Lauksaimniecības attīstības 2001.gada programma

Turpinājums. Sākums "LV" Nr. 336/338., 27.09.2000

4. Sagatavošanās SAPARD programmai Latvijā

4. tabula

Sabiedriskais finansējums SAPARD programmā 2000 - 2003. gadiem (tūkst. latu)

	Pasākumi	2000 .		2001 .		2002 .		2003 .
		ES	Latvijas	ES	Latvijas	ES	Latvijas	ES	Latvijas
1.1.	Lauksaimniecības
	tehnikas, iekārtu un būvju
	modernizācija	3792,9	1249,5	3657,3	1205,0	3250,6	1071,2	3115,6	1026,2
1.2.	Lauksaimniecības
	zemju apmežošana	406,2	133,6	406,7	133,8	406,1	133,8	406,1	133,8
1.3.	Zemes ierīcība	0,0	0,0	0,0	0,0	271,1	89,4	271,1	89,4
2.1.	Lauksaimniecības uz
	zivsaimniecības produktu
	pārstrādes un marketinga
	uzlabošana	3928,3	1294,5	3792,8	1249,4	3657,3	1205,0	3521,7	1160,6
3.1.	Lauku ekonomikas
	dažādošana veicinot
	alternatīvus ienākumu
	avotus	2709,2	892,3	2708,9	893,0	3115,6	1026,8	3251,2	1071,2
4.1.	Vispārējās lauku
	infrastruktūras
	uzlabošana	1625,4	535,8	1625,6	535,3	1625,6	535,3	1625,6	535,3
5.1.	Bioloģiskā
	lauksaimniecība	0,0	0,0	108,2	35,5	217,0	71,6	271,1	89,4
5.2.	Bioloģiskās daudzvei-
	dības un lauku ainavas
	saglabāšana	0,0	0,0	94,5	31,4	189,7	62,2	236,9	78,2
5.3.	Lauksaimniecības
	noteces samazināšana	0,0	0,0	67,8	22,5	135,6	44,4	169,2	55,7
	Apmācības.	813,0	267,9	812,8	267,6	406,1	133,8	406,1	133,8
	Tehniskā palīdzība.	270,8	28,4	271,1	28,4	271,1	28,4	271,1	28,4
	Kopā	13545,8	4402,0	13545,8	4402,0	13545,8	4402,0	13545,8	4402,0

Lauku attīstības plāns SAPARD joprojām tiek saskaņots ar Eiropas komisiju, tādēļ ir iespējamas izmaiņas programmu ieviešanā.

 

5. Lauksaimniecības preču tirdzniecības politikas attīstība

Lauksaimniecības preču tirdzniecības politikas galvenie mērķi ir:

• iekšējo tirgu aizsargāt gan no vietējo uzņēmēju, gan no ārzemju uzņēmēju radītās negodīgas konkurences un radīt vienlīdzīgus apstākļus visiem tirgus dalībniekiem, iedarbojoties uz vietējo tirgu ar dažādiem tirgus regulēšanas instrumentiem,

• ārējā tirgū- veicināt jaunu tirgu apgūšanu un pozīciju nostiprināšanu esošajos tirgos, realizējot liberālu ārējās tirdzniecības politiku.

Tirdzniecības režīmi ir noteicošais Latvijas un ārvalstu savstarpējā tirdzniecības politikas faktors. Starptautiskajā tirdzniecības praksē pielieto Vislielākās labvēlības režīmu (VLR) un Brīvās tirdzniecības režīmu.

Pēc Latvijas iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā kā galvenie tirgus regulēšanas mehānismi ir saglabāti ievedmuitas tarifi un tarifu kvotas kā tirdzniecību liberalizējošs mehānisms, galvenokārt BTL ietvaros. Par svarīgu tirdzniecību regulējošu instrumentu var uzskatīt arī netarifu barjeras:

• kvalitātes standartus, kas pasargā vietējā tirgus patērētājus no nekvalitatīva preču importa;

• importa licencēšana tiek piemērota atsevišķiem lauksaimniecības produktiem (graudiem, miltu izstrādājumiem, cukuram) statistikas nolūkam.

Latvijā ievedmuitas tarifi dažādām valstīm tiek noteikti atšķirīgi atkarībā no piemērotā tirdzniecības režīma. Latvija piemēro sekojošas likmes:

1) Pamatlikme - piemēro pret to valstu preču importu ar kurām nav noslēgts BTL vai VLR līgums;

2) Vislielākās labvēlības režīma likme - piemēro to valstu preču importam, ar kurām noslēgts VLR līgums vai BTL, ja pēdējā nav noteikts citādi;

3) Brīvās tirdzniecības režīma likme - tiek piemērota pret to valstu preču importu, ar kurām noslēgts BTL.

 

5.1. Vislielākās labvēlības režīms

Latvijas iestāšanās PTO sekmē tirdzniecības izaugsmi, vienlaicīgi nodrošinot Vislielākās labvēlības režīmu (VLR) ar vairāk kā 137 pasaules valstīm. Latvijai tiek atvērti jauni tirgi, kas neapšaubāmi palielina Latvijas eksporta iespējas. Arī ar visām NVS valstīm, izņemot Gruziju, Latvija ir noslēgusi Vislielākās labvēlības režīma līgumus.

Pēc Latvijas pievienošanās PTO, augstākais Latvijas saistītais ievedmuitas tarifu līmenis lauksaimniecības produktiem tika noteikts 50% ad valorem , kā arī līgumā ir noteikts ievedmuitas tarifu ikgadējais vienāda līmeņa samazinājums atsevišķiem produktiem.

Par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem 2001.gadā saistībā ar PTO, var uzskatīt Latvijas pozīcijas aizstāvēšanu nākošajā lauksaimniecības sarunu raundā. Galvenie jautājumi, par kuriem PTO dalībvalstis iesniedz savas pozīcijas ir:

1) tirdzniecības un atbalsta politiku ilgtermiņa reformu nepieciešamība;

2) eksporta atbalsta un tirgus pieejamības nosacījumi;

3) valsts iekšējā atbalsta principi (zaļā kaste -tirdzniecību nekropļojošās, , zilā kaste - kompensācijas un starpības maksājumi un dzeltenā kaste - tirdzniecību kropļojošās);

4) pārtikas kvalitāte;

5) dzīvnieku labturība, tās saistība ar tirdzniecību.

 

5.2. Brīvās tirdzniecības režīms

Ievērojot ES prasības, tiek veidota arī brīvās tirdzniecības telpa ar Centrālās un Austrumeiropas valstīm. Līdz šim Latvija ir noslēgusi desmit brīvās tirdzniecības līgumus (BTL) ar 28 valstīm. Sagatavošanā ir 3 jauni BTL - ar Bulgāriju, Rumāniju un Fēru salām. Brīvās tirdzniecības līgumi abpusēji sniedz labvēlīgāku pieeju slēdzēju valstu lauksaimniecības un pārstrādāto produktu tirgum.

Latvijas Republika ir noslēgusi un spēkā ir stājušies Brīvās tirdzniecības līgumi (iekavās norādīts spēkā stāšanās datums) ar sekojošām valstīm:

• Eiropas Savienību (01.02.1998.);

• EBTA - Šveice, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija (01.06.1996);

• Čehija (01.07.1996);

• Slovākija (01.07.1996);

• Slovēnija (01.08.1996);

• Lietuva un Igaunija (01.01.1997);

• Polija (01.04.1998);

• Ungārija (01.01.2000);

• Turcija (01.07.2000).

Latvija ir noslēgusi BTL arī ar Ukrainu.

BTL neparedz pilnīgi brīvu pieeju tā slēdzēju valstu tirgiem, bet gan koncesijas atsevišķiem produktu veidiem. Jūtīgiem produktiem tiek noteiktas koncesijas tarifu kvotu veidā. Tarifu kvotas importam un eksportam ir paredzētas BTL ar Slovēniju, Čehiju, Slovākiju, ES un Ungāriju.

2000.gada maijā tika panākta vienošanās starp Latviju un Eiropas Komisiju par tirdzniecības tālāku liberalizāciju. Sarunu rezultātā abas puses vienojās, ka abpusēji:

1) muitas tarifu kvotu ietvaros tiks atcelts importa muitas nodoklis un eksporta subsīdijas;

2) piešķirs muitas tarifu kvotu ikgadējo palielinājumu 10% apmērā visiem produktiem, izņemot Latvijas izcelsmes ābolu un tomātu eksporta kvotu ikgadējais palielinājums noteikts 33,3% apmērā.

3) tiks liberalizēta ES un Latvijas "maz jūtīgo" lauksaimniecības produktu tirdzniecība, kuru tarifu likme ir 10% un mazāka;

Latvijas izcelsmes preču eksportam tika palielināta kvota sieram par 100%, sviestam par 67%, piena pulverim kvota palielināta par 28%. Kā arī no jauna tika piešķirtas kvotas tomātu, ķiploku un ābolu eksportam uz ES.

Savukārt Latvijas puse ES izcelsmes preču importam vairākas reizes palielināja kvotu cūkgaļas importam, tai pašā laikā palielinot cūkgaļas tarifu līniju skaitu, uz kurām attiecas koncesijas. Siera kvota palielināta par 67%, tomātu kvota palielināta par 400%, desu un gaļas izstrādājumu kvota palielināta par 230%. No jauna tika piešķirtas kvotas mājputnu gaļas un konservētu tomātu importam.

Abas puses izstrādā un ievieš autonomus, pagaidu likumdošanas aktus līdz brīdim, kad stāsies spēkā Papildprotokols Eiropas līgumam par savstarpēji piemērojamiem ievedmuitas tarifiem un tarifu kvotām tirdzniecībai ar lauksaimniecības precēm. Likums vienpusēji stājas spēkā no 2000.gada 1.jūlija. Savukārt Eiropas Savienība no savas puses ar Eiropas Savienības Ministru Padomes nolikumu vienpusēji noteiks ievedmuitas tarifu likmes un kvotas Latvijas izcelsmes precēm un atcels eksporta subsīdijas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm.

2000. gada aprīlī tika pabeigtas Latvijas tirdzniecības liberalizācijas sarunas ar Čehiju un Slovākiju. Sarunu rezultātā tika parakstīts jauns protokols par abpusēju muitas tarifu kvotu piešķiršanu tirdzniecībai ar lauksaimniecības produktiem. Tas paredz importa un eksporta tarifu kvotu palielinājumu šokolādei, alum, makaronu izstrādājumiem. Latvijas puse ir vienojusies ar Čehiju par kvotu nepieciešamību sieram un sviestam, cūkgaļai un tās izstrādājumiem, saldētiem dārzeņiem, žāvētiem zirņiem, āboliem, kartupeļu pārstrādes produktiem, pārtikas mērcēm, saldajiem cepumiem un vafelēm. Savukārt sarunu rezultātā ar Slovākiju, tika panākta vienošanās par abpusēju kvotu piešķiršanu gaļas izstrādājumiem (konserviem), sieram, žāvētiem zirņiem, saldajiem cepumiem un vafelēm. Paredzams, ka šo līgumu papildprotokoli stāsies spēkā 2001.gada 1.janvārī.

 

5.3. Tirgus veicināšana

Tiks uzsākts darbs pie Latvijas pārtikas produktu mārketinga programmas veidošanas ar mērķi:

• palielināt Latvijas produktu realizācijas apjomus iekšējā un ārējā tirgū;

• Latvijas produktu kvalitātes uzlabošana un atpazīstamības veicināšanu;

• veidot un nostiprināt patērētāju viedokli par Latvijas produktiem.

 

5.4. Iekšējā tirgus aizsardzība

Viena no galvenajām problēmām iekšējā tirgus aizsardzības jomā bija institucionālās bāzes un pieredzes trūkums negodīgas konkurences novēršanai un tirgus aizsardzības pasākumu ieviešanai.

2000.gada 11.jūlijā Ministru Kabinets apstiprināja nolikumu par Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroju. VITAB darbojās saskaņā ar iepriekšminēto nolikumu, likumu "Par iekšējā tirgus aizsardzību", Anti dempinga likumu, likumu "Par aizsardzību pret subsidēto importu" un citiem normatīvajiem aktiem.

VITAB galvenās funkcijas ir:

1) savas kompetences ietvaros nodrošināt un pārraudzīt iekšējā tirgus aizsardzības politikas īstenošanu;

2) nodrošināt likuma "Par iekšējā tirgus aizsardzību", Anti dempinga likuma, likuma "Par aizsardzību pret subsidēto importu" realizāciju;

3) izstrādāt normatīvo aktu projektus iekšējā tirgus aizsardzības, anti dempinga un subsidētā importa pasākumu jomā.

 

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2000.gada 11.jūlija sēdes protokola Nr. 31, 47. § "Par Valdības pārstāvju un lauksaimnieku organizācijas pārstāvju 2000.gada 6.jūlijā parakstīto protokolu" 5.punktu Zemkopības ministrija izstrādāja Ministru prezidenta rīkojuma projektu "Par darba grupas izveidošanu iekšējā tirgus sakārtošanas jautājumu risināšanai", kuras sastāvā iekļauti dažādu ministriju un lauksaimniecības organizāciju pārstāvji.

Iekšējā tirgus sakārtošanas jautājumu darba grupas uzdevums līdz 2000.gada 1.decembrim ir sagatavot priekšlikumus sekojošu jautājumu risināšanai:

• MK pieņemto lēmumu izpildes nodrošināšana (svari uz robežām, marķēšanas noteikumu izpilde u.c.);

• Lauksaimniecības produktu importētāju firmu pārlicencēšana pēc no jauna izstrādātiem Ministru kabineta noteikumiem;

• Muitas noliktavu skaita ierobežošana, noliktavu atbilstības noteikšana;

• Tranzīta un vietējam tirgum paredzēto kravu plūsmas norobežošana;

• Sakārtot pārtikas preču plūsmas kontroli caur dzelzceļa un ostas muitas punktiem;

• Vienota Valsts veterinārā un pārtikas kontroles dienesta izveide, finansējot to no Valsts budžeta;

• Nereģistrētā preču apgrozījuma izskaušana;

• Efektīga datortīkla izveide informācijas apmaiņai starp resoriem, u.c. jautājumi.

6. Tirgus uzraudzības nodrošināšana

Tirgus uzraudzības nodrošināšana un tās pilnveidošana ir būtisks nosacījums Latvijas iekšējā un ārējā tirgus tālākai attīstībai, produkcijas konkurētspējas palielināšanai un patērētāju interešu aizsardzībai. Būtisks nosacījums ir tirgus uzraudzībā iesaistīto dienestu koordinēta rīcība un ātra reaģētspēja.

Lai sekmīgi risinātu tirgus uzraudzības nodrošināšanas jautājumus un realizētu turpmāk minētos pasākumus nepieciešams papildus finansējums.

Tirgus uzraudzības nodrošināšanai un tās pilnveidošanai 2001.gadā un tālākā perspektīvā paredzēti šādi galvenie virzieni:w

1. Pārtikas aprites valsts uzraudzība un kontrole saskaņā ar gaļas, piena, zivju olu un medus uzraudzības programmām;

2. Vienotas robežkontroles informatīvās sistēmas izveidošana (2000-2002).

3. Robežkontroles punktu tehniskās bāzes pilnveidošana atbilstoši ES prasībām (2000-2001).

4. VAAD (Valsts augu aizsardzības dienests) struktūras un funkciju pilnveidošana saskaņā ar dienesta attīstības plānu (2000-2003).

5. Fitosanitārās laboratorijas darbības uzlabošana pamatojoties uz ES prasībām (jauna aparatūra, laboratorijas pārcelšana un modernizācija, speciālistu apmācība, siltumnīcas būvniecība) (2000-2002).

6. Fitosanitārai kontrolei pakļauto ražotāju un importētāju reģistra un informatīvās sistēmas izveidošana (2000-2002).

7. Augu aizsardzības līdzekļu ietekmes izvērtēšana uz apkārtējo vidi un cilvēku veselību . Augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas pilnveidošana, reģistrācijā iesaistīto ekspertu apmācība un iekļaušana ES programmās. Augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības un lietošanas kontrole.

8. Pesticīdu atlieku monitoringa izstrāde un ieviešana augu valsts izcelsmes produktiem (2000-2001).

9. APKVKD (Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienests) Centrālās laboratorijas tehniskā aprīkojuma un akreditācijas sfēras paplašināšana:

2001.gads - akreditācija augļu un dārzeņu kvalitātes rādītāju noteikšanai;

2002.gads - akreditācija augkopības produkcijas nekaitīguma rādītāju noteikšanai.

10. APKVKD references laboratorijas statusa apstiprināšana Dienesta Centrālajai laboratorijai:

2001. gads - graudu un graudu pārstrādes produktu kvalitātes rādītāju noteikšanai;

2002.gads - augļu un dārzeņu kvalitātes rādītāju noteikšanai;

2003.gads - augkopības produkcijas nekaitīguma rādītāju noteikšanai.

11. APKVKD bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanas un tirdzniecības valsts uzraudzības un kontroles sistēmas izveidošana un ieviešana atbilstoši ES prasībām:

2002.gads - dokumentētas valsts uzraudzības un kontroles veikšanas procedūras un izstrādātas dokumentu formas;

2003.gads - dokumenti iesniegti ES Komisijā atbilstības ES prasībām izvērtēšanai un Latvijas iekļaušanai trešo valstu sarakstā EEC/2092/91 11.panta kārtībā.

 

7. Valsts veterinārās uzraudzības nodrošināšana

Valsts veterinārās uzraudzības nodrošināšanas pasākumu plāns ir:

1. Valsts veterinārās uzraudzības nodrošināšana atbilstoši piešķirtajai valsts budžeta dotācijai un atbilstoši Valdības deklarācijas 7.1.6. punktam.

2. Dzīvnieku izcelsmes produkcijas (gaļas un gaļas produktu, piena un piena produktu, olu un olu produktu, zvejas produktu, biškopības produktu) aprites, veterināro zāļu un veterinārfarmaceitisko produktu, dzīvnieku barības, dzīvnieku veselības un labturības valsts uzraudzības un kontroles veikšana saskaņā ar ikgadējām uzraudzības programmām.

3. Vienotas informācijas sistēmas izstrāde un ieviešana Valsts veterinārā dienesta aptvertajā darbības sfērā ( 2000-2004).

4. Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centra un veterināro laboratoriju materiāli-tehniskā nodrošinājuma modernizāciju, akreditācijas sfēras paplašināšanu un speciālistu apmācību.

5. Ikgadējās "Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu atliekvielu kontroles programmas" izstrāde un izpilde.

6. Ikgadējās programmas "Dzīvnieku lipīgo slimību profilakse un apkarošana" izstrāde un izpilde.

7. Ikgadējā "Dzīvnieku izcelsmes pārtikas monitoringa programmas" izstrāde un izpilde.

8. Pilnveidot un organizēt Valsts veterinārā dienesta inspektoru apmācības sistēmu.

 

8. Lauksaimniecības produkcijas kvalitātes vadība

Lauksaimniecības produkcijas kvalitātes vadība balstīta uz pamatnosacījumiem par normatīvo aktu un dokumentācijas sakārtošanu un harmonizāciju ar starptautiskajām prasībām, regulāru to aktualizāciju, kontroles sistēmas tālāku pilnveidošanu, radot ražotāju konkurētspējas palielināšanu un paaugstinot patērētāju, dzīvnieku veselības un apkārtējās vides aizsardzību.

Lauksaimniecības produkcijas kvalitātes vadības pilnveidošana saistās ar Nacionālo programmu kvalitātes nodrošināšanai un Nacionālo programmu Integrācija Eiropas Savienībā īstenošanu, nodrošinot likumdošanas uzlabošanu, padarot to vairāk saskaņotu, saprotamāku, elastīgāku veicinot labāku likumdošanas realizēšanu nodrošinot pārtikas nekaitīgumu un drošumu patērētājiem.

Ir paredzēti šādi galvenie pamatuzdevumi lauksaimniecības produkcijas kvalitātes ietekmēšanas pasākumi :

a) pilnveidot izstrādātās un apstiprinātās pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles programmas ;

b) ieviest cūku un liellopu liemeņu novērtēšanas (klasifikācijas) sistēmu dzīvnieku kautuvēs un paralēli strādāt pie samaksas ieviešanas atbilstoši liemeņu novērtējumam;

c) izstrādāt un apstiprināt ikgadējo atliekvielu programmu ;

d) veikt pārtikas uzņēmumu atzīšanu un reģistrāciju saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem;

e) pilnveidot un organizēt pārtikas inspektoru apmācības sistēmu un koordinēšanu.

Normatīvo aktu un citu dokumentu izstrāde atbilstoši Eiropas Savienības un starptautiskajām prasībām, saskaņā ar Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā :

2001. gadā:

• svaigu augļu uz dārzeņu kontrole piedāvājot tos patērētājiem un ievedot valstī ;

• prasībās dzirkstošajam vīnam ;

• prasības ES sadaļai "Brīvā preču kustība";

• prasībās epizootijas apkarošanai;

• prasības zoonožu kontrolei;

• dažādu analīžu metožu standartu izstrāde.

 

Galvenie pamatuzdevumi 2002.-2003. gadam normatīvo un citu dokumentu izstrādē:

• lauksaimniecības un pārstrādes produktu ģeogrāfiskās izcelsmes nosaukumu aizsardzības nodrošināšana;

• īpaša rakstura sertifikātu pielietošana lauksaimniecības un pārtikas produktiem;

• dzīvnieku barības izejmateriāla kvalitātes prasības;

• aizliegtās sastāvdaļas dzīvnieku barībā;

• kontrole par dzīvnieku barības piedevām;

• kontrole par proteīna daudzumu dzīvnieku barībā;

• kontrole par enzīniem un mikroorganismiem dzīvnieku barībā;

• veterināro zāļu ražošanas un izplatīšanas prasības.

• dzīvnieku izcelsmes produktu ieguves un tirdzniecības prasības ( kaulu milti, āda u.c.);

• par dzīvnieku barību, kas paredzēta īpašiem dzīvnieku barošanas nolūkiem;

 

9. Kooperācijas veicināšana

• Situācijas apraksts

Kooperācija valstī attīstās samērā lēni, kaut arī Latvijā pašlaik ir reģistrējušās ap 450 kooperatīvās sabiedrības. Liela daļa no tām darbojas uz bijušo kopsaimniecību bāzes un neatbilst kooperācijas principu būtībai.

Laukos trūkst informācijas par kooperāciju, tās principiem un iespējām, ko dod zemnieku kooperācija. Ir nepieciešams izglītot un apmācīt lauku uzņēmējus kooperatīvu veidošanā un vadīšanā. Jāpārvar arī neuzticība vienam pret otru uzsākot sadarbību. Zemniekiem kooperācija bieži vien saistās arī ar bijušajām kopsaimniecībām un saimniekošanas sistēmu tajās.

 

Problēmas

• profesionālās izglītības un pārliecības trūkums;

• nepietiekoša biznesa un ražošanas dažādošanas plānošana;

• nepietiekoša vadības kapacitāte;

• informācijas trūkums par nākotnes attīstības iespējām;

• investīciju nepietiekamība;

• vāja integrēšanās apkārtējā vidē.

 

Mērķi 2001. - 2003. gadam

• veicināt lauku uzņēmēju informētību par kooperāciju un tās piedāvātajām iespējām produkcijas realizācijā, ražošanas resursu iegādē un pašizmaksas samazināšanā;

• novērst šķēršļus, kas kavē kooperatīvu dibināšanos un tālāku attīstību;

• sniegt atbalstu kooperatīvu dibināšanai un darbībai.

 

Pasākumi 2001.gadā

• kooperācijas darba grupas priekšlikumu iekļaušana subsīdiju nolikuma izstrādes procesā;

• brošūru un dažādu materiālu izstrāde un izdošana.

 

Finansējums un finansēšanas avoti

5. tabula

Valsts atbalsta pasākumu finansējuma projekts, (tūkst. Ls)

	2001. gads .			2002. gads	2003. gads
	Vajadzība	Budžeta projekts	Deficīts	Vajadzība	Vajadzība
Kooperācijas attīstības
veicināšanai	500	300	200	500	500

 

 

10. Lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas

Situācijas apraksts

Latvijā ir izveidotas daudzas lauksaimniecības produkcijas ražotāju un pārstrādātāju sabiedriskās organizācijas. Ir vairāk kā 35 nozaru asociācijas un piecas zemnieku sabiedriskās organizācijas - Latvijas Zemnieku Federācija, Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācija, Zemnieku saeima, Latvijas Lauku atbalsta asociācija un Latvijas Jauno zemnieku klubs.

Kopumā lauksaimnieku aktivitāte iesaistoties dažādās sabiedriskajās organizācijās varētu būt augstāka. Pašlaik nozaru asociācijās un sabiedriskajās organizācijās darbojas aptuveni 4300 biedru.

Lai veiksmīgāk varētu koordinēt lauksaimnieku interešu pārstāvniecību 2000. gada martā tika izveidota Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP). Sadarbības padomes izveidošanas mērķis ir lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju un nozaru asociāciju iesaistīšana lauksaimniecības politikas veidošanā un īstenošanā. Zemkopības ministrija ir noslēgusi sadarbības līgumu ar LOSP sekojošu jautājumu risināšanai:

1. lauksaimniecības politikas izstrādē un realizācijā;

2. Latvijas sarunās ar ES un citām ārvalstīm lauksaimniecības jautājumos;

3. jautājumos, kas attiecas uz valsts un ES un citu ārvalstu un starptautisko organizāciju atbalstu lauksaimniecībai.

Problēmas:

• zemā lauksaimnieku aktivitāte. Latvijā salīdzinājumā ar ES valstīm ir ļoti zems lauksaimnieku skaits, kas darbojas sabiedriskajās organizācijās;

• auksaimnieku nepietiekama izpratne par iespējām pašiem līdzdarboties un risināt nozares problēmas;

• ir neizlīdzināta teritoriālā pārstāvniecība;

• LOSP mērķi

• iesaistīt lauksaimniecībā nodarbinātos lauksaimniecības problēmu risināšanā;

• pārstāvēt lauksaimniecības produkcijas ražotāju un pārstrādātāju intereses sarunās ar Zemkopības ministriju un citām valsts pārvaldes institūcijām;

• stiprināt lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas.

• Pasākumi 2001. gadam:

• atbalstīt no valsts subsīdijām lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju darbības;

• uzlabot un attīstīt sadarbību starp lauksaimnieku organizācijām, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi un Zemkopības ministriju;

• iesaistīt sabiedriskās organizācijas svarīgu jautājumu risināšanā;

• veicināt organizāciju darbības paplašināšanos un pārstāvniecību LOSP, konsultatīvajās padomēs u.c.

 

11. Zinātnes un izglītības attīstība

11.1. Pamata un vidējā profesionālā izglītība

• Situācijas apraksts

Zemkopības ministrijas pārziņā ir 34 profesionālās izglītības iestādes, kā arī līgumattiecības ar 4 bijušajām pārziņas izglītības iestādēm, no kurām 2 ir kļuvušas par bezpeļņas organizācijām SIA un divas nodotas s rajona pašvaldību īpašumā. No 34 pārziņas izglītības iestādēm 4 ar 2000.gadu pārveidotas par BO valsts SIA.

Tiek prognozēts, ka 2001. gada 1. janvārī šajās izglītības iestādēs mācīsies 13500 izglītojamie un kopumā apgūs 64 profesijas. Pēdējos gados saglabājas tendence pieaugt kopējam audzēkņu skaitam profesionālās izglītības iestādēs, bet turpina samazināties lauksaimniecības profesijas apgūstošo skaits. To var izskaidrot ar profesionālās izglītības sistēmas spēju piemēroties darba tirgus prasībām, plašo piedāvājamo profesiju klāstu, iespēju izvēlēties izglītības programmas ar dažādu apmācības ilgumu un kvalifikācijas līmeni.

Lai racionālāk izmantotu valsts profesionālās izglītības iestādēm piešķirtos finansu un to rīcībā esošos materiāli tehniskos resursus kā arī nodrošinātu kvalitatīvu profesionālās izglītības iegūšanu, Zemkopības ministrija uz tās pārziņā esošo izglītības iestāžu bāzes ir izveidojusi 3 reģionālos lauksaimniecības un 5 specializētos (dārzkopības, pārtikas produktu ražošanas, agrobiznesa, meža, graudaugu un cukurbiešu ražošanas tehnoloģiju) centrus.

• Nozares attīstības mērķis

Sniegt pietiekošu profesionālo izglītību lauku reģionu iedzīvotājiem, kuri spētu ražot tirgus prasībām atbilstošu preču produkciju un konkurēt Eiropas Savienības darba tirgū.

• Pasākumi 2001.gadā

Tālākā perspektīvā, intensificējoties ražošanai, lauksaimniecībā strādājošo skaits turpinās samazināties, vienlaikus pieaugot prasībām pret viņu kvalifikācijas līmeni un saimniecības vadītspēju. Tāpēc kvalificētu lauksaimnieku - saimniecības vadītāju izglītošana galvenokārt koncentrēsies izveidotajos izglītības centros. Pārējām izglītības iestādēm jākļūst par reģionam nepieciešamo profesiju apmācības piedāvātājiem. Izglītības iestāžu izvietojums ir vienmērīgs un nodrošina iespējas lauku jaunatnei iegūt profesionālo izglītību tuvu savai dzīves vietai:

• tiks saglabātas esošās izglītības iestādes, lai nodrošinātu lauku bērniem profesionālās izglītības pieejamību;

• ņemot vērā, ka galvenie pasūtītāji reģionā (rajonā) nepieciešamajām profesijām ir pašvaldības un atbilstoši Valdības deklarācijā noteiktajam, ka tuvāko divu gadu laikā profesionālo izglītības iestāžu administrēšana jānodod rajonu (reģionu) pārziņā, tiks turpināti uzsāktie projekti Preiļu, Bauskas, Limbažu rajonā;

• notiks jaunu, darba tirgus prasībām atbilstošu profesionālās izglītības programmu ieviešana;

• notiks profesionālās izglītības sistēmas finansēšanas modeļa ieviešana (programmu normatīvais finansējums);

• izglītības eksaminācijas centros paplašināsies Neatkarīgo komisiju darbs un izglītības programmu akreditācija;

• tiks veikta izglītības programmu pārstrāde ar mērķi uzlabot to saturu;

• kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju notiks darbs pie optimizācijas projektu izstrādes Cēsu un Preiļu rajonos;

• turpināsies darbs ES finansētajās profesionālās izglītības atbalsta programmās (Leonardo da Vinci, PHARE).

 

11.2. Lauksaimniecības zinātne

Lauksaimniecības zinātnē investīcijas Ls 130 000 paredzētas (8. tabula):

• Dobeles DIS moderna augļu uzglabāšanas kompleksa izveidei pētījumiem par Latvijas augļu konkurētspējas paaugstināšanas iespējām vietējā un ārējā tirgū,

• Stendes selekcijas stacijai moderna laukaugu bāzes sēklas ražošanas centra izveidei konkurētspējīgas produkcijas ieguvei,

• Priekuļu selekcijas stacijai Kartupeļu meristēmu laboratorijas kompleksam.

 

Zemkopības ministrija no valsts pārvaldes institūcijām iedalītajiem līdzekļiem (no valsts budžeta) finansē savam darbam nepieciešamo dažādu normatīvo dokumentu projektu izstrādi, neatliekamu zinātnisko atziņu pārbaudi praksē un novērojumu veikšanu. Šo pētījumu veikšanai finansējuma apjoms 2000.gadā ir Ls 186, 7 tūkst. Pētījumu rezultāti ir izstrādnes, kas ir būtiskas lauksaimniecības politikas sekmīgai realizācijai.

ZM 2001.gadā saskaņā ar 02.03.1999. MK noteikumiem Nr. 77 "Valsts pārvaldes institūciju pasūtīto pētījumu projektu pieteikšanas, izvērtēšanas un finansēšanas kārtība" pasūtīs savam darbam nepieciešamos pētījumus. Saņemtos pieteikumus pēc apkopošanas un iesniegšanas Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) vērtēs LZP eksperti, bet galīgo lēmumu pieņems ZM komisija pēc finansējuma precizēšanas, kuru plāno IZM.

Nozares valsts pētījumu programmas svarīgākās apakšprogrammas un projekti, to finansējums un izstrādes gatavība

2000. gadā ar atskaitēm noslēgsies darbs Valsts pētījumu programmas 7 apakšprogrammās un iesniegti pieteikumi jaunajiem sadarbības projektiem un apakšprojektiem. LZP konkursa kārtībā piešķirtie 56 granti 2000.gadā beigsies ar četru gadu atskaiti un tiks pieteikti jauni zinātniskie projekti (granti). Projektu finansējums ir atkarīgs no LZP ekspertu vērtējuma par zinātnieku paveiktā darba kvalitāti un nozīmīgumu- projektu zinātnisko līmeni. Lauksaimniecības zinātnes finansējums no kopējiem Latvijas Zinātnes padomes (LZP) līdzekļiem ir aptuveni 11%.

Latvijas Zemkopības ministrija un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija Latvijas Republikas Ministru kabineta Rīcības plāna Deklarācijas par Ministru kabineta darbības 03.03.03.01 izpildei, lai radītu priekšnoteikumus lauksaimniecības zinātnes un prakses vienotībai, ievērojot pamatnostādnes, kas ietvertas Lauksaimniecības likumā (1996), "Zvejniecības likumā (1995) un LR Saeimas 1998. gadā akceptētajā Lauksaimniecības attīstības koncepcijā, nosaka sekojošas prioritātes lauksaimniecības zinātnē atbilstoši nozares stratēģijai laika posmam no 2000. līdz 2003. gadam:

• augu un dzīvnieku genofonds un selekcija;

• veterinārmedicīna;

• Latvijas augsnes un ūdeņu resursi;

• Latvijas meži un purvi;

• pārtikas izejvielu un produktu kvalitātes formēšana;

• atjaunojamie enerģijas avoti un izejvielu resursi;

• agrārā ekonomika un lauku attīstība.

 

• Finansējums un finansēšanas avoti

2001.gada budžeta projektā lauksaimniecības zinātnes un izglītības finansēšanai paredzēti šādi līdzekļi:

6. tabula

Lauksaimniecības izglītībai prognozējamais valsts dotācijas (bez investīcijām) apjoms

	Budžeta programma	Dotācija, Ls
Kods	Nosaukums
07.00.	Izglītība kopā	12 609 453
07.01.	t.sk. Vispārējā un profesionālā izglītība	8 861 350
07.02.	Augstākā izglītība	3 286 619
07.03.	Nozarē strādājošo kvalifikācijas celšana un mācību iestāžu metodiskā
	darba nodrošināšana	461 484

 

7. tabula

Lauksaimniecības izglītībai un zinātnei paredzētās valsts investīcijas (ilgtermiņa saistības)

	Paredzētās valsts investīcijas	Plānotais investīciju apjoms, Ls
Kods	Investīciju programmas
1.	Vispārējā un profesionālā izglītība	138 000
2.	Augstākā izglītība	399 000
3.	Lauksaimniecības zinātne	130 000

 

Šāds finansējums ļaus nodrošināt patreizējā kvalitātē izglītības iestādēs mācības par valsts budžeta līdzekļiem 12 600 gada vidējiem audzēkņiem un 3570 studentiem.

Augstākajā izglītībā 2001. gada valsts budžeta pieprasījums dotācijai no vispārējiem ieņēmumiem ir Ls 3 925 831 , t.sk. investīcijām Ls 547 000 . Tā kā, valsts investīciju programma (VIP) tiek precizēta un vēl nav apstiprināta Ministru kabinetā, tad nav precīzi zināma summa, kāda tiks piešķirta LLU 2001. gada budžetā.

VIP 2001. gadā ir plānots finansējums tikai iesākto projektu finansēšanai:

• LLU katlu māju, siltumtrašu un ēku iekšējo tīklu sistēmu rekonstrukcijai - Ls 141 000;

• LLU galvenais mācību korpuss - Ls 100 000;

• LLU Veterinārmedicīnas fakultātes klīniskā institūta klīnikas telpu un materiāli tehniskās bāzes modernizācija - Ls 158 000.

8. tabula

LLU Finansiālie rādītāji (Ls)

		2000.gada
Finansiālie rādītāji	1999.gada	apstiprinātais	2001.gada	2002.gada	2003.gada
	izpilde	plāns	pieprasījums	pieprasījums	pieprasījums
Resursi izdevumu segšanai	4694299	4893057	5410597	5875597	5929597
Dotācija no vispārējiem
ieņēmumiem	3447161	3508291	3925831	4390831	4444831
Maksas pakalpojumi un
citi pašu ieņēmumi	1247138	1384766	1484766	1484766	1484766

11.3. Pieaugušo izglītošana

• Nozares attīstības mērķis

Veicināt Latvijas lauksaimniecības konkurētspējas palielināšanos pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. Palielināt un nostabilizēt lauksaimniecībā veiksmīgi strādājošo saimnieku skaitu . Sabiedriskās aktivitātes kāpināšana.

• Situācijas apraksts

Pamatā pieaugušo izglītošanu lauksaimniecībā veiks BO SIA "Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs" (LLKC). Organizēs kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas darbu ražošanas un izglītības sistēmā strādājošajiem Valsts dotācijas LLKC pieaugušo izglītībai un mācību metodiskā darba koordinācijai ZM pārziņā esošajās iestādēs tiek plānots Ls 450 000 ,t.i., 2000.gada līmenī. Pieaugušo izglītība tiks finansēta programmu veidā.

• LLKC attīstības tendence ir komercializēšanās, sasniedzot 35% pašfinansēšanās līmeni. Tas nozīmē, ka :

• konsultējamo zemnieku skaits, kas 1999. gadā sasniedza 24 000, 2001.gadā nepieaugs, iespējams- pat samazināsies,

• konsultāciju dienests pievēršas maksātspējīgajiem, jo vidējais LLKC klients ir spēcīgāks par valsts "vidējo" zemnieku,

• konsultanti pamazām koncentrēsies lauksaimniecībai izdevīgākajos rajonos, tāpēc dažos reģionos būs ierobežotas iespējas saņemt konsultācijas (visos rajonos izmaksām pieaugot vienādi, ieņēmumi dažos rajonos nepieaug tik strauji, līdz ar to tiek samazināts konsultantu skaits, lai saglabātu profesionālākos konsultantus).

• Pasākumi

• Palielināt lauku uzņēmēj darbības attīstību, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas, organizējot:

1. individuālās profesionālās konsultācijas,

2. seminārus (ražošanas intensifikācija, subsīdijas, SAPARD, integrācija ES, lauku ekonomikas dažādošana u.c.),

3. lauku dienas,

4. interešu grupas,

5. demonstrējumus,

6. dažādu ražošanas plānu izstrādi,

7. biznesa plānu izstrādi,

8. ārzemju un vietējos l/s attīstības projektus.

• Koordinēt metodisko darbu, pilnveidot apgūstamās izglītības programmas un sagatavot mācību metodisko literatūru Zemkopības ministrijas pārziņā esošajām izglītības iestādēm.

• Informatīvo bukletu par Eiropas savienību un aktualitātēm Latvijas lauksaimniecībā, iespiešana LLKC.

• Saglabāt konsultatīvās sistēmas darbu visos Latvijas rajonos neskatoties uz lauksaimnieku zemo maksātspēju.

• Veidot regulāru diskusiju ar lauksaimnieku pašpārvaldes organizācijām par konsultāciju dienesta darba pilnveidošanu.

• Uzsākt rūpnieciski ražojošo saimniecību individuālos apmeklējumus lai noteiktu saimniecības ražošanas "šaurās vietas"

• Izstrādāt dažādus saimniekošanas modeļus lopkopības un augkopības saimniecībām.

• Uzsākt darbu pie jaunas zemnieku saimniecību ražošanas datu uzskaites datorprogrammas, kas atbilstu ES standartiem un sniegtu pilnīgu informāciju ZM, LVAEI, SUDAT, Statistikas pārvaldei par saimniecību ražošanas rādītājiem, kā rezultātā būtu daudz vieglāk aprēķinus dažādu l/s produkciju veidu pašizmaksu - pie intervences cenu noteikšanas u.c.

9. tabula

Pasākumu plāns pieaugušo izglītošanai 2000 -2003. gadā

Pasākums	2000	2001	2002	2003
Izstrādāt projektu par
lauksaimniecībā
nodarbināto tālākizglī-
tības sistēmas izveidi.
Jauno saimnieku
kvalifikācijas celšanas
kursu shēmu.
Atbildīgais: LLKC

Lauksaimniecības izglītības stratēģijas plāna izstrāde. Atbildīgais: LLU LLKC (visas ieinteresētās puses)

 

• Finansējums un finansēšanas avoti

Pieaugušo izglītību laukos un lauksaimniecībā strādājošo izglītošanu 2001.gadā finansēs no :

• valsts dotācijas,

• valsts subsīdiju līdzekļiem,

• paši lauksaimnieki,

• ārvalstu projekti.

Iepriekš minēto pasākumu realizācijai papildus nepieciešams finansējums Ls 100000 apmērā.

 

12. Lauksaimniecības ienākumi, ražošanas izmaksas un nodokļi

12.1. Lauksaimniecības ienākumi un to tendences 2001. gadā

Lauksaimniecības sektora iespējamo 2001.gada ienākumu novērtējuma pamatā ir izvirzīti šādi pamatnosacījumi:

• Latvijas lauksaimniecības politika nemainās.

• Pasaules pārtikas tirgū nenotiek būtiskas izmaiņas.

• Vadoties no minētā, paredzēts, ka lauksaimnieciskās ražošanas apjomi 2001.gadā vidēji saglabāsies 2000.gada līmenī (pastāvot atšķirībām starp atsevišķiem produktiem), bet cenas pieaugs par 2%. Tādējādi lauksaimnieciskās produkcijas vērtība pieaugtu par 2% pret 2000.gadu un par 3% pret 1999.gadu.

• Starppatēriņa izmaksu prognozē ievērota gan pēdējos 3 gados (1997.-1999.) novērotā tendence, ka pie vienādiem ražošanas apjomiem nākamajā gadā bijis nepieciešams par 6,1% mazāk starppatēriņa resursu nekā iepriekšējā (salīdzināmās cenās), gan arī iespējamais izmaksu pieaugums sakarā ar ražošanas pakāpenisku intensificēšanu un Eiropas savienības prasību ieviešanu (tas novērtēts 8% līmenī). Starppatēriņa resursu cenu pieaugums paredzēts 3%.

• Pamatkapitāla atjaunošanai nepieciešamā summa palielināta par 3% prognozētā cenu pieauguma dēļ.

• Paredzēts, ka valsts subsīdijas lauksaimniecībai saglabājas 3% no valsts budžeta izdevumiem, bet to īpatsvarā pieaug tie maksājumi, kas tieši ietekmē lauksaimnieku ienākumus (hektāru maksājumi utt.).

• Izstrādājot prognozi, nav ņemta vērā kopš 2000.g.1.jūnija un vēlāk ieviesto tirdzniecības liberalizācijas pasākumu iespējamā ietekme (muitas nodevu atcelšana u.c.).

• Nav ņemtas vērā iespējamās klimatisko apstākļu izraisītās korekcijas, pieņemot, ka dabiskie nosacījumi saglabātos pēdējo 3 gadu vidējā līmenī.

Prognoze izstrādāta Agrārās ekonomikas institūtā, ienākumu novērtējumu veicot atbilstoši Eiropas savienības lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina (LEKA) metodikai. (Rezultātus skatīt 1.tabulā).

Lauksaimniecības ienākumu aprēķinā atbilstoši ES metodikai ir iekļauta arī lauku saimniecībās notiekošā nelauksaimnieciskā darbība, kurai netiek veikta atsevišķa izmaksu uzskaite un tādēļ tā

10. tabula

Lauksaimniecības nozares ienākumu veidošanās (svarīgākās pozīcijas) 1998. - 2001.g. (prognoze)

	Vērtība milj. Ls .				Izmaiņas (+/-), %
Rādītāji	1998	1999	2000	2001	2000.	2001.
			(prognoze)	(prognoze)	pret 1999.	pret 2000.
Gala produkcija*	209,9	179,2	181,8	186,0	1%	2%
No tās - augkopībā	58,8	57,8	61,3	63,8	6%	4%
Graudi	20,1	16,3	21,9	22,9	35%	4%
Kartupeļi	6,3	12,0	12,1	11,7	1%	-3%
Cukurbietes	12,4	9,3	7,9	7,9	-15%	0%
Dārzeņi	10,4	10,2	9,3	9,4	-9%	2%
Lopkopībā	151,0	108,0	106,5	107,7	-1%	1%
Piens	68,1	50,6	50,7	51,7	0%	2%
Liellopi	12,9	6,1	7,3	6,8	20%	-7%
Cūkas	36,0	26,7	23,1	23,3	-14%	1%
Mājputni un olas	24,1	20,4	20,4	20,7	0%	2%
Neatdalāmā blakusdarbība	x	13,3	14,0	14,5	5%	4%
Starppatēriņš	107,6	97,4	99,3	104,1	2%	5%
Bruto pievienotā vērtība	102,3	81,7	82,4	81,9	1%	-1%
Subsīdijas	18,4	17,7	13,8	17,0	-22%	23%
Ar ražošanu saistītie nodokļi	11,8	11,8	10,6	11,2	-10%	5%
Amortizācija	27,8	25,3	25,0	25,7	-1%	3%
Neto pievienotā vērtība
(faktorizmaksās)	81,0	62,3	60,6	62,0	-3%	2%
Noma	0,9	0,8	0,7	0,7	-13%	0%
Kredītprocenti	2,1	3,2	3,0	3,2	-6%	7%
Ienākumi no lauksaimnieciskās
darbības	78,1	58,2	56,9	58,0	-2%	2%
Nodokļi no ienākuma	6,8	6,4	5,9	6,2	-8%	-8%
Algoto darbinieku ienākumi	14,9	13,6	12,7	12,7	-7%	0%
Ģimenes darbaspēka ienākumi	56,4	38,2	38,3	39,2	0%	2%
Nodarbināto skaits lauksaimniecībā	163,8	152,9	140,7	129,4	-8%	-8%
Ienākumi uz 1 lauksaimniecībā
nodarbināto, Ls	435	339	362	401	7%	11%

* Ārpus lauksaimniecības sektora patērētā produkcijaneparādās pie citiem ekonomiskās darbības veidiem. Te ietilpst galvenokārt koksnes ieguve privātajos mežos, citiem sniegtie pakalpojumi u.c., kuru apjoms 1999.gadā sasniedza 7,4% no saimniecību gala produkcijas vērtības.

Kopējie ienākumi no lauksaimnieciskās darbības pie minētajiem nosacījumiem pieaugtu no prognozētajiem 56,9 milj.Ls 2000.gadā līdz 58,0 milj.Ls 2001.gadā (par 2%).

Novērtējot gaidāmos ienākumus noteikta intervāla robežās, 2001.gadā tie prognozējami 95-105% apjomā pret 2000.gadu.

Novērtējot nodarbināto skaita samazināšanos gan 2000., gan 2001.gados par 8% gadā, iegūstam vidējos ienākumus uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto personu 2001.gadā aptuveni 400 Ls.

• Jāatzīmē arī, ka reāli netiek ieguldīti arī pamatkapitāla atjaunošanai nepieciešamie līdzekļi, līdz ar to ražošanas ēkas, būves un tehniskais parks kopumā arvien novecojas.

Pastāv risinājums, piemēram, cenšoties maksimāli samazināt ražošanas izmaksas, plašāk izmantojot saimniecībā uz vietas pieejamos un izveidojamos resursus. Aplūkojot iespējas palielināt ienākumus, intensificējot ražošanu, jāatzīst, ka citu valstu pieredze rāda, ka intensīvu tehnoloģiju rezultātā starppatēriņa īpatsvaram produkcijas vērtībā piemīt tendence nevis samazināties, bet palielināties, tādēļ sektora ienākumu pieaugums šādā situācijā kļūst iespējams vienīgi pie strauja ražošanas kāpuma.

 

12. 2. Nodokļi

Nodokļu politikai lauksaimniecībā jābūt ilglaicīgai un stabilai, lai lauksaimniecības produkcijas ražotājiem dotu iespēju pieņemt pamatotus darbības lēmumus. Taču nodokļu likumdošanā izmaiņas notiek samērā bieži.

Tā kā pašlaik ēkām un būvēm vēl nav noteikta kadastrālā vērtība, nevar izdarīt aprēķinus par papildus izdevumiem lauksaimniecībai, kas saistīti ar zemes un ēku aplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli, sākot ar 2002. gadu. Tādēļ, līdz šo aprēķinu precizēšanai, kā arī lai samazinātu sociālo spriedzi laukos un neveicinātu tālāku lauksaimniecības lejupslīdi, izskatot likumprojektu "Par nekustamo īpašumu nodokli," ministrija ierosināja saglabāt nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumus ēkām un būvēm, kuras izmantojamas tikai lauksaimnieciskajai darbībai līdz 2003. gada 1.janvārim.

2001. gadā nepieciešams, ka akcīzes nodoklis tiks atmaksāts par izmantoto dīzeļdegvielu, rēķinot uz 80 litriem dīzeļdegvielas uz vienu hektāru lauksaimniecības produkcijas ražošanai izmantojamo zemes platību.

 

13. Vides aizsardzības pasākumi lauksaimniecībā

Lauksaimniecībā sākot ar 90. gadiem ievērojami samazinājusies ražošana. Būtiski samazinājies iestrādāto minerālmēslu daudzums - par 90%, pesticīdu lietošana samazinājusies par 88%. Lielfermu skaits samazinājies vidēji 2,7 līdz 3 reizes. Samazinās arī organiskā mēslojuma ražošana un līdz ar to arī organisko mēslu lietošanas apjoms un lauksaimniecības radītais vides piesārņojums. Neskatoties uz to, ka kopējais piesārņojuma līmenis ir zems, atsevišķās vietās novērojams nozīmīgs punktveida piesārņojums, piem., bijušās lielfermas, minerālmēslu noliktavas u.c.

Līdz ar zemes īpašnieku un lietotāju maiņu un lauksaimnieciskās ražošanas samazināšanos, lielas platības lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir palikušas neapstrādātas un pamestas:

• konstatēta pārmērīga nezāļu savairošanās 144 tūkstošos ha (6,2% no apsekotās platības);

• aizaugšana ar krūmiem 21,5 tūkstošos ha (0,93%);

• 203 gadījumos zemes apsaimniekotāji neveic saimnieciskās darbības rezultātā radušos bojāto lauksaimniecības zemju rekultivāciju ~ 400 ha platībā;

• samazinoties augšņu kaļķošanai, negatīvi tiek ietekmēta augsnes kvalitāte.

 

Tas rada virkni problēmu: bioloģiskā daudzveidības samazināšanos dabiskajās pļavās un ganībās, melioratīvās sistēmas bojājumus, lauku ainavas un augsnes degradēšanos.

Problēmas:

• Netiek ievērotas mēslošanas un mēslošanas līdzekļu uzglabāšanas tehnoloģijas.

• Nav juridiski definēta zemes īpašnieku un lietotāju atbildība par zemes pamešanu.

• Nepietiekama kaļķošana un organiskā mēslojuma lietošana noplicina augsni.

• Nepietiekoši pētījumi par lauksaimniecības radītajām vides problēmām.

• Nepietiekoši pētījumi par apmežošanas ietekmi uz lauku bioloģisko daudzveidību.

• Netiek pietiekoši ievērotas pesticīdu miglotāju lietošanas tehniskās un vides aizsardzības prasības

 

• Paredzētie pasākumi un pētījumi:

• SAPARD Lauku attīstības plāna pasākumā "Vidi saudzējošās lauksaimniecības metodes" paredzēts 2001. gadam izlietot Ls 830 137.

• Plānots no lauksaimniecības subsīdijām 2001. gadam Ls 1 milj. augšņu agrotehniskai ielabošanai.

• Vidi saudzējošās lauksaimniecības mācību metodisko materiālu un rokasgrāmatas sagatavošana.

• ES kvalitātes prasībām atbilstošas sertifikācijas institūcijas kvalitātes vadības sistēmas izstrāde (EEC 2092/91, ISO 65, EN 45011).

• Vidi saudzējošās lauksaimniecības kompensējošo maksājumu aprēķinu metodikas izstrāde.

• Bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas ekonomiskā pamatojuma izstrāde.

• Latvijai raksturīgo izzūdošo mājdzīvnieku un kultūraugu šķirņu saglabāšanas atbalsta sistēmas izstrāde.

• Dabiskās bioloģiskās daudzveidības atjaunošanās izpēte seminaturālo zālāju transformēšanās procesā.

• Uzsākt normatīvo dokumentu izstrādi par smidzinātāju testēšanu, kas būtu par pamatu augu aizsardzības sertifikāta ieviešanai.

 

Pamatpasākumi nākošiem 3 gadiem

1. Turpināt darbu pie atbalsta sistēmas izveides atklātas lauku ainavas saglabāšanai un vidi saudzējošo lauksaimniecības metožu ieviešanai.

2. Zinātnisko pētījumu un izglītojošu pasākumu atbalsts.

3. Vides aizsardzības kritēriju pielietošanas ieviešana lauksaimniecības atbalsta pasākumos.

4. Veicināt Labas lauksaimniecības prakses nosacījumu ieviešanu.

 

14. Augsnes auglības ielabošana

• Situācijas apraksts

Pašlaik Latvijā ir meliorētas 60% lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Dārga un darbietilpīga ir polderu sistēmu uzturēšana (43 polderi ar nosusināmo platību apt. 40 t. ha). Modernizāciju prasa 10 polderu sūkņu stacijas. Nenodrošinot polderu sūkņu stacijas darbību polderētajās platībās tiek apdraudēta visa polderī esošā infrastruktūras pastāvēšana. Šīs platības praktiski vairs nav izmantojamas saimnieciskajai darbībai.

Meliorācijas sistēmu uzturēšana, pārvalde un aizsardzība tiek veikta saskaņā ar LR likumu "Par meliorāciju" un "Lauku atbalsta dienesta likumu" un par to atbildīgas ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošās iestādes - Lauku atbalsta dienesta reģionālo lauksaimniecības pārvalžu Meliorācijas daļas (valsts meliorācijas dienesti).

• Nozares attīstībā sasniedzamais mērķis

Meliorācijas sistēmu ekspluatācijas, saglabāšanas un būvniecības mērķis ir zemes kā galvenā lauksaimnieciskās ražošanas pamatlīdzekļa racionāla izmantošana un ražotspējas saglabāšanas nodrošināšana. Tas veicinātu zemes auglības, ražas kvalitātes un kvantitātes nodrošinājumu, lauksaimniecības produkcijas konkurētspēju integrējoties Eiropas koptirgū.

• Pasākumi 2001. gadā

Nepieciešamos pasākumus ar attiecīgo finansējumu meliorācijas sistēmu uzturēšanai darba kārtībā un to saglabāšanai raksturo sekojošā tabula:

11. tabula

Pasākums	Nepieciešamie	Finansējuma
	līdzekļi (tūkst. Ls)	avots
Valsts ūdensnoteku kopšana, remonts un
koplietošanas ūdensnoteku remonts	590	Valsts dotācijas
Nosusināšanas režīma nodrošināšana
polderētajās zemēs	300	Valsts dotācijas
Meliorācijas kadastra informācijas uzturēšana,
ktualizācija, datorizācija	40	Valsts dotācijas
Melioratīvās hidrometrijas darbu izpilde	20	Valsts dotācijas
Vietējās nozīmes meliorācijas sistēmu
nodošana zemes īpašniekiem īpašumā	10	Valsts dotācijas
Meliorācijas būvju rekonstrukcija	350	Valsts investīcijas
Meliorēto zemju un meliorācijas sistēmu
rekonstrukcija un sakārtošana un skābo augšņu kaļķošana	1300	Valsts subsīdijas

15. Lauksaimniecības nozares integrācijas process Eiropas Savienībā

Līdz 2000. gada decembrim Zemkopības ministrijai ir jāsagatavo un jāiesniedz valdībai apstiprināt Pozīcijas dokuments sarunām ar ES. Šinī dokumentā ir jāatspoguļo kā Latvija gatavojas pārņemt visas ES prasības, kā arī tie jautājumi, kuros Latvijai ir iebildumi vai ir izvirzāmi kā sarunu punkti. Šo gatavojamo dokumentu ir nepieciešams apspriest pēc iespējas plašākā lauksaimnieku lokā, lai izvirzītās intereses pilnībā atspoguļotu lauksaimnieku kopīgo viedokli.

2001. gadā norisināsies intensīvas sarunas ar Eiropas Savienību par lauksaimniecības jautājumiem, kurās Latvijai būs jāatspoguļo tās gatavība ES normu pārņemšanā, t.i. Latvijas likumdošanas saskaņošanā ar ES likumdošanu. Tādēļ ir nepieciešams aktivizēt ministrijas darbību ES likumdošanas aktu harmonizēšanā, kā arī izstrādāt lauksaimniecības Pozīcijas dokumentu sarunām ar ES.

Zemkopības ministrija ir harmonizējusi ~6% no visa lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības acquis.

2001. gadā Zemkopības ministrijas ir plānojusi izstrādāt 130 normatīvos aktus, kuri ieviestu un būtu saskaņā ar konkrētām ES prasībām un normām.

Lai pilnībā realizētu lauksaimniecības acquis ieviešanu ir nepieciešams 3 gadu laikā sagatavot pārņemšanai t.i. izstrādāt nacionālo likumdošanu, kura nodrošinātu acquis un Kopējās lauksaimniecības politikas funkcionēšanu.

Aktuāls ir jautājums par Latvijas normatīvo dokumentu tulkošanu angļu valodā, jo ir nepieciešams Latvijas normatīvos dokumentus saskaņot ar ES ekspertiem. Tulkošanas un terminoloģijas centrs nenodrošina pietiekošas tulkošanas jaudas - likumdošanas aktu tulkošanā no angļu valodas un, it īpaši, uz angļu valodu.

Zemkopības ministrijas struktūrvienībās, kas ir iesaistītas integrācijas procesā, trūkst darbinieki, kas varētu pilnvērtīgi strādāt ar ES likumdošanas harmonizēšanu.

Tādēļ ir nepieciešams piesaistīt papildus kvalificētus speciālistus, kuru tiešais uzdevums būtu Latvijas un ES likumdošanas harmonizēšana un tulkošana.

Struktūrvienību darbu, kuras ir iesaistītas integrācijas procesā koordinē Lauksaimniecības politikas un ES integrācijas departaments.

Lai izstrādātu normatīvo dokumentu vidēji ir nepieciešams 60-70 cilvēkdienas. Zemkopības ministrija ir aprēķinājusi, lai pilnībā ieviestu 2001. gada plānu - 130 normatīvos dokumentus, ir nepieciešamas papildus 4608 cilvēkdienas t.i. vidēji 19 pilna laika nodarbināti eksperti. Tas nozīmē, ka nepieciešamie papildus finansu līdzekļi 2001. gadā ir Ls 104320

Ņemot vērā pašreizējās Zemkopības ministrijas iespējas līdz 2002. gadam tiks harmonizēts tika ~12% ES likumdošanas. Šis zemais pārņemšanas skaitlis norāda, ka tiks bremzēta un aizkavēta sekmīga Latvijas iestāšanās ES.

 

II nodaļa

Lauksaimniecības produkcijas ražošana un iedzīvotāju apgādei nepieciešamie produkcijas apjomi

 

16. Lauksaimniecības produkcijas ražošanas attīstības tendences

Ņemot vērā, ka pēdējos gados lauksaimniecības produkcijas ražošana ir stabilizējusies, tad var prognozēt ka 2000. gadā un 2001. gadā lauksaimniecības ražošanā nebūs lielas izmaiņas.

Izmantojot informāciju par cilvēku patēriņam nepieciešamo fizioloģisko vajadzību gadā, var secināt, ka Latvijā iedzīvotāji vislabāk tiek nodrošināti ar tādiem produktiem, kā kartupeļi, augļi un dārzeņi, kā arī ar labības produktiem. Taču jāuzsver, ka tikai puse no augļiem un dārzeņiem iedzīvotāju apgādei tiek saražota Latvijā (38. tabula).

 

Savukārt gaļas produkti netiek nodrošināti tādā līmenī, kā būtu nepieciešams viena iedzīvotāja patēriņam gadā. Protams šeit lielā mērā atkarīgs, kāds ir iedzīvotāju pieprasījums pēc gaļas produktiem, kas savukārt atkarīgs no iedzīvotāju dzīves līmeņa valstī un konkrētās produkcijas cenas. Lielais kartupeļu patēriņš valstī, kas krietni pārsniedz viena iedzīvotāja fizioloģiskās vajadzības normu ir skaidrojams ar iedzīvotāju dzīves līmeni un viņu pirktspēju. Jo cilvēki aizvieto vienus produktus ar citiem, ņemot vērā to īpašības, kas nodrošina fizioloģiskās vajadzības, kā arī cenu.

Nākotnē lauksaimniecības produkcijas apjomi saglabāsies esošajā līmeni, dažās nozarēs varētu prognozēt nelielu ražošanas apjomu pieaugumu, piemēram, piensaimniecībā, bet dažās arī ražošanas samazinājumu, piemēram, liellopu gaļas ražošanā. Produkcijas ražošanas apjomi lielā mērā atkarīgi, gan no pieprasījuma izmaiņām tirgū, gan arī no valsts atbalsta konkrētajā nozarē.

