Noziedznieka cirvis pret latviešu zemnieku

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents

Nobeigums. Sākums – “LV”, 13.07.2005.

LPSR iekšlietu ministra vietnieka A.Košeļeva specziņojums par zemnieču Krūmiņu
noslepkavošanu un noziedznieku arestu
Latvijas PSR Valkas apriņķī

Latvijas PSR 1949.gada 28.februārī

Ministru padomes Nr.7/2–183ps

priekšsēdētājam Rīga
biedram Lācim Pilnīgi slepeni

Specziņojums

1949.gada 8.februārī dienā Valkas apriņķa Birzuļu pagasta Kalnabriežu mājās tika atrastas noslepkavotas šīs mājas iedzīvotājas – 1891.gadā dzimusī Karlīna Viļuma meita Krūmiņa un viņas meita 1919.gadā dzimusī Emma Jūlija meita Krūmiņa.
Uz notikuma vietu izbrauca apriņķa IeM daļas kriminālmeklēšanas nodaļas operatīvā grupa milicijas priekšnieka milicijas leitnanta Meļņikova vadībā.
Notikuma vietas apskates procesā tika noskaidrots, ka mājās mantas atradās haotiskā stāvoklī, gultas veļa, manufaktūra un pārtikas produkti izsvaidīti. Uz grīdas bija daudzi svaigu asiņu plankumi.
Malkas šķūnī, kurš no mājas atrodas 50 metrus, aiz kastes bija Karlīnas Krūmiņas līķis ar vairākām brūcēm galvā, kuras bija radītas ar smagu, asu priekšmetu, un nocirstu labās rokas plaukstu. Šā paša šķūņa otrā pusē tika atrasts Emmas Krūmiņas līķis, tāpat ar vairākām brūcēm galvā, kuras bija izdarītas ar smagu, asu priekšmetu. Netālu gulēja asiņains cirvis un divi nocirsti pirksti, kuri nepiederēja nogalinātajām.
Izdarītajā izmeklēšanā ir noskaidrots, ka Kalnabriežu mājās dzīvoja Krūmiņa ar savām divām meitām un 65 gadus veco īrnieku Ivanu Sažinu. Slepkavības izdarīšanas brīdī mājās atradās tikai Krūmiņa un viņas meita Emma.
1948.gada vasarā pie Ivana Sažina atbrauca 1929.gadā dzimušais viņa dēls Aleksandrs, kurš tikko bija pabeidzis arodskolu un pēc atvaļinājuma beigām aizbraucis uz Kaļiņingradu.
Iztaujājot kaimiņus, pilsone Riekstiņa, kura dzīvo kaimiņu mājās, pastāstīja, ka 8.februārī pulksten 12 pie viņas mājās ienāca Sažina dēls un lūdza iedot zirgu, lai aizvestu uz slimnīcu savu biedru, kuram it kā bandīti, uzbrūkot Kalnabriežu mājām, nocirtuši divus pirkstus un ka bandīti, 5 cilvēki, nogalinājuši māti un meitu Krūmiņas. Riekstiņa pajūgu atteikusies dot. Pēc tam Sažins aizgājis uz Kalnabriežu mājām un no turienes iznācis kopā ar nepazīstamu cilvēku, kuram bijusi nosaitēta roka, un viņi aizgājuši pa Rīgas–Pleskavas šoseju Valkas virzienā.
Pilsone Riekstiņa savukārt, izejot uz šosejas, apturējusi garāmbraucošu automašīnu un teikusi šoferim, lai viņš iebrauc Grundzāles pagasta izpildu komitejā, kura atrodas 6 kilometru attālumā, un paziņo par slepkavību milicijai.
Pēc aprakstītajām pazīmēm milicijas darbinieki un milicijas palīgi noziedzniekus tajā pašā dienā aizturēja. Tie bija:
1.Aleksandrs Ivana dēls Sažins, dzimis 1929.gadā Vologdas apgabala Sokoļskas rajonā, 1948.gadā pabeidzis arodskolu Ļeņingradā, strādāja par galdnieku Kaļiņingradas rūpnīcā Nr.820, pēc paša vārdiem – agrāk nesodīts.
