ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas grāmatvedības standarta Nr.5 "Ilgtermiņa līgumi" pieņemšanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.07.2005., Nr. 112 https://www.vestnesis.lv/ta/id/112763
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Grāmatvedības padomes lēmums
Rīgā 2005.gada 12.jūlijā (prot. Nr.13 1.p.)
Par Latvijas grāmatvedības standarta Nr.5 “Ilgtermiņa līgumi” pieņemšanu
Pamatojoties uz likuma “Par grāmatvedību” 15.2 pantu un Ministru kabineta 2003.gada 5.augusta noteikumu Nr.437 “Grāmatvedības padomes nolikums” 4.5. un 4.7.apakšpunktu,
Grāmatvedības padome nolemj:
1. Pieņemt Latvijas grāmatvedības standartu Nr.5 “Ilgtermiņa līgumi” (pielikums).
2. Noteikt, ka Latvijas grāmatvedības standarts Nr.5 “Ilgtermiņa līgumi” stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un ir piemērojams saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem” sagatavotiem gada pārskatiem un saskaņā ar likumu “Par konsolidētajiem gada pārskatiem” sagatavotiem konsolidētajiem gada pārskatiem ar pārskata periodu, kas sākas 2006.gadā.
Grāmatvedības padomes priekšsēdētājs A.Malējs
Pieņemts ar Grāmatvedības padomes
2005.gada 12.jūlija lēmumu (prot.Nr.13 1.p.)
Latvijas grāmatvedības standarts Nr.5 “Ilgtermiņa līgumi”
I. Ilgtermiņa līgumi
1. Latvijas grāmatvedības standarts Nr.5 “Ilgtermiņa līgumi” (turpmāk — standarts) nosaka un skaidro ar ilgtermiņa līgumu saistīto ieņēmumu un izdevumu uzskaiti un uzrādīšanu darbu izpildītāja (turpmāk — darbuzņēmējs) finanšu pārskatos.
2. Standarts attiecas uz atbilstoši likumam “Par uzņēmumu gada pārskatiem” sagatavotu atsevišķa uzņēmuma finanšu pārskatu un atbilstoši likumam “Par konsolidētajiem gada pārskatiem” sagatavotu konsolidēto finanšu pārskatu.
3. Standartā lietotie termini:
3.1. ilgtermiņa līgums — līgums par aktīva vai aktīvu kopuma (vairāki aktīvi, kas ir cieši saistīti vai savstarpēji atkarīgi to projekta, tehnoloģijas un funkciju vai to galīgā nolūka vai lietojuma dēļ) izveidošanu, un veiktās darbības rakstura dēļ līguma izpildes sākuma un beigu datums ir dažādos pārskata periodos;
3.2. nemainīgas cenas līgums — līgums, kurā darbuzņēmējs piekrīt nemainīgai līgumcenai vai nemainīgai likmei par ražojuma vienību, kam dažos gadījumos var tikt piemēroti izmaksu pieauguma vai samazinājuma noteikumi;
3.3. izmaksu ar uzcenojumu līgums — līgums, kurā darbuzņēmējam atmaksā pieļaujamās vai citādi noteiktas izmaksas, pieskaitot procentuālu daļu no šīm izmaksām vai nemainīgu maksu.
II. Ilgtermiņa līgumi
4. Ilgtermiņa līgumu var noslēgt par viena aktīva izveidošanu, piemēram, tilta, ēkas, dambja, cauruļvada, ceļa, kuģa vai tuneļa būvniecību vai rekonstrukciju vai finanšu uzskaites sistēmas izveidošanu un ieviešanu. Ilgtermiņa līgumu var noslēgt arī par vairāku aktīvu izveidošanu, kas ir cieši saistīti vai savstarpēji atkarīgi to projekta, tehnoloģijas un funkciju vai to galīgā nolūka vai lietojuma dēļ, piemēram, par pārstrādes uzņēmumu un citu kompleksu mašīnu vai iekārtu būvniecību vai uzņēmuma informācijas sistēmas ieviešanu.
5. Šā standarta izpratnē ilgtermiņa līgumi ir arī līgumi par:
5.1. tādu pakalpojumu sniegšanu, kas ir tieši saistīti ar aktīva izveidošanu, piemēram, par projekta vadītāju un arhitektu pakalpojumiem būvniecībā un rekonstrukcijā, par projekta vadītāju pakalpojumiem informācijas tehnoloģiju un sistēmu ieviešanā;
5.2. aktīvu nojaukšanu vai atjaunošanu un vides atjaunošanu pēc aktīvu nojaukšanas.
6. Izšķir divu veidu ilgtermiņa līgumus: nemainīgas cenas līgumi un izmaksu ar uzcenojumu līgumi. Ilgtermiņa līgumam var būt gan nemainīgas cenas līguma, gan izmaksu ar uzcenojumu līguma pazīmes, piemēram, ja izmaksu ar uzcenojumu līgumā ir noteikta maksimālā cena. Tādos gadījumos darbuzņēmējs apsver visus 24. un 25.punkta nosacījumus, lai noteiktu, kad atzīt ar līgumu saistītos ieņēmumus un izdevumus.
III. Ilgtermiņa līgumu apvienošana un segmentēšana
7. Šā standarta prasības parasti piemēro katram ilgtermiņa līgumam atsevišķi. 8. un 9.punktā noteiktajos gadījumos līguma vai līgumu grupas būtības atspoguļošanai, šo standartu piemēro atsevišķi identificējamām viena līguma sastāvdaļām vai līgumu grupai kopumā.
8. Ja līgums aptver vairākus aktīvus, katra aktīva izveidošanu uzskata par atsevišķu ilgtermiņa līgumu, ja:
8.1. par katra aktīva izveidošanu ir iesniegti atsevišķi priekšlikumi un par katra aktīva izveidošanu ir notikusi atsevišķa vienošanās, un darbuzņēmējs un pasūtītājs varēja pieņemt vai noraidīt to līguma daļu, kas attiecas uz katru no aktīvu objektiem; un
8.2. ir identificējamas katra izveidotā aktīva izmaksas un ieņēmumi.
9. Līgumu grupu neatkarīgi no tā, vai tie ir līgumi ar vienu vai vairākiem pasūtītājiem, uzskata par vienu ilgtermiņa līgumu, ja:
9.1. vienošanās par līgumu grupu notiek kopumā;
9.2. līgumi ir tik cieši savstarpēji saistīti, ka būtībā tie ir daļa no viena projekta ar kopēju peļņu; un
9.3. līgumus izpilda vienlaikus vai secīgi vienu pēc otra.
10. Līgumā var paredzēt papildu aktīva izveidošanu pēc pasūtītāja izvēles vai arī līgumā var veikt grozījumus par papildu aktīva izveidošanu. Papildu aktīva izveidošanu uzskata par atsevišķu ilgtermiņa līgumu, ja:
10.1. aktīvs pēc projekta, tehnoloģijas vai funkcijas būtiski atšķiras no aktīva vai aktīviem, par kuriem noslēgts sākotnējais līgums, vai
10.2. par aktīva cenu vienojas, neņemot vērā sākotnējo līgumcenu.
IV. Ar ilgtermiņa līgumu saistītie ieņēmumi
11. Ar līgumu saistītos ieņēmumos iekļauj:
11.1. ieņēmumu sākotnējo summu, par kuru vienojas līgumā;
11.2. līgumā paredzēto darbu (turpmāk — līgumdarbs) novirzes, prasījumu un veicināšanas maksājumu izmaiņas, ja ir ticams, ka tās radīs ieņēmumus, un ja ir iespējams tās ticami novērtēt.
12. Ar līgumu saistītos ieņēmumus novērtē saņemtās vai saņemamās atlīdzības patiesajā vērtībā. Ar līgumu saistīto ieņēmumu novērtēšanu ietekmē dažādas nenoteiktības, kas ir atkarīgas no nākotnes notikumiem. Aplēses var tikt pārskatītas notikumu un nenoteiktību noskaidrošanas rezultātā, tādēļ ar līgumu saistīto ieņēmumu summa var palielināties vai samazināties no viena perioda uz otru, piemēram:
12.1. pasūtītājs un darbuzņēmējs var vienoties par novirzēm vai prasījumiem, kas palielina vai samazina ar līgumu saistītos ieņēmumus pēc līguma noslēgšanas;
12.2. ieņēmumu summa, par kuru vienojas nemainīgas cenas līgumā, var palielināties izmaksu palielināšanās dēļ;
12.3. ar līgumu saistīto ieņēmumu summa var samazināties soda naudu dēļ par darbuzņēmēja izraisītiem līguma izpildes kavējumiem;
12.4. ja nemainīgas cenas līgums ietver nemainīgu cenu par ražojuma vienību, ar līgumu saistītie ieņēmumi palielinās, palielinoties ražojuma vienību skaitam.
