Mazuļi leiputrijā nav pamesti

“Pilsēta daļai putnu ir kā liela ēdnīca,” salīdzina ornitologs Ruslans Matrozis, piebilzdams, ka pieaug putnu sugu skaits, kas uzturas pilsētās. Iedzīvotāji kopumā ar putniem sadzīvo, lai gan nereti daļa tomēr ceļ iebildumus pret “kopdzīvi” ar spārnaiņiem atsevišķu to sagādāto neērtību dēļ. Savukārt jūlijs ir laiks, kad pilsētnieki, cilvēcīgu jūtu vadīti, steidz glābt dažkārt pārmetumus saņēmušo sudrabkaiju mazuļus.

Iedzīvotāji, kuri mēdz barot bezsaimnieku kaķus, teiksim, ar zivīm, priecājas par to labo apetīti. Patiesībā bļodas bieži vien mēdz iztukšot sudrabkaijas – lielo, respektablo putnu priekšā četrkājaiņiem atliek vien bezspēkā noplātīt ķepas Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Putnu ligzdošanas sezona rit pilnā sparā, un Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) kā ik gadu saņēmusi satrauktu pilsētnieku zvanus par it kā pamestiem sudrabkaiju mazuļiem, kas ir vistas lielumā. Arī no jaunuļiem, kas tiek nogādāti Rīgas Zooloģiskajā dārzā, daudzi ir pelēcīgi brūnraibi sudrabkaiju pēcnācēji. Tādēļ šobrīd ornitologiem vislielākās rūpes ir par sudrabkaijām, kas ir viena no visbiežāk sastopamajām kaiju sugām.

Aicina neaiztikt jaunos putnus

Biedrība aicina iedzīvotājus neaiztikt putnēnus, ja tie izskatās nomaldījušies no pieaugušajiem putniem – patiesībā vecāki ir blakus. Protams, situācijas var būt atšķirīgas un dažkārt mazulis patiesi ir acīmredzami apdraudēts. Piemēram, jaunulis nokritis daudzdzīvokļu namu pagalmā, kur intensīva kustība, skraida suņi. Lai viņu pasargātu, var putnu pārvietot nelielā attālumā un uzlikt uz kāda paaugstinājuma, skaidro R.Matrozis.
Tomēr tie ir atsevišķi gadījumi. Putnu pētnieki skaidro, ka jaunuļus labāk neaiztikt. Speciālisti novērojuši, ka šķietami nelaimē iekļuvuši mazuļi ir izplatīta parādība, jo kaijēni mēdz atstāt ligzdu, pirms iemācījušies kārtīgi lidot. Pieaugušās kaijas turpina savu lolojumu pieskatīt, aizsargāt un barot, līdz tas iemācās patstāvīgi lidot, uzsver LOB pārstāve Ilze Štrausa.
Daļa jauno putnu gan aiziet bojā, bet tāds ir dabiskās atlases princips, piebilst R.Matrozis.

Lidojošo torpēdu priekšā jāatkāpjas

Pilsētniekiem jāzina, ka, it kā glābjot vistas lieluma mazuli, viņi paši var nonākt apdraudētā lomā. Pieaugušie putni savu pēcnācēju no, viņuprāt, uzbrucējiem, prot aizsargāt, cenšoties tos aizbaidīt. Parasti sudrabkaijas pikē virsū cilvēkiem ar kājām pa priekšu, īsi pirms galvas piebremzē un aizlido prom, tāpēc, kā zina teikt ornitologi, tās nevar nodarīt miesas bojājumus. Tomēr labāk jauno putnu apiet ar līkumu un izturēties iecietīgi pret gādīgajiem vecākiem.
Tas pats piemeklē mājdzīvniekus, ja tiem ienāk prātā tuvoties iedomāti vieglajam medījumam. Turklāt, piemēram, kaķi sudrabkaiju dēļ mēdz palikt arī bez cilvēku tiem noliktajām pusdienām.

Pilsēta kā leiputrija

LOB aplēsis, ka Rīgā varētu ligzdot apmēram 900 – 1000 pāru sudrabkaiju, lielākā daļa tieši uz ēku jumtiem, un ar katru gadu to skaits palielinās. Šiem lielajiem putniem pārmet skaļo bļaustīšanos un cilvēku miera traucēšanu, kā arī brīvo improvizāciju ar tualetēm. Tomēr, kā atgādina ornitologs, sudrabkaijas attīra pilsētu no organiskajiem atkritumiem. Nebūtu pilsētā kaiju, ēdnīcu izmantotu žurkas, kas savukārt pārnēsā slimības.
Dabiskos apstākļos sudrabkaijas ligzdo uz zemes grūti pieejamās vietās, piemēram, purvu ezeros, uz saliņām jūras piekrastē, lielajos ezeros un zivju dīķos. Dējumā visbiežāk ir trīs olas, kuras vecāki perē aptuveni mēnesi. Mazuļi izšķiļas pūku tērpā, un tos baro abi vecāki. Jaunās kaijas tiek pieskatītas, līdz tās sāk lidot aptuveni pēc piecām sešām nedēļām. Jūlijā pēcnācēji ligzdu atstāj.
Taču putnus vilina pilsēta, jo, kā komentē R.Matrozis, tā ar savu “apbūvi, daudzu ūdenstilpju tuvumu un saimnieciskās darbības radītajiem labumiem spārnaiņiem rada īpaši piemērotu dzīves vidi”. Ir, kur izvērsties gan ligzdošanas vietu meklējumos, bet pats galvenais – barības vaļējo atkritumu tvertņu dēļ ir papilnam. Tā kā putni cenšas ligzdot, kur piedzimuši, Rīgā sudrabkaiju skaits aug. Tā nav viennozīmīgi vērtējama tendence, atzīst putnu pētnieks.

Uzziņai:

Populācijas lielākā daļa ligzdo Rīgā (pārsvarā uz ēku jumtiem). Mazākā skaitā ligzdo lielākajos piejūras ezeros, kā arī vietām purvos un zivju dīķos. Lielā skaitā caurceļo un ziemo. Masveidā (līdz 5000 – 10000 īpatņiem vienlaikus) uzturas lielo pilsētu atkritumu izgāztuvēs, ostās un Daugavā pie Rīgas HES.

Avots: www.putni.lv

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv