstrādāta Finanšu ministrijas Struktūrfondu vadības komiteju dokumentu glabātuves informācijas sistēma.

2004.gadā regulāri internetā papildināta ministrijas Eiropas Savienības fondu mājas lapa.

Izveidots pieslēgums Valsts nozīmes datu pārraides tīklam.

Pārmigrēti ministrijas informācijas sistēmu serveri uz Windows 2003 Server Standart programmatūru, e-pasta serveris uz MS Exchange 2003 Server programmatūru un ieviesta jauna lietotāju pārvaldības sistēma (Active Directory).

Veikta programmatūras licenču kontrole - saņemts BSA Atzinības sertifikāts.

Tika paplašināts un modernizēts ministrijas datortīkls, iegādāti jauni un nomainīti novecojošie datortīkla aktīvie elementi.

Tika nomainīta serveru aparatūra atbilstoši nepieciešamajai ministrijas informācijas sistēmu darbības veiktspējai un drošībai.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumiem Nr.96 “Noteikumi par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem” veikta ministrijas personāldatoru modernizācija ievērojot datortehnikas lietderīgas lietošanas laikus.

Iekšējā un ārējā komunikācija

Mediju attiecības

2004.gadā regulāri plašsaziņas līdzekļiem gatavoti paziņojumi un informācija par ministrijas ikdienas darba jautājumiem un aktuāliem dokumentiem, kā arī par īpašiem notikumiem – vizītēm, parakstītiem līgumiem u.c. Kopumā 2004.gadā nosūtīti 316 paziņojumi presei.

Sagatavotas atbildes uz vairāk nekā 1860 žurnālistu jautājumiem (mutiskiem un elektroniskiem).

Ziņu aģentūras Leta arhīva statistika liecina, ka, pamatojoties uz Finanšu ministrijas sniegto informāciju, 2004.gadā sagatavotas 283 ziņas.

2004.gadā noorganizētas 22 preses konferences un viena apaļā galda diskusija Rīgā, kurās piedalījies finanšu ministrs, Finanšu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu amatpersonas, kā arī augstas ārvalstu amatpersonas. Preses konferencēs sniegta informācija par aktualitātēm valsts finanšu jomā un Latvijai nozīmīgiem starptautiskiem līgumiem vai aktivitātēm.

Reaģējot uz rakstiem vai sižetiem plašsaziņas līdzekļos, gatavoti raksti un preses paziņojumi, kā arī organizētas intervijas ar ministrijas pārstāvjiem, lai izskaidrotu ministrijas nostāju konkrētajā jautājumā.

Informācija sabiedrībai

Lai uzņēmējus informētu par būtiskākajām pārmaiņām, kas Latvijā stājās spēkā no iestāšanās Eiropas Savienībā, sadarbībā ar Ekonomikas ministriju noorganizēta konference uzņēmējiem “Latvijas uzņēmējs – ES uzņēmējs”, kurā piedalījās vairāk nekā 600 uzņēmēji un kurā tika sniegta informācija par nodokļu, muitas un struktūrfondu aktualitātēm. Konference tika translēta Latvijas Radio tiešraidē. Pēc konferences nodrošināta atbilžu sniegšana uz visiem konferences laikā iesūtītajiem uzņēmēju jautājumiem. Atbildes publicētas internetā Finanšu ministrijas mājas lapā.

Lai nodrošinātu sabiedrību ar informāciju par pārmaiņām pēc Latvijas iestāšanās ES, sadarbībā ar citām ministrijām sagatavoti un izdoti divi informatīvi pielikumi “Latvijas Avīzē” (“Robežšķērsošanas procedūrām privātpersonām pēc 01.05.2004” un “Mana nauda ES”) un sadarbībā ar EK Pārstāvniecību Latvijā – divas faktu lapas (“Muitas procedūrām privātpersonām” un “Latvija un ES nauda”).

Savas kompetences ietvaros sniegta informācija par Finanšu ministrijas darbu ne tikai masu mediju pārstāvjiem, bet arī dažādām Latvijas institūcijām, iedzīvotājiem, Latvijas vēstniecībām ārvalstīs.

Sniegtas atbildes vai koordinēta atbilžu sagatavošana uz vairāk nekā 400 jautājumiem, kas uzdoti elektroniski internetā Finanšu ministrijas mājas lapā (adrese info@fm.gov.lv un e-iesniegums).

Ziņas par ministrijas aktualitātēm regulāri tiek ievietotas internetā Finanšu ministrijas mājas lapā, kā arī Ministru kabineta mājas lapā www.mk.gov.lv un ziņu aģentūras Leta un ziņu aģentūras BNS interneta mājas lapu sadaļās.

Preses relīzes

Koordinēta Finanšu ministrijas speciālistu līdzdalība informatīvos un mācību pasākumos, piemēram, lekciju lasīšanā vidusskolu ekonomikas skolotājiem un LU studentiem.

Iekšējā komunikācija

Pilnveidota un regulāri atjaunota Finanšu ministrijas iekšējās informācijas lapa intranets.

Finanšu ministrijas darbinieki nodrošināti ar dienas kopējo preses apskatu.

Regulāri tika gatavots speciāls dienas preses apskats par FM jautājumu atspoguļojumu presē.

Sniegtas konsultācijas Finanšu ministrijas darbiniekiem un tās padotībā esošo iestāžu vadītājiem par komunikācijas jautājumiem.

Internets

Uzturēta un regulāri atjaunota Finanšu ministrijas mājas lapa internetā www.fm.gov.lv. Koordinēta citu FM struktūrvienību aktuālās informācijas ievietošana mājas lapā, pilnveidota mājas lapas struktūra.

Administratīvi saimnieciskā darbība

Finanšu plānošana

2004.gadā tika nodrošināta Finanšu ministrijas centrālā aparāta gadskārtējā budžeta izpildāmo programmu un apakšprogrammu izpilde – finansējuma plānošana; finansēšanas plānu un tāmju sagatavošana un precizēšana; kopējā izlietojuma analīze; reizi ceturksnī sagatavoti kopsavilkuma pārskati par Finanšu ministrijas budžeta programmu un apakšprogrammu izpildi; reizi mēnesī sagatavota papildus piešķirtā finansējuma prioritārajiem pasākumiem izpildes analīze; katru mēnesi sagatavota un analizēta informācija par programmas 30.00. “Finansiālās un fiskālās politikas veidošana un valsts budžeta izstrāde” ietvaros veiktajām kapitālajām iegādēm un intelektuālajiem īpašumiem; sagatavota un nepieciešamības gadījumā aktualizēta plānoto izdevumu tāme un izdevumu analīze Finanšu ministrijas specializētajiem atašejiem Briselē, katru mēnesi sagatavoti ikmēneša pārskati Valsts kasei par ISPA projektu finansēšanas gaitu; uzturēta datu bāze par FM pamatbudžeta apakšprogrammas 41.02.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” līdzekļu piešķiršanu un izlietojumu un nodrošināta trīs mēnešu, pusgada, deviņu mēnešu un gada kopsavilkumu pārskata par līdzekļu neparedzētiem gadījumiem piešķiršanu un izlietojumu sagatavošana un iesniegšana Saeimā; katru mēnesi veikta analīze par kancelejas un biroja tehnikas iegādes izdevumiem.

Tika organizēti un apkopoti ministrijas padotībā esošo iestāžu sagatavotie materiāli par to izpildāmajām budžeta programmām un apakšprogrammām, pārbaudot to sastādīšanu atbilstoši metodiskajos norādījumos noteiktajām prasībām.

Tika organizēta un nodrošināta Finanšu ministrijas resora 2005.gada valsts budžeta projekta izstrāde (2004.gadā valsts budžeta 2005.gadam projekts tika sagatavots divas reizes).

Tika organizēta un nodrošināta priekšlikumu grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam” sagatavošana Finanšu ministrijas centrālā aparāta izpildāmajām programmām un apakšprogrammām, izvērtēti ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu iesniegtie priekšlikumi un sagatavoti Finanšu ministrijas resora kopējie priekšlikumi grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam” (2004.gadā divas reizes sagatavoti grozījuma projekti likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”).

Pārskata gadā organizēta un nodrošināta ministrijas kopsavilkumu materiālu sagatavošana par ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu investīciju programmas projektu pieteikumiem un to iesniegšana Ekonomikas ministrijā, kā arī nodrošināta informācijas apkopošana par ministrijas padotībā esošo iestāžu investīciju projektu īstenošanas gaitu.

Tika nodrošināta alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa marku pasūtīšana, saņemšana un savlaicīga nodošana Valsts ieņēmumu dienestam.

Organizēta un sadarbībā ar padotības iestādēm un ministrijas struktūrvienībām nodrošināta Finanšu ministrijas rīcības plāna Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai un Finanšu ministrijas gada veicamo darbu plāna sagatavošana un aktualizācija.

Grāmatvedības uzskaite

2004.gadā nodrošināta Finanšu ministrijas centrālā aparāta grāmatvedības kārtošana un uzskaite.

Regulāri tika veikta finanšu līdzekļu naudas plūsmas un izpildes pēc uzkrāšanas principa grāmatvedības uzskaite gadskārtējā budžeta programmās un apakšprogrammās (23 konti, tai skaitā: 19 pamatbudžeta konti, 3 ziedojuma un dāvinājuma konti, 1 tranzītkonts ar sadalījumu pa trim rīkojumiem).

Nodrošināta ministrijas centrālā aparāta un resora kopsavilkuma grāmatvedības pārskatu sagatavošana un iesniegšana saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību un termiņiem.

Tika nodrošināta PHARE Daudzvalstu programmas projekta “Krāpšanas, kas apdraud ES (Latvijas) finanšu intereses, apkarošana” īstenošana un finanšu līdzekļu izlietojums.

Lietvedība

Ministrijas centrālajā aparātā organizēts lietvedības darbs, nodrošinot dokumentu reģistrāciju un to apriti saskaņā ar Finanšu ministrijas Lietvedības instrukciju. 2004.gadā tika reģistrēti 33 838 saņemtie dokumenti , tai skaitā :

– 1176 – fizisko personu iesniegumi, sūdzības un priekšlikumi;

– 55 – dokumenti ar atzīmi “Dienesta vajadzībām”.

2004.gadā nodrošināta dokumentu uzkrāšana un saglabāšana atbilstoši Latvijas Valsts arhīva noteiktajām prasībām.

Reizi mēnesī tika nodrošināta apmeklētāju iesniegumu pieņemšana ārpus darba laika.

Saimnieciskā darbība

Finanšu ministrijas centrālajā aparātā tika organizēta saimnieciskā darbība, materiālo resursu iegāde un pakalpojumu saņemšana saskaņā ar likumu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”.

Sagatavots pārskats par iepirkumiem valsts vai pašvaldību vajadzībām un iesniegts Iepirkumu uzraudzības birojam.

Nodrošināta pakalpojumu saņemšana OLAF (Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja) projekta ietvaros saskaņā ar 2003.gada 14.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.562 un 2004.gada 6.februāra Finanšu ministrijas rīkojumu Nr.76.

