Latvijas Banka meklē zāles pret inflāciju
Augstais budžeta deficīts un inflācijas pieaugums daudzās jaunajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs nozīmē, ka šīs valstis nevarēs pievienoties eiras zonai iepriekš paredzētajā termiņā, uzskata ārvalstu analītiķi. Tie paredz, ka sākotnējais pievienošanās termiņš varētu tikt atlikts par vairākiem gadiem, ziņo LETA.
Foto no ES Audiovizuālās bibliotēkas |
Analizējot līdzšinējos inflācijas
pieauguma tempus, Latvijas Banka ir izlēmusi 2005.gada inflācijas
prognozi paaugstināt no pieciem uz sešiem procentiem, vakar
paziņoja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Lai gan
statistikas dati liecina, ka inflācijas pieaugums pēdējos mēnešos
ir nedaudz krities salīdzinājumā ar gada sākumu, tomēr tā
samazināšanās temps nav pietiekams. Tāpēc Latvijas Bankas
speciālisti lemj par pasākumiem, kas veicami, lai situāciju
stabilizētu.
Latvijas Bankas padome pieņēmusi lēmumu, ka viens no
nepieciešamajiem soļiem ir paaugstināt bankām piemērojamo
obligāto rezervju prasību normu no četriem uz sešiem procentiem.
Tas nozīmē, ka bankām lielāki līdzekļi (110 līdz 115 miljoni
latu) būs jātur to kontā Latvijas Bankā, un tātad būs samazināts
naudas daudzums, ko iespējams apgrozīt kredīta tirgū.
Šādā veidā tiks nedaudz samazināta banku kredītpolitikas
aktivitāte, kas ir viens no augstās inflācijas iemesliem. Šobrīd
iedzīvotāji, aktīvi izmantojot kredītus, kompensē cenu pieauguma
izraisīto pirktspējas zudumu. Iedzīvotājiem papildsaistību
uzņemšanās nozīmē patēriņa pārdali no nākamajiem periodiem par
labu pašreizējam periodam. Joprojām notiek straujš kredītu
pieaugums, īpaši mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms.
I.Rimšēvičs gan norāda, ka banku obligātās rezerves palielināšana
varētu mazināt inflāciju tikai par 0,1 līdz 0,2 procentu
iedaļām.
Inflācijas pieaugumu stimulē arī straujā algu paaugstināšana
Latvijā, piemēram, šā gada martā vidējās nominālās algas
pieau-gums bija 20 procenti. I.Rimšēvičs atzīst, ka algu
legalizācijas process, iespējams, veido daļu šīs statistikas,
tomēr vienlaikus, neapšaubāmi, norisinās arī pirktspējas
palielināšanās. Pieaugot darba samaksai, ceļas ražošanas
izmaksas, tāpēc uzņēmējiem ir jāpaaugstina gatavās produkcijas
cenas, tātad palielinās arī inflācija.
Pretstatā ārvalstu analītiķu prognozēm I.Rimšēvičs uzsvēra, ka
nav mainījušies Latvijas plāni eiras zonai pievienoties
2008.gadā. Ir izveidota valdības darba grupa, kas lemj par
pasākumiem, kuri nepieciešami, lai mazinātu inflācijas pieaugumu.
Pagaidām vēl ir pāragri spriest par pasākumu efektivitāti,
norādīja I.Rimšēvičs. Tomēr pašreiz netiek domāts par kādu
alternatīvu plānu gadījumam, ja iestāšanās eiras zonā nenotiks
iepriekš paredzētajā laikā.
Kopumā Latvijas ekonomika turpina augt, un tuvākajā laikā nav
sagaidāma izaugsmes bremzēšanās. Eksporta pieaugums šogad
pārsniedz 30 procentus, kas parāda, ka lata piesaiste eirai ir
bijusi veiksmīga – tas ir stimulējis eksporta un līdz ar to visas
ekonomikas izaugsmi. Ekonomikai strauji augot, faktiskie nodokļu
ieņēmumi šogad pārsnieguši prognozes, informēja I.Rimšēvičs.