12. tabula

Produktu patēriņš Latvijā 1999. gadā

	Fizioloģiskā vajadzība, gadā 1		Faktiskais 1999. gadā tūkst. tonnu
	1 iedzīvotā-	Kopā Latvijā 2	Kopā	t. sk.	Pašnodroši-
	jam kg	tūkst. tonnu		pašražotais	nājums, %
Piens un piena produkti	480	1 171	700,2 3	691,8 3	98,8
Augļi un dārzeņi	150	366	354,4	194,3	54,8
Gaļa un gaļas produkti	85	207,4	150,7	61,8	41
Maize un labības produkti	105	256.1	243.14	243.34	100.1
Kartupeļi	115	280.5	811.5	795.5	98.0

1 pēc Latvijas un pasaules uzturzinātnieku pētījumiem un LVAEI aprēķiniem;

2 pēc CSP datiem, 1999. gadā iedzīvotāju skaits - 2 439 400;

3 neieskaitot lopbarībā izmantoto pienu

4 pārtikas graudi, nepārrēķinot miltos

III nodaļa

Lauksaimniecības prioritāro nozaru attīstība

 

17. Piensaimniecība

17.1. Piensaimniecības nozares attīstība un plānotie pasākumi

• Situācijas apraksts

1998. gada Lauksaimniecības attīstības koncepcijā piensaimniecība tika atzīta par prioritāru lauksaimniecības nozari ar lielām potenciālām iespējam ražošanas apjomu palielināšanā, eksporta attīstīšanā. Taču joprojām pastāv vairākas stratēģiskas problēmas, kas kavē nozares attīstību un potenciālo iespēju realizēšanos:

• sadrumstalota piena ražošana un pārstrāde;

• zema govju produktivitāte, līdz ar to mazi kopējie ražošanas apjomi;

• augstas piena ražošanas, pārstrādes un pārdošanas izmaksas;

• nepietiekama piena un piena produktu kvalitāte;

• apgrozāmo līdzekļu trūkums investīcijām fermu un uzņēmumu modernizācijā.

 

• Nozares attīstībā sasniedzamais mērķis un rezultāts

Piensaimniecības attīstībā tuvāko 6-7 gadu laikā izvirzāmi šādi mērķi:

Saimniecību līmenī:

• Racionālas piena ražošanas struktūras izveidošana;

• Piena ražošanas atbilstība ES sanitārajām, higiēnas un dzīvnieku labturības prasībām;

• Piena kvalitātes paaugstināšana;

• Govju produktivitātes paaugstināšana, sasniedzot vidējo rādītāju valstī vismaz 5000 kg/govs;

• Ražošanas izmaksu samazināšana.

Racionalizējot piena ražošanas struktūru, jāpanāk pakāpenisks vidējā govju ganāmpulka palielinājums līdz 20-40 govīm (optimālais govju ganāmpulka lielums ir no 60 līdz 80 govīm). Šāda struktūra nodrošinās pietiekošu piena ražošanas intensifikāciju, radīs pamatu produktivitātes kāpināšanai, ražošanas izmaksu pazemināšanai un piena kvalitātes uzlabošanai, sasniedzot ES standartus.

Pārstrādes līmenī:

• Racionālas, ekonomiski pamatotas pārstrādes struktūras izveidošana;

• Piena pārstrādes uzņēmumu sakārtošana atbilstoši ES kvalitātes, higiēnas un pārtikas drošuma prasībām;

Kvalitatīvas, konkurētspējīgas produkcijas ražošana iekšējam un eksporta tirgum.

• Stabilu, ilglaicīgu līgumattiecību bāzes nostiprināšana starp piena ražotāju un pārstrādes uzņēmumu;

• Iekšējā tirgus sakārtošana un eksporta attīstīšana.

Racionalizējot pārstrādes struktūru, galvenās pārstrādes jaudas koncentrēsies dažos efektīvākajos pārstrādes uzņēmumos, kas ļaus koncentrēt investīciju līdzekļus ražošanas sakārtošanai atbilstoši ES sanitārajām, higiēnas un kvalitātes prasībām, attīstīt piena savākšanas un piegādes sistēmas, veidot stabilu līgumattiecību bāzi ar piena piegādātājiem.

Sasniedzot augstākminētos mērķus, turpmāko 6-7 gadu laikā iespējams panākt pakāpenisku piena ražošanas apjomu pieaugumu līdz 1 - 1.2 milj. t gadā un palielināt piena pārstrādes apjomus līdz 75 - 80 % no kopējā piena ražošanas apjoma, kā arī veiksmīgi attīstīt eksportu.

• Pasākumi 2001. gadā

Lai sasniegtu definētos nozares mērķus, jau 2001. gadā jāuzsāk nozares optimizācija, racionalizējot ražošanas un pārstrādes struktūras. Nozares atbalsta politika vēršama uz piena preču produkcijas ražotāju atbalstīšanu, piena tirgus stabilizēšanu, pārstrādes uzņēmumu sakārtošanu un piena produktu tirgus veidošanu un attīstīšanu. Šajā nolūkā paredzēts atbalstīt vairāku piensaimniecībai būtisku pasākumu īstenošanu.

1. Ciltsdarba attīstīšana. Šī pasākuma ietvaros tiks atbalstīta vaislas materiāla iegāde, vaislas buļļu novērtēšana, buļļu māšu novērtēšana un ganāmpulka atjaunošana. Ganāmpulka produktivitātes kāpināšana tiks veicināta, uzlabojot piena pārraudzības sistēmu. Pasākumu likumisko pamatu un izpildi nodrošina Zemkopības Ministrija. Ciltsdarba attīstības pasākumu īstenošana paredzēta līdz 2003. gadam un arī turpmāk.

2. Dzīvnieku veselības kontroles sistēmas izveide un uzturēšana.

3. Neatkarīgās piena laboratorijas izveidošana. Pasākuma likumisko pamatu nodrošina Zemkopības Ministrija, izpildes uzraudzību veic Zemkopības Ministrija sadarbībā ar Latvijas Centrālo piensaimnieku Savienību.

4. Tiešie maksājumi piena ražotājiem. Piena tirgus attīstīšanas nolūkos nepieciešams atbalstīt preču produkcijas ražotājus un veicināt to sadarbību ar legāliem pārstrādes uzņēmumiem. Ražotāji saņems tiešos maksājumus, ja tiks izpildīti nosacījumi:

• piena ražošanas saimniecībā ir ne mazāk kā 5 pārraudzībā esošas govis (govju skaits tiks pakāpeniski palielināts);

• ražotājs uz līguma pamata pārdod pienu pārstrādes uzņēmumam vai budžeta iestādēm.

Turpmāko četru gadu laikā paredzēts minimālo govju skaitu palielināt līdz 15, iespējams, ka tiks ieviesti papildus nosacījumi vai ierobežojumi. Pasākuma likumisko pamatu nodrošina un izpildes uzraudzību veic Zemkopības Ministrija. Tiešo maksājumu piemērošana paredzēta vismaz līdz 2003. gadam.

5. Piena ražotāju reģistra izveidošana un kārtošana. Lai attīstītu legālu piena tirgu, jāveido stabila līgumattiecību bāze starp piena ražotājiem un pārstrādes uzņēmumiem. Nozares optimizācijas rezultātā katram pārstrādes uzņēmumam izveidosies savs piegādātāju loks, kuri tiks iekļauti Piena ražotāju Reģistrā, uzskaitot katra ražotāja piegādātos piena apjomus. Šādi būs iespējams kontrolēt ne tikai piena tirdzniecību, bet arī ražotā piena kvalitāti un pārraudzības programmas izpildi ganāmpulkā. Līdz ar to, Reģistrs tiks veidots ciešā saistībā ar liellopu ganāmpulku un pārraudzības reģistru, lai nodrošinātu informācijas saskaņotību.

Nākotnē reģistrs kalpos kā pamats ES piena kvotu sistēmas ieviešanai, piešķirot katram ražotājam zināmu ražošanas kvotu, vadoties pēc iepriekšējo gadu piegādes rādītājiem.

Reģistra likumisko pamatu nodrošina Zemkopības Ministrija, bet ieviešanu un administrēšanu veiks Valsts Ciltsdarba Datu Apstrādes Centrs (VCIDAC) sadarbībā ar Latvijas Piensaimnieku Centrālo Savienību.

6. Piena produktu tirgus attīstīšana. Palielinoties eksporta iespējām, Latvijas piena produktu konkurētspējas paaugstināšanā arvien lielāku nozīmi iegūs to atpazīstamība eksporta tirgos, ko nodrošinātu vienota Latvijas piena produktu eksporta tirdzniecības marka. Markas produktiem tiks noteiktas paaugstinātas kvalitātes prasības, atbilstoši ES pastāvošajām, kas ir īpaši nozīmīgi intervences produktiem, proti, sviestam un sausajam vājpienam. Sasniedzot šīs kvalitātes prasības, Latvija jau no iestāšanās varēs ieviest ES piena produktu koptirgus organizācijas mehānismus.

Pasākuma realizēšanai nepieciešams:

• izstrādāt Latvijas piena produktu tirdzniecības markas standartus, reģistrēt tos kā valsts standartu, izstrādāt markas dizainu. Atbildīgā institūcija - Zemkopības ministrija (ZM);

• tirdzniecības markas standartu izpildes regulāra uzraudzība katrā uzņēmumā, kurš tirdzniecības markas programmas ietvaros ražo markas produktus. Atbildīgā institūcija - LPCS, ZM, Valsts Veterinārais dienests.

• tirdzniecības markas produktu tirdzniecība iekšējā un ārējā tirgū, tirdzniecības uzskaite un statistika. Atbildīgā institūcija - LPCS, ZM.

Turpmāk - vēl

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma Aldermane,  Dace Bebre