13. Novirzes ir pušu vienošanās mainīt līguma nosacījumus. Noviržu dēļ ar līgumu saistītie ieņēmumi var palielināties vai samazināties. Novirzes ir, piemēram, aktīva specifikāciju vai projekta izmaiņas un līguma termiņu grozījumi. Novirzes iekļauj ar līgumu saistītos ieņēmumos, ja:
13.1. ir ticams, ka pasūtītājs piekritīs ieņēmumu summai, kas rodas šo noviržu dēļ, un
13.2. ieņēmumu summu ir iespējams ticami novērtēt.
14. Prasījums ir summa, kuru darbuzņēmējs mēģina iegūt no pasūtītāja vai citas personas kā to izmaksu atlīdzību, kuras nav iekļautas līgumcenā. Prasījuma pamatā var būt, piemēram, pasūtītāja izraisīti kavējumi, specifikāciju vai projekta kļūdas un apstrīdētas novirzes līgumdarbā. Prasījumu radīto ieņēmumu summu novērtēšana ir pakļauta lielai nenoteiktībai un bieži ir atkarīga no sarunu rezultāta. Tādēļ prasījumus iekļauj ar līgumu saistītos ieņēmumos tikai tad, ja:
14.1. sarunas ir sasniegušas tādu stadiju, ka ir ticams, ka pasūtītājs piekritīs prasījumam; un
14.2. ir iespējams ticami novērtēt summu, par kuru ir pārliecība, ka pasūtītājs tai piekritīs.
15. Veicināšanas maksājumi ir papildu summas, kuras maksā darbuzņēmējam, ja tiek izpildīti vai pārsniegti noteikti darbības rezultātu standarti. Piemēram, līgumā var paredzēt veicināšanas maksājumu darbuzņēmējam par līguma pirmstermiņa izpildi. Veicināšanas maksājumus iekļauj ar līgumu saistītos ieņēmumos, ja:
15.1. līgums ir tādā izpildes pakāpē, ka ir ticams, ka tiks izpildīti vai pārsniegti noteiktie darbības rezultāti; un
15.2. veicināšanas maksājumu summu ir iespējams ticami novērtēt.
V. Ar ilgtermiņa līgumu saistītie izdevumi
16. Ar ilgtermiņa līgumu saistītos izdevumos iekļauj:
16.1. izmaksas, kas tieši attiecas uz konkrēto līgumu;
16.2. izmaksas, kas saistītas ar līguma darbību kopumā un kuras var attiecināt uz šo līgumu; un
16.3. citas izmaksas, kuras sedz pasūtītājs saskaņā ar līguma noteikumiem.
17. Izmaksas, kas tieši attiecas uz konkrēto līgumu, ir, piemēram:
17.1. aktīva izveidošanā iesaistītā darbaspēka un uzraudzības izmaksas;
17.2. aktīva izveidošanā izlietoto materiālu izmaksas;
17.3. līguma izpildē izmantojamo iekārtu nolietojums;
17.4. iekārtu un materiālu transportēšanas izmaksas uz aktīva izveidošanas vietu un no tās;
17.5. iekārtu nomas izmaksas;
17.6. ar līgumu tieši saistītās projektēšanas un tehniskā atbalsta izmaksas;
17.7. labošanas un garantijas darba aplēstās izmaksas, arī gaidāmās garantijas izmaksas;
17.8. trešo personu prasījumi.
18. Līguma izdevumus samazina jebkādi neplānoti ienākumi, kas nav iekļauti līguma ieņēmumos, piemēram, ienākumi no pārpalikušo materiālu pārdošanas un iekārtu atsavināšanas, beidzoties līguma termiņam.
19. Izmaksas, kas saistītas ar līguma darbību kopumā un kuras var attiecināt uz konkrētu līgumu, ir, piemēram:
19.1. apdrošināšanas izmaksas;
19.2. projekta izmaksas;
19.3. aizņēmumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz aktīva iegādi, izveidošanu vai ražošanu, ja uzņēmuma grāmatvedības politika paredz aizņēmumu izmaksu kapitalizēšanu aktīva izmaksu sastāvā;
19.4. aktīva izveidošanas pieskaitāmās izmaksas.
20. Aktīva izveidošanas pieskaitāmās izmaksas sadala, konsekventi lietojot sistemātiskas un pamatotas metodes visām izmaksām, kurām ir līdzīgas īpašības. Aktīva izveidošanas pieskaitāmās izmaksas ir, piemēram, algu aprēķina sagatavošanas un apstrādes izmaksas aktīva izveidošanā iesaistītajiem darbiniekiem.
21. Citas izmaksas, kuras sedz pasūtītājs, var būt vispārējās administratīvās izmaksas un attīstības izmaksas, kuru atlīdzināšana ir paredzēta līguma noteikumos.
22. Izmaksas, kuras nevar attiecināt uz līguma darbību, neiekļauj ar līgumu saistītās izmaksās, piemēram:
22.1. vispārējās administratīvās izmaksas, kuru atlīdzināšana līgumā nav noteikta;
22.2. pārdošanas izmaksas;
22.3. pētniecības un attīstības izmaksas, kuru atlīdzināšana līgumā nav noteikta;
22.4. dīkstāvē esošu iekārtu nolietojums, kuras neizmanto konkrētā līguma izpildei.
VI. Ar ilgtermiņa līgumu saistītu ieņēmumu un izdevumu atzīšana
23. Ja ilgtermiņa līguma rezultātu ir iespējams ticami aplēst, ar šādu līgumu saistītos ieņēmumus un izmaksas atzīst attiecīgi par ieņēmumiem un izdevumiem, ņemot vērā līgumdarba izpildes apjomu procentos bilances datumā. Gaidāmos zaudējumus no ilgtermiņa līguma uzreiz atzīst par izdevumiem saskaņā ar 36.punktu.
24. Nemainīgas cenas līguma gadījumā ilgtermiņa līguma rezultātu iespējams ticami aplēst, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
24.1. kopējos ar līgumu saistītos ieņēmumus var ticami aplēst;
24.2. ir ticams, ka ar līgumu saistītie ekonomiskie labumi ieplūdīs uzņēmumā;
24.3. bilances datumā var ticami novērtēt gan ar līgumu saistītās izmaksas, gan līgumdarba izpildes apjomu procentos; un
24.4. izmaksas, kuras ir attiecināmas uz līgumu, var skaidri identificēt un ticami aplēst tā, lai faktiski radušās ar līgumu saistītās izmaksas varētu salīdzināt ar iepriekšējām aplēsēm.
25. Izmaksu ar uzcenojumu līguma gadījumā ilgtermiņa līguma rezultātu iespējams ticami aplēst, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
25.1. ir ticams, ka ar līgumu saistītie ekonomiskie labumi ieplūdīs uzņēmumā; un
25.2. var skaidri identificēt un ticami novērtēt ar līgumu saistītās izmaksas, kuras ir attiecināmas uz līgumu.
26. Ar līgumu saistīto ieņēmumu un izdevumu atzīšanu, ņemot vērā līgumdarba izpildes apjomu procentos bilances datumā, bieži sauc par darba izpildes procenta metodi. Pēc šīs metodes ieņēmumus saskaņo ar izmaksām, kuras ir radušās, lai sasniegtu konkrēto izpildes pakāpi, un uzrāda tos ieņēmumus, izdevumus un peļņu, kuru var attiecināt uz pabeigto līgumdarba daļu.
27. Pamatojoties uz darba izpildes procenta metodi, ar līgumu saistītos ieņēmumus atzīst par ieņēmumiem peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajos pārskata periodos, kuros ir veikts līgumdarbs. Ar līgumu saistītās izmaksas atzīst par izdevumiem peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajos pārskata periodos, uz kuriem tās attiecas un kuros ir veikts līgumdarbs. Gaidāmo kopējo izmaksu pārsniegumu pār kopējiem ieņēmumiem uzreiz atzīst par izdevumiem saskaņā ar 36.punktu.
28. Darbuzņēmējam var rasties ar līguma izpildi saistītas izmaksas, kuras attiecas uz līguma turpmāko darbību. Šīs ar līgumu saistītās izmaksas atzīst par aktīvu un klasificē kā nepabeigto pasūtījumu saskaņā ar līgumu, ja ir ticams, ka tās tiks atgūtas.
29. Ja rodas šaubas par ieņēmumos jau atzītas summas atgūšanu, šaubīgo summu atzīst kā izdevumus, nevis koriģē ar līgumu saistītos ieņēmumus.
30. Uzņēmums parasti spēj veikt ticamas aplēses par ieņēmumiem un izmaksām, kas saistīti ar līgumu, ja noslēgtā līguma nosacījumi paredz:
30.1. katras personas īstenojamās tiesības attiecībā uz izveidojamo aktīvu;
30.2. pušu saistības attiecībā uz izveidojamo aktīvu;
30.3. norēķina veidu un termiņus.
31. Līguma izpildes laikā uzņēmums pārskata un, ja nepieciešams, veic aplēšu korekcijas par ieņēmumiem un izmaksām, kas saistīti ar līgumu. Nepieciešamība veikt šādu pārskatīšanu nenozīmē, ka līguma rezultātu nav iespējams ticami aplēst.
32. Lai noteiktu līgumdarbu izpildes apjomu procentos, uzņēmums izmanto tādu metodi, kas ļauj ticami novērtēt paveikto līgumdarbu. Atkarībā no līguma veida var pielietot šādas metodes:
32.1. nosakot līdz šim veiktā līguma darba izmaksu attiecību pret aplēstajām līguma kopējām izmaksām;
32.2. apsekojot padarītā darba rezultātus dabā un konstatējot fiziski nosakāmas līguma darba daļas pabeigšanu.
33. Ja līgumdarbu izpildes apjomu procentos nosaka, pamatojoties uz izmaksām, kas radušās līdz noteiktam datumam, tad izdevumos iekļauj tikai tās izmaksas, kas radušās līdz noteiktam datumam un kuras atbilst paveiktā līgumdarba apjomam. Ar līgumu saistītas izmaksas, kuras neiekļauj izdevumos, ir, piemēram:
33.1. ar līgumu saistītas izmaksas, kas attiecas uz līguma turpmāko darbību, piemēram, izmaksas par materiāliem, kuri ir piegādāti aktīva izveidošanas vietā vai rezervēti lietošanai saskaņā ar līgumu, bet vēl nav uzstādīti, izlietoti vai izmantoti līguma izpildes laikā, ja vien šie materiāli nav īpaši izgatavoti līguma izpildes vajadzībām;
33.2. avansa maksājumi apakšuzņēmējiem pirms apakšlīgumā paredzētā darba izpildes.
34. Ja ilgtermiņa līguma rezultātu nav iespējams ticami aplēst, tad:
34.1. ieņēmumus atzīst tikai tādā apmērā, kādā radušās ar līgumu saistītās izmaksas, kuras iespējams atgūt, un gaidāmo peļņu neatzīst;
34.2. ar līgumu saistītās izmaksas atzīst par izdevumiem periodā, kurā tās radušās;
34.3. gaidāmo kopējo izmaksu pārsniegumu pār kopējiem ieņēmumiem uzreiz atzīst par izdevumiem saskaņā ar 36.punktu.
35. Ar līgumu saistītas izmaksas, kuru atgūšana nav ticama, uzreiz atzīst par izdevumiem. Radušos izmaksu atgūšana nav ticama un izmaksas uzreiz atzīst par izdevumiem, piemēram, ja:
35.1. līguma juridiskais spēks tiek apšaubīts;
35.2. līguma izpilde ir atkarīga no tiesas procesa iznākuma;
35.3. līgums attiecas uz īpašumiem, kurus var konfiscēt vai atsavināt piespiedu kārtā;
35.4. līgumslēdzējas puses vai viena no pusēm (pasūtītājs un/vai izpildītājs) nevar izpildīt līgumā paredzētos pienākumus.
VII. Gaidāmo zaudējumu atzīšana
36. Ja ir ticams, ka ar līgumu saistītās kopējās izmaksas pārsniegs kopējos ieņēmumus, gaidāmos zaudējumus uzreiz atzīst par izdevumiem.
37. Šādu zaudējumu summu nosaka neatkarīgi no:
37.1. tā, vai līgumdarbs ir uzsākts vai ne;
37.2. līgumdarba izpildes apjoma procentos;
37.3. peļņas summas, kāda sagaidāma no citiem līgumiem, kurus neuzskata par vienu ilgtermiņa līgumu saskaņā ar 9.punktu.
VIII. Aplēšu izmaiņas
38. Darba izpildes procenta metodi piemēro kumulatīvi (līgumdarbu izpildes apjomu procentos nosaka, attiecinot ar līgumu saistītas izmaksas, kas radušās no līgumdarbu uzsākšanas datuma līdz bilances datumam, pret kopējo ar līgumu saistīto izmaksu summu bilances datumā, bet, ja šī summa grozīta, tad pret pēdējo precizēto summu) katrā pārskata periodā ar līgumu saistītu ieņēmumu un izmaksu kārtējām aplēsēm. Tādēļ ar līgumu saistītu ieņēmumu vai izmaksu aplēšu izmaiņu ietekmi vai līguma iznākuma aplēšu izmaiņu ietekmi uzskaita kā grāmatvedības aplēšu izmaiņas. Aplēses maina, lai noteiktu ieņēmumu un izdevumu summu, kuru atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kad izmaiņas veiktas, un nākamajos periodos.
IX. Informācijas uzrādīšana un atklāšana
39. Bruto summu, kas saņemama no pasūtītājiem par ilgtermiņa līgumu, darbuzņēmējs uzrāda bilancē kā aktīvu.
40. Bruto summu, kuru darbuzņēmējs ir parādā pasūtītājiem par ilgtermiņa līgumu, uzrāda kā saistības.
41. Attiecībā uz visiem nepabeigtiem līgumiem uzņēmums atsevišķi uzrāda bruto summu, kas saņemama no pasūtītājiem, un bruto summu, kuru ir parādā pasūtītājiem. Tās aprēķina, no radušos izmaksu un atzītās peļņas kopsummas atņemot atzīto zaudējumu un izrakstīto rēķinu par padarīto līgumdarbu kopējo summu.
42. Finanšu pārskata pielikumā darbuzņēmējs papildus likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem” un citos Latvijas grāmatvedības standartos noteiktajai informācijai par ilgtermiņa līgumiem sniedz šādu informāciju:
42.1. ar līgumu saistītu ieņēmumu summa, kuru atzīst par perioda ieņēmumiem;
42.2. metodes, kas piemērotas, lai noteiktu ar līgumu saistītus ieņēmumus, kurus atzīst pārskata periodā;
42.3. metodes, kas piemērotas, lai noteiktu nepabeigto līgumu izpildes pakāpi.
43. Par bilances datumā nepabeigtiem ilgtermiņa līgumiem darbuzņēmējs sniedz šādu informāciju:
43.1. līdz bilances datumam radušos izmaksu un atzītā peļņa (no kuras atskaitīti atzītie zaudējumi) kopējā summa;
43.2. saņemto avansa maksājumu summa;
43.3. aizturētās summas par padarīto darbu, kuras nesamaksā, kamēr nav izpildīti līgumā paredzētie nosacījumi vai nav novērsti atklātie trūkumi.
44. Iespējamās saistības un iespējamos aktīvus, kas var veidoties no tādiem posteņiem kā garantijas izmaksas, prasījumi, soda naudas vai iespējamie zaudējumi, uzņēmums uzrāda saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem” un citiem Latvijas grāmatvedības standartiem.
Grāmatvedības padomes priekšsēdētājs A.Malējs
Pielikums
2005.gada 12.jūlija
Latvijas grāmatvedības standartam Nr.5 “Ilgtermiņa līgumi”
Latvijas grāmatvedības standarta Nr.5 pielikums ir ilustratīvs, un tā mērķis ir palīdzēt izprast šā standarta piemērošanu.
1. Grāmatvedības politikas skaidrojuma piemēri
1.1. Ieņēmumus nemainīgas cenas līgumiem atzīst saskaņā ar darba izpildes procenta metodi, ņemot vērā līdz noteiktam datumam veiktā darba stundu īpatsvaru katra līguma aplēstajā darba stundu kopskaitā.
1.2. Ieņēmumus izmaksu ar uzcenojumu līgumiem atzīst atgūstamām izmaksām, kas radušās pārskata periodā, pieskaitot nopelnītās maksas par pakalpojumiem. Šīs nopelnītās maksas novērtē pēc līdz bilances datumam radušos izmaksu īpatsvara aplēstajās kopējās ar līgumu saistītās izmaksās.
2. Ar ilgtermiņa līgumu saistīto ieņēmumu un izdevumu noteikšanas piemērs
Būvuzņēmējs ir noslēdzis nemainīgas cenas līgumu tilta būvei par Ls 9000. Sākotnējā ieņēmumu summa, par kādu vienojās līgumā, ir Ls 9000. Būvuzņēmēja sākotnējā līguma izmaksu aplēse ir Ls 8000. Tilta būve ilgs 3 gadus.
Pirmā gada beigās būvuzņēmēja līguma izmaksu novērtējums ir palielinājies līdz Ls 8050.
Otrajā gadā pasūtītājs apstiprina izmaiņas, kas paredz, ka līguma ieņēmumi palielinās par Ls 200 un novērtētās līguma papildizmaksas ir Ls 150. Otrā gada beigās izmaksas, kas radušās, ietver Ls 100 par standarta materiāliem, kurus uzglabā objektā un izmantos projekta pabeigšanai trešajā gadā.
Būvuzņēmējs nosaka līguma izpildes pakāpi, aprēķinot radušos izmaksu par padarīto darbu līdz bilances datumam attiecību pret pēdējām novērtētajām kopējām līguma izmaksām.
Finanšu informācijas kopsavilkums par būvniecības periodu
|
1.gads |
2.gads |
3.gads |
|||
|
(Ls) |
(Ls) |
(Ls) |
|||
|
Sākotnējā līgumā paredzēto ieņēmumu summa |
9 000 |
9 000 |
9 000 |
||
|
Izmaiņas |
– |
200 |
200 |
||
|
Kopējie līguma ieņēmumi |
9 000 |
9 200 |
9 200 |
||
|
Ar līgumu saistītās izmaksas līdz bilances datumam |
2 093 |
6 168 |
8 200 |
||
|
Ar līgumu saistītās izmaksas līdz tā pabeigšanai |
5 957 |
2 032 |
– |
||
|
Kopējās ar līgumu saistītās izmaksas |
8 050 |
8 200 |
8 200 |
||
|
Aprēķinātā peļņa |
950 |
1 000 |
1 000 |
||
|
Līguma izpilde |
26% |
74% |
100% |
Izpildes pakāpi otrajam gadam (par 74%) nosaka: no līguma izmaksām par darbu, kas izpildīts līdz bilances datumam (Ls 6168), atskaita Ls 100 par standarta materiāliem, kurus objektā uzglabā, lai izmantotu trešajā gadā, un attiecina to pret kopējo izmaksu summu (Ls 8200).
Summas, kas trijos gados peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzītas par ieņēmumiem, izdevumiem un peļņu
|
Atzīts līdz bilances |
Atzīts |
Atzīts |
|||
|
(Ls) |
(Ls) |
(Ls) |
|||
|
1.gads |
|||||
|
Ieņēmumi (9000 x 0,26) |
2 340 |
2 340 |
|||
|
Izdevumi (8050 x 0,26) |
2 093 |
2 093 |
|||
|
Peļņa |
247 |
247 |
|||
|
2.gads |
|||||
|
Ieņēmumi (9200 x 0,74) |
6 808 |
2 340 |
4 468 |
||
|
Izdevumi (8200 x 0,74) |
6 068 |
2 093 |
3 975 |
||
|
Peļņa |
740 |
247 |
493 |
||
|
3.gads |
|||||
|
Ieņēmumi (9200 x 1,00) |
9 200 |
6 808 |
2 392 |
||
|
Izdevumi |
8 200 |
6 068 |
2 132 |
||
|
Peļņa |
1 000 |
740 |
260 |
||
3. Līgumu skaidrojuma piemērs
Būvuzņēmējs ir pabeidzis pirmā gada darbību. Visas izmaksas, kas viņam radušās sakarā ar līguma izpildi, ir samaksātas naudā, un visi viņa rēķini par padarīto darbu un avansa maksājumi ir saņemti naudā. Līguma izmaksas, kas radušās par B, C un E līgumu, ietver to materiālu izmaksas, kuri iegādāti līguma izpildei, bet līdz bilances datumam nav izmantoti. Saskaņā ar B, C un E līgumu pasūtītāji ir veikuši avansa maksājumus būvuzņēmējam par darbu, kas vēl nav veikts.
Piecu nepabeigto līgumu stāvoklis pirmā gada beigās
|
Līgums |
||||||
|
A |
B |
C |
D |
E |
Kopā |
|
|
(Ls) |
(Ls) |
(Ls) |
(Ls) |
(Ls) |
(Ls) |
|
|
Ar līgumu saistītie ieņēmumi, kas atzīti saskaņā ar standarta 23.punktu |
145 |
520 |
380 |
200 |
55 |
1300 |
|
Ar līgumu saistītie izdevumi, kas atzīti saskaņā ar 23.punktu |
110 |
450 |
350 |
250 |
55 |
1215 |
|
Gaidāmie zaudējumi, kas atzīti saskaņā ar 36.punktu |
– |
– |
– |
40 |
30 |
70 |
|
Atzītā peļņa mīnus atzītie zaudējumi |
35 |
70 |
30 |
(90) |
(30) |
15 |
|
Ar līgumu saistītās izmaksas, kas radušās attiecīgajā periodā |
110 |
510 |
450 |
250 |
100 |
1 420 |
|
Ar līgumu saistītās izmaksas, kas radušās un atzītas par līguma izdevumiem attiecīgajā periodā saskaņā ar 23.punktu |
110 |
450 |
350 |
250 |
55 |
1215 |
|
Ar līgumu saistītās izmaksas, kas attiecas uz nākotnes darbību un kuras atzītas par aktīvu saskaņā ar 28.punktu |
– |
60 |
100 |
– |
45 |
205 |
|
Ar līgumu saistītie ieņēmumi (sk. iepriekš) |
145 |
520 |
380 |
200 |
55 |
1300 |
|
Rēķini par padarīto darbu |
100 |
520 |
380 |
180 |
55 |
1235 |
|
Neizrakstītie rēķini par ieņēmumiem, kas saistīti ar līgumu |
45 |
– |
– |
20 |
– |
65 |
|
Saņemtie avansa maksājumi |
– |
80 |
20 |
– |
25 |
125 |
Saskaņā ar standartu finanšu pārskatā skaidro šādas summas
|
(Ls) |
||
|
Ar līgumu saistītie ieņēmumi, kas periodā atzīti par ieņēmumiem (42.1. apakšpunkts) |
1300 |
|
|
Ar līgumu saistītās izmaksas un
atzītā peļņa (mīnus atzītie zaudējumi), |
1435 |
|
|
Saņemtie avansa maksājumi (43.2. apakšpunkts) |
125 |
|
|
Bruto summa, kas saņemama no
pasūtītājiem par līgumdarbu un uzrādīta kā |
220 |
|
|
Bruto summa, kas jāmaksā pasūtītājiem par līgumdarbu un uzrādīta kā saistības saskaņā ar 40. punktu |
(20) |
* Summa, kas skaidrota saskaņā ar 43.1. apakšpunktu, ir tāda pati kā pārskata perioda summa, jo skaidrojumi attiecas uz pirmo darbības gadu.
Summu, kas skaidrojamas saskaņā ar 43.1.apakšpunktu, 39. un 40.punktu, aprēķināšana:
|
A |
B |
C |
D |
E |
Kopā |
||||||
|
(Ls) |
(Ls) |
(Ls) |
(Ls) |
(Ls) |
(Ls) |
||||||
|
Ar līgumu saistītās izmaksas |
110 |
510 |
450 |
250 |
100 |
1420 |
|||||
|
Atzītā peļņa mīnus
atzītie |
35 |
70 |
30 |
(90) |
(30) |
15 |
|||||
|
Ar līgumu saistītās izmaksas un atzītā peļņa (mīnus atzītie zaudējumi), kura radusies līdz noteiktajam datumam (43.1.apakšpunkts) |
145 |
580 |
480 |
160 |
70 |
1435 |
|||||
|
Rēķini par padarīto darbu |
100 |
520 |
380 |
180 |
55 |
1235 |
|||||
|
No pasūtītājiem saņemamās summas (1) (41. punkts) |
45 |
60 |
100 |
– |
15 |
220 |
|||||
|
Pasūtītājiem maksājamās |
– |
– |
– |
(20) |
– |
(20) |
(1) Nosaka, ar līgumu saistītajām izmaksām pieskaitot atzīto peļņu un atskaitot atzītos zaudējumus un rēķinus par padarīto darbu.
(2) Nosaka, ar līgumu saistītajām izmaksām pieskaitot atzīto peļņu un atskaitot atzītos zaudējumus un rēķinus par padarīto darbu.