2. Leonīds Aleksandra dēls Karačevs, dzimis 1930.gadā Ļeņingradā, VĻKJS biedrs, 1948.gadā pabeidzis arodskolu Ļeņingradā, strādāja par galdnieku Kaļiņingradas rūpnīcā Nr.820, pēc paša vārdiem – agrāk nesodīts.
3. Nikolajs Igora dēls Samohins, dzimis 1930.gadā Orlas apgabala Balnovas rajonā, 1948.gadā beidzis arodskolu Ļeņingradā, strādāja par galdnieku Kaļiņingradas rūpnīcā Nr.820, pēc paša vārdiem – agrāk nesodīts.
4. Vladimirs Ivana dēls Židkovs, dzimis 1932.gadā Ivanovas apgabala Ņikouzas rajonā, VĻKJS biedrs, 1948.gadā beidzis arodskolu Ļeņingradā, strādāja par galdnieku Kaļiņingradas rūpnīcā Nr.820, pēc paša vārdiem – agrāk nesodīts.
Aizturēšanas brīdī pie aizdomās turētajiem tika atrastas nolaupītās mantas, kuras bija piederējušas Krūmiņām. Pratināšanā aizturētie pilsoņu Krūmiņu nogalināšanā laupīšanas nolūkā atzinās un liecināja, ka:
š.g. 4.februārī Aleksandrs Sažins pastāstījis pārējiem par savu tēvu, kurš dzīvo Latvijas PSR, kā par tādu, kuram esot daudz naudas, un ka mājas saimniece arī dzīvojot bagāti, un ieteicis saviem biedriem aizbraukt uz Latvijas PSR un noslepkavot visu ģimeni, tajā skaitā arī viņa tēvu, bet māju aplaupīt. Pie tam viņi esot aprēķinājuši dabūt naudu un vērtslietas par vairāk nekā 50 tūkstošiem rubļu.
Sažina priekšlikumam viņa līdzdalībnieki piekrituši, un 7.februāra naktī viņi atbraukuši uz Birzuļu pagastu. Viņiem līdzi bijis somu duncis. Pavadījuši nakti mežā netālu no Kalnabriežu mājām, viņi no rīta devušies uz viensētu.
Sažins un Židkovs iegājuši mājā, bet Samohins un Karačevs malkas šķūnī, lai, sagaidot brīdi, kad kāds no ģimenes locekļiem atnāks uz malkas šķūni, viņu nogalinātu ar tur esošo cirvi.
Pēc kāda laika Emma Krūmiņa aizgājusi pēc malkas, kur viņu Samohins ar cirvja sitienu pa galvu nogalinājis, taču šā sitiena brīdī Krūmiņa paspējusi iesaukties pēc palīdzības. Šo kliedzienu izdzirdējusi viņas māte un, izgājusi no mājas, devusies uz šķūni. Noziedznieki sagatavojušies arī mātes slepkavībai. Tiklīdz viņa iegājusi šķūnī, tā Samohins iesitis viņai ar cirvi pa galvu. Karlīna Krūmiņa nokritusi un sākusi saukt pēc palīdzības. Samohins nometis cirvi, sācis viņu žņaugt, bet viņa līdzdalībnieks Karačevs paķēris cirvi, vēl dažas reizes iesitis viņai pa galvu, bet aiz neuzmanības nocirtis Samohinam labās rokas 2 pirkstus (..).
Pēc slepkavības noziedznieki, pārmeklējot visu māju un izmētājot visas mantas, atraduši tikai 180 rubļus. Pēc tam, salikuši vērtīgās mantas divos čemodānos un sadalījušies divās grupās, devušies uz Igaunijas PSR Valgas pilsētas staciju.
Tālākai izmeklēšanas veikšanai lieta nodota Valkas apriņķa prokuroram.

Latvijas PSR iekšlietu ministra vietnieks

3.ranga milicijas komisārs A.Košeļevs

LVA, 270.f., 1.s. apr., 459.l., 51., 51a., 52. lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā: Lasīju: V.Lācis