Vai dāvana uz paša rēķina?

Vakar Valsts sekretāru sanāksmē izskatīja likumprojektu “Par svētku, piemiņas un atzīmējamām dienām”, kuru izstrādāja 2004.gadā ar tā laika Ministru prezidenta Einara Repšes rīkojumu izveidotā darba grupa.

Viena “dāvana” būvniecības nozarē izmaksā divus miljonus latu Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Paredz papildu brīvdienas

Likumprojekta 3.pantā ir arī noteikts: “Ja svētku diena ir sestdienā vai svētdienā (izņemot Pirmās Lieldienas un Vasarsvētkus), tad nākamo darba dienu nosaka par brīvdienu.”
Kā “Latvijas Vēstnesim” stāsta darba grupas vadītāja, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta Juridiskās nodaļas vadītāja Dace Grīnberga, darba grupa tika izveidota, lai palielinātu brīvdienu skaitu valstī, lai cilvēki vairāk laika pavadītu kopā ar ģimeni. Un šis esot bijis vislabākais risinājums.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka šī norma būtu jāizslēdz no likumprojekta, jo radītu ievērojamus zaudējumus gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, gan tautsaimniecībai kopumā. LDDK uzsver, ka pašlaik Latvijā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir viszemākais Eiropas Savienībā (ES), tāpat arī minimālās algas ziņā esam pēdējie. Katra papildu brīvdiena rada zaudējumus tautsaimniecībai, un LDDK uzskata, ka izvirzītais mērķis – palielināt brīvdienu skaitu – nav adekvāts šā brīža sociāli ekonomiskajai situācijai. LDDK aprēķinājusi, ka viena zaudēta darba diena tikai rūpniecības nozarē vien rada vairāk nekā deviņu miljonu latu zaudējumus nesaražotās rūpnieciskās produkcijas dēļ. Būvniecības nozarei katra brīvdiena rada divus miljonus latu zaudējumu. Līdz ar to valstij arī iet secen potenciālie nodokļi. Atbilstoši likumprojektā ietvertajai formulai būs gadi, kuros būs līdz pat piecām papildu brīvdienām.
D.Grīnberga stāsta, ka darba grupa jau ir spērusi soli pretim darba devējiem, jo 2006.gadā patiesi iznāktu piecas papildu brīvdienas, tādēļ paredzēts, ka šī norma stātos spēkā tikai ar 2007.gadu, kad būtu papildu trīs brīvdienas, 2008.gadā – tikai viena. Darba grupas vadītāja arī stāsta, ka tādējādi, ja 18.novembris iekritīs svētdienā, tad cilvēki pilnībā varēs baudīt valsts svētkus, zinot, ka tādēļ neiet secen parastā brīvdiena. Viņasprāt, tas vairošot cilvēku emocionālo labsajūtu.

Brīvdienas apmaksātas netiek

LDDK ģenerāldirektores vietnieks Edgars Korčagins “LV” gan norāda, ka dažādi situētiem cilvēkiem arī emocionālā labsajūta un apmierinātība par papildu brīvdienu būs atšķirīga. Jo Darba likums noteic, ka brīvdienas neapmaksā. Tātad strādājošajiem tiek piespiedu kārtā noteikta brīvdiena uz pašu rēķina. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkeviča “LV” atzīst, ka situācija ir duāla. Jo būs cilvēki, kas par papildu brīvdienu priecāsies, citi uztrauksies par zaudētajiem ienākumiem. Šajā jautājumā gan arodbiedrības, gan darba devēji ir vienisprātis – tas būtu jāatstāj izšķiršanai pašiem sociālajiem partneriem. Proti, dažādās nozarēs un dažādos uzņēmumos konkrēto dienu darba grafiki varētu būt atšķirīgi. Šī situācija kārtējo reizi liecina, ka darba tiesiskajās attiecībās valsts regulējums nav pats efektīvākais, elastīgumu iespējams panākt tikai tad, ja par šīm attiecībām lemj paši tajās iesaistītie.
Runājot par tautsaimniecību kopumā, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte atzīst, ka papildu brīvdienas valsts ekonomisko izaugsmi nekādi neveicinās. “Redzot, kā dzīvo mūsu cilvēki, manuprāt, mums ir jāstrādā, nevis jāgurķojas.”

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv