Valsts sekretāru 2005.gada 14.jūlija sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica noteikumu projektu par kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par gaisa kuģu pārtveršanu, piespiedu nosēdināšanu un kaujas darbību veikšanu pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā.
Projektā paredzēts, ka Gaisa spēku Gaisa operāciju centrs varēs pieņemt lēmumu par aizdomās turamā lidaparāta identifikāciju, ja būs saņemta ticama informācija par to, ka gaisa kuģis var tikt izmantots kā ierocis; ja gaisa kuģis būs patvaļīgi novirzījies no maršruta vai apkalpe nepildīs gaisa telpas satiksmes vadības dispečera norādījumus; ja gaisa kuģis būs nolaupīts, bez radio sakariem, pietuvojies aizliegtai zonai vai nesankcionēti mainīs identifikācijas parametrus.
Konstatējot kādu no iepriekš minētajiem apstākļiem, Gaisa operācijas centrs informēs vairākas drošības aizsardzības un nodrošinājuma iestādes, Katastrofu medicīnas centru, Ārlietu un Aizsardzības ministriju, kā arī Ministru prezidentu, lai veiktu nepieciešamās darbības situācijas risināšanai un regulāri ziņotu par faktisko situāciju.
Ja aizdomās turamā kuģa pilots nepakļausies Gaisa operāciju centra norādījumiem, aizsardzības ministrs varēs pieņemt lēmumu par lidaparāta pārtveršanu un piespiedu nosēdināšanu. Aizsardzības ministru lēmuma pieņemšanā varēs aizvietot Ministru prezidents.
Noteikumu projektā reglamentēta brīdinājuma šāviena veikšanas kārtība un rīcība gadījumos, ja arī pēc brīdinājuma šāviena gaisa kuģis nepakļaujas norādījumiem. Galējās nepieciešamības gadījumā paredzēta kaujas darbību veikšana.
Noteikumi neattiecas uz militārajām vajadzībām paredzētajiem ārvalstu gaisa kuģiem, jo gaisa telpas kontroli un apsardzību pret šādiem kuģiem veic Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO).
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu, Satiksmes un Veselības ministriju, kā arī Valsts kanceleju.

Iekšlietu ministrija
– pieteica grozījumus likumā “Par aviāciju” un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot pienākumu un atbildību gaisa transporta pārvadātājiem sniegt datus par trešo valstu pilsoņiem vai bezvalstniekiem, kas ieceļos Latvijas teritorijā.
Aviācijas likuma grozījumi nosaka, ka pārvadātājam, kas veic starptautiskos lidojumus no trešās valsts uz Latviju, būs pienākums stundas laikā pēc pasažieru iekāpšanas reģistrācijas pabeigšanas sniegt datus Latvijas Valsts robežsardzei par trešās valsts pasažieru vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, pilsonību, ceļojuma dokumenta numuru un robežas šķērsošanas vietu. Tāpat pārvadātājam būs jāsniedz ziņas par lidojuma pacelšanās un nosēšanās laiku, kopējo pasažieru skaitu un pasažieru iekāpšanas punktu.
Pārvadātājam un Valsts robežsardzei dati būs jādzēš 24 stundu laikā pēc pasažieru ierašanās, izņemot gadījumus, kad datus būs nepieciešams izmantot sabiedriskās kārtības vai valsts drošības interešu nodrošināšanai.
Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu paredzēts papildināt ar pārvadātāju atbildību par datu nesniegšanu un ļaunprātīgu nepakļaušanos robežsargu prasībām. Paredzēts, ka par pasažieru datu nesniegšanu vai kļūdainu ziņu sniegšanu varēs uzlikt naudassodu no 2000 līdz 3300 latiem. Bet ļaunprātīgas nepakļaušanās gadījumā varēs uzlikt naudassodu līdz 200 latiem vai arī piemērot administratīvo arestu līdz 15 diennaktīm.
Iekšlietu ministrija norāda, ka grozījumi likumos nepieciešami, lai nodrošinātu Eiropas Padomes direktīvas prasības par datu apmaiņu migrācijas plūsmas ierobežošanai un nelegālās imigrācijas apkarošanai.
Likumu grozījumi nodoti saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes un Veselības ministriju, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi un Valsts kanceleju;