 

Budžeta programmas rezultatīvo rādītāju izpilde kopumā

Programma: 30.00. “Finansiālās un fiskālās politikas veidošana un valsts budžeta izstrāde”

Finanšu ministrijas centrālā aparāta rezultatīvie rādītāji	2004. gada plāns	Izpilde pārskata periodā
Štata vienību skaits	310	289
Izstrādātie tiesību aktu projekti	87	158
Par tiesību aktu projektiem sniegtie atzinumi	2 030	2 116
Sagatavotie un pilnveidotie metodikas projekti saistībā ar valsts budžeta plānošanu	2	2
Sagatavotie valsts budžeta apskati	12	12
Ministru kabinetam sagatavotie ziņojumi par valsts budžeta izpildi	4	4
Sagatavotie ziņojumi par tautsaimniecības attīstības un kopbudžeta izpildes gaitu	4	4
Sagatavots makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas scenārijs	1	1
Sagatavota un Eiropas Komisijai iesniegta Konverģences programma	2	2
Veiktās ikmēneša iemaksas Eiropas Savienības budžetā (sākot ar 2004.gada 1.maiju)	6	6
Pārstāvētās Latvijas pozīcijas pašu resursu konsultatīvajās sanāksmēs (ACOR)	2	2
Sagatavotās un Eiropas Komisijai iesniegtās nacionālā kopieņēmuma un pievienotās vērtības nodokļa bāzes prognozes	1	1
Izskatītās sabiedrisko un reliģisko organizāciju lietas ziedojumu un humānās palīdzības atļauju saņemšanai	900	871
Nodokļu maksātājiem sniegtās konsultācijas nodokļu piemērošanas jautājumos	1 700	4 200
Veiktie iekšējie auditi ministrijā, padotībā esošajās iestādēs, apvienotie auditi	40	45
Veiktās iekšējā audita struktūrvienību salīdzinošās pārbaudes	6	6
Sagatavota un pilnveidota metodika iekšējā audita jomā	4	11
Sagatavota un pilnveidota metodika finanšu kontroles jomā	3	3
Sagatavotās Finanšu ministrijas centrālā aparāta izpildāmo programmu un apakšprogrammu attiecīgā gada budžeta izdevumu analīzes un kopējā Finanšu ministrijas resora attiecīgā gada valsts budžeta izpildes analīzes	4	4
Sniegtās konsultācijas muitas normatīvo aktu piemērošanas jautājumos	200	405
Informācijas sagatavošana muitas nodokļu jomā EUROSTAT un PTO datu bāzēm	2	2
Sagatavotās ziņas presei	330	316
Sniegtās mutiskās un rakstiskās atbildes uz žurnālistu un iedzīvotāju jautājumiem	1 600	2 160
Izstrādātie pieteikumi divpusējās palīdzības piesaistei Finanšu ministrijas vajadzībām	1	1
Sagatavotie materiāli un nodrošinātā dalība Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas sanāksmēs (sanāksmju skaits)	9	9
Iestāšanās Eiropas Savienībā procesā uzņemto saistību izpildes kontrole (sagatavoto uzraudzības ziņojumu skaits)	1	0
Nodrošināta dalība augsta līmeņa sanāksmēs Eiropas Savienības ekonomiskās politikas koordinācijas ietvaros (sanāksmes)	3	7
Sagatavotie pārskati par izskatītajiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem	12	12
Juridiskajām personām sniegtā metodoloģiskā palīdzība grāmatvedības jautājumos	80	85
Veiktie pasākumi Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valstiskai uzraudzībai (dalība LZRA sēdēs, izskatīti, saskaņoti dokumenti)	35	35
Organizētās Grāmatvedības padomes sēdes (sēžu skaits)	12	10
Fiziskajām un juridiskajām personām sniegtās juridiskās konsultācijas un paskaidrojumi normatīvo aktu piemērošanas jautājumos	500	500
Sagatavotais gada pārskats par komercdarbības atbalstu rūpniecībai un citām nozarēm	1	1
Sagatavotie atzinumi par atbalsta programmām un individuālā atbalsta projektiem	30	33
Izskatītie Valsts investīciju programmas projektu pieteikumi	79	0
Izskatītie Valsts investīciju programmas projektu ieviešanas plāni un progresa ziņojumi	390	245
Sagatavots un aktualizēts Cilvēkresursu attīstības plāns	1	1
Sagatavots un aktualizēts Informācijas un komunikācijas rīcības plāns	1	1
Organizētās Uzraudzības komitejas sēdes	4	4
Sagatavotie ziņojumi Uzraudzības komitejai	4	4
Organizētās Vadības komiteju sēdes	10	37
Sagatavotie pārskati par prioritāšu ieviešanu	12	13
Organizētie informatīvie semināri par Eiropas Savienības struktūrfondiem	10	15
Izstrādātās un aktualizētās struktūrfondu projektu sagatavošanas pamatprasības	1	0
Izstrādātās struktūrfondu programmu novērtēšanas pamatprasības	1	1
Sagatavotie informatīvie izdevumi par Eiropas Savienības struktūrfondiem	2	2
Sagatavotie pārskati par Eiropas Savienības pirmsstrukturālo fondu ieviešanu	75	79
Administrētie ISPA un PHARE projekti	1	1
Koordinētie un īstenotie Eiropas Savienības struktūrfondu uzraudzības sistēmas izveidošanas (izveidota IT sistēma) pasākumi	1	1
Izskatītie Kohēzijas fonda projektu pieteikumi	15	12
Izskatītie ISPA un Kohēzijas fonda projektu mēneša progresa ziņojumi un analizētās šo projektu naudas plūsmas	544	525
Sagatavotie atzinumi par ISPA un Kohēzijas fonda projektu noslēguma maksājumu deklarācijām	3	0
Sagatavotie un administrētie PHARE starpposma novērtēšanas līgumi un kontrolētā darbu kvalitāte. Izvērtētie sektori	4	0
Sagatavotās divpusējās un daudzpusējās ārvalstu palīdzības programmas	3	1
Sagatavotie atzinumi par ārvalstu palīdzības projektu atbrīvošanu no muitas un pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem	900	746
Sagatavoti Eiropas Savienības PHARE programmas uzraudzības ziņojumi	30	30
Organizēta Eiropas Savienības finansēto programmu apvienotās uzraudzības komitejas sēde	1	1
Organizētās Eiropas Savienības finansēto programmu uzraudzības apakškomiteju sēdes	30	30
Organizētās ISPA uzraudzības komitejas sanāksmes	2	2
Organizētās Kohēzijas fonda uzraudzības komitejas sanāksmes	1	1
Latvijas Bankai sagatavotie pārskati par reģistrētajiem ārvalstu projektiem	12	12
Reģistrētie divpusējie ārvalstu finanšu palīdzības projekti	80	79
Sagatavotās programmas Eiropas Savienības pārejas līdzekļu administratīvās spējas stiprināšanai	1	1
Dalība Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu ministru padomē (ECOFIN) un līdzdarbība Konkurētspējas padomē un Vispārējo lietu padomē (pasākumu skaits)	12	14
Dalība Ekonomisko un finanšu jautājumu (EFC) komitejā (locekļi un vietnieki)	36	30
Dalība Eiropas Komisijas un Padomes darba grupās un komitejās	500	500

MINISTRIJAS PADOTĪBĀ ESOŠĀS VALSTS PĀRVALDES IESTĀDES UN KAPITĀLSABIEDRĪBAS, KURĀS FINANŠU MINISTRIJA IR VALSTS KAPITĀLA DAĻU TURĒTĀJA

Ministrijas padotībā ir:

- Valsts kase;

- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra;

- Valsts ieņēmumu dienests;

- Valsts proves uzraudzības inspekcija;

- Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija;

- Iepirkumu uzraudzības birojs;

- Satiksmes birojs ( līdz 01.09.2004).

Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās:

- valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”;

- valsts akciju sabiedrība “Latvijas Loto”;

- valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka”;

- valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Nams-FM”;

- maksātnespējīgā akciju sabiedrība “Jelgavas siltumtīklu uzņēmums” (no 30.11.2004)

Valsts kase

2004.gadā tika izstrādāta Valsts kases (VK) darbības stratēģija 2005.-2008.gadam, kas ietver VK modernizāciju, saglabājot esošos standartus un darbības efektivitāti, kā arī nosaka turpmāko attīstību un darbības pamatvirzienus – valsts budžeta izpildei, valsts parāda un aktīvu vadību, Eiropas Savienības politiku instrumentu maksājumu iestādes funkciju īstenošanu, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldība un VK kā valsts pārvaldes iestādes pārvaldību. VK ilgtermiņa mērķis ir kļūt par progresīvāko valsts kases sistēmu jaunajās ES dalībvalstīs.

Valsts kases darbības stratēģijas galvenās prioritātes ir orientēšanās uz klientu, tā vajadzībām un interesēm un informācijas tehnoloģiju maksimāli efektīva izmantošana klientu apkalpošanā un valsts parāda vadībā.

Valsts budžeta izpilde

2004.gadā Valsts kase veica klientu aptauju, kuras mērķis bija noskaidrot klientu apmierinātību ar VK sniegtajiem pakalpojumiem valsts budžeta izpildes jomā un nākotnē sagaidāmos pakalpojumus. Vairāk nekā puse no aptaujātajiem klientiem atzina, ka sadarbība ar VK salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir uzlabojusies. Atbilstoši stratēģijai un klientu aptaujas rezultātiem 2004.gadā tika īstenots projekts un pēc starptautiskās auditoru kompānijas sistēmas vides drošības pārbaudes pozitīva atzinuma saņemšanas pilna darbības režīma ekspluatācijā nodota Valsts budžeta informācijas sistēmas apakšsistēma eKase, kas paredzēta VK pakalpojumu sniegšanai internetā.

2004.gadā Valsts kase ir ieviesusi jaunu pašvaldību gada un mēneša pārskatu apkopošanas programmatūru, kas bāzēta uz jaunākajiem tehnoloģiju sasniegumiem un izmanto interneta vidi tiešsaistes režīmā. Programmatūra nodrošina datu pieejamību ne tikai pašvaldību un VK darbiniekiem, bet arī Valsts kontrolei, Finanšu ministrijai un Latvijas Bankai, kā arī ES sturktūrfondu starpniekinstitūcijām, tādējādi radot iespēju samazināt papīra dokumentu plūsmu un paātrinot informācijas apriti.

Ar 2004.gada 1.janvāri Valsts kasē tika ieviesti IBAN konti. 2004.gadā vienlaikus tika nodrošināta maksājumu izpilde gan pēc vecās, gan pēc jaunās kontu shēmas.

Valsts parāda un aktīvu vadība

2004.gadā Latvija emitēja eiroobligācijas līdz šim lielākajā apjomā – 400 miljonu eiru vērtībā ar garāko (10 gadu) dzēšanas termiņu un vēsturiski zemāko Latvijas emitēto eiras obligāciju likmi sākotnējā izvietošanā – 4,25%. Tika novērsts valūtu risks un līdzsvarots parāda valūtas pozīciju sastāvs un parāda vidējais termiņš.

2004.gada beigās valsts parāda apjoms bija 974,95 miljoni latu, kas ir 13,4% no iekšzemes kopprodukta. Tas ir trešais zemākais valsts parāda apjoms starp ES valstīm un viens no zemākajiem pasaulē. Valsts parāda zemais līmenis 2004.gadā nodrošināja Latvijai augstāku reitingu (A-) ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā no starptautisko reitingu aģentūru “Standard&Poor’s” un “Fitch Ratings” puses.

Eiropas Savienības politiku instrumentu maksājumu iestādes funkciju īstenošana

No 2004.gada maija Valsts kase sāka pildīt Eiropas Savienības struktūrfondu, Kohēzijas fonda un kopienas iniciatīvas “Equal” maksājumu iestādes funkcijas. Maksājumu iestādes galvenie uzdevumi ir sertificēt veiktos izdevumus, iesniegt maksājuma pieprasījumus un saņemt maksājumus no Eiropas Komisijas (EK).

2004.gadā VK saņēma avansa maksājumus no EK kopsummā vairāk nekā 60 miljonu eiru vērtībā, veica pirmos maksājumus struktūrfondu projektu īstenotājiem, kā arī nosūtīja uz EK pirmās struktūrfondu izdevumu deklarācijas un saņēma pirmās atmaksas no EK. Kohēzijas fonda ietvaros VK saņēma un sertificēja 19 izdevumu deklarācijas vides, transporta un tehniskās palīdzības projektiem, kā arī nosūtīja uz EK maksājumu pieprasījumus gandrīz 10 miljonu eiru vērtībā, no EK saņemot 5,5 miljonus eiras.

Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldība

Saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu Valsts kase veic valsts fondēto pensiju shēmas (otrā pensiju līmeņa) līdzekļu pārvaldīšanu.

2004.gada beigās kopējais VK pensiju plāna līdzekļu apjoms sasniedza 14,98 miljonus latu, kas ir 31,13% no kopējā otrā līmeņa pensiju līdzekļu apjoma. VK pensiju līdzekļu plānam ir 214 142 dalībnieki.

Kopumā 2004.gada 31.decembrī šā plāna ienesīgums bija 4,6% un tas pārsniedza atbilstoša termiņa Rigibor likmi. Ieguldījumu plāna daļas vērtība uz 2004.gada 31.decembri bija 1,1919155 un kopš darbības tā sākuma palielinājusies par 19,18 %. Veiksmīgos darbības rezultātus var skaidrot ar zemām līdzekļu apsaimniekošanas izmaksām un veiksmīgi veidotu ieguldījumu portfeli.

Valsts kases kā valsts pārvaldes iestādes pārvaldība

Valsts kase stratēģisko mērķu sasniegšanā ievēro vienotus iestādes darbības principus kvalitātes vadībā, personāla vadībā, risku vadībā, informācijas tehnoloģiju lietošanā un informācijas drošībā.

2004.gadā uzsākts darbs pie Kvalitātes vadības sistēmas ieviešanas VK atbilstoši starptautiskā standarta ISO 9001:2000 prasībām. 2004.gadā izveidota Kvalitātes vadības sistēmas uzraudzības komiteja, kuras uzdevums ir nodrošināt VK kvalitātes politikas un mērķu atbilstību VK stratēģijai.

Izveidota VK Audita komiteja, kura izskata audita ziņojumus un izstrādātos audita ieteikumus, kā arī izvērtē auditā konstatētās neatbilstības un to cēloņus.

Izstrādāta un apstiprināta Risku vadības politika, kuras mērķis ir nodrošināt vienotu un saskaņotu pieeju risku vadības procesam. 2004.gadā izveidots Risku pārvaldības departaments un risku pārvaldības sistēmas uzraudzībai ir nodibināta VK Risku vadības komiteja, kura izskata un novērtē būtiskākos riskus un pasākumus to mazināšanai, kā arī uzrauga risku vadības plānu izpildi un risku vadības procesa norisi iestādē.

Paplašināta IT infrastruktūra – izveidota eKases darbības produkcijas un testa vide. Valsts kontrole kā pilotprojektu VK veica revīziju par datorprogrammu atbilstību Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām. Pārbaudes laikā Valsts kontrole konstatēja, ka Valsts kases informācijas un datu apstrādes sistēmas programmu un ar tām saistīto licenču grāmatvedības uzskaites dati sniedz patiesu priekšstatu par faktisko stāvokli un atbilst pastāvošajiem normatīvajiem aktiem un VK datorprogrammu (licenču) izmantošanu reglamentē iekšējie normatīvie dokumenti. Tāpat tika apstiprināta VK izmantotās programmatūras (licenču) legalitāte.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) galvenā prioritāte 2004.gadā bija projektu savlaicīga ieviešana: 2002.gada PHARE Nacionālās programmas projektu ieviešana – pakalpojumu un preču piegāžu iepirkumu procedūru veikšana saskaņā ar Eiropas Komisijas iepirkuma procedūrām, iepirkumu un līgumu dokumentu izskatīšana pakalpojumu un preču piegāžu iepirkumiem. Grantu shēmu ietvaros - projektu pieteikumu konkursu organizēšana 2002.gada PHARE Nacionālās programmas “Projektu sagatavošanas fonda” ietvaros, 2003.gada PHARE Nacionālās programmas Ekonomiskās un sociālās kohēzijas projekta ietvaros un 2002. gada Pārrobežu sadarbības programmas ietvaros.

Stratēģiski svarīgs mērķis 2004.gadā bija nodrošināt PHARE programmas ieviešanu paplašinātās decentralizētās ieviešanas sistēmas apstākļos, kas nozīmēja sakārtot un pilnveidot PHARE programmas ieviešanas mehānismus un CFLA iekšējās kontroles sistēmu atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajām pamatprasībām. Kā galvenie uzdevumi šā mērķa sasniegšanai bija CFLA procedūru rokasgrāmatas izstrāde, risku vadības mehānisma izstrāde un īstenošana, jau iepriekš pieminēto darbības procedūru izstrāde iepirkuma veikšanai saskaņā ar nacionālajiem iepirkuma noteikumiem, sadarbības mehānisma ar nozaru ministrijām formulēšana un sadarbības līgumu noslēgšana ar visām vecākajām nozares amatpersonām. Pēc šo uzdevumu izpildes 2004.gada 30.jūlijā Eiropas Komisija pieņēma lēmumu par PHARE programmas ieviešanas decentralizētās vadības nodošanu CFLA, tādējādi apliecinot CFLA izveidotās ieviešanas sistēmas (EDIS) atbilstību.

2004.gadā CFLA turpināja 10 dažādu PHARE programmu ieviešanu: trīs nacionālās programmas valsts pārvaldes institūciju darbības un sadarbības veicināšanai ES ietvaros, trīs pārrobežu sadarbības programmas, veicinot sadarbību Baltijas jūras reģionā, un trīs speciālās programmas kodoldrošības pasākumu veikšanai, kā arī viena speciālā programma Eiropas Komisijas prasību ieviešanai ES piešķirtā finansējuma administrēšanai.

Pēc iestāšanās ES Latvijai kļuva pieejami ES struktūrfondi, tāpēc viena no gada prioritātēm bija saistīta ar ERAF projektu ieviešanas administrēšanas uzsākšanu. Uzdevuma ietvaros būtiski bija izveidot ERAF ieviešanas sistēmu un darbības procedūras ERAF projektu administrēšanai, kā arī vadības informācijas sistēmu un uzsākt tās darbību.

CFLA ir atbildīga par 43 ERAF aktivitāšu ieviešanu, kurām paredzētais finansējums, saskaņā ar Vienotā programmdokumenta programmas papildinājumu 2004.-2006. programmēšanas periodā ir EUR 369 202 825.

2004.gadā no 26 ERAF nacionālajām programmām 20 nacionālās programmas ar to projektu pieteikumiem ir saskaņotas ERAF vadības komitejā un par 15 programmām ir noslēgti 72 līgumi par šo nacionālo programmu projektu ieviešanu.

ERAF grantu shēmu ietvaros 2004.gadā ERAF vadības komitejā ir saskaņotas 9 no 10 ERAF grantu shēmām. Par visu šo vadības komitejā saskaņoto grantu shēmu ieviešanu ar to apsaimniekotājiem ir noslēgti līgumi par grantu shēmu ieviešanu. 2004.gada beigās jau ir izskatīti pirmie grantu shēmu ieviešanas progresa pārskati, un atmaksa grantu shēmu apsaimniekotājiem pārsvarā tiek plānota 2005.gada otrajā pusē.

2004.gadā tika izsludināts viens no septiņiem ERAF ietvaros plānotajiem atklātajiem projektu pieteikumu konkursiem. Pārējos atklātos projektu konkursus saskaņā ar pirmā līmeņa starpniekinstitūciju sniegto informāciju tiek plānots izsludināt 2005.gada pirmajā pusē.

Valsts ieņēmumu dienests

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir valsts pārvaldes institūcija, kas nodrošina nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī īsteno valsts muitas politiku un risina muitas jautājumus.

VID mērķi

Nodrošināt vienlīdzīgus nosacījumus visiem nodokļu maksātājiem valstī. Veicināt nodokļu nemaksāšanas izskaušanu, kā arī veidot pilsonisko apziņu par nodokļu nomaksas nepieciešamību un brīvprātīgu nodokļu maksāšanu. Veicināt tirdzniecību un uzņēmējdarbību, nodrošināt daudzpusīgu un kvalitatīvu servisu klientiem.

VID administrēto budžeta ieņēmumu izpilde

VID administrētie nodokļu un nenodokļu ieņēmumi valsts budžetā 2004.gadā ir Ls  2111,12 milj., kas ir par Ls 287,93 milj. jeb 15,8 % vairāk nekā 2003.gadā. Gada plāns ir izpildīts par 101,1 %.

Līdz ar VID nodokļu administrēšanas stratēģijas 2002.–2004.gadam īstenošanas pabeigšanu tika nodrošināta Eiropas Savienības prasību izpilde nodokļu administrēšanas jomā pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. 2004.gadā tika izstrādāts VID nodokļu administrēšanas stratēģijas 2005.–2007.gadam projekts, kas 2005.gadā ir apstiprināts.

Ieņēmumi

– valsts pamatbudžets – Ls 1005 milj.;

– valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – Ls 662,39 milj.;

– iedzīvotāju ienākuma nodoklis – Ls 435,53 milj.;

– dabas resursu nodoklis – Ls 8,19 milj.

Nodokļu kontroles rezultāti

2004.gadā nodokļu kontroles jomā tika veikti pasākumi saskaņā ar VID Nodokļu kontroles stratēģiju 2004.–2006.gadam. Tika veikti 1887 nodokļu auditi, nodokļu auditos papildus aprēķināti Ls 98,3 milj., veiktas 33 012 tematiskās pārbaudes, kurās 7960 konstatētajos pārkāpumos piemērots naudas sods Ls 648,9 tūkst., veiktas 304 saimnieciskās darbības novērošanas 224 nodokļu maksātājiem un 37 381 apsekošana.

Muitas darbība

Pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā viena no galvenajām muitas funkcijām bija nodokļu un nodevu iekasēšana – muitas iekasētie maksājumi bija nozīmīgākais ieņēmumu avots valsts pamatbudžetā. Pēc 2004.gada 1.maija, muitas fiskālajai funkcijai sašaurinoties, palielinājās muitas loma sabiedrības aizsardzībā pret narkotikām, ieročiem, veselībai bīstamām un pirātiskām precēm. Pēc Latvijas pievienošanās ES muita nodrošina brīvu preču plūsmu starp ES dalībvalstīm un muitas kontroli uz ES ārējās robežas. Pēc Latvijas pievienošanās ES ārējās robežas kontrole tika pastiprināta, par prioritātēm izvirzot narkotisko un psihotropo vielu, ieroču un citu konvencionāli aizliegtu priekšmetu nelegālās ievešanas atklāšanu, kā arī akcīzes preču kontrabandas novēršanu. Lai īstenotu efektīvu muitas kontroli uz ES ārējās robežas, pakāpeniski tika atdalītas muitas servisa un kontroles funkcijas: muitas režīmu noformēšanu veic šo funkciju īstenošanā specializēti darbinieki, bet muitas kontroli – ES ārējās robežas muitas punktos pastāvīgam darbam izveidoto muitas fiziskās kontroles grupu darbinieki.

VID Finanšu policijas pārvaldes rezultāti

VID Finanšu policijas pārvalde (FPP) 2004.gadā strādājusi saskaņā ar noteiktajām prioritātēm, lai veicinātu dienesta kopīgo mērķu – vienlīdzīgu nosacījumu nodrošināšana visiem nodokļu maksātājiem, nodokļu nemaksāšanas izskaušana, pilsoniskās apziņas veidošana par nodokļu nomaksas
nepieciešamību – sasniegšanu. Līdz 2004.gada beigām VID FPP ierosinātajās krimināllietās kopējais nodarīto zaudējumi apjoms ir Ls 33,2 milj. VID FPP lietvedībā 2004.gada beigās bija 868 krimināllietas, kriminālvajāšanas uzsākšanai nodotas 260.

VID Muitas kriminālpārvaldes rezultāti

VID Muitas kriminālpārvaldes darbībā 2004.gads iezīmējas ar būtiskām strukturālām pārmaiņām, kā arī atzinīgi vērtējamu veikumu apjomīgu un sarežģītu krimināllietu izmeklēšanā. 2004.gada sākumā Latvijas muitas dienestā tika uzsākta kontrabandas apkarošanā iesaistīto resursu reorganizācija, lai izveidotu vienotu, centralizētu, vertikālu muitas kontrabandas apkarošanas sistēmu, kas rada iespēju efektīvi strādāt pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. 2004.gadā ierosināta 41 krimināllieta, 19 krimināllietas nosūtītas kriminālvajāšanas uzsākšanai.

VID Akcīzes preču pārvaldes rezultāti

VID Akcīzes preču pārvaldes 2004.gada darbības prioritātes un galvenie darbības virzieni bija saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Būtiskas pārmaiņas ir skārušas komercdarbības vidi ar akcīzes precēm, radot pārmaiņas akcīzes preču tirgus uzraudzības un akcīzes nodokļa administrēšanas jomā. Ieviešot vienotos Eiropas koptirgus pamatprincipus nodokļu administrēšanā, kas balstīta uz augstu savstarpējo uzticību starp komersantu un nodokļus administrējošām institūcijām, 2004.gadā uzsākts darbs pie nacionālās akcīzes preču aprites kontroles sistēmas pilnveides, par vienu no galvenajām prioritātēm nosakot informācijas analīzes un apmaiņas operativitāti un tās izmantošanas kapacitāti. Kopš 2004.gada 1.maija ir notikušas funkcionālas pārmaiņas akcīzes nodokļa iekasēšanā, jo akcīzes nodokļa naftas produktiem iekasēšanas funkcija vairs nav piekritīga tikai muitas iestādēm un patlaban lielāko šā nodokļa daļu veido iekšzemē iekasētais akcīzes nodoklis.

VID Akcīzes preču pārvaldes kompetencē ir uzraudzības un kontroles nodrošināšana akcīzes preču aprites jomā licencētajos uzņēmumos. 2004.gadā veiktas 622 pārbaudes, no kurām 108 gadījumos konstatēti pārkāpumi. 2004.gadā VID Akcīzes preču pārvalde kopumā ir izskatījusi un pieņēmusi lēmumus 337 lietās. Izskatīto un pieņemto lēmumu rezultātā VID Akcīzes preču pārvalde 2004.gadā piemērojusi naudas sodu Ls 49,8 tūkst.

2004.gada februārī degvielas kvalitātes uzraudzībā VID Akcīzes preču pārvalde sāka izmantot mobilās degvielas kvalitātes kontroles ekspreslaboratorijas. Šādu laboratoriju izmantošana degvielas kvalitātes uzraudzības procesā ir saīsinājusi laiku starp degvielas paraugu izņemšanu un atbilstības novērtēšanas atzinuma saņemšanu, kas ir būtiski gan no patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa, gan arī no pašu uzņēmēju interešu viedokļa. 2004.gadā no veiktajām 435 pārbaudēm naftas produktu aprites jomā 291 gadījumā degvielas kvalitātes pārbaude ir veikta ekspreslaboratorijās un pārbaudīti 846 degvielas paraugi. Kopumā naftas produktu apritē pārbaudēs konstatēts 51 pārkāpums.

Valsts proves uzraudzības inspekcija

Valsts proves uzraudzības inspekcijas (VPUI) galvenais uzdevums 2004.gadā bija nodrošināt dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu proves uzraudzību, par prioritāti izvirzot valsts apbalvojumu izgatavošanas procesu un apbalvojumu kvalitātes kontroli.

VPUI darbības rezultāti:

Uzsākta Triju Zvaigžņu un Viestura ordeņa izgatavošanas procesu uzraudzība un šo apbalvojumu kvalitātes kontrole.

Nodrošināta dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu provēšana:

– provēts un nozīmogots 1 119 981 izstrādājums;

– izsniegtas kvalitātes apliecības 19 500 izstrādājumiem ar vērtīgiem dārgakmeņiem (briljantiem, safīriem, rubīniem un smaragdiem);

– veiktas 262 ķīmiskās un fizikāli-ķīmiskās analīzes.

Kontrolēta dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu marķēšanas un obligātās provēšanas prasību ievērošana saimnieciskās darbības veikšanas vietās ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem (veiktas 206 pārbaudes).

Reģistrētas, pārreģistrētas un pagarināta darbība saimnieciskām darbības vietām ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem (izsniegtas 997 pastāvīgās un 545 vienreizējās reģistrācijas apliecības).

Reģistrēti 80 un pārreģistrēti 56 dārgmetāla izstrādājumu izgatavotāju personiskie zīmogi.

Izstrādāti Ministru kabineta noteikumu projekti dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu kontroles un zīmogošanas jomā:

• “Valsts proves uzraudzības inspekcijas nolikums” (MK noteikumi Nr.547 pieņemti 2004.gada 21.jūnijā);

• “Noteikumi par valsts proves uzraudzības īstenošanas valsts nodevu” (MK noteikumi Nr.678 pieņemti 2004.gada 3.augustā).

Pildītas 1972.gada 15.novembra Konvencijas par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanas 5.panta 1.punktā minētās pilnvarotās iestādes funkcijas Latvijā.

Regulāri pilnveidotas testēšanas metodes saskaņā ar Eiropas Proves uzraudzības inspekciju asociācijas (AEAO) ieteikumiem.

Veikti pasākumi sabiedrības informēšanā:

– izveidota VPUI mājas lapa www.vpui.gov.lv;

– izdoti poligrāfiski un izplatīti informatīvie materiāli par Latvijā atzīstamo proves zīmogu attēliem un likuma “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanu” prasību pildīšanu.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija

Pārskata gadā tika izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas nolikums” (MK noteikumi Nr.176 pieņemti 2004.gada 25.martā), kas izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un kas precizē inspekcijas statusu, struktūru un funkcijas.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (inspekcija) izstrādāja – Preču un pakalpojumu loteriju likumprojektu (likums pieņemts Saeimā 2003.gada 19.jūnijā) un no tā izrietošos trīs Ministru kabineta noteikumu projektus – “Preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas uzraudzības un kontroles kārtība” (MK noteikumi Nr.731 pieņemti 2003.gada 16.decembrī), “Ziņojums par preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanu un tā iesniegšanas kārtība” (MK noteikumi Nr.701 pieņemti 2003.gada 16.decembrī) un “Kārtība, kādā komersants paziņo par preču vai pakalpojumu loteriju, kuras laimestu fonds nav lielāks par 500 latiem” (MK noteikumi Nr.730 pieņemti 2003.gada 16.decembrī). Pēc Preču un pakalpojumu loteriju likuma un no tā izrietošo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās, no 2004.gada 1.janvāra paplašinājās inspekcijas funkcijas un darba apjoms, izsniedzot atļaujas un kontrolējot preču un pakalpojumu loteriju organizēšanu Latvijā.

Inspekcija izstrādāja arī Ministru kabineta noteikumu projektu “Vienotā izložu un azartspēļu organizācijas grāmatvedības uzskaites kārtība” (MK noteikumi Nr.762 pieņemti 2003.gada 23.decembrī, stājās spēkā 2004.gada 1.janvārī), kas nosaka speciālu ieņēmumu uzskaites veidlapu aizpildīšanu un uzskaiti, kā arī prasības kazino ienākumu uzskaitei un to, ka katra kazino inkasācijā piedalās inspekcijas amatpersona.

Minēto jauno funkciju veikšanai mainīta inspekcijas struktūra un izveidotas divas jaunas nodaļas uzdevumu izpildei. Papildus strukturālajām pārmaiņām no 2004.gada 1.novembra inspekcijai ir jaunas telpas.

Uzraudzības jomā tika turpināts iesāktais uzdevums – nodrošināt, lai izložu un azartspēļu tirgus attīstība notiktu atbilstoši likumam, spēļu organizētāji izpildītu likuma prasības un valsts saņemtu līdzekļus budžetā no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa maksājumiem. 2004.gadā izložu un azartspēļu nodevu un nodokļu maksājumu veidā valsts speciālajā budžetā tika iekasēti Ls 9,515 milj., kas ir par 29,4% vairāk nekā 2003.gadā. Iekasētā summa bija 0,99% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem valsts pamatbudžetā un 0,13% no 2004.gada iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās.

2004.gadā veiktas 1996 azartspēļu un preču loteriju organizēšanas vietu pārbaudes (tajā skaitā kopā ar Valsts policijas un VID speciālistiem). Pārbaužu gaitā konstatēti 185 dažādi trūkumi vai pārkāpumi, par kuriem sastādīti 67 administratīvo pārkāpumu protokoli un iekasēta soda nauda Ls 7350. 2004.gadā veiktas kopīgas pārbaudes ar VID Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes speciālistiem 36 objektos. Pārbaudot Preču un pakalpojumu loteriju likuma prasību ievērošanu, sastādīti 20 administratīvo pārkāpumu protokoli. 11 administratīvo pārkāpumu protokoli nosūtīti izskatīšanai uz tiesu, divu sagatavoto lietu materiālus izskata Valsts policija, kā arī izteikti četri rakstiski brīdinājumi pārkāpuma novēršanai.

Inspekcijas amatpersonas un inspektori piedalījušies 1036 preču un pakalpojumu loteriju izlozēs un kopš 2004.gada 1.aprīļa katru dienu piedalījušies visu kazino inkasācijās, sastādot attiecīgus kazino inkasācijas protokolus.

Pārskata gadā izložu un azartspēļu tirgus kopējais neto apgrozījums bija Ls 73,03 milj., kas ir par 34,5% vairāk nekā 2003.gadā. Tīrais apgrozījums, ko veido tieši izložu un azartspēļu organizēšanas ieņēmumi bija Ls 65,82 milj., un tas ir par 40,1% vairāk nekā 2003.gadā.

Iepirkumu uzraudzības birojs

Normatīvo aktu saskaņošana ES prasībām

Pārskata periodā Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) sagatavots un Valsts kancelejā iesniegts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”” (ievieš Direktīvu 2004/18/EK, likums pieņemts Saeimā 2004.gada 11.martā); likumprojekts “Par iepirkumiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” (ievieš Direktīvu 2004/17/EK, likums pieņemts Saeimā 2004.gada 21.oktobrī); Ministru kabineta noteikumu projekti: “Noteikumi par iepirkumu paziņojumu saturu un formu” (MK noteikumi Nr.235 pieņemti 2004.gada 1.aprīlī); “Noteikumi par atklāta konkursa norisi” (MK noteikumi Nr.532 pieņemti 2004.gada 8.jūnijā); “Noteikumi par slēgta konkursa norisi” (MK noteikumi Nr.531 pieņemti 2004. gada 8.jūnijā); “Noteikumi par iepirkuma procedūrām un to piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” (MK noteikumi Nr.603 pieņemti 2004.gada 13.jūlijā, grozījumi pieņemti Ministru kabinetā 2004.gada 16.novembrī); “Noteikumi par līgumcenu robežām” (MK noteikumi Nr.997 pieņemti 2004.gada 30.novembrī) un “Noteikumi par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu paziņojumu paraugu un saturu” (MK noteikumi Nr.1026 pieņemti 2004.gada 14.decembrī).

Pēc IUB iniciatīvas sagatavoti Ministru kabineta noteikumu projekti: “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.179 “Kārtība, kādā finanšu ministrs valsts vārdā sniedz galvojumus”” (MK noteikumi Nr.892 pieņemti 2004.gada 26.oktobrī); “Grozījums Ministru kabineta 2002.gada 17.decembra noteikumos Nr.543 “Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem”” (MK noteikumi Nr.891 pieņemti 2004.gada 26.oktobrī); “Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 21.jūnija noteikumos Nr.544 “Noteikumi par valsts nodevu par informācijas sniegšanu no Uzņēmumu reģistra reģistriem”” (MK noteikumi Nr.938 pieņemti 2004.gada 16.novembrī).

E-iepirkums

2004.gada tika izstrādāta koncepcija “Informācijas tehnoloģiju izmantošana sabiedrisko iepirkumu sistēmas pilnveidošanā” (koncepcija apstiprināta MK 2004.gada 29.janvārī).

Iepirkumu likumības uzraudzība

Pārskata periodā ir saņemtas 253 sūdzības par pasūtītāja darbību iepirkuma organizēšanas laikā, tai skaitā septiņas sūdzības par sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumiem. Pārskata periodā izskatītas 210 sūdzības, un 2003.gada decembrī saņemtās sūdzības (t.sk. 67 gadījumos sūdzības ir apvienotas vienā lietvedībā). 35 sūdzības tika atsauktas pirms izskatīšanas uzsākšanas un 13 sūdzības nav skatītas, jo pasūtītājs ir noslēdzis iepirkuma līgumu.

Kontroles uzdevumu izpildē veiktas 472 procedūru pārbaudes.

Metodiskā palīdzība

Lai nodrošinātu likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” pareizu piemērošanu, Iepirkumu uzraudzības biroja speciālisti vadījuši 95 seminārus, kuros piedalījās 2 672 klausītāji, tajā skaitā sešus seminārus Valsts administrācijas skolā (156 klausītāji).

Iepirkumu statistika un iepirkumu paziņojumi

Pārbaudīti un iepirkumu datu bāzē ievadīti 2 714 statistikas pārskati par valsts un pašvaldību iepirkumiem.

IUB mājas lapā publicēti 6 990 iepirkumu paziņojumi. Uzsākta iepirkumu paziņojumu pārsūtīšana uz Eiropas Kopienas Oficiālā Vēstneša (“Official Journal of the European Communities”) elektronisko izdevumu (Tenders Electronic Daily).

Satiksmes birojs

Līdz 2004.gada 1.septembrim Finanšu ministrijas padotībā bija Satiksmes birojs, kura mērķis paredzēja nodrošināt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku un tiesīgo lietotāju civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) sistēmas darbību valstī.

Satiksmes biroja galvenie uzdevumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (likums pieņemts Saeimā 07.04.2004.) paredzētajā kārtībā pārvaldīt:

– Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas (rezerves) fondu (Garantijas fonds);

– Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fondu (Apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fonds);

– uzkrāt naudas līdzekļus 0,6 procentu apmērā no apdrošināšanas sabiedrību iekasētajām OCTA prēmijām un pēc Ceļu satiksmes drošības padomes rīkojuma izlietot ceļu satiksmes negadījumu novēršanai;

– pārveidot jau izstrādāto informācijas tehnoloģijas sistēmu atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku OCTA likumprojekta (Likumprojekts) prasībām, ieviešot jauninājumus, kas netiek regulēti pašreiz spēkā esošā Likumā;

– izstrādāt normatīvo aktu projektus un priekšlikumus, kas saistīti ar OCTA;

– administrēt apdrošināto transportlīdzekļu īpašnieku uzskaites datu bāzi (Datu bāze);

– sniegt bezmaksas informāciju apdrošināšanas sabiedrībām no OCTA datu bāzes saskaņā ar noslēgto līgumu starp Satiksmes biroju un apdrošināšanas sabiedrību;

– sniegt informāciju ceļu satiksmes negadījumā cietušajiem par apdrošināšanas sabiedrību, kas apdrošinājusi ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību;

– savas kompetences ietvaros izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un piemērot administratīvos sodus;

– izmaksāt apdrošināšanas atlīdzības Likumā paredzētajos gadījumos;

– iesniegt tiesā regresa prasības Likumā paredzētajos gadījumos;

– organizēt starptautisku sadarbību un savstarpējo norēķinu kārtību, kas saistīta ar transportlīdzekļu īpašnieku OCTA maksājumiem;

– nodrošināt Latvijas kā Zaļās kartes sistēmas dalībvalsts pienākumu pildīšanu;

– sniegt pakalpojumus, kas saistīti ar OCTA tehniskajām un medicīniskajām ekspertīzēm un OCTA juridiskajiem jautājumiem, apdrošināšanas atlīdzību izmaksām un zaudējumu noregulēšanu, tehnisko ekspertu sertificēšanu un apmācību (kvalifikācijas celšanu), kā arī pakalpojumus, kas Satiksmes birojam jāveic Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos;

– normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un bez maksas saņemt darbam nepieciešamo informāciju no valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām un apdrošināšanas sabiedrībām;

– slēgt sadarbības līgumus ar citu valstu attiecīgajām institūcijām.

Izpildot Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā noteiktās normas un saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 20.augusta rīkojumu Nr.583 “Par Satiksmes biroja likvidāciju” no 2004.gada 1.septembra ir likvidēts Finanšu ministrijas padotībā esošais Satiksmes birojs, kura mantu, saistības un saistību nodrošinājumu ir pārņēmis Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.

Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”

2004.gadā valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) darbojās, lai izvērstu iepriekš aizsākto jaunu darbības jomu - nekustamo īpašumu renovāciju (būvniecību) valsts institūciju speciālām vajadzībām, nepiesaistot valsts budžeta līdzekļus.

Nekustamā īpašuma renovācija (būvniecība)

Valsts institūciju nodrošināšanā ar telpām VNĪ operatīvi sagatavoja nekustamo īpašumu Rīgā, Brīvības ielā 72 Veselības ministrijas vajadzībām (Ls 0,5 milj. - galvenokārt remontdarbi). Nekustamo īpašumu būvniecībā valsts institūciju speciālām vajadzībām VNĪ gatavojās (arī finanšu resursu jomā) un gada beigās atsāka darbus Iekšlietu ministrijas kompleksā. Nekustamo īpašumu renovācijā VNĪ uzsāka darbus ar kompleksa “Rīgas pils” reģenerāciju saistītajos nekustamos īpašumos - no Rīgas pils pārvietojamo muzeju un to krātuvju vajadzībām Rīgā, Doma laukumā 6, kā arī Rīgā, Pulka ielā 6,8,12 un 16 (būvprojektēšana). Renovēti arī gan citi valsts institūcijām iznomātie nekustamie īpašumi (Valsts prezidentes rezidence Jūrmalā, Meierovica prospektā 31 u.c.), gan nekustamie īpašumi ar dažādiem nomniekiem (Rīgā, Meistaru ielā 10/12; Liepājā, Graudu ielā 50 u.c.).

Valsts zemes atsavināšana

2004. gadā būtiski palielinājās valsts zemes atsavināšana un noslēgti 324 pirkuma līgumi (3,3 reizes vairāk nekā 2003.gadā, kurā bija nosacīti mazs apjoms normatīvo aktu kavēšanās dēļ). Savukārt valsts zemes atsavināšanas ieņēmumi (latos un sertifikātos kopā) palielinājās 10 reizes (Ls 0,2 milj. 2003.gadā un Ls 2 milj. 2004. gadā).

Cita darbība

Nekustamā īpašuma tiesiskā reģistrācijā 2004.gadā valsts un VNĪ īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā 610 nekustamiem īpašumiem (par 11% vairāk nekā 2003.gadā). VNĪ apsaimniekoja nekustamos īpašumus ar ēku kopējo platību apmēram 0,3 milj. m².

Finanšu rezultāti

Valsts un pašvaldību budžetos ieskaitīti nodokļu maksājumi un dividendes – Ls 2,4 milj. (par 21 % vairāk nekā 2003. gadā).

Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka”

Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka” (Hipotēku banka) 2004. gadā turpināja dinamiski attīstīties, ko apliecina galvenie finanšu rādītāji. Hipotēku bankas bruto aktīvu apjoms pieauga līdz Ls 316,5 miljoniem jeb par 34%, savukārt peļņa bija Ls 1 711 tūkstoši, kas par Ls 137 tūkstošiem jeb 9% pārsniedz 2003.gada auditēto peļņu.

Hipotēku bankas bruto kredītportfelis 2004.gadā ir palielinājies par Ls 78,7 miljoniem jeb 41% un decembra beigās sasniedza Ls 270,3 miljonus, nodrošinot bankai 6,2% lielu tirgus daļu. 2004.gada beigās Hipotēku banka bija sestā lielākā banka Latvijā pēc izsniegto hipotēku kredītu apjoma (6,3 % tirgus daļa) un privātpersonām izsniegtajiem mājokļa kredītiem (8,6% tirgus daļa).

2004.gads kopumā bija nozīmīgs un ļoti veiksmīgs bankas hipotekāro darījumu darbības virziena attīstībā. Apgrozībā esošo ķīlu zīmju apjoms palielinājās par Ls 14,3 miljoniem jeb 61%, gada beigās sasniedzot Ls 37,9 miljonus. Hipotēku banka sekmīgi emitēja pirmās ķīlu zīmes ārvalstu valūtā, izvietojot divas ķīlu zīmju emisijas 10 miljonu ASV dolāru un 15 miljonu ASV dolāru apmērā. Šo ķīlu zīmju emisiju izvietošanas organizēšanā banka sadarbojās ar Latvijas Unibanku kā ģenerālaģentu. Vairāk nekā 60% no ASV dolāros emitēto ķīlu zīmju apjoma iegādājās investori ārpus Latvijas, kas bankai deva iespēju paplašināt esošo investoru loku un veicināja bankas emitēto ķīlu zīmju atpazīstamību ārvalstu investoru vidū.

2004.gadā Hipotēku banka turpināja īstenot attīstības programmas, kuru ietvaros valdības uzdevumā tiek sniegts atbalsts noteiktām uzņēmēju un iedzīvotāju grupām. Bankas īstenotās valstiskā līmeņa programmas ir šādas: Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) programma, kuras ietvaros tiek piedāvāti MVU pamatprogrammas un speciālu programmu aizdevumi (strauji augošo MVU, uzņēmējdarbības uzsācēju, sieviešu un īpašu atbalstāmo reģionu MVU kredīti), kā arī Mājokļu attīstības kreditēšanas programma, Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju aizdevumu programma, Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programma, Energoefektivitātes fonda aizdevumi un projekts “Mājokļa sanācijas iniciatīva enerģijas taupīšanai”. Aizvadītajā gadā īpaša uzmanība tika pievērsta mikrokredītu (līdz EUR 25 000) izsniegšanai un sadarbības ar kooperatīvajām krājaizdevu sabiedrībām attīstīšanai.

2004.gada aprīlī Hipotēku banka un Norvēģijas – Latvijas uzņēmējdarbības attīstības fonds kopīgi izveidoja jaunu riska kapitāla fondu Mazo un vidējo komersantu atbalsta fondu, kas piedāvās Latvijā reģistrētām mazām un vidējām komercsabiedrībām (MVK) riska kapitāla finansējumu. Atbalsta fonds darbosies kā pilotprojekts, pārbaudot programmā iecerēto ideju, principu un struktūru piemērotību. Fonda darbība plānota līdz 2014. gadam, šajā laikā fondam būtu jāfinansē vismaz 40 projekti.

Lai izstrādātu priekšlikumus par Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārveidošanu par attīstības banku, 2004.gadā tika izveidota darba grupa, kura sagatavoja iesniegšanai Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu par koncepcijas “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” attīstību 1999. - 2005.gadā” izpildi un turpmāk veicamajiem darbiem.

Paplašinot savu darbību Rīgā, 2004.gadā Hipotēku banka atvēra divas jaunas filiāles - Ķengaraga un Vidzemes filiāles. Arī pārējos Latvijas reģionos esošās filiāles tiek paplašinātas un modernizētas, dodot iespēju klientiem saņemt bankas pakalpojumus ērtā un klientiem draudzīgā vidē.

Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Loto”

2004.gads Valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Loto” (Sabiedrība) darbībā bija izaugsmes un jauninājumu gads. Iepriekšējos gados ieguldītais darbs pie on-line sistēmas iegādes un produktu izstrādes tika turpināts, ieviešot jaunus un papildinot esošos produktus, palielinot tradicionālo tirdzniecības vietu skaitu, kā arī uzsākot tirdzniecību, lietojot jaunus sakaru kanālus. Tādejādi sasniegts 23,9% ieņēmumu pieaugums, salīdzinājumā ar 2003.gadu un peļņa – Ls 285714.

Īpaši strauja pārskata periodā bija on-line loteriju sistēmas attīstība. Uzstādīto terminālu skaits pieauga no 136 gada sākumā līdz 213 termināliem gada beigās. Skaitļu loteriju apgrozījums pieauga par 34% salīdzinājumā ar 2003.gadu. Momentloteriju apgrozījums saglabājās iepriekšējā gada līmenī.

Lai varētu panākt šādu būtisku skaitļu loteriju apgrozījuma palielinājumu, sabiedrība pārskata periodā veica būtiskas investīcijas on-line termināļu un mobilo rūteru iegādē, skaitļu loteriju mārketingā, kā arī programmnodrošinājuma un datortehnikas iegādē. 2004.gada aprīlī tika ieviesta jauna skaitļu loterija - SportLoto. Loterija KENO tika papildināta ar likmēm Ls 2,00 un Ls 4,00, tādējādi rodot iespēju laimēt Latvijas izložu un azartspēļu tirgū šobrīd lielāko iespējamo laimestu Ls 240 000. 2004.gada martā tika uzsākta KENO sistēmas spēle, kā arī loterija SuperBingo tika papildināta ar papildspēli Džokers. Ar 2004.gada maiju ir uzsākta GPRS datu pārraides izmantošana loteriju tirdzniecības nodrošināšanai. Pārskata periodā tika veikti nepieciešamie priekšdarbi skaitļu loteriju tirdzniecības uzsākšanai internetā 2005.gadā.

Pārskata periodā ir izpildīti visi galvenie budžeta posteņi. Kopējie ieņēmumi 2004.gadā sasniedza Ls 3 641 261, apgrozījums – Ls 3 604 441, peļņa pēc nodokļiem – Ls 285 714. Sabiedrības finansiālās darbības efektivitātes rādītāji pārskata gadā liecina par sekmīgu saimniecisko darbību. Kopējās likviditātes rādītājs (apgrozāmie līdzekļi/īstermiņa saistības) 2004.gadā – 4,26 reizes. Bruto peļņas rentabilitāte sasniedza 31,5 %, pamatkapitāla atdeves koeficients – 142,86%. Komerciālā rentabilitāte (peļņa/neto apgrozījums) pirms nodokļu nomaksas – 20,06%, pēc nodokļiem - 7,93%. Ekonomiskā rentabilitāte (peļņa/bilances aktīvu vidējā vērtība) pirms nodokļiem – 54,66%, pēc nodokļiem – 21,60%. Finanšu rentabilitāte (peļņa/pašu kapitāla vidējā vērtība) pirms nodokļiem – 114,03%, pēc nodokļiem – 45,06%. Saistību īpatsvars bilancē – 0,14 reizes, saistības pret pašu kapitālu – 0,29 reizes.

Sekmīgi pārskata gadā ir turpinājis darboties arī “Latvijas Loto” meitas uzņēmums SIA “LatLoto Nams”, apsaimniekojot sabiedrībai piederošos nekustamos īpašumus, kā arī veicot sabiedrības materiāli tehniskās bāzes uzraudzību.

“Latvijas Loto” turpmākās attīstības prioritāte, tāpat kā iepriekšējā pārskata periodā, būs saistīta ar līdzekļu novirzīšanu pēc iespējas straujākai On-line loteriju sistēmas kvalitatīvai un kvantitatīvai uzlabošanai, palielinot termināļu skaitu un to izplatību valstī, kā arī papildinot jau esošās loterijas ar jauniem risinājumiem un papildu iespējām laimēt, ieviešot jaunus programmrisinājumus sadarbībā ar zviedru partneriem – firmu EssNet AB, kā arī attīstot jaunus pārdošanas kanālus.

Sabiedrība turpinās darbu pie momentloteriju tirgus attīstības, īpašu uzmanību pievēršot darbam ar sadarbības partneriem.

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Nams-FM”

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Nams – FM” (VSIA “Nams – FM” ) 2004.gada pirmo septiņu mēnešu beigās bija ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem Ls 8 447,77 apmērā, jo šos septiņus mēnešus VSIA “Nams – FM” darbojās kā bezpeļņas organizācija, bet atlikušos 2004.gada piecus mēnešus VSIA “Nams – FM” strādāja jau kā peļņas organizācija ar peļņu Ls 258,82.

Ieņēmumi no telpu nomas un ekspluatācijas izdevumiem 2004.gadā bija Ls 341 025,06, bet izdevumi remontiem, materiālu iegādei un ēkas ekspluatācijai – Ls 330 436,69.

2004.gadā atbilstoši VSIA “Nams – FM” statūtiem tika nodrošināta Finanšu ministrijas interešu īstenošana nekustamā īpašuma Rīgā, Smilšu ielā 1, kas sastāv no piecām ēkām ar litera Nr.1, 2, 3, 4 un 5, pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Lai augstā līmenī nodrošinātu sniegtos pakalpojumus Finanšu ministrijai un tās ēkas nomniekiem, 2004.gadā lielākā daļa saimniecisko un dažādi remontdarbi ir veikti pašu spēkiem (sanitārtehniķa un siltumtīkla remontatslēdznieku, elektriķu, krāsotāja, galdnieka, jumiķa, grīdu slīpētāja un lakotāja, grīdu mazgājamās iekārtas operatora, sakaru mehāniķu veiktie darbi) aptuveni Ls 65 000 apmērā. Kopējā izlietotā summa dažādu uzņēmējsabiedrību veiktajiem remontdarbiem Finanšu ministrijas ēkā 2004.gadā ir Ls 76 525,77.

Lai nodrošinātu nacionālajai drošībai svarīgo objektu aizsardzības režīmu, ministrijas ēkā 2004.gadā saskaņā ar integrētas drošības sistēmas (iekļaujot apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanu un piekļūšanas kontroli) Finanšu ministrijas ēkā, Rīgā, Smilšu ielā 1, projektu ir uzsākts darbs pie šīs sistēmas izveides pa posmiem. Pirmajā posmā tika sagatavota projekta tehniskā un izpilddokumentācija. Paralēli projektēšanas darbiem tika veikti videonovērošanas sistēmas montāžas darbi, kas pabeigti 2004.gada 1.jūnijā. Digitālās videoierakstīšanas ierīce ir uzstādīta apsardzes telpā, bet videokameras saskaņā ar projekta tehnisko uzdevumu ir izvietotas ēkas fasādē no Smilšu, Meistaru un Zirgu ielas puses, kā arī stāvu gaiteņos un ēkas pagalmos. Decembrī tika uzsākti darbi pie videonovērošanas sistēmas paplašināšanas un papildus ir uzstādītas vēl 17 videokameras. Ēkā ir izveidots elektroniskais caurlaižu birojs. Nākamajā posmā tiks uzsākti ieejas kontroles sistēmas uzstādīšanas darbi.

Saskaņā ar vispārējām prasībām gan Videonovērošanas sistēma, gan Sistēma e-Caurlaide 2004.gada 16.septembrī ir reģistrēta Datu valsts inspekcijā.

VSIA “Nams – FM” ir veikusi visus nepieciešamos pasākumus ugunsdrošības paaugstināšanai atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 “Ugunsdrošības noteikumi” prasībām - ir apstiprināts Rīcības plāns ugunsgrēka izcelšanās gadījumā, Rīcības plāns terorisma (sprādziena) draudu gadījumā, Ugunsdrošības pasākumu nodrošināšanas kārtība un Ugunsdzēšanas aparātu un ugunsdzēsības inventāra uzturēšanas, izmantošanas un glabāšanas kārtība. Ik gadus tiek veikta iekšējo ugunsdzēsības ūdensvadu tehniskā apkope, ēkas nodrošināšana ar ugunsdzēsības līdzekļiem un to tehnisko apkopju un uzpildīšanas organizēšana, kā arī evakuācijas ceļu uzturēšana kārtībā. 2004.gadā ir veikta ikgadējā bēniņu koka konstrukciju pretuguns apstrāde.

Maksātnespējīgā akciju sabiedrība “Jelgavas siltumtīklu uzņēmums”

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra rīkojumu Nr.937 “Par valsts kapitāla daļu turētāju maksātnespējīgajā akciju sabiedrībā “Jelgavas siltumtīklu uzņēmums””, Finanšu ministrija ir iecelta par maksātnespējīgās akciju sabiedrības “Jelgavas siltumtīklu uzņēmums” valsts kapitāla daļu turētāju. Valsts kapitāla daļas uz 2004.gada 31.decembri maksātnespējīgajā akciju sabiedrībā “Jelgavas siltumtīklu uzņēmums ir 4 142 500,00 ar vērtību 4 142 500,00 lati . Valsts kapitāla daļu īpatsvars kopējā kapitālsabiedrības kapitāla daļu skaitā sastāda 23,85%.

FINANSĒJUMS UN IZLIETOJUMS

Valsts budžeta līdzekļu izlietojums

Finanšu ministrijas resora 2004.gada valsts budžetā ir trīspadsmit pamatbudžeta programmas. Pārskata gadā ministrijas centrālais aparāts īstenoja septiņas budžeta programmas /apakšprogrammas:

• programmu “Finansiālās un fiskālās politikas veidošana un valsts budžeta izstrāde”;

• programmu “Legālai preču apritei nepieciešamās dokumentācijas nodrošināšana” (akcīzes marku iegādes nodrošināšana);

• apakšprogrammu “Iemaksas Eiropas Kopienas budžetā”;

• apakšprogrammu “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”;

• apakšprogrammu “Dotācija ANO Attīstības programmas pārstāvniecībai Latvijā”;

• apakšprogrammu “Vērtspapīru un privāto pensiju fondu uzraudzība”;

• apakšprogrammu “Finansējums Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.

Programmas “Finansiālās un fiskālās politikas veidošana un valsts budžeta izstrāde” mērķis ir izstrādāt un kopīgi ar valsts pārvaldes iestādēm īstenot valsts politiku budžeta, īstermiņa un ilgtermiņa finanšu, nodokļu un muitas, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu koordinācijas un izmantošanas jautājumos. Tā ir īstenota, lai nodrošinātu ministrijas centrāla aparāta darbību.

Programmas “Legālai preču apritei nepieciešamās dokumentācijas nodrošināšana” mērķis ir īstenot nepieciešamos pasākumus, lai uzņēmēji, kuri ražo un importē ar akcīzes nodokli apliekamus un obligāti marķējamus alkoholiskos dzērienus vai tabakas izstrādājumus, tiktu nodrošināti ar legālai preču apritei nepieciešamajām akcīzes nodokļa markām.

Apakšprogrammas “Iemaksas Eiropas Kopienas budžetā” mērķis ir nodrošināt Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts saistību izpildi, piedaloties Eiropas Kopienas pašu resursu sistēmā atbilstoši attiecīgajam Eiropas Komisijas acquis communautaire (Eiropas Savienības dalībvalstīm pārņemamo Eiropas Komisijas tiesību aktu u.c. citu saistību kopums).

Apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” mērķis ir segt izdevumus nacionāli īpašiem nozīmīgiem pasākumiem, kā arī kompensēt katastrofu un dabas stihiju radītos zaudējumus. Ministrija nodrošina piešķirto līdzekļu pārskaitīšanu noteiktā kārtībā atvērtajos kontos un pārskatu sagatavošanu par apakšprogrammas izpildi.

Apakšprogrammas “Dotācija ANO Attīstības programmas pārstāvniecībai Latvijā” mērķis ir nodrošināt Attīstības programmas uzturēšanas izdevumu segšanu saskaņā ar Latvijas valdības un ANO 1992.gada 23.decembrī noslēgto līgumu.

Apakšprogrammas “Vērtspapīru un privāto pensiju fondu uzraudzība” mērķis ir nodrošināt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma pārejas noteikumu 5.3. apakšpunkta izpildi.

Apakšprogrammas “Finansējums Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” mērķis ir nodrošināt finansējumu ES Struktūrfondu, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju daļas, Kopienas iniciatīvu, Norvēģijas valdības finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

Sadarbības partneri un starptautiskie projekti

PHARE programmas Twinning Light 2002 projekts 2002/000-590-12-02 “Grāmatvedības likumdošanas, standartu un administrācijas pilnveidošana”

Lai veiksmīgi risinātu ar likumdošanas pārņemšanu saistītus institucionālos jautājumus, tika īstenots Twinning Light 2002 līguma ietvaros apstiprinātais projekts “Grāmatvedības likumdošanas, standartu un administrācijas pilnveidošana” (Improvement of accounting legislation, standard setting and administration). Līgums tika noslēgts ar izvēlēto sadarbības partneri no Francijas - Compagnie Nationale des Commissaires aux Comptes (CNCC), un tā kopējā summa bija EUR 54 418. Projekts ietvēra normatīvo aktu izvērtēšanu, seminārus un ekspertu vizītes, kurās tika konstatētas nepilnības un rasti nepieciešamie risinājumi ar normatīvo aktu un grāmatvedības standartu ieviešanu saistītajā administratīvo spēju paaugstināšanā.

PHARE programmas Twinning Light 2002 projekts 2002/000-590-12-02 “Atbalsta kontroles pilnveidošana”

– Twinning Light 2002 projekta komercdarbības atbalsta kontroles jomā organizētas Komercdarbības atbalsta kontroles departamenta ierēdņu mācību vizītes Vācijas Federatīvās Republikas federālā līmeņa pārvaldes institūcijās un Berlīnes Federālās zemes pārvaldes institūcijā Berlīnē, Federālās zemes Saksijas-Anhaltes pārvaldes institūcijās un atbalstu saņēmušajās komercsabiedrībās Magdeburgā, kā arī Vācijas Federatīvās Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā ES Briselē;

– organizētas darba tikšanās un semināri Latvijas valsts pārvaldes un pašvaldības institūciju pārstāvjiem, kā arī tiesnešiem.

PHARE programmas projekts 2003/074-293 “Krāpšana, kas apdraud ES (Latvijas) finanšu intereses, apkarošana”

Lai nodrošinātu Daudzvalstu PHARE programmas projekta – “Cīņa pret krāpšanu, kas apdraud ES finanšu intereses” administrēšanu, 2004. gada 6. februārī ar Finanšu ministrijas rīkojumu Nr.76 tika apstiprināta “Kārtība, kādā Finanšu ministrija nodrošina PHARE Daudzvalstu programmas projekta “Krāpšana, kas apdraud ES (Latvijas) finanšu intereses, apkarošana” līdzekļu izlietošanu”. Atbilstoši šai kārtībai tiek organizēta dažādu valsts pārvaldes un tiesībsargājošo institūciju pārstāvju dalība semināros, kurus rīko Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojs (OLAF) minētās PHARE programmas projekta ietvaros. Šī projekta mācībās ir piedalījušies pārstāvji no Valsts ieņēmumu dienesta, Ģenerālprokuratūras, Tieslietu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Vides ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Finanšu ministrijas, Valsts policijas, Satversmes aizsardzības biroja, Latvijas Bankas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Lauku atbalsta dienesta, Iepirkumu uzraudzības biroja, Valsts kontroles, Profesionālās izglītības attīstības aģentūras, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras.

No 2004. gada 14. līdz 16.jūnijam Finanšu ministrija sadarbībā ar OLAF Rīgā organizēja semināru par OLAF izmeklēšanas metodēm un kārtību. Seminārā piedalījās pārstāvji no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes, Valsts policijas Ekonomikas policijas biroja un Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes. Seminārā piedalījās arī dažādu valsts pārvaldes un tiesībsargājošo institūciju eksperti no Ungārijas, Slovākijas un Maltas.

PHARE programmas projekts 2002/000-590-08-01 “Publisko finanšu sistēma”

2004.gadā tika realizēts PHARE programmas projekts “Publisko finanšu sistēma” šādos jautājumos:

– Nodrošināt ES finanšu instrumentu finanšu vadības sistēmas Latvijā - Nacionālās atbildīgās amatpersonas un Finanšu ministrijas kā vadošās iestādes, Valsts kases kā maksājumu iestādes un citu starpniekinstitūciju spēju pildīt funkcijas saistībā ar pāreju no pirmsiestāšanās palīdzības uz struktūrfondiem un Kohēzijas fondu.

– Sagatavot finanšu kontroles un iekšējā audita sistēmu pārejai no pirmsiestāšanās palīdzības uz struktūrfondiem un Kohēzijas fondu.

– Sagatavot stabilu Vadošās iestādes, Maksājumu iestādes un citu ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistīto institūciju sadarbības sistēmu.

PHARE programmas 2002.gada projekts LE 2002/000-585 “Horizontālā programma, kas sagatavo kandidātvalstis paplašinātās decentralizētās ieviešanas sistēmas (EDIS) ieviešanai pirmsiestāšanās finanšu instrumentu administrēšanā Latvijā”

2004.gadā turpinājās PHARE 2002.gada projekts LE 2002/000-585 “Horizontālā programma, kas sagatavo kandidātvalstis paplašinātās decentralizētās ieviešanas sistēmas (EDIS) ieviešanai pirmsiestāšanās finanšu instrumentu administrēšanā Latvijā” (PHARE EDIS projekts).

PHARE EDIS projekta II fāzes “Trūkumu novēršana” ietvaros no 2003.gada novembra līdz 2004.gada februārim, kā arī no 2004.gada 2. līdz 18.augustam notika apmācības Ieviešanas institūcijas personālam, lai nodrošinātu EDIS prasību izpildi attiecībā uz pienācīgi apmācītu personālu EDIS akreditētas Ieviešanas institūcijas funkciju veikšanai.

PHARE EDIS projekta II fāzes ietvaros 2004. gada 9.septembrī apstiprināts gala ziņojums par apmācību projektu, kurš tika īstenots sadarbībā ar konsultantu kompāniju “EKO”, 2004.gada 23.septembrī apstiprināts gala ziņojums par apmācību projektu, kurš tika īstenots sadarbībā ar konsultantu kompāniju “NEI”. PHARE EDIS projekta III fāzes “Atbilstības novērtēšana” ietvaros 2004.gada 24.augustā apstiprināts atbilstības gala ziņojums.

2004. gada 30.novembrī Valsts kasei nosūtīta nepieciešamā informācija, lai varētu sagatavot un nosūtīt EK noslēguma deklarāciju par PHARE EDIS programmu.

ISPA projekts 2001/LV/16/P/PA/006 “Tehniskā palīdzības paplašinātās decentralizētās sistēmas (EDIS) uzsākšanai ISPA pārvaldei Latvijā”

ISPA projekta 2001/LV/16/P/PA/006 “Tehniskā palīdzības paplašinātās decentralizētās sistēmas (EDIS) uzsākšanai ISPA pārvaldei Latvijā” I fāzes “Trūkumu novērtēšana” un II fāzes “Gatavošanās EDIS” ieviešana tika pabeigta līdz 2004.gada janvārim. III fāzes “Atbilstības novērtēšana” ietvaros noslēgtais līgums paredzēja veikt neatkarīgu atbilstības auditu, lai sniegtu Nacionālajai atbildīgajai amatpersonai (NAA) pārliecību par to, ka Nacionālais fonds un divas ieviešanas aģentūras atbilst EDIS kritērijiem. III fāzes gala ziņojums tika apstiprināts 2004.gada februārī, līdz ar to projekta tehniskā ieviešana bija beigusies.

Tā kā III fāzes veiktā audita rezultātā abās ieviešanas institūcijās tika konstatēti atsevišķi nozīmīgi trūkumi, papildus dokumentāciju par ieviešanas aģentūru atbilstību EK Regulas 1266/199 prasībām un līdz ar to pilnu pieteikumu par Nacionālā fonda un Divu ieviešanas aģentūru gatavību formālai EDIS akreditācijai NAA nosūtīja Eiropas Komisijai 2004.gada 31.martā.

Līdz 2004.gada jūlijam notika projekta finansiālā ieviešana. Oktobrī tika sagatavoti un pirms iesniegšanas Eiropas Komisijā neatkarīgai pārbaudei nodoti šādi dokumenti: projekta noslēguma ziņojums, projekta noslēguma izdevumu deklarācija, pieteikums noslēguma maksājumam.

PHARE programmas Twinning Light 2002 projekts LV2002/IB/FI-07TL “Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta stiprināšana”

2004.gada oktobrī tika uzsākts PHARE programmas Twinning Light 2002 līguma ietvaros apstiprināts projekts LV2002/IB/FI-07TL “Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta stiprināšana” sadarbībā ar Spānijas Finanšu studiju institūtu.

Projekta galvenie mērķi:

– stiprināt Nodokļu politikas departamenta kapacitāti un uzlabot tās darbības efektivitāti;

– sagatavot Nodokļu politikas departamentu efektīvai darbībai Eiropas Padomes un Komisijas darba grupās pēc Latvijas iestāšanās ES;

– palīdzēt pilnībā ieviest Latvijas Republikas normatīvajos aktos ES prasības nodokļu jomā.

Līdz 2004.gada beigām notika viena Spānijas konsultanta vizīte, kuras laikā tika sniegta konsultatīva palīdzība Latvijas Finanšu ministrijas speciālistiem priekšlikumu sagatavošanā sodu sistēmas par nodokļu likumu pārkāpumiem pilnveidošanai. Vizītes laikā tika paveikti sekojoši uzdevumi:

– analizēta Latvijas sodu sistēma par nodokļu likumu pārkāpumiem;

– analizēta Latvijas sodu sistēmas regulējošā normatīvā bāze;

– veikta salīdzinošā analīze ar Spānijas nesen ieviesto sodu sistēmu;

– apzināti Latvijas sodu sistēmas trūkumi un nepilnības;

– sniegta konsultatīva palīdzība priekšlikumu sagatavošanā jaunas sodu sistēmas izveidē par nodokļu likumu pārkāpumiem.

PERSONĀLA IZGLĪTOŠANA UN KVALIFIKĀCIJAS PAAUGSTINĀŠANA

Finanšu ministrijas darbinieki katru gadu paaugstina savu kvalifikāciju, papildinot zināšanas augstākajās mācību iestādēs, Valsts administrācijas skolā (VAS), kā arī Eiropas Savienības institūciju organizētajos kursos, semināros un mācību programmās.

Augstākā izglītība Finanšu ministrijā ir 97,9 % darbinieku (t.sk. 10,4 % ieguvuši maģistra grādu un uzsākuši studijas maģistrantūrā, 0,7% ir uzsākuši studijas doktorantūrā), 2,1 % darbinieku ir vidējā vai vidējā speciālā izglītība.

Lai sekmīgi īstenotu Finanšu ministrijas veicamos uzdevumus atbilstoši ES izvirzītajām prasībām, pārskata gadā mācību prioritātes bija saistītas ar zināšanu papildināšanu par ES, īpaši akcentējot jautājumus par ES finanšu piesaistīšanu, ES strukturālajiem fondiem un Kohēzijas fondu, kā arī par projektu vadību un nodokļu politiku.

Ministrijas darbinieki piedalījās šādās VAS mācību programmās par Eiropas Savienības jautājumiem:

– ES pamatnostādnes (16);

– Latvijas pievienošanās ES – process un situācija (11);

– ES institūcijas un to sadarbība ar nacionālām institūcijām (astoņi);

– ES lēmumu pieņemšana un acquis piemērošana: nacionālo interešu praktiskie aspekti (seši);

– ES vides politika (pieci);

– ES reģionālā politika un strukturālie instrumenti (viens);

– ES kopējā lauksaimniecības politika (divi);

– ES projektu vadīšana (15);

– Ievads Eiropas Savienības tiesībās (astoņi);

– Valsts iepirkuma procedūras ES (pieci).

Ministrijas vadības un administratīvā darba nodrošināšanai par aktuāliem ir uzskatāmi šādi kursi, kuros piedalījās darbinieki:

– Administratīvais process iestādē (27);

– Administratīvā tiesa (divi);

– Valsts pārvaldes iekārtas likums- iekšējie normatīvie akti (viens);

– Cilvēktiesības (viens);

– Valsts pārvaldes iekārtas likums (seši);

– Normatīvo aktu izstrāde (11);

– Ievads tiesību sistēmā ārējie normatīvie akti (četri);

– Personāla vadīšana (10);

– Publiskā runa, sarunu un sapulču vadīšana (trīs);

– Politikas ietekmes novērtēšana (4);

– Laika menedžments (divi);

– Projektu vadīšana (viens);

– Reklāma – valsts sniegtās informācijas kvalitātes uzlabošanas instrumenti (viens);

– Sabiedriskās attiecības: informācijas pieejamība un saikne ar sabiedrību (trīs);

– Klientorientēta saskarsme (trīs);

– Kvalitātes vadības sistēma (viens);

– Ierēdņa profesionālā ētika (pieci);

– Ievadkurss darbam valsts pārvaldes jaunajiem ierēdņiem (viens);

– Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēma (četri).

Lai sekmīgāk nodrošinātu ministrijas iekšējā audita sistēmu darbību, papildinātas zināšanas šādos kursos:

– Iekšējā audita pamati (trīs);

– Iekšējā audita padziļināts kurss lietpratējiem (viens);

– Iekšējā kontrole (pieci).

Iekšējā auditora pirmā līmeņa sertifikātus ieguvuši divi ministrijas darbinieki un Iekšējā auditora otrā līmeņa sertifikātu ieguvis viens darbinieks.

Kopumā VAS apmeklēja 179 ierēdņi un darbinieki, t.i., 64% no Finanšu ministrijā strādājošiem.

2004.gadā ministrijas ierēdņi un darbinieki atbilstoši kompetencei apmeklēja ES institūciju organizētos seminārus un piedalījās dažādās ārvalstu mācību programmās.

Finanšu ministrijas ierēdņi un darbinieki regulāri piedalījās semināros Briselē, kur galvenās tēmas bija par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda kapacitātes veidošanu, to uzraudzību un izvērtēšanu, par informāciju un komunikāciju, par programmēšanas, finansēšanas un kontroles jautājumiem jaunajos Eiropas Komisijas regulu priekšlikumos, par Norvēģijas valdības divpusējo finanšu instrumentu un Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumentu ieviešanas nosacījumiem, par Kohēzijas politiku 2007.-2013.gadam u.c. Kopumā semināros Briselē savas zināšanas papildināja 30 ministrijas darbinieki.

Vīnes Starptautiskā ekonomikas studiju institūta organizētajā seminārā par publiskā sektora un strukturālām reformām piedalījās viens darbinieks. Starptautiskā Valūtas fonda organizētajā semināra par makroekonomikas analīzi un politiku arī piedalījās viens darbinieks. Kopumā semināros par makroekonomikas jautājumiem piedalījās četri darbinieki.

12 dalībnieki piedalījās Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja organizētajos semināros, kur galvenās tēmas bija par Eiropas stratēģisko informāciju un tās analīzi, kā arī par EK finanšu interešu aizsardzību.

Finanšu ministrijas darbinieki savu kvalifikāciju papildināja dažādos kursos, kas saistīti ar amata pienākumu pildīšanu, piemēram, nodokļu politikas jomā, par pārrobežu sadarbību jaunajās ES ārējās robežas reģionos, par valsts parādu vadību, par komercdarbības jautājumiem, par procedūrām akcīzes preču pārvietošanā, infrastruktūras jautājumiem transporta nozarē, kā arī par sociālās sfēras jautājumiem (nodarbinātība). Darbinieki papildināja zināšanas, piedaloties semināros par finansiāliem pārskatiem, budžeta deficīta uzraudzību, finanšu stabilitātes politiku jaunās ES Konstitūcijas kontekstā, kā arī mācību programmā par ES lietu koordināciju finanšu jautājumos.

2004. gadā Finanšu ministrijas ierēdņi un darbinieki piedalījās OECD un TAIEX organizētajos kursos par nodokļu politikas jautājumiem, piemēram, par nodokļu modelēšanu, transfertcenām, attīstības politikas jautājumiem, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu politikas analīzi, ienākuma nodokli un akcīzes nodokli. Kopumā OECD kursus apmeklēja 14 darbinieki, bet TAIEX kursus - viens darbinieks.

Eiropas Kopienas programmas FISCALIS 2003-2007 ietvaros organizētajos semināros par auditu, PVN, par akcīzes preču uzglabāšanu, pārvietošanu un uzraudzību, par savstarpējo palīdzību nodokļu piedziņā u.c. piedalījās 10 darbinieki.

ES PHARE 2002 Twinning projekta organizētajos mācību braucienos par ES struktūrfondu vadības sistēmu darbību, projekta iekšējās kontroles sistēmu un uzraudzības mehānismu, par ES struktūrfondu izdevumu deklarācijas sagatavošanu u.c. piedalījās 11 darbinieki.

Lai pilnveidotu zināšanas par SAP programmatūras izmantošanu budžeta plānošanas un izpildes kontrolē un ieviešanā, mācībās piedalījās trīs ministrijas darbinieki.

Kopumā 2004.gadā ārvalstīs organizētos mācību seminārus Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Itālijā, Īrijā, Lietuvā, Luksemburgā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Slovēnijā, Slovākijā, Somijā, Taivānā, Kanādā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā apmeklēja 116 ierēdņi un darbinieki, t.i., 41% no Finanšu ministrijas personāla.

Lai darbinieki un ierēdņi pilnveidotu un uzlabotu svešvalodu zināšanu līmeni, ministrijā darbojās piecas angļu valodas mācību grupas ar 90 mācību stundu apjomu. Tās apmeklēja 45 ministrijas ierēdņi un darbinieki, bet vairāki darbinieki piedalījās Francijas Kultūras centra organizētajos franču valodas kursos dažādu zināšanu līmeņu grupās.

INFORMĀCIJA PAR VALSTS BUDŽETA LĪDZEKĻU IZLIETOJUMU

1.tabula

AKTĪVI UN PASĪVI (kopsavilkuma bilance latos)

Nr.p.k.		Gada sākumā	Gada beigās
Finanšu ministrijas centrālais aparāts
1.	Aktīvi:
1.1.	ilgtermiņa ieguldījumi	36 543 060	43 537 380
1.2.	apgrozāmie līdzekļi	1 074 212	19 735 502
2.	Pasīvi:
2.1.	pašu kapitāls	37 345 933	63 260 202
2.2.	kreditori	271 339	12 680

2.tabula

VALSTS PAMATBUDŽETA LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS (latos)

Nr. p.k.		Iepriekšējā gadā faktiskā izpilde	Pārskata gadā
			apstiprināts likumā *	gada izpilde
Finanšu ministrijas centrālais aparāts
1.	Ieņēmumi (kopā):	5 349 739	6 238 666	5 126 171
1.1.	dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	3 622 939	4 164 527	4 164 527
1.2.	dotācija īpašiem mērķiem	-	-	-
1.3.	maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	-	-	-
1.4.	ārvalstu finanšu palīdzība	1 726 800	2 074 139	961 644
2.	Izdevumi (kopā):	4 738 043	6 745 757	5 387 733
2.1.	uzturēšanas izdevumi (kopā):	4 413 954	6 477 987	5 119 972
2.1.1.	atalgojumi	1 497 202	2 186 063	2 156 919
2.1.2.	komandējumi	180 986	222 460	212 040
2.1.3.	subsīdijas un dotācijas	-	233 407	80 800
2.1.4.	pārējie uzturēšanas izdevumi	2 735 766	3 836 057	2 670 213
2.2.	izdevumi kapitālieguldījumiem (kopā):	324 089	267 770	267 761
2.2.1.	kapitālās iegādes	184 090	267 770	267 761
2.2.2.	kapitālais remonts	-	-	-
2.2.3.	investīcijas	139 999	-	-
3.	Nodarbinātība:
3.1.	faktiskais nodarbināto skaits	255	310	289
3.2.	vidējā darba alga	442	-	487

* Saskaņā ar apstiprināto tāmi

5.tabula

FINANŠU MINISTRIJAS PADOTĪBĀ ESOŠO BUDŽETA FINANSĒTO INSTITŪCIJU SAŅEMTO ZIEDOJUMU UN DĀVINĀJUMU IZLIETOJUMS

Lati
Valsts ieņēmumu dienests
1. Saņemts kopā:	259 345
Lielākie ziedotāji:	-
Latvijas uzņēmējsabiedrības un privātās personas	-
ārvalstu uzņēmējsabiedrības un privātās personas	259 345
2. Izlietots kopā:	82 923
Finansētie pasākumi (kopā)*:	82 874
algu izmaksas	-
komandējumi	82 874
pamatlīdzekļu iegāde	-
kapitālais remonts	-

* Apkopojums par lielākiem un nozīmīgākiem pasākumiem

6.tabula

IEMAKSAS STARPTAUTISKAJĀM ORGANIZĀCIJĀS (latos)

Nr. p.k.	Organizācijas nosaukums	Iepriekšējā gadā	Pārskata gadā
	Valsts kase
1.	Pasaules Banka	380 000,00	380 000,00
2.	Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka	205 041,63	283 043,30
3.	Starptautiskais Valūtas fonds – PRGF/HIPIC	113 557,40	113 557,40
4.	Pasaules Muitas organizācija	11 661,84	12 178,00
5.	Eiropas Padomes programma “FISCALIS”	57 102,65	0,00
6.	Eiropas Nodokļu administrācijas organizācija “IOTA”	4 382,00	6 700,00
7.	Eiropas Padomes Attīstības banka	1 884,83	2 076,90
8.	Eiropas Investīciju banka	0,00	4 610 829,80
	Valsts ieņēmumu dienests
9.	Eiropas Padomes programma “CUSTOM 2007”	77 699,49	0,00
	Valsts proves uzraudzības inspekcija
10.	Vīnes dārgmetālu izstrādājumu zīmogošanas un kontroles konvencija	1 722,25	1 784,50
	VAS “Latvijas Loto”
11.	European Lotteries Association	3 717,00	3 915,00