– pieteica grozījumus “Likumā par ostām”, paredzot Iekšlietu ministrijas pārstāvja – Valsts robežsardzes priekšnieka – dalību Latvijas Ostu padomē.
Viens no svarīgākajiem Ostu padomes uzdevumiem ir Latvijas ostu attīstības priekšlikumu izvērtēšana un attīstības koncepcijas koordinēšana. Iekšlietu ministrija norāda, ka Latvijas ostu attīstības koncepcijas izstrādāšanā būtiska loma ir robežkontroles nosacījumiem un ostu drošības jautājumiem, tāpēc ministrijas pārstāvis nodrošinātu Latvijas ostu darbības koordinēšanu no valsts drošības politikas viedokļa.
Likuma grozījumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības un Vides ministriju, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu un Valsts kanceleju.

Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Obligātās prasības izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes)”.
Noteikumu projekts detalizēti nosaka uzņemšanas kārtību 1.klasē. Lai pieteiktu bērnu mācību uzsākšanai, vecāki būs tiesīgi ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 10.martam saņemt informāciju par pašvaldības plānoto skolēnu skaitu pašvaldības teritorijas skolās; pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, kā arī termiņus bērnu pieteikšanai, ja pašvaldība tādus būs noteikusi. Paredzēts, ka iesniegumu izskatīšana un lēmuma pieņemšana par bērna uzņemšanu notiks saskaņā ar iestādes dibinātāja noteiktu kārtību. Atteikuma gadījumā skolas direktoram būs jāsniedz argumentēta atbilde vecākiem, vienlaikus informējot arī pašvaldību, kas vecākiem sniegs informāciju par citu skolu brīvajām vietām.
Savukārt uzņemšanai 10. līdz 12.klasē skolas varēs rīkot iestājpārbaudījumus. Pārbaudījumu saturu un vērtēšanas kritērijus noteiks skolas direktora izveidota komisija.
Pamatskolas skolēnu nepārcels nākamajā klasē, ja viņam vairāk nekā trijos priekšmetos vērtējums būs zemāks par četrām ballēm. Savukārt vidusskolēns netiks pārcelts, ja vērtējums zem četrām ballēm būs vairāk nekā divos priekšmetos.
Projektā paredzēta kārtība, kādā skolēns pāriet mācīties no vienas izglītības iestādes uz citu. Pamatskolas laikā pārcelšana notiks uz vecāku iesnieguma un jaunās skolas direktora izziņas pamata. Savukārt vidusskolēnam būs jāizstājas no skolas un atkārtoti jāsniedz nepieciešamie dokumenti jaunajā mācību iestādē.
Reglamentēti arī gadījumi, ja skolēns plāno mācīties ārvalstīs vai skolā grib pieteikties citas valsts izglītojamais.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu un Tieslietu ministriju;

– pieteica noteikumu projektu par 2005./2006.mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku, kā arī brīvdienu datumus.
Mācību gads sāksies 2005.gada 1.septembrī. 1.–8.klases un 10.–11.klases izglītojamajiem mācību gads beigsies 2006.gada 31.maijā. Eksāmenu kārtotājiem – 9.klašu skolēniem mācības beigsies 2006.gada 19.maijā un mācību gads beigsies 9.jūnijā. Savukārt 12.klases skolēniem mācību gads beigsies 16.jūnijā.
Mācību gada laikā bērniem būs četri brīvdienu periodi: rudens brīvdienas no 24. līdz 28.oktobrim; Ziemassvētku brīvdienas no 27.decembra līdz 9.janvārim; pavasara brīvdienas no 20.līdz 24.martam, kā arī vasaras brīvdienas no 1.jūnija līdz 31.augustam.
1.klases skolēniem var piešķirt nedēļu garas papildu brīvdienas otrajā semestrī – par to būs jālemj pašai izglītības iestādei.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu un Tieslietu ministriju.

Tieslietu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Apcietināto un notiesāto personu apsekošanas kārtība, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, narkotikas vai psihotropās vielas”.
Tieslietu ministrija norāda, ka pašreiz šī joma nav reglamentēta. Izstrādājot kārtību un veicot ieslodzīto apsekošanu, varētu noteikt personas, kuras atrodas alkoholisko dzērienu reibumā vai narkotisko vielu ietekmē, un tās izolēt. Līdz ar to pārējie ieslodzītie un cietuma personāls tiktu pasargāts no šo personu neprognozējamās rīcības.
Paredzēts, ka apsekošanu veiks ieslodzījuma vietas ierēdnis, izmantojot izelpojamā gaisa kontroles aparātus un testus. Pēc apsekošanas tiks sastādīts protokols un veikts ieraksts reģistrācijas žurnālā.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības un Vides ministriju, kā arī Valsts kanceleju;

– pieteica noteikumu projektu “Ieslodzījuma vietu pārvaldes specializētā valsts civildienesta ierēdņu darba samaksa”.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes specializētā valsts civildienesta ierēdņu darba samaksu veidos mēnešalga, speciālas piemaksas par dienesta pakāpi un izdienu, kā arī citas noteikumos paredzētās piemaksas un prēmijas.
Projekts piedāvā samazināt amatu nosaukumu skaitu – ieslodzījuma vietu pārvaldes ierēdņu mēnešalgas turpmāk plānots noteikt pēc amatiem, nevis pastarpināti caur amatu kategorijām. Noteikumu projekta pirmajā pielikumā atspoguļots amatu sadalījums (18 amata nosaukumi) un palielināts amatalgas apmērs. Piemaksu apmēru par speciālo dienesta pakāpi, izdienu un dienestu īpašos apstākļos reglamentēs noteikumu projekta 2., 3. un 4.pielikums.
Noteikumu projektā precizēti nosacījumi piemaksām par dienestu īpašos apstākļos. Paredzēts, ka ierēdnim var noteikt tikai vienu no piemaksām par darbu paaugstinātas bīstamības un veselībai kaitīgos apstākļos, ja šāds darbs tiek veikts ne mazāk par pusi no darbalaika.
Par darbu naktī paredzēta piemaksa 50% apmērā; par papildu pienākumu pildīšanu vai kolēģu aizvietošanu – līdz 50% no mēnešalgas; par virsstundām – piemaksu 100% apmērā. Tāpat paredzēts, ka ierēdni var prēmēt, izmantojot finanšu līdzekļus līdz 2% no plānotā atalgojuma fonda.
Tieslietu ministrija norāda, ka noteikumu ieviešana no valsts budžeta gadā papildus prasīs 2,47 miljonus latu. Papildus nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu piešķiršana ir skatāma Ministru kabinetā vienlaikus ar budžeta prioritātēm un budžeta projektu 2006.gadam.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības un Vides ministriju, kā arī Valsts kanceleju;

– pieteica noteikumu projektu “Kārtība, kādā Ieslodzījuma vietu pārvaldes specializētā valsts civildienesta ierēdnim piešķir papildu atvaļinājumu”.
Projekts konkretizē personu loku, kurām var piešķirt papildu atvaļinājumu – tas tiks piešķirts, ja strādājošajam ir trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds. Tāpat paredzēts papildu atvaļinājums tēviem pēc bērna piedzimšanas, brīvdienu piešķiršana ģimenes apstākļu vai citu svarīgu iemeslu dēļ, kā arī gadījumos, ja būs Medicīniskās ekspertīzes komisijas slēdziens par rehabilitācijas nepieciešamību.
Tieslietu ministrija norāda, ka pašlaik saskaņā ar normatīvajiem aktiem papildu atvaļinājumu piešķiršanu reglamentē “Kārtība, kādā Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes ģenerālinspektora biroja specializētā valsts civildienesta ierēdnim piešķir papildatvaļinājumu”. Pēc strukturālu pārmaiņu veikšanas kopš 2004.gada janvāra ģenerālinspektora birojs ir likvidēts un šobrīd par kriminālsodu izpildes un probācijas sistēmas darbības organizēšanu atbild Tieslietu ministrijas Politikas plānošanas departaments.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības un Vides ministriju, kā arī Valsts kanceleju.

Ieva Aile, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja